Papildu nauda sadalīta. Vai tāpēc pieaugs inflācija?

Izglītības un zinātnes ministrijai papildus piešķirts vairāk nekā desmit miljoni latu. Varbūt arī tas veicināja svētku sajūtu 1.septembrī Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Aizvadītajā ceturtdienā Saeimas deputātiem vajadzēja vairāk nekā desmit stundu asām debatēm un diskusijām par papildu budžeta līdzekļu sadalīšanu, līdz vēlu vakarā otrajā lasījumā kā steidzams tika pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam””. Kopumā dažādu nozaru ministrijām, resoriem un pašvaldībām papildus piešķirti gandrīz 66 miljoni latu.
Lai gan sākotnēji valsts budžeta izdevumus bija paredzēts palielināt par 54,4 miljoniem latu, valdība pirms likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā nolēma, ka vēl aptuveni desmit miljoni latu būtu piešķirami pašvaldībām dažādu investīciju projektu īstenošanai. Finanšu ministrija budžeta grozījumus bija sagatavojusi, balstoties uz valdības konceptuālajām nostādnēm un ministriju pieprasījumiem piešķirt papildu līdzekļus prioritārām jomām.

Kas tiks ministrijām un resoriem

Pirms galīgā lasījuma deputātiem izskatīšanai bija iesniegts pāri par tūkstoš priekšlikumu, no kuriem atbalstu guva nedaudz vairāk nekā puse. Ar budžeta grozījumiem papildu līdzekļi piešķirti vairākām Ministru kabineta noteiktām prioritātēm, piemēram, pedagogu algu paaugstināšanai no šā gada 1.septembra atvēlēti 9,6 miljoni latu. Kopumā Izglītības un zinātnes ministrijai papildus piešķirts vairāk nekā 10 miljoni latu, līdzekļus paredzot ne vien sportistu līdzdalībai starptautiskajās sacensībās, bet arī apbalvojumiem par izciliem sasniegumiem sportā.
Lielu atbalstu ar budžeta grozījumiem saņēmuši lauksaimnieki. Zemkopības ministrijai šā gada tēriņiem papildus piešķirti 17,53 miljoni latu, tai skaitā 15,36 miljonus zemnieki saņems subsīdiju veidā, akcīzes nodokļa atmaksai viņiem atvēlēts 3,51 miljons, bet drošas pārtikas aprites garantēšanai – 1,22 miljoni latu.
Krietna daļa papildu finansējuma piešķirta, lai segtu parādus, ko radījuši iepriekšējās valdības lēmumi par finansējuma samazināšanu, tai skaitā vienlīdzīgas veselības un sociālās aprūpes darbinieku atalgojuma sistēmas nodrošināšanai veselības aprūpes un sociālajā jomā – 783,7 tūkstoši latu, parādu nepieļaušanai valsts sociālās aprūpes institūcijās – 630 tūkstoši latu. Kompensējamiem medikamentiem papildus atvēlēti 2 miljoni latu, medicīnas pakalpojumu apmaksai un neatliekamās medicīniskās palīdzības darbības uzlabošanai – 4,8 miljoni latu, degvielas sadārdzinājuma kompensācijai veselības aprūpes iestādēm (galvenokārt neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai) – 463 tūkstoši latu, bet Valsts asinsdonoru centra darbības nodrošināšanai – 200,7 tūkstoši latu. Veselības ministrijai papildu izdevumiem kopumā piešķirti 4,36 miljoni latu, Labklājības ministrijai – 1,57 miljoni latu.
Iepriekš neplānotus izdevumus varēs atļauties arī citas ministrijas. Piemēram, Iekšlietu minis-trijai ar budžeta grozījumiem piešķirti 2,6 miljoni latu, no kuriem degvielas sadārdzinājuma kompensēšanai operatīvajam transportam atvēlēti 491,6 tūkstoši latu, bet radiosakaru sistēmas modernizēšanai – 770 tūkstoši.
Aizsardzības ministrija starp-tautisko operāciju nodrošināšanai saņems 1,94 miljonus latu, Satiksmes ministrija valsts autoceļu uzturēšanai un mērķdotācijām pašvaldību ielu remontam – 383,3 tūkstošus latu, Tieslietu ministrija – 1,68 miljonus latu, Vides ministrija mazo hidroelektrostaciju darbības izvērtēšanai – 9 tūkstošus latu, Kultūras ministrija – vienu miljonu latu, no kuriem Rīgas Doma rekonstrukcijai tiks izlietoti 110,9 tūkstoši latu, bet Ārlietu ministrija – 663,8 tūkstošus latu, no kuriem vairāk nekā puse paredzēta diplomātisko pārstāvniecību iekārtošanai ārvalstīs. Kazahstānā un Turcijā tiks atvērtas vēstniecības, bet Bonnā – konsulāts. Salīdzinot ar citām ministrijām, iespaidīga papildu summa – 6,8 miljoni latu – tiks Finanšu ministrijai, savukārt Ekonomikas ministrija tūrisma veicināšanai saņems vienu miljonu latu.
Papildu nauda – 45,6 tūkstoši latu – piešķirta gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam darbinieku algu paaugstināšanai un kapitālajiem izdevumiem, gan Saeimai, kas 44 tūkstošus latu varēs tērēt no Latvijas ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu finansiālajai nodrošināšanai un vēl 104,7 tūkstošus latu – Saeimas deputātu algām un kompensācijām, gan Valsts prezidenta kancelejai, kam papildus tiks 194,3 tūkstoši latu.
Budžeta grozījumos nav aizmirsts arī Ministru kabinets, kas saņems 176 tūkstošus latu, Satversmes tiesai atvēlēti 4,6 tūkstoši latu, prokuratūrai – gandrīz 30 tūkstoši latu, Valsts kontrolei – 27,4 tūkstoši latu, Centrālajai zemes komisijai – 3,4 tūkstoši latu, radio un televīzijai – 493,6 tūkstoši latu, bet Rīgas Zooloģiskajam dārzam jaunas ziloņu mājas projektēšanai – 90 tūkstoši latu.

Pašvaldībām – lauvas tiesa

Tomēr vislielāko papildinājumu savos budžetos saņems pašvaldības – mērķdotācijas tām palielinātas vairāk nekā par 17 miljoniem latu. Piemēram, pašvaldību pamatizglītības, vispārējās vidējās, profesionālās un speciālās izglītības iestāžu pedagogu un daļējai interešu izglītības programmu pedagogu darba samaksai, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām papildus piešķirti 5,6 miljoni latu, bet pašvaldību speciālajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām un piecus un sešus gadus vecu bērnu izglītošanā pašvaldību izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu darba samaksai – vairāk nekā viens miljons latu.
Savukārt dažādiem investīciju projektiem pašvaldībām atvēlēti gandrīz 10 miljoni latu. Visvairāk papildu naudas šiem mērķiem saņems Daugavpils, Jelgavas, Jūrmalas, Ventspils, Kuldīgas un Rēzeknes rajona pašvaldības.
Pēc grozījumu apstiprināšanas kopējie valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 2,017 miljardi latu, izdevumi – 2,182 miljardi latu. Paredzēts, ka valsts budžeta fiskālais deficīts būs 156,1 miljons latu, tas ir, 2 procenti no iekšzemes kopprodukta.

Ministrs: valdībai jākompensē izdevumu pieaugums

Pēc budžeta grozījumu pieņemšanas atsevišķi opozīcijas partiju pārstāvji un eksperti pauduši viedokli, ka pēc papildu finansējuma piešķiršanas faktiski visām nozarēm reāli kļuvuši inflācijas pieauguma draudi.
Šos apgalvojumus kategoriski noraida finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, uzsverot, ka valdības darbs ir vērsts tieši uz to, lai iedzīvotājiem un pašvaldībām kaut daļēji tiktu kompensēts izdevumu pieaugums. Viņš atgādina, ka viens no iemesliem pašreizējam straujajam cenu pieaugumam ir būtiskā administratīvi regulējamo cenu celšanās energonesējiem, kas notika iepriekšējās valdības laikā. Viņaprāt, ieturēt stingru fiskālo politiku, nepārsniedzot budžeta deficītu divu procentu apmērā, izdevies, tikai pateicoties valdības un pozīcijas partiju nostājai.
Opozīcijā esošā partija “Jaunais laiks” budžeta grozījumiem bija iesniegusi aptuveni 400 priekšlikumu papildu finansējuma piešķiršanai 60 miljonu latu apmērā, no kuriem gandrīz visi tika noraidīti.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv