Ārzemju presē

Vācu “Frankfurter Rundschau”: “Nav šaubu, ka ES ir norūpējusies par krievu izturēšanos Čečenijā, taču runa ir par stratēģisko sadarbību ar Krieviju. Par to, ka Eiropas Padome nepavisam nedomā par sankcijām pret Krieviju, jāpateicas ne tikai Putina labajām personiskajām attiecībām ar Vācijas kancleru Gerhardu Šrēderu, Lielbritānijas premjeru Toniju Blēru un Itālijas valdības vadītāju Silvio Berluskoni. ES ciešai sadarbībai ar Krieviju ļoti lielu nozīmi piešķir vairāku iemeslu dēļ. Pēc ilgās šaubīšanās, kā vajadzētu izturēties pret lielo kaimiņu, ES ir pieņēmusi lēmumu spert intensīvus tuvināšanās soļus.”

•

Krievijas “Insomi.ru.: “Kamēr Rietumi bija aizņemti ar ES un NATO paplašināšanu, Putins nodarbojās ar pēcpadomju telpas integrācijas modeļa izstrādāšanu. Bez tās konsolidācijas Krievija nebūs spējīga atgūt lielvalsts pozīcijas. Putins uzskata, ka jārīkojas, kamēr “tuvās ārzemes” nav nonākušas ES, ASV un Ķīnas ietekmē. Tomēr viņš domā, ka atklāta nostāšanās pret Rietumiem pagaidām būtu neprāts. Savukārt Rietumi ir neizpratnē par autoritāras sistēmas elementu pastiprināšanos Krievijā, lai gan tajā pašā laikā saprot, ka ir atkarīgi no Krievijas enerģijas piegādēm. Taču Putinam skaidrs ir viens – Rietumiem nav vajadzīga spēcīga Krievija, un tāpēc tie cenšas nodarīt ļaunumu tās reputācijai.”

•

Poļu “Rzeczpospolita”: “Izmantojot Viktorijas laikos eksistējušās procedūras, 11 britu parlamenta deputāti vēlas ierosināt lietu par premjera Tonija Blēra atstādināšanu no amata. Faktiski Blēra amats nav apdraudēts, taču premjeram nāksies atbildēt uz nepatīkamiem jautājumiem sakarā ar intervenci Irākā.”

•

Angļu “Financial Times”: “Izraēlas krīzes pamatā ir A. Šarona neveiksmīgie mēģinājumi veidot vairākuma koalīciju, lai palielinātu atbalstu savam piedāvājumam evakuēt visas ebreju apmetnes Gazas joslā un četras mazākās rietumu krastā. Sarežģījumus Šarona valdībā radīja valdošās “Likud” partijas “dumpinieku” mēģinājumi bloķēt Šarona atkāpšanās plānu no Gazas. Šimonam Peresam, leiboristu līderim, ko Šarons vēlas iesaistīt koalīcijā, ir daudz konkurentu, un “Likud” “dumpinieki” uzskata: ja tie varētu izjaukt sarunas ar potenciālajiem partneriem (leiboristiem un citām partijām), tas pats notiktu ar Gazas atkāpšanās plānu. Pagaidām politiskā ziņā “karstā” vasara draud atnest vētrainu rudeni.”

•

Krievijas “Vremja novostei” publicējusi interviju ar Latvijas Saeimas deputātu Jakovu Plineru – opozīcijā esošās apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” pārstāvi, kurš skaidro, ar ko, viņaprāt, ir slikta Latvijas izglītības reforma. “Izglītības reforma ir neprofesionāla un jau sākotnēji politizēta – tā ir atriebība par padomju pagātni,” uzskata Pliners.”

•

Poļu “Rzeczpospolita”: “Šiītu lielais ajatolla as-Sistani varētu kļūt par ietekmīgu “pelēko kardinālu”, ja Irākā notiktu patiesi brīvas vēlēšanas. Ja vēlēšanas notiks pēc amerikāņu iecerētā scenārija, viņa ietekme būs ierobežota, uzskata arābists Mareks Dzekans.”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem