ATSAUCĒ IETVERT:
Par bezdarbu valstī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.07.2000., Nr. 270/271 https://www.vestnesis.lv/ta/id/9299
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par bezdarbu valstī
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka līdz 2000.gada 1.jūlijam valstī reģistrēti 102,6 tūkst. aktīvu darba meklētāju (2000.gada 1.jūnijā - 105,2 tūkst.). Par bezdarbniekiem atzīti 100,6 tūkst. cilvēku jeb 8,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (1.jūnijā - attiecīgi 103,3 tūkst. un 8,6%). 1999.gada 1.jūlijā valstī bija reģistrēti 122,4 tūkst. aktīvi darba meklētāji, bet par bezdarbniekiem atzīti 120, 1 tūkst.
2000.gada 1.jūlijā, salīdzinot ar gada sākumu, bezdarbnieku skaits samazinājies par 8,9 tūkst. cilvēku.
Joprojām vairāk nekā puse no bezdarbnieku kopējā skaita (57%) ir sievietes. Ilgāk nekā gadu darbu nevar atrast 29,9 tūkst. cilvēku (1999.gada 1.jūlijā - attiecīgi 30,5 tūkst.). 2000.gada janvārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 9,7 tūkst. cilvēku, februārī- 9,3 tūkst., martā - 9,5 tūkst., aprīlī 9,1 tūkst., maijā - 7,9 tūkst., jūnijā - 7,6 tūkst. cilvēku.
Bezdarbnieka statusu jūnijā zaudējuši 10,3 tūkst. cilvēku, no tiem 33,1% atraduši darbu paši vai ar Nodarbinātības valsts dienesta palīdzību, bet 62,8% to zaudējuši, jo nepildīja likumdošanā paredzētos bezdarbnieka pienākumus.
Visaugstākais bezdarba līmenis 2000.gada 1.jūlijā bija šādos valsts rajonos: Rēzeknes rajonā - 26,6%, Balvu - 22,3%, Krāslavas - 22,1%, Preiļu - 21,8%, Daugavpils - 21,1%, Ludzas - 19,8% Jēkabpils - 13,6% un Liepājas - 13,5%.
Tāpat kā iepriekš, arī 2000.gada 1.jūlijā vairāk nekā puse bezdarbnieku (53%) bija vecumā no 30 līdz 49 gadiem. Gandrīz katrs septītais bezdarbnieks bija jaunietis vecumā līdz 25 gadiem. Tikai 8% bezdarbnieku nav iepriekšējās darba pieredzes.
Joprojām visvairāk reģistrēto bezdarbnieku ir vienkāršo profesiju pārstāvji, kuru pamatuzdevums ir veikt nekvalificētus darbus karjeros, būvniecībā, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zvejniecībā, rūpniecībā un citur. Tomēr to īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, samazinājies - 26,5 tūkst. cilvēku jeb 26,4% no kopējā skaita (2000.gada 1.cet. - attiecīgi 28,8 tūkst. jeb 26,5%).
Savukārt vismazāk bezdarbs skāris augstākas kvalifikācijas profesiju grupu - likumdevēji, valsts amatpersonas un vadītāji - to skaits ir tikai 2,8 tūkst. cilvēku, kas veido 2,8% no bezdarbnieku kopējā skaita.
Bez izmaiņām saglabājies bezdarbnieku sadalījums pēc izglītības līmeņa - tikai 7% bezdarbnieku ir augstākā izglītība. Visvairāk bezdarbnieku - 30% ir ar vidējo vispārējo izglītību, bet ar pamata vai ar nepabeigtu pamatizglītību - 23%.
2000.gada sešos mēnešos ar Nodarbinātības valsts dienesta norīkojumu uz profesionālo apmācību vai pārkvalificēšanos bija nosūtīti 5,1 tūkst. cilvēku jeb 5% no bezdarbnieku kopskaita, bet algotos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistīti 5,7 tūkst. cilvēku.Valsts sociālās apdrošināšanas fonda informācija liecina, ka 2000.gada jūnijā tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bija 39,3 tūkst. cilvēku jeb 39% no bezdarbnieku kopskaita. 2000.gada jūnijā bezdarbniekiem piešķirti izmaksai pabalsti kopsummā par 1,773 milj. latu jeb vidēji vienam bezdarbniekam - Ls 45,09.
Materiāls sagatavots, izmantojot Nodarbinātības valsts dienesta informāciju.
Bezdarba līmenis pilsētās un rajonos (procentos)
| 1. jūnijā | 1. jūlijā | |
| 1. jūnijā | 1. jūlijā | |
| Pavisam valstī | 8,6 | 8,4 |
| Pilsētās: | ||
| Rīga | 4,2 | 4,0 |
| Daugavpils | 12,2 | 11,8 |
| Jelgava | 9,2 | 8,8 |
| Jūrmala | 9,0 | 8,8 |
| Liepāja | 13,3 | 12,7 |
| Rēzekne | 12,4 | 12,4 |
| Ventspils | 6,9 | 7,1 |
| Rajonos: | ||
| Aizkraukles | 10,4 | 9,9 |
| Alūksnes | 10,5 | 10,6 |
| Balvu | 22,6 | 22,3 |
| Bauskas | 9,1 | 8,8 |
| Cēsu | 7,3 | 7,0 |
| Daugavpils | 21,6 | 21,1 |
| Dobeles | 10,7 | 10,4 |
| Gulbenes | 10,3 | 10,1 |
| Jelgavas | 12,0 | 12,0 |
| Jēkabpils | 13,9 | 13,6 |
| Krāslavas | 22,3 | 22,1 |
| Kuldīgas | 10,4 | 10,2 |
| Liepājas | 13,9 | 13,5 |
| Limbažu | 7,6 | 7,7 |
| Ludzas | 19,7 | 19,8 |
| Madonas | 12,7 | 12,1 |
| Ogres | 5,7 | 5,4 |
| Preiļu | 21,7 | 21,8 |
| Rēzeknes | 26,9 | 26,6 |
| Rīgas | 6,9 | 6,6 |
| Saldus | 6,4 | 6,9 |
| Talsu | 8,3 | 8,2 |
| Tukuma | 7,6 | 7,5 |
| Valkas | 8,0 | 7,6 |
| Valmieras | 7,7 | 7,6 |
| Ventspils | 10,4 | 10,2 |
Centrālās statistikas pārvaldes Darba statistikas daļa