Latvija nevar nepārsteigt

Otrdien, 24. augustā, bija Ukrainas valsts svētki – Neatkarības diena

Mirons Jankivs, Ukrainas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, – “Latvijas Vēstnesim”

Ukrainas vēstnieks Mirons Jankivs un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

– Kā jūs raksturotu Ukrainas iekšpolitisko un ārpolitisko situāciju?
– Iekšpolitiskā situācija Ukrainā tiek veidota atbilstoši Eiropas standartiem politikā, ekonomikā un sociālajā jomā, un to raksturo stabilitāte un saskaņa sabiedrībā. Būtisks stabilizējošais elements ir mūsu koalīcijas valdība, ko atbalsta parlamenta vairākums. Pēc Ukrainas prezidenta ierosinājuma tiek īstenota konstitūcijas reforma, lai pārietu uz prezidentāli parlamentāro valsts pārvaldes formu. Ukrainas parlaments (Verhovna rada) jauno likumprojektu jau apstiprinājis pirmajā lasījumā. Bet Ukrainas ārpolitiskās prioritātes nemainīgi ir Eiropas un eiroatlantiskā integrācija.

– Šie ir pirmie Ukrainas valsts svētki pēc Eiropas Savienības (ES) un NATO paplašināšanas. Vai paplašināšana iespaidoja arī Ukrainu?

– Bez šaubām, tik globālas pārmaiņas prasa arī Ukrainas nacionālo interešu aktīvāku aizstāvēšanu starptautiskajā dzīvē. Tagad, kad ES pienākusi pie Ukrainas robežām, mums jāveido jaunas attiecības gan ar ES kopumā, gan arī ar atsevišķām ES loceklēm. NATO pamatoti tiek uzskatīta par vissvarīgāko globālās un Eiropas drošības faktoru, tāpēc mūsu valsts noteikti atbalsta Ziemeļatlantiskās alianses paplašināšanu. Par to liecina arī mūsu gatavība turpināt un attīstīt Ukrainas sadarbību ar NATO. Šādu pieeju mūsu valsts apliecināja arī kārtējā Ukrainas un Eiropas Savienības tikšanās reizē šā gada jūlijā Hāgā un Ukrainas un NATO komisijas sēdē NATO galotņu sanāksmes laikā Stambulā. Mūsu valsts piedalās arī starptautiskajos spēkos Irākā – Ukrainas kontingentā ir 1800 karavīru.
Ukraina attīsta sadarbību arī ar Krieviju – vienu no Vienotās ekonomiskās telpas (VET) līdzdibinātājām. Par svarīgu elementu VET attīstībā kļuvuši Sočos parakstītie Ukrainas un Krievijas dokumenti – Līgums par naftas tranzītu Ukrainas teritorijā un Līgums par pasākumiem gāzes nozares stratēģiskās sadarbības nodrošināšanā. Tādējādi Ukraina saņēmusi iespējas katru gadu izlaist 85 miljonus tonnu Krievijas naftas, kā arī papildus transportēt Krievijas dabasgāzi.

– Kā ES paplašināšana iespaidojusi Ukrainas un Latvijas divpusējās attiecības?

– Ir pāragri izvērtēt, bet pirmie divi mēneši jau parādījuši Ukrainas metāla produkcijas piegāžu būtisku samazināšanos Latvijas tirgū, kā arī dažu Latvijas ķīmijas un mašīnbūves preču apjoma samazināšanos Ukrainas tirgū. Metāla produkcijas piegāde saistīta ar ES atbilstošu kvotu kārtošanu. Citās pozīcijās šķēršļus var radīt īslaicīgas nesaskaņas robežu šķērsošanas procesā un preču noformēšanā. Taču īpaši gribu atzīmēt, ka Latvijas puse jau laikus paredzēja negatīvo parādību iespējamību tirdzniecības attiecībās ar Ukrainu sakarā ar divpusēja līguma par brīvo tirdzniecību darbības izbeigšanos. Īpaši tas izpaudās muitas likmes palielināšanā Latvijas preču eksportam – no 0% līdz 25%. Tādēļ Latvija atbalsta Ukrainas iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā, kā arī drīzāku sarunu sākšanu starp ES un Ukrainu par brīvās tirdzniecības līgumu.

– Kādu paredzat mūsu divpusējo attiecību tālāko attīstību?

– Starp mūsu valstīm nav senu, nerisinātu problēmu. Tas dod pamatu ar optimismu raudzīties uz mūsu attiecību turpmāko attīstību gan politikā, gan arī tirdzniecībā un ekonomikā. Mūsu ekonomiskās attiecības – politiskās sadarbības pamats – turpina dinamiski attīstīties: no 1999. līdz 2003. gadam tirdzniecības apjoms starp mūsu valstīm pieaudzis trīs reizes, sasniedzot 363 miljonus dolāru lielu gada apjomu. Bet tā nav robeža. Mums ir visi priekšnosacījumi paplašināt sadarbību kuģubūves nozarē, lauksaimniecības un transporta mašīnbūvē, kā arī izvērst kooperāciju tekstilrūpniecībā, būvniecībā un tūrismā. Nozīmīgs stimuls būs Līgums par ekonomisko, rūpniecisko, zinātnisko un tehnisko sadarbību, ko drīzumā paredzēts parakstīt.
Īpaši gribu atzīmēt tranzīta pārvadājumus starp Baltijas jūras un Melnās jūras reģioniem. Cieša mūsu dzelzceļa un ostu sadarbība ļautu piesaistīt nozīmīgus kravu apjomus virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem un otrādi. Papildu pamats tam būs vienošanās par ostu un citu Latvijas un Ukrainas infrastruktūras elementu izmantošanu preču tranzītam, kas arī parakstāma jau tuvākajā laikā.

– Rit pirmais jūsu akreditācijas gads Latvijā. Kā jūtaties mūsu valstī?

– Par Latviju man patīkamas atmiņas ir jau 25 gadus – kopš laika, kad Rīgā aizstāvēju zinātņu kandidāta disertāciju. Rīga bija arī viena no pilsētām, ko apmeklēju kāzu ceļojuma laikā. Kā redzat, Latvija man jau sen kļuvusi tuva, un ērti jūsu valstī jūtos arī tagad. Turklāt tagad man veidojas draudzīgas un konstruktīvas attiecības ar Latvijas politiķiem un valsts ierēdņiem, kā arī ar diplomātiskā korpusa pārstāvjiem.

– Jūsu spilgtākais iespaids mūsu valstī?

– Pirmā saulainā diena Rīgā pēc manas atbraukšanas šogad janvārī. Bet, nopietni runājot – esmu pārsteigts par Latvijas panākumiem tik īsā laikā ceļā uz NATO un Eiropas Savienību. Tas nevar nepārsteigt!

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv