Ministru kabineta 2004.gada 31.augusta sēdē

Akceptēts likumprojekts “Heraldisko simbolu likums”.
Likumprojekta mērķis ir noteikt heraldisko simbolu apstiprināšanas un reģistrācijas kārtību (izņemot valsts heraldisko simbolu), vispārīgos lietošanas principus, kā arī atribūtikas ar valsts heraldisko simbolu apstiprināšanas kārtību (izņemot valsts, pašvaldības vai nevalstiskās organizācijas dibinātos apbalvojumus ar heraldisko simbolu vai valsts heraldisko simbolu).
Projekts paredz, ka persona, kas vēlas apstiprināt un reģistrēt heraldisko simbolu un apstiprināt atribūtiku ar valsts heraldisko simbolu, Kultūras ministrijā iesniedz rakstisku iesniegumu. Iesniegumam pievieno: heraldiskā simbola apraksta projektu, heraldiskā simbola vai atribūtikas ar valsts heraldisko simbolu attēla projektu, kā arī dokumentu, kas apliecina pilnvarojumu, ja iesniegumu iesniedz ar pārstāvja starpniecību.
Kultūras ministrija iesniegumu kopā ar pievienotajiem dokumentiem nosūta Valsts heraldikas komisijai, kura pārbauda iesniegtā heraldiskā simbola un atribūtikas ar valsts heraldisko simbolu atbilstību heraldikas prasībām, izvērtē māksliniecisko kvalitāti un 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas sniedz ieteikumus par turpmāko simbola saskaņošanas un pilnveidošanas gaitu.
Paredzēts, ka Kultūras ministrija veido, uztur un papildina heraldisko simbolu reģistru, kurā iekļauj heraldiskā simbola aprakstu, attēlu, ziņas par tā īpašnieku (fiziskai personai norāda vārdu, uzvārdu un personas kodu, juridiskai personai – pilnu nosaukumu un nodokļu maksātāja kodu), heraldiskā simbola apstiprināšanas un reģistrācijas datumu. Kārtību, kādā reģistrā iekļauj un aktualizē ziņas, kā arī izsniedz tās, nosaka Ministru kabinets.
Paziņojumu par heraldiskā simbola reģistrāciju un attiecīgā heraldiskā simbola aprakstu un attēlu Kultūras ministrija publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Heraldiskā simbola reģistrācijas apliecību Kultūras ministrija izsniedz mēneša laikā pēc paziņojuma par heraldiskā simbola reģistrāciju publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Reģistrētie heraldisko simbolu attēli un to apraksti ir publiski pieejami.
Heraldiskā simbola īpašniekam, uz kura vārda ir reģistrēts heraldiskais simbols, ir tiesības lietot šo simbolu, nodot lietošanas tiesības citām personām, kā arī aizliegt to lietot.
Valsts pārvaldes institūcijām un pašvaldībām ir tiesības lietot heraldiskos simbolus, kuri ir apstiprināti un reģistrēti šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Paredzēts noteikt, ka heraldiskos simbolus kā ilustratīvu vai izziņas materiālu bez heraldiskā simbola īpašnieka atļaujas drīkst izmantot enciklopēdijās, mācību līdzekļos, kā arī citos zinātniska un uzziņu rakstura izdevumos.
Atribūtiku ar valsts heraldisko simbolu ir tiesības lietot valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām un citām juridiskām un fiziskām personām likumā “Par Latvijas valsts ģerboni” paredzētajā kārtībā, ja atribūtika ar valsts heraldisko simbolu ir apstiprināta šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Valsts heraldikas komisija ir Valsts prezidenta izveidota koleģiāla institūcija, tās darbību nosaka šis likums un Valsts prezidenta apstiprināts Valsts heraldikas komisijas nolikums.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā”.
Kodekss tiek papildināts ar pantu, ka nosaka atbildību par heraldiskā simbola un atribūtikas ar valsts heraldisko simbolu nelikumīgu lietošanu.
Paredzēts noteikt, ka par heraldisko simbolu reģistrā nereģistrēta heraldiskā simbola lietošanu uzliek naudas sodu valsts vai pašvaldību iestādes vadītājam līdz divdesmit latiem.
Par Heraldisko simbolu likumā paredzētajā kārtībā neapstiprinātas atribūtikas ar valsts heraldisko simbolu lietošanu uzliek naudas sodu līdz divdesmit latiem.
Par heraldiskā simbola lietošanu bez heraldiskā simbola īpašnieka atļaujas, uz kura vārda reģistrēts heraldiskais simbols, uzliek naudas sodu līdz divdesmit latiem.
Akceptēts likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””.
Likumprojekts paredz Heraldisko simbolu likumā paredzēto valsts nodevu par heraldiskā simbola reģistrāciju iekļaut likumā “Par nodokļiem un nodevām”.
Likumprojekts tiek papildināts, nosakot, ka par heraldiskā simbola reģistrēšanu ir maksājama valsts nodeva.
Pieņemti “Noteikumi par atlīdzības izmaksu lieciniekam, tulkam un ekspertam administratīvajā procesā tiesā”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā izmaksā atlīdzību lieciniekam, tulkam un ekspertam par piedalīšanos administratīvajā procesā tiesā, un tās apmēru. Noteikumi neregulē atlīdzības izmaksāšanas kārtību un tās apmēru ekspertiem, kas strādā valsts ekspertīžu iestādē, vai tulkiem, kas ir darba tiesiskajās attiecībās ar tiesu iestādi.
Lieciniekam, ekspertam un tulkam atlīdzina šādus izdevumus: ceļa izdevumus par braucienu no dzīvesvietas līdz vietai, uz kuru tiesa viņu ir izsaukusi, un atpakaļ šādā apmērā: ja izmantots sabiedriskais transportlīdzeklis, izdevumus sedz atbilstoši attiecīgā sabiedriskā transportlīdzekļa tarifam, pamatojoties uz iesniegtajiem izdevumus apliecinošiem braukšanas dokumentiem; ja izmantots personīgais transportlīdzeklis, izdevumus sedz par patērēto degvielu, ņemot vērā brauciena maršrutu un kilometrāžu, kā arī nepieciešamo attiecīgās markas degvielas daudzumu un pamatojoties uz degvielas uzpildes staciju izsniegtiem minētos izdevumus apliecinošiem dokumentiem (čeki, kvītis).
Tiek atlīdzināti arī naktsmītnes (viesnīcas) izdevumi, ja lieciniekam, ekspertam vai tulkam vietā, uz kuru tiesa viņu ir izsaukusi, jāuzturas ilgāk par vienu dienu, saskaņā ar iesniegtajiem samaksātajiem rēķiniem. Maksimālais apmērs izdevumiem par naktsmītni (viesnīcu) Rīgā ir 25 lati par diennakti, citās apdzīvotās vietās – 20 latu par diennakti. Tiek noteikta arī dienas nauda triju latu apmērā par katru dienu. Minēto izdevumu atlīdzību lieciniekam, ekspertam un tulkam aprēķina un izmaksā Tiesu administrācija.
Ekspertam un tulkam, kuri pēc tiesas uzaicinājuma pildījuši uzdevumu no pamatdarba brīvajā laikā vai kuri nestrādā algotu darbu, ir tiesības saņemt atlīdzību par tiesas uzdevumā paveikto darbu. Atlīdzību, ņemot vērā eksperta un tulka kvalifikāciju (darba pieredzi un izglītību) un pamatojoties uz tiesas uzziņu par piedalīšanos tiesā (pielikums), aprēķina un izmaksā Tiesu administrācija piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Lai saņemtu atlīdzību, eksperts un tulks Tiesu administrācijā iesniedz darba pārskatu un uzziņu par piedalīšanos tiesā.
Pieņemti “Noteikumi par bezmantinieku kapitāla daļu pārņemšanu un pārdošanu”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek pārņemtas un pārdotas Komerclikuma 191.pantā paredzētās sabiedrības ar ierobežotu atbildību bezmantinieka kapitāla daļas, kas piekrīt valstij saskaņā ar Civillikuma 416.pantu, un tām pielīdzināmās kapitāla daļas.
Ja institūcija, kas saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 19.maija noteikumiem Nr.188 “Noteikumi par valstij piekritīgās mantas uzskaiti, novērtēšanu un realizāciju” veic valstij piekritīgās mantas pirmreizējo uzskaiti un apraksti (novērtēšanu), konstatē, ka mantas sastāvā, kura saskaņā ar likumiem piekrīt valstij, ir bezmantinieka kapitāla daļas, tā saskaņā ar minētajiem noteikumiem nosūta paziņojumu attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei un par bezmantinieka kapitāla daļām rakstiski paziņo arī Privatizācijas aģentūrai.

Pirmreizējās uzskaites institūcija bezmantinieka kapitāla daļas 20 dienu laikā nodod Privatizācijas aģentūras turējumā ar nodošanas un pieņemšanas aktu. Aktam pievieno pirmreizējās kapitāla daļu aprakstes (novērtējuma) akta vienu eksemplāru, lēmumu par mantas piekritību valstij (kopiju) un kapitāla daļu īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus.
Privatizācijas aģentūra nodošanas un pieņemšanas akta parakstīšanas dienā pārņemtās bezmantinieka kapitāla daļas noteiktā kārtībā ieraksta valstij piekritīgo kapitāla daļu reģistrā. Privatizācijas aģentūra uztur un aktualizē minēto reģistru, ierakstot tajā šajos noteikumos paredzētās ziņas, kā arī citas ziņas par bezmantinieka kapitāla daļu pārņemšanu, pārdošanu un iegūto līdzekļu izlietojumu.

Privatizācijas aģentūra triju darbdienu laikā nosūta attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei un Ekonomikas ministrijai paziņojumu par bezmantinieka kapitāla daļu reģistrāciju. Paziņojumam pievieno nodošanas un pieņemšanas akta vienu eksemplāru.
Bezmantinieka kapitāla daļas ir nodotas atsavināšanai ar dienu, kad tās tiek reģistrētas valstij piekritīgo kapitāla daļu reģistrā, un Privatizācijas aģentūra kļūst par šo kapitāla daļu turētāju.
Ja līdzekļi, kuri tiks iegūti no bezmantinieka kapitāla daļu pārdošanas, ir nepieciešami mantojumā iekļauto parādsaistību kārtošanai, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde, kurai Privatizācijas aģentūra ir nosūtījusi paziņojumu, piecu darbdienu laikā rakstiski dod uzdevumu Privatizācijas aģentūrai pārskaitīt šos līdzekļus.
Privatizācijas aģentūra piecu darbdienu laikā pēc bezmantinieka kapitāla daļu reģistrācijas valstij piekritīgo kapitāla daļu reģistrā iesniedz attiecīgajai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību dokumentus, lai sabiedrības dalībnieku reģistrā (dalībnieku grāmatā) ierakstītu valstij piekritīgās kapitāla daļas.

Pēc bezmantinieka kapitāla daļu ierakstīšanas dalībnieku reģistrā Privatizācijas aģentūra organizē bezmantinieka kapitāla daļu pārdošanu. Piedāvājot bezmantinieka kapitāla daļas pārdošanai, Privatizācijas aģentūra nosaka: vienas kapitāla daļas pārdošanas cenu; visu viena pircēja nopirkto kapitāla daļu samaksas termiņu; samaksas kārtību.
Bezmantinieka kapitāla daļas piedāvā pārdošanai saskaņā ar sabiedrības darbību reglamentējošā likuma prasībām sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā un termiņos. Ja bezmantinieka kapitāla daļu pirkuma līgums ir noslēgts un par kapitāla daļām ir samaksāts, Privatizācijas aģentūra izdara attiecīgus ierakstus valstij piekritīgo kapitāla daļu reģistrā.
Bezmantinieka kapitāla daļu izsoles noteikumi ir publiski pieejami vismaz vienu mēnesi pirms pieteikšanās uz bezmantinieka kapitāla daļu izsoli.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā politisko organizāciju (partiju) pretlikumīgi iegūtā manta nododama valsts īpašumā”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā politisko organizāciju (partiju) pretlikumīgi iegūtā manta, tai skaitā anonīmi un pretlikumīgi saņemtie dāvinājumi un ziedojumi, nododama valsts īpašumā.
Ja tiek konstatēts Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 2.panta pirmās un trešās daļas, 3.panta pirmās daļas, 4.panta pirmās un otrās daļas, 6.panta, 7.panta pirmās un trešās daļas, 8.⁴ panta un 10.panta trešās daļas noteikumu pārkāpums, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks pieņem lēmumu, ka manta tiek atzīta par piekritīgu valstij, un attiecīgā politiskā organizācija (partija) nodod šo mantu valsts īpašumā.
Attiecīgā politiskā organizācija (partija) piecu dienu laikā pēc biroja lēmuma saņemšanas paziņo birojam par valsts īpašumā nododamās mantas atrašanās vietu.
Pēc biroja pieprasījuma attiecīgā politiskā organizācija (partija) nodrošina netraucētu mantas apskati, un biroja atbildīgā persona sastāda pirmreizējo mantas aprakstes (novērtējuma) aktu, kurā norāda mantas veidu, daudzumu, atšķirības pazīmes, kvalitāti un vērtību.
Par anonīma dāvinājuma (ziedojuma) saņemšanu politiskā organizācija (partija) piecu dienu laikā rakstiski paziņo birojam un norāda mantas atrašanās vietu. Biroja priekšnieks, pamatojoties uz politiskās organizācijas (partijas) paziņojumu, pieņem lēmumu par mantas nodošanu valsts īpašumā, un biroja atbildīgā persona sastāda pirmreizējo mantas aprakstes (novērtējuma) aktu.
Biroja atbildīgā persona pārņem no attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) pirmreizēji uzskaitīto mantu un nodrošina tās saglabāšanu līdz nodošanai realizācijā saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 19.maija noteikumiem Nr.188 “Noteikumi par valstij piekritīgās mantas uzskaiti, novērtēšanu un realizāciju”.
Pieņemts rīkojums “Par bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Tēvijas sargs” reorganizāciju un valsts aģentūras “Tēvijas sargs” izveidošanu”.
Saskaņā ar Publisko aģentūru likumu, ar 2004.gada 1.oktobri jāuzsāk reorganizācija bezpeļņas organizācijā valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Tēvijas sargs”, kurā Aizsardzības ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, un līdz 2004.gada 31.decembrim jāizveido valsts aģentūra “Tēvijas sargs”. Noteikts, ka aģentūra ir sabiedrības saistību, funkciju, tiesību, mantas un finanšu līdzekļu pārņēmēja.
Aģentūra ir Aizsardzības ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kura sniedz valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī fiziskām un juridiskām personām informatīvos pakalpojumus valsts aizsardzības politikas jomā.
Aģentūrai ir šādas funkcijas: informēt sabiedrību par Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku vienību un Aizsardzības ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību; izdot militāro žurnālu “Tēvijas Sargs”, kā arī sagatavot publicēšanai citus informatīvos materiālus; veicināt sabiedrības atbalstu Latvijas dalībai NATO; informatīvi nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku profesionalizācijas plānu; sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām īstenot attiecīgus projektus.
Vienlaikus pieņemti noteikumi “Valsts aģentūras “Tēvijas sargs” nolikums”, kuros noteikts, ka valsts aģentūra “Tēvijas sargs” ir Aizsardzības ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kura sniedz valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī fiziskām un juridiskām personām informatīvos pakalpojumus valsts aizsardzības politikas jomā.
Pieņemti noteikumi “Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā licencējamas vispārējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības, profesionālās ievirzes izglītības, profesionālās pilnveides un profesionālās tālākizglītības programmas.
Lai saņemtu licenci izglītības programmas īstenošanai, izglītības iestāde iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegumu. Iesniegumā norāda šādu informāciju: izglītības iestādes nosaukums; izglītības iestādes dibinātājs un izglītības iestādes juridiskais statuss; izglītības iestādes juridiskā adrese un tālruņa numurs; Izglītības un zinātnes ministrijas izsniegtās izglītības iestādes reģistrācijas apliecības numurs; izglītības programmas nosaukums; izglītības apakšprogrammas nosaukums (profesionālās ievirzes mūzikas izglītības programmām); izglītības programmas kods; profesionālās izglītības programmām – izglītības programmas veids; izglītības programmas īstenošanas ilgums vai apjoms (izņemot vispārējās izglītības programmas); vispārējās izglītības programmām – izglītojamo skaits izglītības programmā; izglītības iestādes vadītāja vārds un uzvārds, tās personas vārds, uzvārds un amats, kuru izglītības iestāde pilnvarojusi kārtot licencēšanas jautājumus.
Iesniegumam pievieno šādus dokumentus: izglītības programmu, kas izstrādāta atbilstoši Izglītības likumā noteiktajām prasībām (profesionālās ievirzes mūzikas, mākslas un kultūras izglītības programmām nepieciešams saskaņojums ar Kultūras ministriju; izglītības programmām, pēc kuru apguves un kvalifikācijas pārbaudījuma nokārtošanas tiek izsniegts Apsardzes darbības likumā noteiktais apsardzes sertifikāts, – saskaņojums ar Valsts policiju; profesionālās izglītības programmai ugunsdrošībā, ugunsdzēsībā un civilajā aizsardzībā – saskaņojums ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu; profesionālās izglītības programmām valsts robežas drošības jomā – saskaņojums ar Valsts robežsardzi); izglītības iestādes dibinātāja izsniegtu izziņu par attiecīgās izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo telpu un materiāltehnisko nodrošinājumu. Valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra”, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts darba inspekcijas atzinumus par izglītības iestādes atbilstību higiēnas prasībām, civilās aizsardzības, ugunsdrošības un darba aizsardzības normām (kopijas). Atzinumu derīguma termiņš ir viens gads. Iesniegumam pievieno arī Izglītības valsts inspekcijas atzinumu par izglītības programmas atbilstību Izglītības likuma prasībām – vispārējās izglītības programmām; profesionālo apvienību atzinumus par izglītības programmas atbilstību darba tirgus prasībām – profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības un profesionālās tālākizglītības programmām, ja nav izstrādāts profesijas standarts.
Lēmumu par licences izsniegšanu, atteikumu izsniegt licenci vai licences anulēšanu pieņem vispārējās izglītības programmu licencēšanas komisija, profesionālās izglītības programmu licencēšanas komisija vai profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu licencēšanas komisija. Komisiju personālsastāvu apstiprina izglītības un zinātnes ministrs, tās sastāvā ir ne mazāk kā pieci locekļi – Izglītības un zinātnes ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu pārstāvji. Komisijas priekšsēdētājs ir Izglītības un zinātnes ministrijas amatpersona. Atbilstoši attiecīgās izglītības programmas veidam komisijā iekļauj citu ministriju, pašvaldību, darba devēju un profesionālo organizāciju vai sporta federāciju pārstāvjus.
Profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu licencēšanas komisija izskata iesniegumu un tam pievienotos dokumentus, lūdz attiecīgā sporta veida federācijai sniegt atzinumu par izglītības programmu un mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par licences izsniegšanu vai motivētu atteikumu izsniegt licenci, ja izglītības programma neatbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām.
Vispārējās izglītības programmu licencēšanas komisija vai Profesionālās izglītības programmu licencēšanas komisija izskata iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un mēneša laikā pēc to saņemšanas pieņem lēmumu par licences izsniegšanu vai motivētu atteikumu izsniegt licenci, ja izglītības programma neatbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām.
Noteikts, ka licenci izsniedz uz laiku līdz 10 gadiem, bet profesionālās pilnveides izglītības programmām – uz laiku līdz sešiem gadiem.
Ja komisija pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt licenci, izglītības iestāde iesniegumu par licences izsniegšanu attiecīgās izglītības programmas īstenošanai atkārtoti iesniegt drīkst ne agrāk kā mēnesi pēc iepriekšējā iesnieguma iesniegšanas.
Ja licences saņemšanai iesniegtajos dokumentos nav pietiekamu ziņu, lai izlemtu jautājumu, komisija ir tiesīga pieprasīt papildu informāciju. Septiņu dienu laikā pēc komisijas sēdes izglītības iestādei nosūta paziņojumu, kurā pieprasīta nepieciešamā informācija vai dokumenti. Izglītības iestāde 15 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas iesniedz papildu informāciju vai dokumentus. Komisija mēneša laikā pēc papildu informācijas vai dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par licences izsniegšanu vai motivētu atteikumu izsniegt licenci.
Saskaņā ar komisijas lēmumu izglītības iestādei izsniedz Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra parakstītu profesionālās izglītības programmas licenci, vispārējās izglītības programmas licenci vai profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas licenci. Licences derīguma termiņš sākas ar dienu, kad lēmums par licences izsniegšanu paziņots izglītības iestādei.
Noteikts, ja dokumentos, kas bijuši par pamatu licences saņemšanai, ir izdarīti grozījumi, licences īpašniekam ir pienākums rakstiski paziņot par to Izglītības un zinātnes ministrijai ne vēlāk kā mēnesi pēc attiecīgo grozījumu izdarīšanas.
Beidzoties licences derīguma termiņam, licences īpašnieks iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegumu un noteikumos minētos dokumentus atkārtotai izglītības programmas licencēšanai.
Noteikts, ka komisijai ir tiesības anulēt licenci šādos gadījumos: apzināti sniegtas nepatiesas vai maldinošas ziņas; licences īpašnieks gada laikā pēc tās saņemšanas nav uzsācis licencētās izglītības programmas īstenošanu; izglītības programma vai izglītības iestāde netiek akreditēta (ja akreditācija ir nepieciešama saskaņā ar normatīvajiem aktiem); izglītības iestādes darbībā vai licencētās izglītības programmas īstenošanā konstatēti būtiski normatīvo aktu pārkāpumi, kas fiksēti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra”, Valsts darba inspekcijas vai Izglītības valsts inspekcijas aktos.
Lēmumu par atteikumu izsniegt licenci vai licences anulēšanu paraksta komisijas priekšsēdētājs un ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas rakstiski informē par to attiecīgi izglītības iestādi vai licences īpašnieku.

Komisijas lēmumu par atteikumu izsniegt licenci vai licences anulēšanu var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
Noteikts, ka ar licencēšanu saistītos izdevumus sedz no Izglītības un zinātnes ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā”.
Šobrīd Latvijas Nacionālās operas likuma 2.panta otrā daļa nosaka Latvijas Nacionālajai operai juridiskas personas statusu. Ņemot vērā to, ka Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikts, ka tiešā pārvaldes iestāde darbojas valsts – sākotnējās publisko tiesību juridiskās personas vārdā un atsevišķa iestāde nav uzskatāma par juridisko personu, no likuma 2.panta otrās daļas tiek svītrota norma, kas piešķir Latvijas Nacionālajai operai juridiskas personas statusu.
Šobrīd Latvijas Nacionālās operas likuma 6. un 9.pantā tiek noteikts, ka Latvijas Nacionālās operas darbības un attīstības stratēģiju pieciem gadiem apstiprina Ministru kabinets. Ņemot vērā to, ka Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikts, ka Ministru kabinets padotību īsteno ar atsevišķa Ministru kabineta locekļa starpniecību, likumprojektā iestrādāta norma, kas paredz, ka Latvijas Nacionālās operas darbības un attīstības stratēģiju pieciem gadiem apstiprina kultūras ministrs.
Pieņemts rīkojums ‘’Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā’’, kurā iekļauti 417 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 37 viņu nepilngadīgie bērni. Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām.
No 380 pilsonības pretendentiem 68% ir krievi, 6% – baltkrievi, 14% ukraiņi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības. 13% pilsonības pretendentu ir pamata, 52% – vidējā, 32% – augstākā izglītība.
Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 76 250 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3 016; 1997.gadā – 2 992; 1998.gadā – 4 439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9 844; 2003.gadā – 10 049 personas; 2004.gadā – 6962 personas.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments