Referomas melnraksts ir. Tālākais jāiet soli pa solim

Administratīvi teritoriālās reformas likums noteic, ka administratīvi teritoriālajā reformā (ATR) jārealizē valsts administratīvo teritoriju izpēte, jāsagatavo pagastu un pilsētu apvienošanās (sadarbības) projekti. Administratīvo teritoriju izpētē saskaņā ar ATR padomes apstiprināto metodiku ir tādi uzdevumi — jāsagatavo pārskats par sociālekonomisko situāciju attiecīgajās administratīvajās teritorijās, jānoskaidro iedzīvotāju attieksme pret ATR, jāformulē novadu veidošanas kritēriji un darba uzdevumi pagastu un pilsētu apvienošanās (sadarbības) projektiem.

19.jūlijā Aizkraukles rajona padomes sēdē rajona pašvaldībām tika piedāvāts Aizkraukles rajona pašvaldību izpētes projekta melnraksts, kura ideju galvenais autors ir Aizkraukles rajona padomes Ekonomikas un attīstības nodaļas galvenais speciālists projektu un attīstības jautājumos Ansis Martinsons.

Rajona padomes sēdē piedalījās arī ATR īpašo uzdevumu grupas vadītājs Valērijs Seilis. Viņš informēja pašvaldību darbiniekus par jaunāko ATR un uzklausīja Aizkraukles rajona pašvaldību vadītāju viedokļus par izpētes projekta dažādajiem variantiem rajona pašvaldību apvienošanai (sadarbībai). Kā atzina V. Seilis, Aizkraukles rajona pašvaldības atšķirībā no citu Latvijas rajonu pašvaldībām viedokli par iespējamajiem apvienošanās variantiem paudušas bez savstarpējām ambīcijām un ļoti objektīvi — izvērtējot labāko variantu savai pašvaldībai.

V. Seilis uzsvēra, ka ATR īpašo uzdevumu grupas mērķis ir palīdzēt Pašvaldību lietu pārvaldes reformu daļai praktisko jautājumu risināšanā vietējo un reģionālo pašvaldību iespējamās reformās. Viņš atzina, ka reformas nav viegls solis, problēmu ir ļoti daudz un katrai pašvaldību grupai tās ir atšķirīgas, taču tās var pārvarēt. V. Seilis pastāstīja, ka izpēte notiek vēl piecos citos rajonos — Balvu, Valkas, Limbažu, Cēsu un Alūksnes rajonā.

Lai reformas ritētu straujāk, nepieciešams pieņemt virkni politisku lēmumu, kas ir saistīti ar vēlamo valstisko kritēriju noteikšanu, lai paredzētu reformu nepieciešamību teritorijai, jo pagaidām ATR 10.pants nenosaka konkrētus kritērijus, kāpēc nepieciešama pilsētu un pagastu reforma. Ilgās pārrunās starp pašvaldību un Pašvaldību lietu pārvaldes darbiniekiem izkristalizējušies vairāki kritēriji, kurus vajadzētu piedāvāt politiķiem tālākai apspriešanai un pieņemšanai. Valsts mēroga kritēriji varētu būt:

1) viena pilsēta — viena pašvaldība; tas nozīmē jauno pašvaldību izveidošanos ar vienu vai vairākiem nozīmīgiem centriem, kas spēj nodrošināt iedzīvotājiem sniedzamos pakalpojumus;

2) vidusskola pašvaldības teritorijā, ņemot vērā apstākli, ka puse no pašvaldības budžeta aiziet izglītībai;

3) citi kritēriji, kas minēti speciālistu izpētes projektos, bet kuriem nav vienota lieluma visu pašvaldību teritorijās (iedzīvotāju skaits, kultūras tradīcijas, iedzīvotāju blīvums un citi).

V. Seilis atzina, ja šie kritēriji tiks pieņemti, reformai būs daudz skaidrāks mērķis un tā kļūs argumentētāka, saprotamāka. Protams, politiķus uztrauc, kāda būs pretreakcija, ja iespējamie kritēriji tiks akceptēti. Turklāt valdībai vajadzētu uzņemties atbildību par izdevumu segšanu, kas radušies iedzīvotājiem sakarā ar reformām pašvaldībās, un garantēt reformēto pašvaldību darbinieku pārkvalifikāciju, bet valsts vienreizējām dotācijām, ko piešķir reformētajām pašvaldībām, nevajadzētu būt vienīgajam mērķim, kura dēļ reformas tiek veiktas.

A. Martinsons Aizkraukles rajona pašvaldību darbiniekus iepazīstināja ar Aizkraukles rajona pašvaldību reformas iespējamajiem variantiem, pēc tam aicinot izteikt domas par katrai pašvaldībai pieņemamāko. Viņš uzsvēra, ka principi, uz kuriem balstīts projekts, ir līdzīgi V. Seiļa minētajiem nepieciešamajiem valstiskajiem kritērijiem, piemēram, vidusskola, iedzīvotāju skaits, pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamība visā teritorijā. Taču, viņaprāt, jādomā par to — kādas būs pašvaldības pēc pieciem, desmit gadiem. A. Martinsons informēja, ka pirms izpētes apkopoti kaimiņu rajonu izpētes projektu priekšlikumi, lai iespējamie ATR risinājumi tiktu noteikti, rēķinoties ar jau veiktajiem pētījumiem.

Pēc iepazīstināšanas ar izpētes projektu pašvaldību vadītāji izteica viedokļus par savai pašvaldībai piemērotāko variantu, kurus V. Seilis apsolījās iestrādāt projektā pirms iesniegšanas apstiprināšanai ATR padomē. Kopumā tika izteiktas vairākas atziņas, kuras nepieciešams ņemt vērā, izstrādājot rajona pašvaldību apvienošanās (sadarbības) pētījuma projektus:

• pašvaldībām, īstenojot reformas, jādomā par iedzīvotāju vajadzībām, un infrastruktūras sakārtošanu;

• mazajiem pagastiem jāsaprot, ka tie tiks apvienoti, jo tie kā atsevišķas administratīvi teritoriālas vienības nebūs konkurētspējīgas;

• īstenojot reformas, jārēķinās, ka blakusesošās pašvaldības bieži vien nav līdzvērtīgas, un tāpēc ne vienmēr ekonomiski spēcīgākais pagasts gribēs veidot apvienību ar vājāko pagastu;

• jārēķinās ar visām katra pagasta iedzīvotāja interesēm, lai pašvaldības nenonāk situācijā, kad vienas pašvaldības iedzīvotāja īpašums pēc apvienošanas atrodas kaimiņu pašvaldības teritorijā;

• pie projektu izstrādes jāņem vērā iepriekšējās pašvaldību savstarpējās iestrādes kopīgajam darbam nākotnē;

• jāņem vērā arī katras rajona pašvaldības deputātu viedoklis, ne tikai vienpersoniski pašvaldības vadītāja apsvērumi;

• jebkurā reformu variantā jāievēro vispārējās attīstības tendences un to virzība uz Rīgas pusi.

Izskanēja viedoklis, ka pirms apvienošanās projektu realizācijas nepieciešams valdības lēmums par divu vai vairāku rajonu pašvaldību apvienošanās iespēju, jo viena rajona vietējai pašvaldībai pašai būs grūti vienoties ar cita rajona pašvaldību par iespējamo apvienošanos. Diskusijā tika ieteikts likvidēt rajonu kā administratīvu vienību un tikai pēc tam izlemt, kam ar ko apvienoties, nodrošināt pašvaldību darbiniekiem sociālās garantijas darba zaudēšanas gadījumā un noteikt reģionālo pašvaldību un arī valsts lomu reģionos pirms reformas.

Pagājušajā nedēļā ar šādiem izpētes projektu melnrakstiem iepazinās arī Balvu un Cēsu rajona pašvaldības, un 26. jūlijā ar līdzīgu pētījuma projektu tiks iepazīstinātas arī Limbažu rajona pašvaldības.

Kristīne Valdniece,  "LV"pašvaldību lietu redaktore