• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Godinot latvieti ar pasaules sirdi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.08.2004., Nr. 136 https://www.vestnesis.lv/ta/id/92877

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Paula Stradiņa klātbūtne atjaunotajā auditorijā

Vēl šajā numurā

27.08.2004., Nr. 136

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Godinot latvieti ar pasaules sirdi

LEBERS1.PNG (110142 bytes)
Prof. Dītriha Andreja Lēbera piemiņas pasākumā LU Mazajā aulā vakar: tieslietu ministre Vineta Muižniece (pa kreisi), dzīvesbiedre Krista Anita un dēli Džons un Aleks
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Vakar, 26. augustā, Latvijas Universitātes Mazajā aulā notika juridisko zinātņu doktora, profesora Dītriha Andreja Lēbera (Loeber) piemiņas pasākums.
Klātesošos uzrunāja Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš un tieslietu ministre Vineta Muižniece.
Ministre pakavējās pie Dītriha Andreja Lēbera dzīves atziņām, atgādinot, ka viņš mēģināja savienot vēstures gaitas pārrāvumus un uzskatīja, ka “nevienai tautai nevar būt nākotnes, ja tai nav savas pagātnes, un būtu naivi domāt, ka mēs varam izvēlēties šo pagātni”.
Dītrihs Andrejs Lēbers (1923 – 2004) dzimis Rīgas vācbaltiešu ģimenē, viņa tēvs bija profesors Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pirmais dekāns un Latvijas Augstākās tiesas senators Augusts Lēbers. 1939. gadā nākamais LZA ārzemju loceklis, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks un Latvijas Universitātes goda doktors kopā ar ģimeni izbrauca uz Vāciju. 2001. gadā viņš šo rindu autoram atzina:
“Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga kādā uzrunā teikusi, ka mums ir jāmaina izpratne par jēdzienu latvietis. Pēc viņas definīcijas latvietis ir “katrs, kas runā latviski, ir Latvijas pilsonis un jūtas tai piederīgs”. Es atbilstu šiem kritērijiem, tātad esmu latvietis. Valsts prezidente uzsver, ka tautība ir kas cits, un atsaucas uz Rietumu demokrātiju praksi. Francūzis, piemēram, ir Francijas pavalstnieks, vienalga, vai viņa senči ir ebreji, spāņi vai marokāņi. Būtībā Francijā nedrīkst uzsvērt tās pavalstnieka nacionālo izcelsmi, nedrīkst mēģināt to noskaidrot un uzzināt.
Es atbalstu domu, ka jāmaina definīcija latvietis.”
Piemiņas pasākumā tika svinīgi atvērta grāmata, kurā ietverti Augusta Lēbera atzinumi tiesību zinātnē un attīstībā “No romiešu tiesībām līdz Hāgas konvencijām. Senatora Augusta Lēbera juridiskie atzinumi (1909-1939)”.

Andris Sproģis, “LV”

andris.sprogis@vestnesis.lv

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!