Latvijā sarūk ārstu skaits
Viena no Latvijas veselības
aprūpes lielākajām problēmām līdztekus hroniskam finanšu badam ir
ārstu trūkums. Kā prognozē eksperti, līdz ar Latvijas iestāšanos
Eiropas Savienībā un brīvā darbaspēka kustību situācija varētu
vēl vairāk pasliktināties, jo praktizējošie mediķi dosies strādāt
uz tām valstīm, kurās atalgojums par smago darbu ir daudz
lielāks. Pēc Veselības ministrijas (VM) datiem, Latvijā ir
aptuveni 8000 ārstu un 16 000 medmāsu. Katru gadu darbu medicīnā
atstāj 300 – 400 ārsti (aiziet pensijā, dodas uz ārvalstīm,
sameklē iztikas avotu citā nozarē), bet klāt nāk vidēji tikai 100
jauni ārsti. No 1200 ģimenes ārstiem 400 ir pensijas vecumā.
Veselības ministrijas informācija liecina, ka jau šobrīd valstī
trūkst 63 ģimenes ārstu, 52 neatliekamās palīdzības ārstu un 35
anesteziologu – reanimatologu. Patlaban vidējā darba alga ārstiem
par vienu slodzi ir 203 lati pirms nodokļu nomaksas. Tādēļ arī
daudzi jaunieši, kas tomēr izlemj studēt medicīnu, pēc studiju
beigām izvēlas darbu farmācijas biznesā.
Kā informē VM, šogad no valsts apmaksātajām rezidentu studiju
vietām brīva palikusi 31. Uz astoņām neatliekamās palīdzības
ārsta vietām pieteicies tikai viens kandidāts, tāpat kā uz desmit
zobārsta vietām. Deviņās specialitātēs nav pieteicies neviens
rezidents, tajā skaitā gastroenterologu, narkologu, arodārstu un
sporta ārstu specialitātēs. Taču, par laimi, ir specialitātes,
kurās pieteikušies vairāk cilvēku, nekā ir valsts apmaksāto
vietu. Piemēram, uz trijām ginekologa un dzemdību speciālista
vietām pieteikušies 8 pretendenti, uz trijām traumatologa vietām
– 6.
Kopumā VM šajā mācību gadā apmaksās 100 rezidentu vietas 48
dažādās specialitātēs. Viena rezidenta apmācība valstij izmaksā
265 latus mēnesī.
“LV” informācija