Ministru kabineta noteikumi Nr.732

Rīgā 2004.gada 24.augustā (prot. Nr.50 17.§)

Noteikumi par izglītības programmu minimālajām prasībām veterinārārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai un par institūcijām, kuru tiešā kontrolē var apgūt praktisko izglītību veterinārārsta profesijā

Izdoti saskaņā ar likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 6.panta 2.punktu, 26.panta pirmo daļu un 27.panta piekto daļu

1. Noteikumi nosaka izglītības programmu minimālās prasības veterinārārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai Latvijā, lai iegūto profesionālo kvalifikāciju atzītu ārvalstīs, kā arī institūcijas, kuru tiešā kontrolē var apgūt praktisko izglītību veterinārārsta profesijā.
2. Izglītības programmā veterinārārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nosaka šādu apgūstamo mācību priekšmetu (kursu) minimumu:

2.1. pamatpriekšmeti:
2.1.1. fizika;
2.1.2. ķīmija;
2.1.3. zooloģija;
2.1.4. augu bioloģija;
2.1.5. biometrija;
2.2. speciālie priekšmeti nozares pamatzinātnēs (ievads specializācijā):
2.2.1. anatomija;
2.2.2. fizioloģija;
2.2.3. bioķīmija;
2.2.4. ģenētika;
2.2.5. farmakoloģija;
2.2.6. farmācija;
2.2.7. toksikoloģija;
2.2.8. mikrobioloģija;
2.2.9. imunoloģija;
2.2.10. epidemioloģija un epizootoloģija;
2.2.11. profesionālā ētika;
2.2.12. citoloģija, histoloģija un embrioloģija;
2.3. speciālie priekšmeti veterinārmedicīnā:
2.3.1. dzemdniecība;
2.3.2. patoloģija (arī patoloģiskā anatomija);
2.3.3. parazitoloģija un invāzijas slimības;
2.3.4. klīniskā medicīna un ķirurģija (arī anestezioloģija);
2.3.5. klīnikas lekcijas par mājdzīvniekiem, mājputniem un citām dzīvnieku grupām;
2.3.6. profilaktiskā medicīna;
2.3.7. radioloģija;
2.3.8. reprodukcija un reproduktīvās slimības;
2.3.9. valsts veterinārā medicīna un sabiedrības veselība;
2.3.10. veterinārā darba organizācija (valsts veterinārā medicīna un sabiedrības veselība, tiesību akti veterinārmedicīnas jomā un tiesu medicīna);
2.3.11. terapija;
2.3.12. klīniskā un laboratoriskā diagnostika (propedeitika);
2.3.13. infekcijas slimības;
2.3.14. ganāmpulka veselība;
2.4. dzīvnieku audzēšanas joma:
2.4.1. dzīvnieku audzēšana;
2.4.2. dzīvnieku ēdināšana;
2.4.3. lopbarības ražošana;
2.4.4. ekonomikas teorija;
2.4.5. lopkopība;
2.4.6. dzīvnieku un vides higiēna;
2.4.7. etoloģija un dzīvnieku aizsardzība;
2.5. dzīvnieku un augu izcelsmes pārtikas produktu higiēna:
2.5.1. pārtikas un nepārtikas produktu ekspertīze un inspekcija;
2.5.2. pārtikas produktu tehnoloģijas pamati (pārtikas infekcija un toksikoloģija);
2.5.3. prakse (arī praktisks darbs lopkautuvēs un produktu apstrādes vietās).

3. Atsevišķus mācību priekšmetus (kursus) atļauts apgūt citu mācību priekšmetu (kursu) sastāvā vai apvienojot ar citiem mācību priekšmetiem (kursiem).
4. Institūcija, kuras tiešā kontrolē var apgūt praktisko izglītību veterinārārsta profesijā, ir Latvijas Lauksaimniecības universitāte.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1978.gada 18.decembra Direktīvas 78/1027/EEK par normatīvo un administratīvo aktu noteikumu koordināciju attiecībā uz veterinārārstu darbību;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 14.maija Direktīvas 2001/19/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 98/58/EEK un Padomes Direktīvu 92/51/EEK par vispārējo sistēmu profesionālo kvalifikāciju atzīšanai, kā arī Padomes Direktīvu 77/452/EEK, Padomes Direktīvu 77/453/EEK, Padomes Direktīvu 78/686/EEK, Padomes Direktīvu 78/687/EEK, Padomes Direktīvu 78/1026/EEK, Padomes Direktīvu 78/1027/EEK, Padomes Direktīvu 80/154/EEK, Padomes Direktīvu 80/155/EEK, Padomes Direktīvu 85/384/EEK, Padomes Direktīvu 85/432/EEK, Padomes Direktīvu 85/433/EEK un Padomes Direktīvu 93/16/EEK attiecībā uz vispārējās aprūpes māsu, praktizējošu zobārstu, veterinārārstu, vecmāšu, arhitektu, farmaceitu un ārstu profesijām.

Ministru prezidenta vietā – Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers

Izglītības un zinātnes ministrs J.Radzevičs

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 28.augustu.