ATSAUCĒ IETVERT:
Godinot latvieti ar pasaules sirdi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.08.2004., Nr. 136 https://www.vestnesis.lv/ta/id/92877
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Godinot latvieti ar pasaules sirdi
 Prof. Dītriha Andreja Lēbera piemiņas pasākumā LU Mazajā aulā vakar: tieslietu ministre Vineta Muižniece (pa kreisi), dzīvesbiedre Krista Anita un dēli Džons un Aleks Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
Vakar, 26. augustā, Latvijas
Universitātes Mazajā aulā notika juridisko zinātņu doktora,
profesora Dītriha Andreja Lēbera (Loeber) piemiņas
pasākums.
Klātesošos uzrunāja Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Senāta
priekšsēdētājs Jānis Stradiņš un tieslietu ministre Vineta
Muižniece.
Ministre pakavējās pie Dītriha Andreja Lēbera dzīves atziņām,
atgādinot, ka viņš mēģināja savienot vēstures gaitas pārrāvumus
un uzskatīja, ka “nevienai tautai nevar būt nākotnes, ja tai nav
savas pagātnes, un būtu naivi domāt, ka mēs varam izvēlēties šo
pagātni”.
Dītrihs Andrejs Lēbers (1923 – 2004) dzimis Rīgas vācbaltiešu
ģimenē, viņa tēvs bija profesors Latvijas Universitātes
Juridiskās fakultātes pirmais dekāns un Latvijas Augstākās tiesas
senators Augusts Lēbers. 1939. gadā nākamais LZA ārzemju
loceklis, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks un Latvijas
Universitātes goda doktors kopā ar ģimeni izbrauca uz Vāciju.
2001. gadā viņš šo rindu autoram atzina:
“Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga kādā uzrunā teikusi, ka
mums ir jāmaina izpratne par jēdzienu latvietis. Pēc viņas
definīcijas latvietis ir “katrs, kas runā latviski, ir Latvijas
pilsonis un jūtas tai piederīgs”. Es atbilstu šiem kritērijiem,
tātad esmu latvietis. Valsts prezidente uzsver, ka tautība ir kas
cits, un atsaucas uz Rietumu demokrātiju praksi. Francūzis,
piemēram, ir Francijas pavalstnieks, vienalga, vai viņa senči ir
ebreji, spāņi vai marokāņi. Būtībā Francijā nedrīkst uzsvērt tās
pavalstnieka nacionālo izcelsmi, nedrīkst mēģināt to noskaidrot
un uzzināt.
Es atbalstu domu, ka jāmaina definīcija
latvietis.”
Piemiņas pasākumā tika svinīgi atvērta
grāmata, kurā ietverti Augusta Lēbera atzinumi tiesību zinātnē un
attīstībā “No romiešu tiesībām līdz Hāgas konvencijām. Senatora
Augusta Lēbera juridiskie atzinumi (1909-1939)”.
Andris Sproģis, “LV”