1990.gada 3.maija sēdes stenogramma

Rīta sēdē

Sesiju atklāj un sēdi vada Latvijas PSR Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Gunārs Blūms.

G.Blūms: Godātie deputāti, cienījamie viesi! Mūsu republikas radioklausītāji un televīzijas skatītāji! Šīs ir nozīmīgas dienas visai mūsu tautai. Šodien pirmo reizi visā pēckara vēsturē savā pirmajā sesijā kopā ir pulcējušies patiesi demokrātiskās vēlēšanās ievēlēti tautas pārstāvji. Atļaujiet man Centrālās vēlēšanu komisijas vārdā apsveikt jūs sakarā ar ievēlēšanu republikas valsts varas augstākajā orgānā. Paies laiks, un vēsturnieki izsvērs, ko devis šis atjaunotnes laiks Latvijai. Laiks, kurā mēs dzīvojam, ir ne vien neparasti bagāts, bet arī sarežģīts, jo ik diena, pat stunda izvirza problēmas un jautājumus, kurus nepieciešams risināt. Un tieši jūs, deputāti, būsit tie, no kuriem tauta gaidīs šo problēmu risinājumu, kuri pieņems visai republikai nozīmīgus likumus un lēmumus.
Kā jau teicu, vēlēšanas un gatavošanās tām noritēja demokrātiski un atklāti. Un šodienas realitāte ir tāda, ka laikam nav gandrīz neviena cilvēka Latvijā, kuram nebūtu sava politiskā viedokļa. Šie viedokļi bieži ir visai atšķirīgi un nereti diemžēl diametrāli pretēji. Tas izvirza arī daudz lielākas prasības deputātiem. Kā atrast kopsaucēju šiem atšķirīgajiem uzskatiem, kā pārliecināt cilvēkus par to, ka demokrātija — tā nav visatļautība ne vārdos, ne darbos? Deputātiem būs jāpierāda, ka demokrātijas saturu regulē likumi, tādēļ likumiem jābūt jo izsvērtākiem un noteiktākiem. Cilvēki var justies droši un aizsargāti tikai tad, ja viņus sargā likumi. Un, nekādā ziņā nepretendējot uz gudrāka pamācītāja lomu, gribu tomēr pateikt, ka pats svarīgākais šodien būs nevis tas, kādos krēslos un amatos iesēdīsies ievēlētais parlamentārietis, bet gan tas, kā jūs spēsit īstenot dzīvē šajos divos gados tik daudzkārt skanējušos lozungus “Vienoti Latvijai”, “Visu varu padomēm!”.
Jau iepriekšējās Augstākās padomes sastāvs pieņēma vairākus nozīmīgus likumus un lēmumus, izdarīja būtiskus grozījumus republikas Konstitūcijā, tādējādi nostiprinot Tautas deputātu padomju reālo varu, republikas suverenitāti. Bet tas prasa no deputātiem kompetenci, erudīciju, gribu aktīvi darboties, pienākuma apziņu un pašu galveno — prasmi un vēlēšanos saprast citam citu. Šajās dienās tieši jūs būsit tie, kas izšķirs mums visiem tik nozīmīgo jautājumu — pa kādu ceļu turpmāk iet Latvijai. Tas ir bezgala svarīgs un ļoti atbildīgs uzdevums. Lai to izlemtu, nepieciešams apzināties ne tikai to, kāda šobrīd ir reālā politiskā, ekonomiskā un sociālā situācija republikā, bet arī to, kā turpmāk optimāli veidot savas attiecības ar kaimiņvalstīm. Deputātiem būs daudz jāstrādā, lai atjaunotu Latvijas kā starptautisko tiesību subjekta stāvokli. Deputātu darbības taktikas izstrāde prasīs ne vien politiķu un diplomātu iemaņas, tā prasīs visu republikas intelektuālo spēku konsolidāciju. Bet es ticu un ceru, ka tauta nav kļūdījusies, tieši jums parādīdama savu uzticību. Tiesības piedalīties šajās vēlēšanās tika dotas vienam miljonam 964 tūkstošiem 436 republikas iedzīvotājiem, balsošanā piedalījās viens miljons 596 tūkstoši 72 vēlētāji, kas ir 81,2 procenti. Bieži tiekos ar vēlētājiem un varu apgalvot, ka šajā vēlēšanu kampaņā cilvēki patiešām dziļi un nopietni izprata savu svarīgo misiju, to, ka tieši viņi ir tie, kuri lemj būtiskus un vitāli svarīgus jautājumus.
Esmu pārliecināts, ka šodien mūsu sesijas pirmās sēdes norisei ar aizturētu elpu seko līdzi gandrīz visi mūsu republikas iedzīvotāji. Reizē ar deputātu mandātu vēlētāji ir uzticējuši jums arī savu turpmāko likteni. Jo mēs visi taču gribam dzīvot un strādāt labāk. Un tādēļ, nobeidzot savu īso uzrunu, gribu vēlreiz jaunievēlētajam parlamentam novēlēt darboties tik aktīvi un vienoti, lai jau drīz sabiedrība justu pozitīvas pārmaiņas un nekad nezaudētu savu ticību jums, deputāti.
Šodien Augstākās padomes sesijā piedalās 189 deputāti no 198 ievēlētajiem. Nav ieradušies pagaidām vēl nenoskaidrotu iemeslu dēļ 9 deputāti. Sīkākas ziņas par vēlēšanu rezultātiem, par deputātu sastāvu sniegs Mandātu komisija, kuru jūs ievēlēsit un kurai Centrālā vēlēšanu komisija nodos visus nepieciešamos dokumentus, lai tā pārbaudītu deputātu pilnvaras. Gribu jūs informēt, ka sesijas pirmajā sēdē piedalās 33 PSRS tautas deputāti, kuri nav Latvijas PSR tautas deputāti, 27 rajonu, pilsētu, pilsētu rajonu Tautas deputātu padomju priekšsēdētāji, kā arī viesu delegācija no Lietuvas Republikas ar Augstākās padomes priekšsēdētāju Landsberģa kungu priekšgalā. (Aplausi.)
Mūsu padomes sēdē piedalās arī PSRS Augstākās padomes Prezidija darbinieki, ārzemju viesi, republikas Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieki, Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidija aparāta darbinieki, masu, tai skaitā ļoti daudzi ārzemju, informācijas līdzekļu pārstāvji un citi uzaicinātie. Saskaņā ar Latvijas PSR Konstitūciju Latvijas PSR Augstākās padomes plenārsēdes ir tiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk par divām trešdaļām no ievēlēto deputātu kopskaita. Mums ir šis nepieciešamais deputātu skaits, līdz ar to Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas divpadsmitā sasaukuma pirmo sesiju paziņoju par atklātu. Tā kā piedalās ļoti daudz ārzemju un arī mūsu zemes radio, televīzijas un foto korespondentu, viņu lūgums ir atļaut viņiem 5 minūtes padarboties šajā zālē, lai iemūžinātu visus klātesošos. Es domāju, ka tādu iespēju dosim. Nav iebildumu? Tad — lūdzu!
Mums jāizveido darba orgāni. Jums visiem, kā arī mūsu republikas klausītājiem ir zināms, ka pēc 18.marta vēlēšanām notika visu jaunievēlēto deputātu kopsapulce. Tajā tika apspriesta jaunievēlēto deputātu darbība līdz sesijas sasaukšanai. Katrs deputāts, vadoties no savām interesēm, iestājās darba grupās pēc brīvprātības principa un aprīļa mēneša laikā aktīvi piedalījās pirmās sesijas dokumentu sagatavošanā. Jāteic, ka deputātu aktivitāte bija ļoti liela, jo deputāti strādāja vēlu vakaros, kā arī savās brīvdienās. Domāju, ka šis veiktais darbs atvieglos mūsu šīsdienas darbu, un mēs konstruktīvi varēsim risināt visus jautājumus, kurus mēs izskatīsim. Gribu pateikt ļoti lielu paldies visiem deputātiem, kas piedalījās šajā darbā. Jums izdalītajos materiālos ir darba grupu ieteikumi Latvijas PSR Augstākās padomes balsu skaitīšanas komisijas un Latvijas PSR Augstākās padomes Mandātu komisijas ievēlēšanai. Šo darba grupu vadīja Rīgas 66.vēlēšanu apgabala deputāts Aivars Endziņš.
