No apakšstacijas līdz rozetei

Līdzās daudzām citām tirdzniecības apakšnozarēm strauju izaugsmi piedzīvo elektromateriālu tirdzniecība. Par šo preču tirdzniecības specifiku, konkurenci un perspektīvām lūdzām pastāstīt SIA “Elektrosistēmas” direktoru Ģirtu Vilciņu.

Ģirts Vilciņš Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

– Ko dēvē par elektromateriāliem?
– Mēs mēdzam teikt – piedāvājam visu, sākot ar apakšstaciju un beidzot ar apgaismošanas iekārtu jūsu mājai. Mūsu sortimentā tiešām ietilpst gan apakšstacijas, gan vidējā sprieguma iekārtas, kabeļi, savienojumi, caurules, ēku iekšējās instalācijas sastāvdaļas, nepieciešamā automātika, slēdži, rozetes.

– Kāds ir SIA “Elektrosistēmas” darbības profils?

– Nodarbojamies ar elektromateriālu vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību. Uzņēmums vairāku nozares speciālistu spēkiem tika radīts 2001. gadā, un pēc intensīva darba esam kļuvuši par tirgus līderiem. Paši preces pārdodam Rīgā, bet citās Latvijas vietās to realizāciju veic mūsu sadarbības partneri.

Būvniecībā neiztikt bez elektromateriāliem

– Kā varētu īsumā raksturot elektromateriālu tirgus attīstību Latvijā no deviņdesmito gadu sākuma līdz šim brīdim?
– Tirgus radās vienlaikus ar brīvā tirgus izveidošanos mūsu valstī. Un jau pašos tā pirmsākumos vietējiem uzņēmumiem, kas nodarbojās ar elektromateriālu tirdzniecību, pievienojās arī lielo ārvalstu ražotājuzņēmumu, piemēram, “Siemens” un “ABB” pārstāvniecības. Drīz mūsu tirgū ienāca arī lielāko vācu elektromateriālu vairumtirdzniecības uzņēmumu meitasfirmas – “Baltic Elektro”, “Elektro-Profi-Rīga”. No Latvijas uzņēmumiem jāmin energofirma “Jauda”, kas turpināja elektromateriālu ražošanu un sāka arī to vairumtirdzniecību. Vēl viena no deviņdesmito gadu līderēm nozarē bija firma “Polyplast”, kas tagad jau bankrotējusi.
Šobrīd elektromateriālu tirgus ir diezgan sadrumstalots – tajā ir vairāk nekā 50 “spēlētāju”. Turklāt Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai interesi par mums izraisījusi gan daudzos ražotājos, gan tirgotājos, kas līdz šim mūsu tirgū nav ienākuši – tagad šis tirgus viņiem ir pilnībā atvērts un vieglāk izprotams. Taču apmēram astoņdesmit procentiem lielo Eiropas elektromateriālu tirgotāju Latvijā jau ir savas filiāles vai pārstāvniecības. Pašreizējās tirgus attīstības tendences liecina, ka drīzāk varētu parādīties kāds nopietns “spēlētājs” no austrumiem.

– Kādas varētu būt prognozes attiecībā uz elektromateriālu tirgus attīstības perspektīvām?

– Šā tirgus attīstība ir cieši saistīta ar būvmateriālu tirgus izaugsmi, jo šie materiāli ir jebkuras jaunbūves vai rekon-struējamas celtnes būtisks elements. Jāņem vērā, ka straujā sadzīves tehnikas attīstība nosaka arī modernas elektroinstalācijas nepieciešamību. Tāpēc visu rekonstrukciju plānos tiek iekļauta arī elektroiekārtu rekonstrukcija. Protams, instalācijas nomaiņa ir namīpašnieka vai dzīvokļa saimnieka ziņā – ja jauno elektroierīču kontaktdakšas nav ievietojamas padomju laika rozetēs, tad nekas cits neatliek. Un, ja zem apmetuma ir veci, apšaubāmas kvalitātes alumīnija vadi, kuriem jāpievieno vara kontakti, tad rodas savietojamības problēmas – tiek pārkāpts kāds no elektroapgādes pamatprincipiem.

– Vai tas nozīmē, ka mūsdienu ražojuma elektromateriālu kvalitāte principiāli atšķiras no to materiālu kvalitātes, kas būvniecībā tika izmantoti pirms gadiem desmit vai piecpadsmit?

– Protams. Mainījušies ir apmēram deviņdesmit procenti izmantoto materiālu, kvalitāte ir pilnīgi atšķirīga.

– Kas piegādā materiālus Latvijas tirgotājiem, to skaitā arī “Elektrosistēmām”?

– Ražotāji un piegādātāji no visdažādākajām pasaules valstīm, taču pārsvarā no Eiropas.

Pirmā maija efekts – drīzāk pozitīvs

– Vai šā gada 1.maijs nav ieviesis būtiskas izmaiņas elektromateriālu cenās?
– Mūsu uzņēmumu būtiskas cenu izmaiņas nav skārušas, jo mēs arī pirms šā datuma iepirkām un tirgojām tikai kvalitatīvus Eiropā pazīstamu uzņēmumu ražotus materiālus. Pirmā maija iespaids drīzāk vērtējams pozitīvi – daudzi ārvalstu uzņēmēji sāk domāt par savu ražotņu pārcelšanu uz Latviju, izstrādāt investīciju projektus filiāļu veidošanai. Šie uzņēmumi jauno ražotņu būvniecībā izmanto tikai pazīstamus un gadu desmitos pārbaudītus materiālus, tāpēc viņi tūdaļ meklē, kura Latvijas firma var šos materiālus piedāvāt. Tādējādi varam uzskatīt, ka mums radušās plašas tirdzniecības iespējas jaunā nozarē – ražotņu būvniecībā.
Degvielas cenas paaugstinās visā pasaulē, tāpat metāla cenas. Un, kāpjot metāla cenām, paaugstinās arī to materiālu cenas, kuru ražošanā metālu izmanto. Tas attiecas, piemēram, uz alumīnija un vara kabeļiem.

– Ar ko saistāms metāla cenu kāpums? Vai vainīgas trešo valstu, piemēram, Krievijas, izcelsmes metāla importam noteiktās kvotas?

– Visticamākā versija – šā-brīža pieprasījums pēc metāla ir tik liels, ka metāla ražotāji to nespēj apmierināt.

– Vai “Elektrosistēmu” un citu Latvijas elektromateriālu tirdzniecības uzņēmumu piedāvāto preču cenas neatšķiras no analoģisku ražojumu cenām Rietumeiropā? Nereti dzirdami apgalvojumi, ka, piemēram, sadzīves elektronika, būvmateriāli un dažu citu kategoriju preces Latvijā ir dārgākas nekā daudzās “vecajās” Eiropas Savienības dalībvalstīs.

– Domāju, ka mūsu tirgotās preces nereti ir pat lētākas nekā Rietumos – Baltijas tirgum tiek piemērotas atlaides. Protams, dažkārt iespējams zināms sadārdzinājums transporta izmaksu dēļ. Latvijā tiek ražoti ļoti nedaudzi elektromateriālu veidi, tāpēc tie jāieved.

– Vai nav paredzama cenu starpību izlīdzināšanās? Esam taču vienotā Eiropas tirgus sastāvdaļa!

– Protams, neviens nav ieinteresēts savā tirgū radīt reeksportu. Krasas cenu atšķirības agri vai vēlu var sagādāt sarežģījumus pašiem ražotājiem – preces tiks eksportētas un pēc tam ievestas atpakaļ izcelsmes valstī. Šis apstāklis arī liks cenām izlīdzināties.

– Jūs minējāt iespēju, ka Latvijas elektromateriālu tirgū varētu ienākt arī uzņēmumi no austrumiem. Pār kādām valstīm varētu būt runa?

– Nevienam nav noslēpums, ka, vairāk pērkot, no ražotāja var saņemt lielāku atlaidi. Un Krievijā ir daudz lielu tirgotāju, kas gatavi savus iepirkuma un tirdzniecības apjomus vēl paplašināt. Cits jautājums – vai viņus interesē nelielais Latvijas tirgus. Taču,

kas attiecas uz konkurētspēju, jāatzīst, ka daudzi Krievijas uzņēmumi ir uzkrājuši pietiekami daudz kapitāla un attīstījušies līdz līmenim, kas ļauj atņemt lielu tirgus daļu rietumu uzņēmumiem. Ja šie tirgotāji atvērtu savas filiāles Latvijā, ar viņiem vajadzētu ļoti nopietni rēķināties.

Kvalitātes kritērijs – drošums ekspluatācijā

– Ražotāju un tirgotāju konkurētspēju lielā mērā nosaka to piedāvāto preču cenas. Taču vai elektromateriālu tirdzniecībā, līdzīgi automobiļu tirdzniecībai, nav obligātas kvalitātes prasības, kurām daudzi ražojumi mēdz neatbilst?
– Elektromateriālu uzdevums ir elektroapgādes nodrošināšana, un elektroapgādes kvalitātes galvenie kritēriji ir drošums un nepārtrauktība. Tāpēc visiem materiāliem jāatbilst noteiktiem standartiem, un šo atbilstību nosaka sertifikācija. Un, ja materiāls ir lēts tāpēc, ka tam ir kvalitātes trūkumi, tad Latvijā vismaz lielos objektos un nopietnos uzņēmumos šāds materiāls izmantots netiks.

– Vai sertifikācija pilnībā izslēdz nekvalitatīvu elektromateriālu izmantošanu?

– Nē – materiālu izvēle atkarīga no uzņēmuma, kas veic šo materiālu instalāciju objektā. Taču visus materiālus, kas tiek tirgoti, neviens nekontrolē.

– Tas nozīmē, ka vismaz teorētiski pastāv iespēja tirdzniecības tīklā izplatīt nedrošus un nekvalitatīvus materiālus. Vai šāda situācija nemazina to uzņēmumu konkurētspēju, kuri tirgo tikai pārbaudītus materiālus?

– Jā, protams. Pirmkārt, nedrošie materiāli parasti ir lētāki. Otrkārt, saslēdzot materiālus ķēdē, nekvalitatīvo elementu dēļ var tikt pārtraukta energoapgāde, un tad aizdomu ēna krīt arī uz drošo materiālu piegādātājiem. Piemēram, no ierindas iziet iekārta, kura ir kvalitatīva, bet tai pievienots sliktas kvalitātes pievads. Tad nākas pārbaudīt visu. Ne vienmēr var vienkārši konstatēt, kurā posmā ir defekts.

– Kādas ir iespējamās nekvalitatīvu elektromateriālu izmantošanas sekas?

– Galvenais elektromateriālu kvalitātes kritērijs ir to drošums ekspluatācijā. Piemēram, iedomāsimies, ka elektrības vada dzīslas diametrs neatbilst standartam. Ja rozetei, kura savienota ar šo vadu, ikdienā pieslēdzam galda lampu, kuras jauda ir 60 vatu, šo defektu mēs nepamanām. Taču, ja kādu dienu vēlēsimies ieslēgt sildītāju, kura jauda ir divi kilovati, rezultāts būs neprognozējams.

– Iepriekš sacītais ļauj secināt – es kā elektromateriālu jomā nekompetenta fiziska persona personiskai lietošanai varu iegādāties jebkādas kvalitātes materiālus – galvenais, lai būtu lēti. Vai, jūsuprāt, būtu jāievieš kvalitātes kontrole arī tirdzniecībā?

– Pirmkārt, būtu jāpārbauda visu tirgoto elektromateriālu atbilstība elektroapgādes prasībām. Otrkārt, no riska var izvairīties pats patērētājs, ja viņš noskaidro, kādi materiāli viņam nepieciešami, un pārbauda tirdzniecībā piedāvāto materiālu atbilstību prasībām. Protams, šajā nolūkā patērētājam būtu vajadzīga kvalificēta konsultācija. Savukārt, ja pārdota nekvalitatīva prece, savs vārds sakāms Patērētāju tiesību aizsardzības centram.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv