Ministru kabineta noteikumi Nr.732
Rīgā 2004.gada 24.augustā (prot. Nr.50 17.§)
Noteikumi par izglītības programmu minimālajām prasībām veterinārārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai un par institūcijām, kuru tiešā kontrolē var apgūt praktisko izglītību veterinārārsta profesijā
Izdoti saskaņā ar likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 6.panta 2.punktu, 26.panta pirmo daļu un 27.panta piekto daļu
1. Noteikumi nosaka
izglītības programmu minimālās prasības veterinārārsta
profesionālās kvalifikācijas iegūšanai Latvijā, lai iegūto
profesionālo kvalifikāciju atzītu ārvalstīs, kā arī institūcijas,
kuru tiešā kontrolē var apgūt praktisko izglītību veterinārārsta
profesijā.
2. Izglītības programmā veterinārārsta profesionālās
kvalifikācijas iegūšanai nosaka šādu apgūstamo mācību priekšmetu
(kursu) minimumu:
2.1. pamatpriekšmeti:
2.1.1. fizika;
2.1.2. ķīmija;
2.1.3. zooloģija;
2.1.4. augu bioloģija;
2.1.5. biometrija;
2.2. speciālie priekšmeti nozares pamatzinātnēs (ievads
specializācijā):
2.2.1. anatomija;
2.2.2. fizioloģija;
2.2.3. bioķīmija;
2.2.4. ģenētika;
2.2.5. farmakoloģija;
2.2.6. farmācija;
2.2.7. toksikoloģija;
2.2.8. mikrobioloģija;
2.2.9. imunoloģija;
2.2.10. epidemioloģija un epizootoloģija;
2.2.11. profesionālā ētika;
2.2.12. citoloģija, histoloģija un embrioloģija;
2.3. speciālie priekšmeti veterinārmedicīnā:
2.3.1. dzemdniecība;
2.3.2. patoloģija (arī patoloģiskā anatomija);
2.3.3. parazitoloģija un invāzijas slimības;
2.3.4. klīniskā medicīna un ķirurģija (arī
anestezioloģija);
2.3.5. klīnikas lekcijas par mājdzīvniekiem, mājputniem un
citām dzīvnieku grupām;
2.3.6. profilaktiskā medicīna;
2.3.7. radioloģija;
2.3.8. reprodukcija un reproduktīvās slimības;
2.3.9. valsts veterinārā medicīna un sabiedrības veselība;
2.3.10. veterinārā darba organizācija (valsts veterinārā
medicīna un sabiedrības veselība, tiesību akti veterinārmedicīnas
jomā un tiesu medicīna);
2.3.11. terapija;
2.3.12. klīniskā un laboratoriskā diagnostika
(propedeitika);
2.3.13. infekcijas slimības;
2.3.14. ganāmpulka veselība;
2.4. dzīvnieku audzēšanas joma:
2.4.1. dzīvnieku audzēšana;
2.4.2. dzīvnieku ēdināšana;
2.4.3. lopbarības ražošana;
2.4.4. ekonomikas teorija;
2.4.5. lopkopība;
2.4.6. dzīvnieku un vides higiēna;
2.4.7. etoloģija un dzīvnieku aizsardzība;
2.5. dzīvnieku un augu izcelsmes pārtikas produktu higiēna:
2.5.1. pārtikas un nepārtikas produktu ekspertīze un
inspekcija;
2.5.2. pārtikas produktu tehnoloģijas pamati (pārtikas
infekcija un toksikoloģija);
2.5.3. prakse (arī praktisks darbs lopkautuvēs un produktu
apstrādes vietās).
3. Atsevišķus mācību
priekšmetus (kursus) atļauts apgūt citu mācību priekšmetu (kursu)
sastāvā vai apvienojot ar citiem mācību priekšmetiem
(kursiem).
4. Institūcija, kuras tiešā kontrolē var apgūt praktisko
izglītību veterinārārsta profesijā, ir Latvijas Lauksaimniecības
universitāte.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Noteikumos ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Padomes 1978.gada
18.decembra Direktīvas 78/1027/EEK par normatīvo un
administratīvo aktu noteikumu koordināciju attiecībā uz
veterinārārstu darbību;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 14.maija
Direktīvas 2001/19/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 98/58/EEK
un Padomes Direktīvu 92/51/EEK par vispārējo sistēmu profesionālo
kvalifikāciju atzīšanai, kā arī Padomes Direktīvu 77/452/EEK,
Padomes Direktīvu 77/453/EEK, Padomes Direktīvu 78/686/EEK,
Padomes Direktīvu 78/687/EEK, Padomes Direktīvu 78/1026/EEK,
Padomes Direktīvu 78/1027/EEK, Padomes Direktīvu 80/154/EEK,
Padomes Direktīvu 80/155/EEK, Padomes Direktīvu 85/384/EEK,
Padomes Direktīvu 85/432/EEK, Padomes Direktīvu 85/433/EEK un
Padomes Direktīvu 93/16/EEK attiecībā uz vispārējās aprūpes māsu,
praktizējošu zobārstu, veterinārārstu, vecmāšu, arhitektu,
farmaceitu un ārstu profesijām.
Ministru prezidenta vietā – Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers
Izglītības un zinātnes ministrs J.Radzevičs
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 28.augustu.