Vai klātesošajiem deputātiem ir kādi ierosinājumi un iebildumi par tiem ieteikumiem, kurus ir izstrādājusi darba grupa? Vai vajadzīgs dot vārdu deputātu grupas vadītājam deputātam Aivaram Endziņam? Nav vajadzīgs. Vai ir kādi iebildumi? Nav. Tātad, kā es saprotu, mēs pieņemam šo Latvijas PSR Augstākās padomes balsu skaitīšanas komisijas un Latvijas PSR Augstākās padomes Mandātu komisijas ieteikumu.
Man ir priekšlikums izmantot mūsu tehniku un nobalsot par šiem ieteikumiem, kaut arī tie nav lēmums. Jums visiem ir pults priekšā, tātad, ja jūs balsosit par, tad jānospiež zaļās krāsas kontakts. Lūdzu, nobalsosim. Izmēģināsim arī tehniku.
Vai visi ir nobalsojuši? Jā. Tātad rezultātā ieteikumi ir pieņemti. Nobalsojuši 167 deputāti par. Kas ir balsojis pret? 6 — pret un 2 atturas. Es atvainojos. Tātad ieteikumi tiek pieņemti ar balsu vairākumu. Visā turpmākajā darbā vadīsimies pēc šiem ieteikumiem. Lūgums ir stāties pie balsu skaitīšanas komisijas izveidošanas. Konkrēti priekšlikumi par balsu skaitīšanas komisiju ir jūsu materiālos, kurus jūs esat saņēmuši. Ir priekšlikums izveidot balsu skaitīšanas komisiju 9 cilvēku sastāvā. Tā kā mūs klausās un skatās visa republika un iedzīvotājiem šo dokumentu nav, es komisijas sastāvu nolasīšu. Tas ir šāds:
deputāts Ozols — Rīgas 6.vēlēšanu apgabals,
deputāts Eglītis — Rīgas 49.vēlēšanu apgabals,
deputāts Endele — Pārgaujas 115.vēlēšanu apgabals,
deputāte Kārkla — Kārsavas 149.vēlēšanu apgabals,
deputāts Kodoliņš — Babītes 167.vēlēšanu apgabals,
deputāts Muciņš — Liepājas 91.vēlēšanu apgabals,
deputāts Prokofjevs — Rīgas 45.vēlēšanu apgabals,
deputāts Tomašūns — Jelgavas 80.vēlēšanu apgabals,
deputāts Zaļetajevs — Rīgas 21.vēlēšanu apgabals.
Par skaitlisko sastāvu lēmumu mēs jau esam pieņēmuši, jo ieteikumos nobalsojām par skaitīšanas komisijas skaitlisko sastāvu. Tagad ir jautājums par vārdisko sastāvu. Kādi ir priekšlikumi? Balsot par katru balsu skaitīšanas komisijas locekli atsevišķi vai par visu balsu skaitīšanas komisijas vārdisko sastāvu kopumā? Tātad ir priekšlikums — kopumā. Kas par šādu balsu skaitīšanas komisijas vārdisko sastāvu — lūdzu balsot. Paceliet balsošanas kartītes. Paldies, lūdzu nolaist, absolūtais vairākums. Kas tomēr pret? Neredzu. Kas atturas? Viens. Tātad balsu skaitīšanas komisijas vārdiskais sastāvs tiek pieņemts, un lēmums par balsu skaitīšanas komisiju tiek izveidots. Lūdzu balsu skaitīšanas komisiju savstarpēji sadalīt sektorus un stāties pie sava darba. Varbūt pulcēties šeit pat priekšā, un, ja tas būs vajadzīgs, varēs mums precīzi saskaitīt balsis, jo tālākais darbs varbūt prasīs to darīt ļoti precīzi... Es domāju, ka mēs varam darbu turpināt, kamēr balsu skaitīšanas komisija savstarpēji vienojas par priekšsēdētāju.
Deputātu pilnvaras pārbaudei mums ir jāizveido Mandātu komisija. Jums ir izsniegts lēmuma projekts, ko izveidojusi arī darba grupa, gan skaitliskais sastāvs, par kuru mēs jau vienojāmies, pieņemot ieteikumus, gan arī vārdiskais sastāvs un lēmuma projekts par Mandātu komisiju. Es lūdzu deputātus iepazīties, un varbūt rīkosimies atkal tā, kā mēs nolēmām, un es nolasīšu, kādi deputāti ieslēgti Mandātu komisijā un kas tiek rekomendēts par Mandātu komisijas priekšsēdētāju. Un šeit mums būs jābalso, bez šaubām, atsevišķi par Mandātu komisijas priekšsēdētāju un atsevišķi par Mandātu komisiju. Kā mēs nolemsim? Vai balsosim par katru atsevišķi vai kopumā?
Nolasīšu Mandātu komisijas lēmuma projektu, lai arī republika redzētu un dzirdētu. Projekts paredz Mandātu komisijā ievēlēt šādus deputātus:
komisijas priekšsēdētājs —
deputāts Māris Budovskis — Rīgas 67.vēlēšanu apgabals;
komisijas locekļi:
deputāts Anatolijs Aleksejevs — Rīgas 48.vēlēšanu apgabals,
deputāts Romāns Apsītis — Rīgas 27.vēlēšanu apgabals,
deputāts Andrejs Beluha — Rīgas 64.vēlēšanu apgabals,
deputāts Ivars Ēlerts — Rīgas 56.vēlēšanu apgabals,
deputāts Pēteris Krūgaļaužs — Varakļānu 154.vēlēšanu apgabals,
un deputāts Ģirts Krūmiņš — Rīgas 5.vēlēšanu apgabals.
Vai klātesošiem deputātiem ir kādi iebildumi pret darba grupas rekomendēto Mandātu komisijas sastāvu? Nav. Ja nav, tad lūdzu balsot, lai par Mandātu komisijas priekšsēdētāju ievēlētu deputātu no Rīgas 67.vēlēšanu apgabala Māri Budovski. Lūdzu balsot. Kas par, absolūtais vairākums. Paldies. Lūdzu, kas būtu pret — 4. Kas atturas? Viens deputāts atturas. Tātad ar balsu vairākumu par Mandātu komisijas priekšsēdētāju tiek ievēlēts deputāts Māris Budovskis no Rīgas 67.vēlēšanu apgabala. Kādi, lūdzu, būtu priekšlikumi, kā balsot par Mandātu komisijas locekļiem? Priekšlikums — kopumā. Varbūt tomēr nobalsosim. Kas par to, ka balsot kopumā par pašu priekšlikumu? Absolūtais vairākums. Paldies. Kas pret? Nav. Kas atturas? Nav. Tātad es nolasu
vēlreiz — par Mandātu komisijas locekļiem ievēlēt deputātu Anatoliju Aleksejevu — Rīgas 48.vēlēšanu apgabals, deputātu Romānu Apsīti — Rīgas 27.vēlēšanu apgabals, deputātu Andreju Beluhu — Rīgas 64.vēlēšanu apgabals, deputātu Ivaru Ēlertu — Rīgas 56.vēlēšanu apgabals, deputātu Pēteri Krūgaļaužu — Varakļānu 154.vēlēšanu apgabals, un deputātu Ģirtu
Krūmiņu — Rīgas 5.vēlēšanu apgabals. Lūdzu, nobalsosim par šiem deputātiem kopumā. Paceliet balsošanas kartītes. Paldies, absolūtais vairākums. Kas ir pret nosauktajiem deputātiem? Nav. Kas atturējās — viens deputāts, paldies.
Ar balsu vairākumu Mandātu komisijas sastāvs, lēmums par Mandātu komisijas izveidošanu ir pieņemts. Tikko ievēlētajai Mandātu komisijai pulcēties pirmajā stāvā Augstākās padomes Prezidija sēžu zālē. Līdz Mandātu komisijas darba beigām mums ir jāizdara pārtraukums. Deputātus pēc zvana lūdzu pulcēties... Vienu acumirkli... Vārds deputātam Daudišam.

I.Daudišs: Cienījamie deputāti! Es ierosinu izmantot pirmo pārtraukumu, lai nedaudz apgūtu šo automātisko skaitīšanas sistēmu. Te ir autori. Visvaldis Briedis pastāstīs, kā šī sistēma darbojas. Mēs tūlīt arī izmēģināsim, un tad balsošanas laikā nebūs nekādu problēmu. Tādēļ, lūdzu, palieciet zālē.

G.Blūms: Priekšlikums ir pieņemams. Iebildumu nav. Tātad deputāta Imanta Daudiša priekšlikums ir pieņemts, un mūsu informācijas sektora vadītājs biedrs Briedis jums ļoti īsi pastāstīs, kā rīkoties ar šo sistēmu.

V.Briedis: Balsošanas sistēma darbojas ar fiksētām deputātu vietām. Mēs jau pirms tam devām apkārt lapiņu, kur jūs ierakstījāt savu rindu un vietu. Varbūt visi vēl nav aizpildījuši? Automātiskā skaitīšanas sistēma darbojas trīs režīmos: reģistrācijas režīmā, balsošanas režīmā un pieteikšanās debatēm. Ja jums ir pirmais režīms — reģistrācijas režīms, varat nospiest jebkuru podziņu vienu reizi. Varbūt arī uzreiz varam izdarīt šo procedūru. Tātad reģistrācijas režīms. Jebkuru no trim podziņām vienreiz nospiediet, ja jums augšējā signāllampiņa iedegas, tas nozīmē, ka jūsu signāls ir pieņemts sistēmā. Ir visi piespieduši? Sarkanās signāllampiņas jums ir iedegušās? Ja kādam lampiņa nav iedegusies, tad varbūt tā ir ieķīlējusies. Lūdzu, par to ziņojiet. Piesakieties. Jums ieķīlējusies? Ejam tālāk. 194. Šeit gan bija 189.
No zāles: Jā, bet tās ziņas diemžēl nebija pārbaudītas.

V.Briedis: Tātad pieci cilvēki pienākuši klāt. Ejam tālāk uz otro — balsošanas režīmu. Tagad pēc izvēles varat nospiest jebkuru no trim podziņām.

G.Blūms: Turpinām sesijas darbu. Es ceru, ka balsošanas komisija ir sadalījusi sektorus un atrodas savās vietās. Balsis būs jāskaita ļoti nopietni, tāpēc lūdzu balsu skaitīšanas komisiju noorientēties darbam.
Vārds Mandātu komisijas ziņojuma nolasīšanai Mandātu komisijas priekšsēdētājam Mārim Budovskim.

M.Budovskis: Godājamie deputāti! Mums neparedzēti ilgais vēlēšanu laiks praktiski ir beidzies. Tauta ir teikusi savu vārdu. Šī vēlēšanu kampaņa ir skārusi sarežģītus, pretrunīgus mūsu dzīves sabiedriski politiskos jautājumus. Tā ir izraisījusi nepieredzētu, plašu diskusiju un kandidātu izvirzīšanas aktivitātes. Tā veicināja vēlētāju un dažādu sabiedrisko organizāciju domu un viedokļu izzināšanu, precizēja tās un grupēja cilvēkus noteiktu pozīciju piekritējos un noraidītājos. Sabiedriskās organizācijas sējas un veģetācijas laiks ir beidzies. Šodien mēs vērtējam ražu.
Mandātu komisija, kas sesijā ievēlēta septiņu cilvēku sastāvā, saskaņā ar Latvijas PSR Konstitūcijas 99.pantu savu pilnvaru robežās pārbaudīja 18.marta vēlēšanās, atkārtotā balsošanā un atkārtotās vēlēšanās ievēlēto Latvijas PSR tautas deputātu pilnvaras un iesniedz jums izskatīšanai šā darba rezultātus. Saskaņā ar Latvijas PSR Konstitūciju un likumu par Latvijas PSR tautas deputātu vēlēšanām vēlēšanas notika 201 vēlēšanu apgabalā. Centrālās vēlēšanu komisijas ziņojumā, kuru nolasīja cienījamais Blūma kungs, teikts, ka vēlēšanu apgabalos tika radīti nepieciešamie apstākļi vēlēšanu sarīkošanai atbilstoši Latvijas PSR Konstitūcijai un likumam par vēlēšanām. Mandātu komisija šim vērtējumam piekrīt un izsaka pateicību Centrālajai vēlēšanu komisijai par precīzo dokumentāciju, kas mūsu komisijai būtiski atviegloja vēlēšanu rezultātu izvērtēšanu. Mandātu komisija, noteiktā secībā vērtējot vēlēšanu procesu, konstatē, ka sapulcēs tika nosaukti 595 deputātu kandidāti. Pirmoreiz Latvijas PSR tautas deputātu vēlēšanās kandidātus izvirzīja paši vēlētāji. Notika 795 sapulces vēlētāju dzīvesvietās. Vajadzīgās 500 balsis saņēma un tika reģistrēti par Latvijas PSR tautas deputātu kandidātiem 395 cilvēki. 53 vēlēšanu apgabalos balotējās tikai viens deputāta kandidāts. Jāatzīmē, ka Centrālajā vēlēšanu komisijā tika iesniegtas sūdzības par pārkāpumiem kandidātu izvirzīšanā un par nepamatotiem atteikumiem reģistrēt deputātu kandidātus. Dažus atteikumus izskatīja tiesa. 44 vēlēšanu apgabalos sakarā ar vairāk nekā 10 procentu vēlētāju prasību noteikt papildlaiku kandidāta izvirzīšanai vēlēšanas tika pārceltas uz 29.aprīli.
Mandātu komisija, pārbaudījusi tai iesniegtos apgabalu vēlēšanu protokolus par deputātu kandidātu reģistrēšanu, viņu paziņojumus par piekrišanu balotēties, uzskata par likumīgu visu kandidātu reģistrēšanu. Priekšvēlēšanu periods izcēlās ar intensīvu aģitāciju un vairumā gadījumu noritēja atklāti un publiski. Deputātu kandidāti iepazīstināja vēlētājus ar savām priekšvēlēšanu platformām, kurās galvenā problemātika saistījās ar jautājumiem par Latvijas politisko un ekonomisko nākotni. Tāpat tika izplatīta informācija par deputātu kandidātiem. Tā gan ne vienmēr bija korekta, dažreiz robežojās ar vēlēšanu likuma pārkāpšanu un šajos gadījumos vērtējama kā ētisko normu ignorēšana. Bija sūdzības, ka dažos vēlēšanu apgabalos deputātu kandidātiem un viņu uzticības personām tika ierobežotas iespējas tikties ar saviem vēlētājiem atsevišķās karaspēka daļās. Centrālā vēlēšanu komisija ir izskatījusi virkni iesniegumu, kuros izteiktas sūdzības par vēlēšanu likuma pārkāpumiem. Centrālā vēlēšanu komisija ir devusi savu vērtējumu. Mandātu komisija tam piekrīt, izņemot sūdzību par Rīgas 12.vēlēšanu apgabalu, kurā deputāta kandidātam Burovam it kā neesot dota iespēja tikties ar karaspēka daļas vēlētājiem. Minēto sūdzību izskata Baltijas Jūras kara flotes prokurors, tāpēc Mandātu komisija ierosina atlikt Rīgas 12.vēlēšanu apgabala deputāta pilnvaru apstiprināšanu līdz atbildes saņemšanai no prokurora.
18.marta vēlēšanās 200 vēlēšanu apgabalos piedalījās viens miljons 596 tūkstoši 72 vēlētāji. Vēlēšanu iecirkņos vēlēšanu dienā balsu skaitīšanā un rezultātu noteikšanā bija klāt deputātu kandidātu uzticības personas, kolektīvu un sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Tika ievēlēti 170 deputāti, pēc tam 14 vēlēšanu apgabalos notika atkārtota balsošana un 16 apgabalos — atkārtotas vēlēšanas. Analizējot vēlēšanu norisi un rezultātus, jāatzīmē, ka Centrālā vēlēšanu komisija un apgabalu vēlēšanu komisija kopumā nodrošināja vēlēšanu norisi saskaņā ar Latvijas PSR Konstitūciju un vēlēšanu likuma prasībām. Taču Centrālā vēlēšanu komisija ir saņēmusi daudz iesniegumu par vēlēšanu komisiju darbu, atsevišķos gadījumos apšaubīts vēlēšanu tiesīgums. Centrālā vēlēšanu komisija ir izskatījusi visus iesniegumus, izvērtējusi tos un reģistrējusi 198 ievēlētos deputātus. Sesijā pašreiz ir reģistrējušies 197 deputāti. Liepājas 92.vēlēšanu apgabalā Centrālā komisija ir atzinusi vēlēšanas par spēkā neesošām. Rīgas 39. un 44.vēlēšanu apgabalā Centrālā vēlēšanu komisija ir atlikusi lēmumu pieņemšanu līdz sūdzību pārbaudei un papildu informācijas saņemšanai. Šajā sakarā Mandātu komisija lūdz Centrālo vēlēšanu komisiju pēc iespējas ātrāk atrisināt šo jautājumu. Kopumā Mandātu komisija piekrīt Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumiem ar jau minēto piebildi par 12.vēlēšanu apgabalu. Tātad, ja jūs, cienījamie deputāti, akceptēsit Mandātu komisijas priekšlikumu, var tikt apstiprināts mandāts 197 deputātiem. Tomēr Mandātu komisija uzskata par savu pienākumu ziņot, ka minēto 197 deputātu skaitā ir divi deputāti — Jānis Blažēvičs (199.Ziru vēlēšanu apgabals) un Alfrēds Rubiks (Rīgas 24.vēlēšanu apgabals), kuri jau darbojas divās padomēs. Viņu darbība trijās padomēs ir pretrunā ar Latvijas PSR Konstitūcijas 85.pantu, kas noteic, ka Latvijas PSR pilsonis nevar būt vienlaikus triju Tautas padomju deputāts. Minētais Konstitūcijas pants prasa, lai šajā konkrētajā gadījumā deputāti izdarītu izvēli. Abi deputāti šādu izvēli ir izdarījuši par labu Latvijas PSR Augstākajai padomei. Šeit gribētu atzīmēt, ka Mandātu komisija ir saņēmusi iesniegumu no Ventspils Tautas deputātu padomes, kas savā sesijā ir apstiprinājusi deputāta Blažēviča lūgumu atbrīvot viņu no deputāta pienākumiem. Mandātu komisija nule kā saņēmusi deputāta Alfrēda Rubika iesniegumu, kurā viņš paziņo, ka noliek pilnvaras Rīgas pilsētas padomē. Šobrīd man ir jākomentē, ka tas ir viņa personisks iesniegums Mandātu komisijai. Es vakar runāju ar Rīgas pilsētas padomes priekšsēdētāju Teikmaņa kungu, viņš nebija informēts, ka tāds iesniegums ir bijis. Rīgas pilsētas padomes sesija arī nav izskatījusi šo iesniegumu. Es domāju, ka šajā jautājumā jums, deputāti, būs savs spriedums un jūs varēsit izteikties.
Noslēgumā, cienījamie deputāti, atļaujiet jums sniegt kopumā datus par mums, šīs ziņas ir apkopotas, izmantojot dažādus kritērijus. Pirmkārt, jāmin, ka tikai 15 deputāti ir bijuši Augstākās padomes deputāti. Jāuzsver, ka mūsu vidū ir deputātes sievietes, un Mandātu komisija atļaujas komentēt, ka tas ir ļoti labi.
Deputātu korpusā 180 deputātiem ir augstākā izglītība, 3 — nepabeigta augstākā un 14 — vidējā izglītība. Mūsu vidū ir 41 deputāts, kuram ir zinātniskais grāds, no tiem 10 — zinātņu doktori. Profesionāli lielākās grupas veido juristi — 16, ekonomisti — 13, žurnālisti — 12, ārsti — 9. Ir arī mazākas grupas un viens garīdznieks. Savā maizes darbā mēs esam 47 zinātnes un augstskolu darbinieki, 29 rūpniecības un celtniecības un sakaru darbinieki, no kuriem 4 ir strādnieki, 11 pārstāv inženiertehnisko personālu un 12 ir vadītāji, 26 Agrorūpnieciskās komitejas darbinieki, no tiem 1 zemnieks, 3 vadošie speciālisti, 22 vadītāji. Tālāk — 25 varas un izpildu orgānu darbinieki, 23 partiju un sabiedrisko organizāciju darbinieki, 12 tautas izglītības darbinieki, 2 pensionāri.
Cienījamie deputāti, 6 no mums ir jaunāki par 30 gadiem, 54 — ceļā no 30 līdz 40 gadiem, 59 — tuvojas pusgadsimta slieksnim, 68 ir savos labākajos gados — no 50 līdz 60 — un 10 pārsnieguši 60 gadu robežu. Minētajā klasifikācijā šodien netiek ienesta korekcija, kaut 3.maijā mūsu kolēģim dzejniekam Imantam Ziedonim ir dzimšanas diena. Sveiksim viņu. (Aplausi.)
Grupējot deputātu sastāvu pēc tautības, 138 ir latvieši, 42 krievi, 8 ukraiņi, 3 ebreji, 2 baltkrievi, 1 poliete, 1 lībietis, 1 grieķis un 1 vācietis.
Nenoliedzami, interesi var radīt mūsu piederība pie politiskās partijas, sabiedriski politiskajām organizācijām un kustībām. Šeit gan es gribētu teikt, ka zināmas grūtības pilnīgi izvērtēt visus rezultātus radīja divi apstākļi. Ne visi deputāti ir iesnieguši tās anketas, kuras jūs saņēmāt no rīta kopā ar visiem pārējiem dokumentiem, un, otrkārt, zināmas domstarpības izraisīja šinī anketā iekļautā pirmā pozīcija, kurā ir rakstīts — PSKP. Daudzi deputāti ir izteikuši domu, ka pareizi šeit būtu lietot — LKP. Tas varētu radīt pārmetumus, ka dokuments nepilnīgi izpildīts uz šo brīdi. Divi no deputātiem apliecinājuši savu piederību pie PSKP. Kā Latvijas Neatkarīgās Komunistiskās partijas biedrs ir reģistrējies 21 cilvēks. Grūti šobrīd ir atšķirt LSDSP un LDSP. Tās ir uzrādījuši 5 cilvēki, arī Zaļajā partijā ir 5 cilvēki, Latvijas Tautas fronti pārstāv 110 deputāti, interfronti — 1, Latvijas Nacionālās neatkarības kustību — 18 un Lauksaimnieku savienību — 25.
Cienījamie deputāti! Mandātu komisija skaidrības un precizitātes labad informē jūs, ka mūsu vidū ir 3 Bērziņi, Krūmiņi un Krastiņi, kā arī 2 Ivanovi un Mihailovi. Tāpēc vēlams saukt minētos kolēģus arī vārdos.
Cienījamie deputāti! Mandātu komisija ir pārliecināta, ka Latvijas PSR tautas deputātu sastāvs ir spējīgs nodrošināt efektīvu Augstākās padomes darbu un Latvijas atdzimšanu.
Komisija iesniedz Augstākajai padomei izskatīšanai sekojošu lēmuma projektu: “Latvijas PSR Augstākā padome, izskatījusi Mandātu komisijas ziņojumu, saskaņā ar Latvijas PSR Konstitūcijas 79.pantu, nolemj: atzīt 197 Latvijas PSR tautas deputātu pilnvaras, kuri ir ievēlēti no 1. līdz 11., no 13. līdz 38., no 14. līdz 43., no 45. līdz 91., no 93. līdz 201.vēlēšanu apgabalam.”

G.Blūms: Paldies Mandātu komisijas priekšsēdētājam par ziņojumu. Vai deputātiem būtu kādi jautājumi sakarā ar to? Ir. Lūdzu, deputāte Tatjana Ždanoka. Ir lūgums nākt pie mikrofona un ļoti precīzi nosaukt savu vārdu un vēlēšanu apgabalu, diemžēl mēs visi cits citu vēl nepazīstam un arī televīzija un radio nedzird. Lūdzu, pie otrā mikrofona.

T.Ždanoka: Man ir jautājums Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam. Kā tika izskatīts jautājums par 39.vēlēšanu apgabala deputāta pilnvaru apstiprināšanu?

G.Blūms: Mūsu izveidotā komisija pašreiz pārbauda deputātu pilnvaras, un pēc pārbaudes rezultāta tiks izskatīts jautājums Centrālajā vēlēšanu komisijā, jo saņemts protests par vēlēšanu gaitas norises pārkāpumiem.

T.Ždanoka: Es gribētu precīzi zināt Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu sakarā ar šo protestu, jo, cik man kā deputāta pilnvarotajai personai ir zināms — nekādu vēlēšanu likuma pārkāpumu nav bijis.

G.Blūms: Es vēlreiz paskaidroju jums, ka saņemts ir protests, kurš mums jāizskata.
Kam vēl būtu jautājumi sakarā ar Mandātu komisijas ziņojumu? Lūdzu. Deputāts Jurijs Antons.

J.Antons: */Cienījamie deputāti! Tie ir Mandātu komisijas jautājumi vēlēšanu komisijai, tāpēc ka šodien mēs dzirdējām, ka 92.apgabalā par tautas deputāta kandidātu nav reģistrēts Oļegs Nikolajevičs Mantuļņikovs. Es gari nerunāšu, gluži vienkārši izstāstīšu būtību. Centrālā vēlēšanu komisija atzina, ka vēlēšanās dažos iecirkņos bijuši vairāki pārkāpumi. Tie skar 28 cilvēkus. Mantuļņikova iegūto balsu skaits par 51 balsi pārsniedz pusi no balsu kopskaita. Šīs 28 nelikumīgi nodotās balsis neizšķir, vai viņš būs deputāts vai ne. Viņš ir ieguvis vairāk balsu. Tāpēc Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums šajā sakarā man nav saprotams, jo attiecīgos pārkāpumus iecirknī neizdarīja Mantuļņikovs. Pirmkārt, viņš par tiem nezināja, bet, otrkārt, tie neietekmēja vēlēšanu rezultātus. Tātad izlases veida pārbaude tika veikta tikai attiecībā uz šiem pārkāpumiem. Es domāju, ka tik nopietnā lietā 92.apgabalā droši vien vajadzēja veikt pilnīgu balsošanas rezultātu pārbaudi un tikai pēc tam izdarīt secinājumu. Lūdzu Mandātu komisiju tikt skaidrībā par šo jautājumu, jo es uzskatu, ka tur nav viss līdz galam noskaidrots. Paldies./

G.Blūms: Paldies. Tā, lūdzu deputātus. Vārds deputātam Rolandam Rikardam.

R.Rikards: Man priekšā ir Latvijas PSR Konstitūcija. Šeit 85.pantā ir skaidri teikts: Latvijas PSR pilsonis vienlaikus var būt ne vairāk kā divu Tautas deputātu padomju deputāts. Ja mēs pieņemsim šo lēmumu, ko nolasīja Mandātu komisijas priekšsēdētājs Budovskis, ir runa par mandāta atzīšanu biedram Rubikam. Lūk, Blažēviča mandāts ir anulēts. Ventspils Tautas deputātu padome ir anulējusi šo mandātu. Tādējādi, izsniedzot mandātu šeit, Augstākajā padomē, mēs nepārkāpsim Konstitūciju, bet, ja izsniegsim mandātu biedram Rubikam, tad būsim pārkāpuši Latvijas PSR Konstitūciju. Nebūtu labi sākt mūsu jaunās Augstākās padomes pirmo sēdi ar lēmumu, kurā mēs pārkāpjam Konstitūciju. Tāpēc man ir ierosinājums: kamēr vai nu Rīgas pilsētas padome, vai PSRS Augstākā padome nebūs anulējusi biedra Rubika mandātu, apturēt šī mandāta apstiprināšanu Latvijas PSR Augstākajā padomē. Man ir priekšlikums attiecībā uz A.Rubiku pieņemt sekojošu lēmumu: atzīt, ka biedrs Rubiks Rīgas 24.vēlēšanu apgabalā ir ievēlēts atbilstoši vēlēšanu likumam. Biedra Rubika Latvijas PSR Augstākās padomes deputāta mandāts tiks apstiprināts pēc tam, kad Rīgas pilsētas Tautas deputātu padome vai PSRS Augstākā padome anulēs biedra Rubika mandātu vienā no šīm padomēm. Es šī lēmuma projektu iesniedzu.

G.Blūms: Paldies. Tā, vai ir vēl kādi jautājumi Mandātu komisijai? Nav. Tātad, lūdzu, atbildes uz uzstādītajiem jautājumiem. Lūdzu, tomēr nāciet pie mikrofona. Nosauciet savu uzvārdu un vēlēšanu apgabalu!

E.Buķele: Man ir jautājums, vai tiks izskatīti arī pārējie protesti, kas ir iesniegti Mandātu komisijai? Konkrēti ir runa par manu protestu.

G.Blūms: Jā, mēs šos protestus skatījām, bet man jāsaka, ka Mandātu komisija nav pilnvarota spriest par juridiskiem jautājumiem. Tas ir tiesas vīru, nevis mūsu darbs.
Vai vēl būtu kādi jautājumi Mandātu komisijai? Nav. Lūdzu.

S.Zaļetajevs: */Man ir jautājums. Es gribu, lai jūs skaidri nosauktu iemeslu, kāpēc bijusi tāda darbība kā jau reģistrēta deputāta nomaiņa. Runa ir par deputātu Mantuļņikovu. Likumā es šādu darbību neatradu. Tāpēc lūdzu, lai pietiekami precīzi tiktu paskaidroti iemesli. Vēlreiz atkārtoju — runa ir par deputātu Mantuļņikovu no Liepājas./

G.Blūms: */Es sapratu, tomēr precizējiet, kam jūs šo jautājumu adresējat./

S.Zaļetajevs: */Acīmredzot tas ir jautājums Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam./

G.Blūms: Vai vairāk jautājumu nav? */Tātad jautājums, ko šeit uzdeva Rīgas 21.vēlēšanu apgabala deputāts. Patiešām, jautājums ir ļoti nopietns, tas ir par Centrālās vēlēšanu komisijas pieņemto lēmumu. Pēc 18.marta vēlēšanām nekādi protesti un pretenzijas attiecībā uz Liepājas 92.vēlēšanu apgabalu Centrālajā vēlēšanu komisijā netika iesūtītas. Taču 21.aprīlī Centrālā vēlēšanu komisija saņēma protestu un Liepājas 92.vēlēšanu apgabala vēlēšanu komisijas lēmumu ar lūgumu uzskatīt vēlēšanas attiecīgajā apgabalā par nenotikušām, tāpēc ka vēlēšanu gaitā ticis pārkāpts likums par vēlēšanām Latvijas PSR. Šo jautājumu uz vietas izskatīja un pārbaudīja Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis, pēc tam to izskatīja Centrālā vēlēšanu komisija. Balsošanā bija piedalījušies vēlētāji, kuriem tādu tiesību nebija. Vēlēšanu iecirknis tika slēgts priekšlaicīgi, pirms likumā noteiktā balsošanas laika beigām, rezultātā 47 vēlētāji nevarēja izteikt savu attieksmi pret izvirzītajiem deputātiem. Un visus šos secinājumus, šos pārkāpumus Centrālā vēlēšanu komisija uzskata par pārāk nopietniem, lai mūsu agrāko lēmumu atstātu spēkā, tāpēc tas tika atcelts ar lielu balsu vairākumu: 24 cilvēki balsoja par, 3 atturējās. Saskaņā ar likumu pieņemts lēmums rīkot likumā paredzētas atkārtotas vēlēšanas. Tas ir viss, ko varu ziņot. Protams, ir vēl fakti, kurus mēs aizvadītajā laikā pat nevarējām pārbaudīt: balsošanā esot piedalījušies pilsoņi, kuri Latvijas PSR teritorijā nav pastāvīgi pierakstīti, taču viņu skaitu pat pēc kuģu atgriešanās no reisiem nebija iespējams precizēt. Tādi ir Centrālās vēlēšanu komisijas iemesli un argumenti./

G.Blūms: Tā, vēl jautājumi Mandātu komisijai?

V.Priščepovs: */Man ir jautājums Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam. Vai jūs nevarētu nosaukt konkrētas personas, kas ir vainīgas likuma pārkāpšanā?/

G.Blūms: */Protams, būtu grūti personāli nosaukt personas, bet pirmām kārtām ir vainīga vēlēšanu iecirkņa komisija, kas to pieļāva un sastādīja vēlētāju sarakstus, tajos iekļaujot tos, kuriem tur nevajadzēja būt. Kā stāstīja viens no vēlēšanu iecirkņu komisiju priekšsēdētājiem, kura darbu es pārbaudīju un ar kuru pats sarunājos, bijuši gadījumi, kad cilvēkam jautāts, kur viņš vēlas balsot. Bet tā nepārprotami ir likuma nezināšana, un šāda attieksme pret likumu vispār nav pieļaujama./

Tā, vēl būtu jautājumi Mandātu komisijai?

J.Dobelis: Man ir konkrēts priekšlikums apstiprināt Mandātu komisijas ziņojumu, izņemot Alfrēda Rubika mandātu sakarā ar deputāta Rikarda priekšlikumu.

G.Blūms: Ir priekšlikums? Lūdzu.

A.Aleksejevs: */Es kā Mandātu komisijas loceklis gribētu sniegt paskaidrojumu, kas šeit varbūt pietiekami skaidri neizskanēja. Lieta tā, ka saskaņā ar Konstitūciju deputātu nevar ievēlēt trijās padomēs, taču šobrīd nav likuma, kas reglamentētu deputāta pilnvaru nolikšanu. Mums piedāvātajā likumprojektā šis jautājums ir aplūkots un tiks reglamentēts. Tajā teikts, ka deputāts iesniedz personisku iesniegumu par savu pilnvaru nolikšanu sakarā ar deputāta ievēlēšanu vai iecelšanu citā amatā. Tātad deputāts Rubiks ir rīkojies atbilstīgi likumprojektam, kas mums piedāvāts izskatīšanai. Tā kā šobrīd likuma nav, es uzskatu, ka nekādas pretenzijas izvirzīt nedrīkst. Šeit iespējama tikai kaut kāda prakse. Deputāts savu paziņojumu ir sniedzis, un es domāju, ka ar to pilnīgi pietiek. Un šāds Mandātu komisijas lēmums tika pieņemts vienbalsīgi. Es gribētu vērst deputātu uzmanību uz to, ka šajā gadījumā mums nevajadzētu šķiest tik daudz enerģijas šim jautājumam./

G.Blūms: Lūdzu, deputāt Rubik!

A.Rubiks: Cienījamie deputāti! Jums ir taisnība — deputāts nevar būt trijās padomēs. Es to zināju, kad devu piekrišanu balotēties par Latvijas PSR Augstākās padomes deputātu un savā iesniegumā ierakstīju: gadījumā, ja tikšu ievēlēts par Latvijas PSR Augstākās padomes deputātu, es atteikšos no darbības vienā no padomēm. Ievēlēts es skaitos tikai tad, kad Mandātu komisija ir sniegusi savu ziņojumu un visi ir atzinuši manas pilnvaras, tātad šobrīd. Līdz ar to es, zinādams, ka manas pilnvaras ir atzītas, iesniedzu Mandātu komisijai iesniegumu, kurā skaidri un gaiši uzrakstīju, ka nolieku savas pilnvaras pilsētas Tautas deputātu padomē. Pilnvaru nolikšana ir paša deputāta ziņā, ja to nediktē kaut kādi no viņa neatkarīgi apstākļi. Tādēļ es domāju, ka viss ir pareizi. Manas pilnvaras vajadzētu atzīt.

G.Blūms: Kolēģi! Manuprāt, bija priekšlikums pārtraukt debates. Lūdzu, uzdodiet jautājumus! Ir priekšlikums balsot. Pirmais priekšlikums, ko izteica Mandātu komisija, bija atzīt 197 ievēlēto deputātu pilnvaras, vai pareizi, Grosa kungs? Kas ir par šādu priekšlikumu — apstiprināt Mandātu komisijas ziņojumu, lūdzu, balsojiet, bet, balsu skaitīšanas komisija, stājieties pie pienākumu pildīšanas!

I.Ozols: Lūdzu, otrā sekcija no sienas, atkārtojiet balsošanu, jūs priekšlaicīgi nolaidāt savus balsošanas mandātus, mēs nepaguvām saskaitīt balsis.

G.Blūms: Vai balsošanas rezultāts ir zināms: cik ir nobalsojuši par, cik ir pret — lūdzu saskaitīt —, un cik no deputātiem atturējušies? Vai balsu skaitīšanas komisija gatava darbam?

I.Ozols: Par — 156 balsis, pret — 29, atturas — 8.

G.Blūms: Paldies, tātad lēmums “Par Latvijas PSR Augstākās padomes 197 deputātu pilnvarām” pieņemts ar balsu vairākumu. Vēl ir otrais punkts — atlikt šo jautājumu līdz ziņojuma saņemšanai no Kara prokuratūras. Kas ir par šādu punktu, lūdzu, balsojiet. Par otro punktu vārds Budovska kungam. Lūdzu, nolasiet, kā jūs formulējāt otro punktu, kas attiecas uz deputāta Smirnova pilnvaru apturēšanu.

M.Budovskis: Tātad lūdz atlikt Rīgas 12.vēlēšanu apgabala deputāta pilnvaru apstiprināšanu, kamēr nav saņemta atbilde no prokurora.

G.Blūms: Kas ir par šādu Mandātu komisijas lēmumu, lūdzu, balsojiet. Paldies, es gribētu teikt, ka ir absolūtais vairākums. Kas ir pret šādu lēmumu — lūdzu, balsu skaitīšanas komisija, saskaitiet. Kas atturas — trīs. Es domāju, ka jautājums ir skaidrs, ka lēmums pieņemts ar balsu vairākumu. Cik bija pret? Vai vēl ir jautājumi? Lūdzu balsošanas komisiju noskaidrot — cik bija pret. Kas bija par un kas atturējās — to mēs jau konstatējām.

I.Ozols: Par — 49, pret — 12, atturas — 3. Tātad Mandātu komisijas lēmums par deputātu pilnvaru atzīšanu pieņemts. Paldies Mandātu komisijai par darbu.

G.Blūms: Ir priekšlikums nobalsot kopumā par visu lēmuma projektu, kaut gan mēs balsojām jau par katru tā punktu. Tātad lūdzu balsot par lēmuma projektu kopumā. Es redzu, un, ja jūs man uzticētos, ir absolūtais balsu vairākums. Mūsu visi lēmumi tiek pieņemti ar vairāk nekā pusi no klātesošo deputātu skaita. Jūs prasāt visus saskaitīt? Nevajag. Paldies. Kas ir pret lēmumu kopumā? Lūdzu, balsu skaitīšanas komisija, fiksējiet to. Desmit. Paldies. Kas atturas? Trīs. Vairāk neredzu. Lūdzu, Ozola kungs, tātad pret — 12, atturas — 3. Tātad lēmums par Mandātu komisijas deputātu pilnvaru atzīšanu pieņemts kopumā. Paldies.
No zāles: Es ļoti atvainojos, jo kaut ko nesaprotu: kāpēc mēs neizskatījām Rikarda priekšlikumu?

G.Blūms: Tā kā mēs jau pieņēmām lēmumu kopumā un atzinām Mandātu komisijas priekšlikumus — un minētais tika izvirzīts kā Mandātu komisijas priekšlikums — mums vairs nav nozīmes balsot par šo priekšlikumu.
No zāles: Es tomēr protestēju. Jūs neievērojāt likumību, kādā kārtībā jāizskata iesniegtie priekšlikumi.

G.Blūms: Es domāju, ka mēs ļoti korekti ievērojām Mandātu komisijas ziņojumus. Es gribu pateikt paldies Mandātu komisijai. Paldies arī jums Mandātu komisijas vārdā. Aicinām jūs uz konstruktīvu darbu. Paldies. (Aplausi.)
Sakarā ar jums iesniegto un apstiprināto darba gaitu, mūsu rīta sēdei vajadzēja turpināties līdz pulksten 13.00, taču mēs esam pārkāpuši šo režīmu par 12 minūtēm, un tagad tiek paziņots pusotru stundu ilgs pusdienu pārtraukums.