Valstī ar vairāk nekā simt miljoniem vēlētāju

Nesen valsts svētkus atzīmēja iedzīvotāju skaita ziņā ceturtā lielākā pasaules valsts Indonēzija

Elizabete Budiastuti,  Indonēzijas vēstniecības vadītāja,  pagaidu pilnvarotā lietvede, – “Latvijas Vēstnesim”

– Mēs Latvijā tikko ar saviļņojošu pasākumu virkni nosvinējām leģendārā “Baltijas ceļa” piecpadsmito gadadienu. Cits rituāls ir Latvijas valsts svētkiem 18. novembrī. Kā jūs savus valsts svētkus atzīmējāt Indonēzijā?
– Visā valstī notika svinīgās sanāksmes, kam sekoja plaša svinību programma. Prezidents piedalījās svinīgajā valsts karoga pacelšanas ceremonijā pie prezidenta pils, kurā piedalās arī ārvalstu vēstnieki. Svētku ceremonijas notiek arī Indonēzijas provinču centros un mūsu diplomātiskajās pārstāvniecībās ārzemēs.
Neatkarības dienas galveno nozīmi mēs saskatām Indonēzijas tautas tālākā vienošanā. Šis notikums arī stiprina kopīgo apņēmību sekmēt valsts attīstību, veidojot indonēziešus par plaukstošu nāciju.

– Taču jūsu valstij kopš neatkarības iegūšanas nācies pārciest desmitiem autoritārā režīma gadu un arī iekšpolitisko ķildu izraistītu nestabilitāti pēc ģenerāļa Suharto režīma krišanas. Starptautiskajos plašsaziņas līdzekļos informācija par jūsu valsti pa

rādās galvenokārt politisku vai ekoloģisku kataklizmu reizēs. Pēc informatīvā klusuma ap Indonēziju var spriest, ka jūsu valstī viss ir kārtībā. Kā jūs raksturotu pašreizējo situāciju valstī?

– Politiskā situācija mūsu valstī stabilizējas, nostiprinoties demokrātiskajai kartībai un enerģiskiem centieniem īstenot reformas. Nostiprinot reģionālo autonomiju, būtiski palielināta pašvaldību loma. Deintegrācijas draudi, kas pār mūsu valsti klājās vēl pirms dažiem gadiem, un sociāli politiskie satricinājumi, ko dažos mūsu valsts reģionos izraisīja sociālie un etniskie konflikti, ir novērsti. Šā gada 5. aprīlī Indonēzijā notika parlamenta vēlēšanas, kurās savas balsstiesības izmantoja vairāk nekā miljons vēlētāju. Savukārt 5. jūlijā Indonēzijā sekmīgi un izteikti demokrātiski notika mūsu pirmās prezidenta vēlēšanas.
Zināms progress gūts ekonomikā. Pērn tajā sasniegts pieaugums par 3,66 procentiem. Tiek kontrolēta inflācija. Vienlaikus ir audzis nacionālā kopprodukta apjoms – no 673 ASV dolāriem caurmērā uz katru iedzīvotāju līdz 811 dolāriem 2002. gadā. Šis pieaugums apliecina gan mūsu ekonomikas uzlabošanos, gan arī nacionālās valūtas nostiprināšanos attiecībā pret ASV dolāru.

– Kā jūs vērtējat mūsu valstu divpusējās attiecības?

– Mūsu attiecības var saukt par stabilām un veselīgām. Mūsu valstīm jau ir laba sadarbības pieredze starptautiskā jomā. Taču esmu pārliecināta, ka mūsu ekonomiskās un tirdzniecības attiecības iespējams būtiski palielināt. Tirdzniecības apjoms starp mūsu valstīm joprojām ir neliels, bet tas ik gadu pieaug. Taču esmu pārliecināta, ka mūsu ekonomiskās sadarbības potenciāls ir visnotaļ augsts. Ar vairāk nekā 200 miljoniem iedzīvotāju Indonēzija Latvijas precēm varētu būt milzīgs noieta tirgus. Savukārt Latvijas ekonomikas straujais pieaugums paver aizvien plašākas Indonēzijas eksporta iespējas uz Latviju. Taču mūsu ekonomiskās sadarbības paplašināšanai būtu jāveic plašs pasākumu komplekss, kurā iesaistāmas abu valstu darījuma aprindas – lai labāk iepazītu otras puses piedāvātās iespējas. Šajā nolūkā daudz vēl darāms gan mūsu valdībām, gan abu valstu privātajam sektoram.

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv