E-paraksts un e-pārvalde Latvijā un pasaulē
Vakar Rīgas domes telpās elektronisko mediju speciālisti konferencē “Ar e-parakstu uz mūsdienīgu e-pārvaldi” sprieda par elektroniskā paraksta ieviešanas procesa nosacījumiem, problēmām un risinājumiem.
Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars
Bojārs atzīmēja, ka Rīga ir viena no nedaudzajām Latvijas
pilsētām, kuru pašvaldības nopietni strādā pie e-pārvaldes
ieviešanas. Galvaspilsētas mērs atgādināja, ka vēl nesenā
pagātnē, piemēram, mobilais telefons un portatīvais dators tika
uzskatīti par komunikāciju tehnoloģijas virsotnēm, taču mūsdienās
iestāžu un lietišķu cilvēku ikdiena bez šīm ierīcēm nav
iedomājama. Un neizbēgama ir arvien jaunu funkciju uzticēšana
elektroniskajiem saziņas līdzekļiem. G. Bojārs norādīja, ka Rīgas
pašvaldība iedzīvotājiem var piedāvāt apmēram 300 dažādu
pakalpojumu un pienācis laiks tos elektronizēt. Šāds solis,
uzsvēra G. Bojārs, nepieciešams, lai pakalpojumi kļūtu ātrāki.
Turklāt elektronizācija šos pakalpojumus darītu pieejamus visiem
Latvijas iedzīvotājiem.
Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas
pārstāvis Andris Anspoks vērsa uzmanību uz tā dēvētās
e-birokrātijas priekšrocībām – augstāku darba efektivitāti un
precizitāti, labākām dokumentu arhivēšanas iespējām un papīra
ekonomiju. Viņš arī uzsvēra nepieciešamību izvairīties no papīra
dokumentācijas veidošanas principu tiešas izmantošanas
elektronisko dokumentu veidošanā. A. Anspoks atzīmēja svarīgu
e-paraksta izmantošanas aspektu: proti, bez šā paraksta bieži var
iztikt, taču tas kļūst nepieciešams gadījumos, kad iespējama
juridiska strīda rašanās. Proti, e-paraksts ļauj pierādīt gan
dokumenta autentiskumu, gan saņemšanas laiku. A. Anspoks atzina –
e-paraksta ieviešanai mūsu valstī ir izstrādāti nepieciešamie
tehnoloģiskie un juridiskie risinājumi, taču pagaidām trūkst
sertifikātu izsniedzēju.
Finanšu ministrijas Informātikas departamenta direktors Jans
Šlihte norādīja uz, viņaprāt, pieļautajām neprecizitātēm
Elektronisko dokumentu likumā, piemēram, atsevišķu terminu
nepareizu lietojumu. J. Šlihte pauda uzskatu, ka likuma trūkumi
kavē e-pārvaldes un e-paraksta ieviešanu praksē.
Krietni optimistiskāks attiecībā uz Latvijas izredzēm pārvaldes
un dokumentācijas elektronizācijā bija BO VSIA “Latvijas
Vēstnesis” valdes priekšsēdētājs Ints Kalniņš.
Viņš vērsa uzmanību uz e-pārvaldes un e-paraksta ieviešanas
rezultātiem un aspektiem citās valstīs un norādīja – problēmu
netrūkst arī tur. Turklāt elektronizācija daudzās valstīs prasa
milzu investīcijas. Kā pozitīvs piemērs izskatās Kanādas prakse
e-paraksta ieviešanā un izmantošanā. Ne velti Kanāda jau ceturto
gadu pēc kārtas ir pasaules līdere e-pārvaldes ieviešanā. Taču
šādi panākumi nav gūstami bez ievērojamu finanšu līdzekļu
ieguldīšanas – lai realizētu elektronizācijas programmu laika
periodam no 2000. līdz 2006. gadam, valsts investējusi 471 830
000 Kanādas dolāru. Stabilas pozīcijas e-paraksts iekarojis arī
ASV, kur to izmanto Nacionālā notāru asociācija un akceptē
tiesas.
Tomēr, kā rezumēja I. Kalniņš, gaidītais straujais progress
paraksta un pārvaldes elektronizācijā pagaidām nav panākts nekur
pasaulē, tāpēc Latvijas ceļš uz paraksta un pārvaldes
elektronizāciju nav vērtējams negatīvi. Būtisks šķērslis šajā
procesā ir lietotāju psiholoģiskā barjera, jo aizvien vēl ir
aktuāls jautājums par sertifikātu devēju uzticamību. Tāpat
e-paraksta sekmīgai ieviešanai nepieciešama lietotāju izglītošana
elektroniskās dokumentācijas drošības jautājumos. Vienlaikus
diemžēl pārlieku smagnēja ir arī e-paraksta integrācija citu
e-pārvaldes projektu sistēmā. Un negatīvs faktors ir arī
nepietiekamā valsts institūciju un privātā sektora sadarbība.
Valsts investīcijas būtu garants straujākai attīstībai šajā jomā,
kur progress ir nepieciešams un neizbēgams.
Konferences turpinājumā uzņēmēji, valsts un pašvaldību darbinieki
iztirzāja dažādus ar e-pārvaldes un e-paraksta ieviešanu
saistītus jautājumus. Skarti tika, piemēram, tādi būtiski
elektronizācijas procesa aspekti kā e-paraksta un e-dokumenta
tiesiskās atzīšanas principi, viedkaršu ieviešana un izmantošana,
e-dokumentu aprite valsts institūcijās un e-iepirkumi.
Juris Bārtulis, “LV”