E-paraksts un e-pārvalde Latvijā un pasaulē

Vakar Rīgas domes telpās elektronisko mediju speciālisti konferencē “Ar e-parakstu uz mūsdienīgu e-pārvaldi” sprieda par elektroniskā paraksta ieviešanas procesa nosacījumiem, problēmām un risinājumiem.

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs atzīmēja, ka Rīga ir viena no nedaudzajām Latvijas pilsētām, kuru pašvaldības nopietni strādā pie e-pārvaldes ieviešanas. Galvaspilsētas mērs atgādināja, ka vēl nesenā pagātnē, piemēram, mobilais telefons un portatīvais dators tika uzskatīti par komunikāciju tehnoloģijas virsotnēm, taču mūsdienās iestāžu un lietišķu cilvēku ikdiena bez šīm ierīcēm nav iedomājama. Un neizbēgama ir arvien jaunu funkciju uzticēšana elektroniskajiem saziņas līdzekļiem. G. Bojārs norādīja, ka Rīgas pašvaldība iedzīvotājiem var piedāvāt apmēram 300 dažādu pakalpojumu un pienācis laiks tos elektronizēt. Šāds solis, uzsvēra G. Bojārs, nepieciešams, lai pakalpojumi kļūtu ātrāki. Turklāt elektronizācija šos pakalpojumus darītu pieejamus visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas pārstāvis Andris Anspoks vērsa uzmanību uz tā dēvētās e-birokrātijas priekšrocībām – augstāku darba efektivitāti un precizitāti, labākām dokumentu arhivēšanas iespējām un papīra ekonomiju. Viņš arī uzsvēra nepieciešamību izvairīties no papīra dokumentācijas veidošanas principu tiešas izmantošanas elektronisko dokumentu veidošanā. A. Anspoks atzīmēja svarīgu e-paraksta izmantošanas aspektu: proti, bez šā paraksta bieži var iztikt, taču tas kļūst nepieciešams gadījumos, kad iespējama juridiska strīda rašanās. Proti, e-paraksts ļauj pierādīt gan dokumenta autentiskumu, gan saņemšanas laiku. A. Anspoks atzina – e-paraksta ieviešanai mūsu valstī ir izstrādāti nepieciešamie tehnoloģiskie un juridiskie risinājumi, taču pagaidām trūkst sertifikātu izsniedzēju.
Finanšu ministrijas Informātikas departamenta direktors Jans Šlihte norādīja uz, viņaprāt, pieļautajām neprecizitātēm Elektronisko dokumentu likumā, piemēram, atsevišķu terminu nepareizu lietojumu. J. Šlihte pauda uzskatu, ka likuma trūkumi kavē e-pārvaldes un e-paraksta ieviešanu praksē.
Krietni optimistiskāks attiecībā uz Latvijas izredzēm pārvaldes un dokumentācijas elektronizācijā bija BO VSIA “Latvijas Vēstnesis” valdes priekšsēdētājs Ints Kalniņš.
Viņš vērsa uzmanību uz e-pārvaldes un e-paraksta ieviešanas rezultātiem un aspektiem citās valstīs un norādīja – problēmu netrūkst arī tur. Turklāt elektronizācija daudzās valstīs prasa milzu investīcijas. Kā pozitīvs piemērs izskatās Kanādas prakse e-paraksta ieviešanā un izmantošanā. Ne velti Kanāda jau ceturto gadu pēc kārtas ir pasaules līdere e-pārvaldes ieviešanā. Taču šādi panākumi nav gūstami bez ievērojamu finanšu līdzekļu ieguldīšanas – lai realizētu elektronizācijas programmu laika periodam no 2000. līdz 2006. gadam, valsts investējusi 471 830 000 Kanādas dolāru. Stabilas pozīcijas e-paraksts iekarojis arī ASV, kur to izmanto Nacionālā notāru asociācija un akceptē tiesas.
Tomēr, kā rezumēja I. Kalniņš, gaidītais straujais progress paraksta un pārvaldes elektronizācijā pagaidām nav panākts nekur pasaulē, tāpēc Latvijas ceļš uz paraksta un pārvaldes elektronizāciju nav vērtējams negatīvi. Būtisks šķērslis šajā procesā ir lietotāju psiholoģiskā barjera, jo aizvien vēl ir aktuāls jautājums par sertifikātu devēju uzticamību. Tāpat e-paraksta sekmīgai ieviešanai nepieciešama lietotāju izglītošana elektroniskās dokumentācijas drošības jautājumos. Vienlaikus diemžēl pārlieku smagnēja ir arī e-paraksta integrācija citu e-pārvaldes projektu sistēmā. Un negatīvs faktors ir arī nepietiekamā valsts institūciju un privātā sektora sadarbība. Valsts investīcijas būtu garants straujākai attīstībai šajā jomā, kur progress ir nepieciešams un neizbēgams.
Konferences turpinājumā uzņēmēji, valsts un pašvaldību darbinieki iztirzāja dažādus ar e-pārvaldes un e-paraksta ieviešanu saistītus jautājumus. Skarti tika, piemēram, tādi būtiski elektronizācijas procesa aspekti kā e-paraksta un e-dokumenta tiesiskās atzīšanas principi, viedkaršu ieviešana un izmantošana, e-dokumentu aprite valsts institūcijās un e-iepirkumi.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv