Ministru kabineta noteikumi Nr.746

Rīgā 2004.gada 24.augustā (prot. Nr.50 40.§)

Pedagogu darba samaksas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 16. un 22.punktu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka pedagogu darba samaksas kārtību, darba samaksas apmēru un darba slodzes lielumu valsts un pašvaldību izglītības iestādēs.

2. Par pedagogu ar zemāko profesionālo kvalifikāciju uzskatāms pedagogs, kuram ir profesionālā augstākā pedagoģiskā izglītība vai augstākā profesionālā (akadēmiskā) izglītība attiecīgajā nozarē un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām atbilstoša pedagoģiskā izglītība.

II. Pedagoga zemākā mēneša darba alga (algas likme) un darba algas noteikšanas kārtība

3. Mēneša darba algu (algas likmi) pedagogam nosaka par darba laiku astronomiskajās stundās. Īsos pārtraukumus (starpbrīžus) starp mācību stundām, nodarbībām vai lekcijām ieskaita darba laikā.

4. Augstākās izglītības iestādēs pedagogiem zemāko mēneša darba algu (algas likmi) nosaka saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 1.tabulu.

5. Koledžu direktoriem, viņu vietniekiem, struktūrvienību vadītājiem un pedagogiem, kas īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu, zemāko mēneša darba algu (algas likmi) nosaka saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 2.tabulu.

6. Izglītības iestāžu (izņemot šo noteikumu 4. un 5.punktā minētās izglītības iestādes) vadītājiem, viņu vietniekiem un struktūrvienību vadītājiem zemāko mēneša darba algu (algas likmi) nosaka saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 3.tabulu.

7. Pārējo pedagogu (pedagogu, uz kuriem nav attiecināms šo noteikumu 4., 5. vai 6.punkts) zemāko mēneša darba algu (algas likmi) nosaka saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 4.tabulu.

8. Izglītības iestādes vadītāja mēneša darba algu (algas likmi) atbilstoši faktiskajam izglītojamo skaitam nosaka katru gadu pēc stāvokļa uz 1.septembri:

8.1. pašvaldības izglītības pārvalde (pēc saskaņošanas ar attiecīgo pašvaldību) – pašvaldību izglītības iestāžu vadītājiem;

8.2. attiecīgā ministrija – ministriju padotībā esošo izglītības iestāžu vadītājiem (izņemot augstākās izglītības iestāžu rektorus).

9. Pedagogu darba algu (darba samaksas daļu, kas noteikta, ņemot vērā pedagoga mēneša algas likmi un slodzi), izņemot izglītības iestāžu vadītāju un šo noteikumu 1.pielikuma 1.tabulā minētajos amatos strādājošo darba algu, katru gadu nosaka izglītības iestādes vadītājs pēc stāvokļa uz 1.septembri.

10. Ja mācību gada laikā mainās pedagoga mēneša darba algas (algas likmes) noteikšanas kritēriji (pedagoģiskā darba stāžs vai profesionālā kvalifikācija), pārtarifikāciju veic:

10.1. pamatdarba vietā – ar nākamo darbadienu pēc pārmaiņām pedagoģiskā darba stāžā vai profesionālās kvalifikācijas maiņu apliecinoša dokumenta iesniegšanas;

10.2. blakusdarba vietā – ar nākamo darbadienu pēc pedagoģiskā darba stāža vai profesionālās kvalifikācijas maiņu apliecinoša dokumenta iesniegšanas.

11. Ja pedagoga mēneša darba algas (algas likmes) noteikšanas kritēriji mainās atvaļinājuma, komandējuma vai pārejošas darbnespējas laikā, pedagoga darba pārtarifikāciju veic ar pirmo darbadienu pēc darba pārtraukuma.

12. Izglītības iestāžu direktoriem un viņu vietniekiem, pirmsskolas iestāžu vadītājiem, kā arī metodiķiem un izglītības iestāžu bibliotekāriem papildu pedagoģiskā darba apjoms kopā ar tarificēto direktora, direktora vietnieka, pirmsskolas iestāžu vadītāja, kā arī metodiķa un izglītības iestādes bibliotekāra darba likmi nedrīkst pārsniegt 1,3 darba likmes.

13. Izglītības iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem papildu pedagoģisko darbu tarificē un darba algu par to izmaksā pēc tādiem pašiem nosacījumiem kā pamatdarbā strādājošiem pedagogiem.

14. Pamatdarba vietā strādājošiem pedagogiem, kuriem ir noteikta darba slodze (pedagogam tarificētais mācību (audzināšanas) darba apjoms (stundu skaits) nedēļā vai gadā) nedēļā, mēneša darba algu aprēķina, mēneša darba algu (algas likmi) reizinot ar faktisko darba slodzi nedēļā un iegūto reizinājumu dalot ar to darba slodzi nedēļā, kura atbilst vienai darba likmei saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu.

15. Pamatdarba vietā strādājošiem profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem, kuriem ir noteikta darba slodze gadā, mēneša vidējo darba algu aprēķina, mēneša darba algu (algas likmi) reizinot ar noteikto stundu skaitu gadā un iegūto reizinājumu dalot ar darba slodzi gadā, kas atbilst vienai darba likmei saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu.

16. Pedagogiem, kas pieņemti darbā vasaras brīvlaikā, līdz mācību gada sākumam darba algu aprēķina atbilstoši mēneša darba algai (algas likmei), kura nepārsniedz vienai darba likmei atbilstošu darba slodzi saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu.

17. Pedagogiem, kuriem no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ mācību gada laikā samazināta darba slodze, līdz tarifikācijas termiņa beigām maksā:

17.1. darba algu par faktiski nostrādāto stundu skaitu, ja samazinātā darba slodze ir lielāka par vienai darba likmei atbilstošu darba slodzi;

17.2. mēneša darba algu (algas likmi), ja samazinātā darba slodze ir mazāka par vienai darba likmei atbilstošu darba slodzi un ja pedagogam nav iespējams piedāvāt papildu pedagoģiskā darba slodzi;

17.3. darba algu, kas noteikta tarifikācijā, ja darba slodze bijusi noteikta mazāka par vienai darba likmei atbilstošu darba slodzi.

18. Stundu atalgojumu piemēro samaksai par mācību stundām:

18.1. pedagogam (izņemot pedagogus šo noteikumu 4. un 5.punktā minētajās mācību iestādēs), kas ne ilgāk kā divus mēnešus aizvietojis slimības vai citu iemeslu dēļ promesošu pedagogu. Ja aizvietošana turpinās ilgāk par diviem mēnešiem, atalgojumu pamatdarba vietā strādājošam pedagogam maksā, sākot ar pirmo aizvietošanas dienu, par visām faktiski nostrādātajām darba slodzes stundām šo noteikumu 14.punktā noteiktajā kārtībā;

18.2. tās pašas izglītības iestādes darbiniekam, kas nestrādā pedagoga amatā;

18.3. jebkuram uzaicinātam darbiniekam, kas veic pedagoģisko darbību ārpus savas pamatdarba vietas.

19. Pedagogi, kuri saņem stundu atalgojumu un skolu brīvlaikā nevada mācību stundas, atalgojumu par šo laiku nesaņem.

20. Stundas algas likmi aprēķina, dalot mēneša algas likmi:

20.1. ar 84 – par 21 stundu nedēļā;

20.2. ar 96 – par 24 stundām nedēļā;

20.3. ar 120 – par 30 stundām nedēļā;

20.4. ar 144,7 – par 36 stundām nedēļā;

20.5. ar 168,7 – par 40 stundām nedēļā;

20.6. ar 64 – par 640 stundām gadā;

20.7. ar 84 – par 840 stundām gadā;

20.8. ar 96 – par 960 stundām gadā.

21. Arod(amat)mācības skolotājiem stundu atalgojumu piemēro šādos gadījumos:

21.1. ja nepietiekamas darba slodzes dēļ nevar noteikt arod(amat)mācības skolotāja štata vienību;

21.2. par stundām, kas nostrādātas virs darba slodzes, kura atbilst vienai darba likmei saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu, aizvietojot uz laiku promesošo arod(amat)mācības skolotāju.

22. Ja saskaņā ar šiem noteikumiem noteiktā pedagoga mēneša darba alga (algas likme) ir mazāka par mēneša darba algu (algas likmi), kura noteikta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, pedagogam par darbu tajā pašā vai augstākā amatā izmaksājama darba algas (algas likmes) starpība (attiecīgās izglītības iestādes darba samaksas fonda ietvaros).

23. Šo noteikumu 1.pielikuma 4.tabulas 3.punktā noteiktajai darba algai (algas likmei) piemēro koeficientu 0,78 (reizinājumu noapaļo līdz veselam latam bez santīmiem) šādos gadījumos:

23.1. pedagogiem, kuri iegūst profesionālo augstāko pedagoģisko izglītību;

23.2. pedagogiem ar profesionālo vidējo izglītību attiecīgajā nozarē un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām atbilstošu pedagoģisko izglītību;

23.3. pedagogiem ar profesionālo vidējo izglītību un vidējo pedagoģisko izglītību;

23.4. pedagogiem, kuriem ir Latvijas Amatniecības kameras meistara diploms un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām atbilstoša pedagoģiskā izglītība;

23.5. pedagogiem, kuri iegūst profesionālo augstāko izglītību attiecīgajā nozarē vai normatīvajos aktos noteiktajām prasībām atbilstošu pedagoģisko izglītību.

24. Pedagoģiskā darba stāžā ieskaita:

24.1. laiku, kas nostrādāts pedagogu amatos, kuri noteikti Ministru kabineta 1999.gada 26.oktobra noteikumos Nr.367 “Noteikumi par pedagogu profesiju un amatu sarakstu” (ne mazāk kā 240 pedagoģiskā darba stundu kalendāra gadā);

24.2. laiku, kas nostrādāts visos amatos, kuri līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai bija atzīti par tādiem, kurus ieskaita pedagoģiskā darba stāžā;

24.3. laiku, kas nostrādāts šādos amatos (ja tieši pirms tam ir strādāts pedagoga amatā):

24.3.1. pašvaldības izglītības pārvaldes vadītājs;

24.3.2. izglītības valsts inspektors;

24.3.3. rajona (pilsētas) bērna tiesību aizsardzības inspektors;

24.4. obligātā militārā dienesta laiku, ja tieši pirms tam ne mazāk kā mēnesis ir nostrādāts pedagoga amatā un bez pārtraukuma atsākts pedagoga darbs;

24.5. laiku, kas nostrādāts vēlētā amatā, civildienesta ierēdņa (ierēdņa kandidāta) amatā vai citādā amatā izglītības valsts pārvaldes vai izglītības darbinieku arodbiedrības institūcijās, ja tieši pirms tam ne mazāk kā mēnesis ir nostrādāts pedagoga amatā un bez pārtraukuma atsākts pedagoga darbs;

24.6. profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem – laiku, kas nostrādāts uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), komercsabiedrībās, iestādēs un organizācijās specialitātē, kas atbilst mācību priekšmeta profilam;

24.7. grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirtā atvaļinājuma laiku bērna kopšanai, ja tieši pirms tam ne mazāk kā mēnesis ir nostrādāts pedagoga amatā un bez pārtraukuma atsākts pedagoga darbs.

25. Piemaksu par darba kvalitāti (izņemot augstākās izglītības iestādes) nosaka katru gadu pēc stāvokļa uz 1.septembri:

25.1. ministriju padotībā esošo izglītības iestāžu vadītājiem – attiecīgās ministrijas izveidota komisija;

25.2. pašvaldību padotībā esošo izglītības iestāžu vadītājiem – attiecīgās pašvaldības izglītības pārvaldes izveidota komisija;

25.3. pedagogiem (izņemot izglītības iestādes vadītāju) – attiecīgās izglītības iestādes vadītāja apstiprināta komisija.

26. Piemaksu par darbu īpašos apstākļos pedagogiem nosaka saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu.

27. Piemaksu par divās daļās sadalītu darbadienu nosaka pedagogam (izņemot pedagogus šo noteikumu 4. un 5.punktā minētajās izglītības iestādēs), kura darba slodze nav lielāka par vienu darba likmi un kuram ar viņa piekrišanu pamatdarbā noteikta divās daļās sadalīta darbadiena, ja pārtraukums ir ilgāks par divām stundām. Piemaksu nosaka 20 procentu apmērā no attiecīgā pedagoga mēneša darba algas (algas likmes) vai pēc stundas tarifa likmes proporcionāli nostrādāto stundu skaitam par sadalītas darbadienas režīmā nostrādāto laiku. Pārtraukuma laiku darba laikā neieskaita.

28. Piemaksu par papildu pedagoģisko darbu (par amatu vai profesiju apvienošanu, darba zonas paplašināšanu (darba apjoma palielināšanu) vai par promesoša pedagoga aizstāšanu) pedagogam piešķir un piemaksas apmēru nosaka attiecīgās izglītības iestādes vadītājs iestādes darba samaksas fonda ietvaros. Piemaksu nosaka līdz 50 procentu apmērā no mēneša darba algas (algas likmes) vai stundas tarifa likmes, kas noteikta papildu darba veicējam.

29. Ņemot vērā katra pedagoga personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, viņu var materiāli stimulēt, izmantojot šim nolūkam ieekonomētos darba samaksas fonda līdzekļus. Ministriju padotībā esošo izglītības iestāžu vadītājiem paredzētās materiālās stimulēšanas apmērus nosaka attiecīgā ministrija, pašvaldību padotībā esošo izglītības iestāžu vadītājiem – pašvaldības izglītības pārvalde, pārējiem pedagogiem – iestādes vadītājs saskaņā ar viņa apstiprinātiem materiālās stimulēšanas kritērijiem (kārtību).

30. Pedagogiem valsts ģimnāzijās nosaka piemaksu 10 procentu apmērā no mēneša darba algas.

III. Pedagogu darba samaksas fonds

31. Pedagogu darba samaksas fondu veido pedagogu darba algas fonds, fonds piemaksām par darba kvalitāti un pārējo piemaksu fonds.

32. Pedagogu darba samaksas fonda apmēru nosaka:

32.1. attiecīgā ministrija – ministriju padotībā esošajām izglītības iestādēm;

32.2. pašvaldības izglītības pārvalde  – katrai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajai izglītības iestādei, ņemot vērā izglītojamo skaitu un izglītības pakāpes koeficientu.

33. Pedagogu darba algas fondi tiek veidoti šādi:

33.1. ministriju padotībā esošo izglītības iestāžu vadītāju darba algas fonds – no attiecīgās ministrijas padotībā esošo iestāžu vadītāju darba algām paredzētajiem līdzekļiem;

33.2. pašvaldību padotībā esošo izglītības iestāžu vadītāju darba algas fonds – no pašvaldību padotībā esošo izglītības iestāžu vadītāju darba algām paredzētajiem līdzekļiem;

33.3. izglītības iestādes pedagogu darba algas fonds – no attiecīgajā izglītības iestādē strādājošo pedagogu (izņemot iestādes vadītāju) darba algām paredzētajiem līdzekļiem.

34. Pedagogu (izņemot pedagogus šo noteikumu 4. un 5.punktā minētajās izglītības iestādēs) darba kvalitātes stimulēšanai veido fondu piemaksām par darba kvalitāti, nosakot to 10 procentu apmērā no attiecīgās izglītības iestādes pedagogu darba algas fonda.

35. Izglītības iestāžu (izņemot šo noteikumu 4. un 5.punktā minētās iestādes) vadītāju darba kvalitātes stimulēšanai tiek veidots fonds piemaksām atestācijā piešķirtās profesionālās kvalifikācijas kategorijas nodrošināšanai, nosakot to 10 procentu apmērā:

35.1. no attiecīgās ministrijas budžeta programmā (apakšprogrammā) ietverto izglītības iestāžu vadītāju darba algas fonda – ministriju padotībā esošo izglītības iestāžu vadītājiem;

35.2. no attiecīgā rajona izglītības iestāžu vadītāju darba algas fonda – paš-valdību padotībā esošo izglītības iestāžu vadītājiem.

36. Izglītības iestādes vadītājam, kuram atestācijā piešķirta profesionālās kvalifikācijas kategorija, ir šādas piemaksas pie mēneša darba algas (algas likmes):

36.1. par pamata profesionālās kvalifikācijas kategoriju – 0 procentu;

36.2. par vidējās profesionālās kvalifikācijas kategoriju – 10 procentu;

36.3. par augstākās profesionālās kvalifikācijas kategoriju – 20 procentu.

IV. Pedagogu darba slodze

37. Pedagoga darba slodze, kas atbilst vienai darba likmei, – pedagoga mācību (audzināšanas) darba normatīvais stundu skaits nedēļā vai gadā – noteikta šo noteikumu 2.pielikumā.

38. Pedagoga darba slodzē ieskaitāma arī klases (grupas) audzināšana, kas tarificējama kā mācību stundas. Klases (grupas) audzināšanai vispārējās izglītības iestādēs un grupas audzināšanai profesionālās izglītības iestādēs paredzēts šāds stundu skaits:

38.1. līdz divarpus mācību stundām nedēļā (līdz 100 stundām gadā profesionālās izglītības iestādēs) katrai klasei (grupai), ja klasē (grupā) ir līdz 15 izglītojamiem;

38.2. līdz trim mācību stundām nedēļā (līdz 120 stundām gadā profesionālās izglītības iestādēs) katrai klasei (grupai), ja klasē (grupā) ir no 16 līdz 25 izglītojamiem;

38.3. līdz četrām mācību stundām nedēļā (līdz 160 stundām gadā profesionālās izglītības iestādēs) katrai klasei (grupai), ja klasē (grupā) ir vairāk nekā 25 izglītojamie.

39. Samaksa par klases (grupas) audzināšanu nav paredzēta izglītības iestādēs, kurās tiek paaugstināta izglītojamo kvalifikācija, apgūtas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, vakara (maiņu) arodskolās (grupās, nodaļās), internātskolās, sociālās korekcijas izglītības iestādēs un profesionālās izglītības iestādēs (grupās), kas atrodas ieslodzījuma vietās.

40. Izglītības iestādēs, kurās izglītojamie apgūst pamatizglītības vai vidējās izglītības programmas, rakstudarbu labošanu valodā, literatūrā un matemātikā tarificē ar šādu pedagoga darba stundu skaitu nedēļā (gadā) par vienu darba likmi:

40.1. divas stundas (80 stundu gadā profesionālās izglītības iestādēs), ja klasē (grupā) ir no 8 līdz 15 izglītojamiem;

40.2. trīs stundas (120 stundu gadā profesionālās izglītības iestādēs), ja klasē (grupā) ir no 16 līdz 25 izglītojamiem;

40.3. piecas stundas (200 stundu gadā profesionālās izglītības iestādēs), ja klasē (grupā) ir vairāk nekā 25 izglītojamie.

41. Ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem profesionālās izglītības iestādes pedagogs ir atbrīvots no mācību stundu vadīšanas (saglabājot vai nesaglabājot darba algu), viņam noteikto darba slodzi samazina par vienu desmito daļu par katru pilno prombūtnes mēnesi (par nepilnu mēnesi –, ņemot vērā kavēto darbadienu skaitu).

42. Mācību gada sākumā noteikto pedagoga mēneša darba algu šo noteikumu 41.punktā minētajā gadījumā nesamazina.

43. Ja saskaņā ar šo noteikumu 41.punktu pedagogam ir samazināta darba slodze, tad par stundām, kas mācību gada laikā nostrādātas virs samazinātās darba slodzes, pedagogam maksā papildus pēc stundas algas likmes.

44. Izglītības iestādes sporta organizatoram par darba stundām, kas nostrādātas virs darba algā ietvertās darba slodzes, nosaka papildu atalgojumu.

V. Noslēguma jautājumi

45. Noteikumi piemērojami valsts budžetā un pašvaldību budžetos attiecīgajam gadam apstiprinātā darba samaksas fonda ietvaros.

46. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000.gada 15.februāra noteikumus Nr.73 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2000, 69./70., 303./306.nr.; 2001, 93.nr.; 2002, 120., 164.nr.; 2003, 118.nr.).

47. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.septembri.

Ministru prezidents I.Emsis

Izglītības un zinātnes ministrs J.Radzevičs

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.septembri.

 

1.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 24.augusta noteikumiem Nr.746

Pedagogu, izglītības iestāžu vadītāju, viņu vietnieku un struktūrvienību vadītāju zemākās mēneša darba algas (algas likmes)

I. Pedagogu zemākās mēneša darba algas (algas likmes) augstākās izglītības iestādēs

1.tabula

Nr. p.k.	Pedagoga amata (profesijas) nosaukums	Zemākā mēneša darba alga (algas likme) latos
1.	Rektors	630
2.	Profesors	504
3.	Prorektors	403
4.	Asociētais profesors	403
5.	Dekāns	403
6.	Docents	323
7.	Katedras vadītājs	323
8.	Prodekāns	258
9.	Lektors	258
10.	Asistents	206

II. Pedagogu zemākās mēneša darba algas (algas likmes) koledžās

2.tabula

Nr. p.k.	Pedagoga amata (profesijas) nosaukums	Zemākā mēneša darba alga (algas likme) latos
1.	Direktors koledžā, kurā ir šāds studējošo skaits:
1.1.	1000 un vairāk	630
1.2.	no 500 līdz 1000	500
1.3.	līdz 500	440
2.	Direktora vietnieks koledžā, kurā ir šāds studējošo skaits:
2.1.	1000 un vairāk	400
2.2.	no 500 līdz 1000	320
2.3.	līdz 500	280
3.	Studiju daļas vadītājs koledžā, kurā ir šāds studējošo skaits:
3.1.	1000 un vairāk	360
3.2.	no 500 līdz 1000	290
3.3.	līdz 500	250
4.	Docents	323
5.	Lektors	258
6.	Katedras vadītājs	258
7.	Asistents	206

III. Izglītības iestāžu (izņemot augstākās izglītības iestādes un koledžas) vadītāju, viņu vietnieku un struktūrvienību vadītāju zemākās mēneša darba algas (algas likmes)

3.tabula

Nr. p.k.	Pedagoga amata (profesijas) nosaukums	Zemākā mēneša darba alga (algas likme) latos
1.	Izglītības iestādes vadītājs izglītības iestādē, kurā ir šāds izglītojamo skaits:
1.1.	1401 un vairāk	353
1.2.	no 1201 līdz 1400	336
1.3.	no 1001 līdz 1200	322
1.4.	no 801 līdz 1000	305
1.5.	no 601 līdz 800	282
1.6.	no 401 līdz 600	274
1.7.	no 251 līdz 400	265
1.8.	no 151 līdz 250	258
1.9.	no 101 līdz 150	253
1.10.	no 51 līdz 100	245
1.11.	līdz 50	238
2.	Izglītības iestādes vadītāja vietnieks izglītības iestādē, kurā ir šāds izglītojamo skaits:
2.1.	1401 un vairāk	242
2.2.	no 1201 līdz 1400	234
2.3.	no 1001 līdz 1200	224
2.4.	no 801 līdz 1000	218
2.5.	no 601 līdz 800	202
2.6.	no 401 līdz 600	200
2.7.	no 251 līdz 400	198
2.8.	no 151 līdz 250	194
2.9.	no 101 līdz 150	190
2.10.	no 51 līdz 100	186
2.11.	līdz 50	184
3.	Struktūrvienības vadītājs izglītības jomā	182

Piezīmes.

1. Interešu izglītības iestādēs izglītojamo skaitam piemēro koeficientu 0,5.

2. Visu tipu internātskolu, speciālās izglītības iestāžu (ar internātu), sociālās korekcijas izglītības iestāžu un profesionālās izglītības iestāžu (ar dienesta viesnīcu) vadītājiem un viņu vietniekiem (izņemot šīs tabulas 1.1., 1.2., 2.1. un 2.2.apakšpunktā minētos gadījumus) mēneša darba algu (algas likmi) nosaka par divām pakāpēm augstāku, nekā paredzēts atbilstoši izglītojamo skaitam.

3. Valsts dibināto izglītības atbalsta iestāžu vadītājiem zemāko mēneša darba algu (algas likmi) nosaka saskaņā ar šīs tabulas 1.1.apakšpunktu.

IV. Pārējo pedagogu zemākās mēneša darba algas (algas likmes) latos

4.tabula

Nr. p.k.	Pedagoga amata (profesijas) nosaukums	Pedagoģiskā darba stāžs (gados)
		mazāks par 5	no 5 līdz 10	lielāks par 10
1.	Izglītības metodiķis valsts dibinātās izglītības atbalsta iestādēs	186	199	212
2.	Izglītības metodiķis	163	172	182
3.	Pedagogs ar zemāko profesionālo kvalifikāciju	160	164	170

Izglītības un zinātnes ministrs J.Radzevičs

 

 

2.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 24.augusta noteikumiem Nr.746

Pedagogu darba slodze, kas atbilst vienai darba likmei

Nr. p.k.	Amata nosaukums	Darba slodze (stundās)
		nedēļā	gadā
1.	Skolotājs (izņemot šī pielikuma 2., 4., 5. un 6.punktā minētos gadījumus), mūzikas skolas, profesionālās vidējās mākslas izglītības iestādes koncertmeistars, skolotājs logopēds, speciālais pedagogs, sporta treneris izglītības iestādēs, interešu izglītības pedagogs	21	840
2.	Baleta mākslinieks – skolotājs profesionālā horeogrāfijas izglītības iestādē		640
3.	Koncertmeistars profesionālās izglītības iestādēs	24
4.	Pagarinātās dienas grupas skolotājs, internāta skolotājs vispārējās un speciālās izglītības iestādē, pirmsskolas izglītības mūzikas skolotājs, pirmsskolas izglītības fiziskās attīstības skolotājs, izglītības psihologs, sociālais pedagogs	30
5.	Pirmsskolas izglītības skolotājs, pirmsskolas izglītības pedagogs	36
6.	Izglītības metodiķis, sporta organizators izglītības iestādē, surdopedagogs speciālās izglītības iestādes dzirdes kabinetā, tiflopedagogs speciālās izglītības iestādes redzes kabinetā, arod(amat)mācības skolotājs, skolotājs izglītības iestādes dienesta viesnīcā, izglītības iestādes bibliotekārs	40
7.	Lektors, asistents un koncertmeistars augstākās izglītības iestādē		600–1000
8.	Profesors, asociētais profesors, docents augstākās izglītības iestādē		600–1000
9.	Lektors, asistents koledžā		840–1000
10.	Docents koledžā		840–1000

Izglītības un zinātnes ministrs J.Radzevičs

 

3.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 24.augusta noteikumiem Nr.746

Piemaksa par darbu īpašos apstākļos no budžeta finansējamo iestāžu pedagogiem

Nr. p.k.	Iestādes veids	Piemaksas apmērs procentos no mēneša darba algas (algas likmes)
1.	Infekcijas slimību un tuberkulozes ārstniecības iestādes un struktūrvienības; radioloģijas, rentgena un apdegumu ārstniecības iestādes un struktūrvienības	10
2.	Speciālās izglītības iestādes; sanatorijas tipa iestādes, speciālās klases un grupas, kas paredzētas izglītojamiem ar somatiskām slimībām, skoliozi un psihiskās attīstības aizturi un ilgstoši slimojošiem izglītojamiem, kuriem nepieciešami īpaši mācīšanas un audzināšanas apstākļi vai ilgstoša uzturēšanās izglītības iestādē, ilgstoša ārstēšanās mājās vai slimnīcā; bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu internātskolas, zīdaiņu nami, bērnunami un patversmes, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpes, audzināšanas un rehabilitācijas iestādes	10
3.	Speciālās izglītības iestādes, speciālās klases un grupas, kas paredzētas izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, ar dzirdes, redzes, valodas, smagiem fiziskās attīstības traucējumiem vai psihoneiroloģiskajām slimībām	20
4.	Sociālās korekcijas izglītības iestādes, kurās nepilngadīgie tiek ievietoti ar tiesas nolēmumu, un ieslodzījuma vietās izveidotās izglītības iestādes	30

Izglītības un zinātnes ministrs J.Radzevičs