Par sociālistiski orientētu tirgus ekonomiku, bet ne to vien

Šodien, 2. septembrī, ir Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valsts svētki – Neatkarības diena

Ngujens Van Nganhs (Nguyen Van Nganh), Vjetnamas Sociālistiskās Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, intervijā “Latvijas Vēstnesim”

Vjetnamas vēstnieks Ngujens Van Nganhs 2002. gada 17. decembrī Rīgas pilī, iesniedzot Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai savu akreditācijas vēstuli Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

– Vēstnieka kungs, jūsu valsts nodibināšana laika ziņā sasaucās ar Otrā pasaules kara beigām. Atgādiniet, lūdzu, būtiskākos tālaika notikumus Vjetnamā!
– Pirms 59 gadiem, 1945. gada 2. septembrī, galvaspilsētā Hanojā, Ba Dinha laukumā, prezidents Ho Ši Mins svinīgi pasludināja Vjetnamas Demokrātiskās Republikas – tagadējās Vjetnamas Sociālistiskās Republikas – nodibināšanu. Šis notikums vainagoja gandrīz gadsimtu ilgušo vjetnamiešu tautas cīņu par neatkarību. Tas bija arī Komunistiskās partijas vadītās Augusta revolūcijas rezultāts, un prezidents Ho Ši Mins tolaik bija arī partijas vadītājs. Šī uzvara izbeidza gadsimtu ilgušu franču koloniālo varu un atcēla anahronisko feodālo režīmu Vjetnamā, aizsākot jaunu – neatkarības un sociālisma celtniecības – laikmetu.
Augusta revolūcijas uzvara un Vjetnamas Demokrātiskās Republikas – pirmās neatkarīgās strādnieku un zemnieku valsts Dienvidaustrumu Āzijā – nodibināšana bija arī spēcīgs atbalsts citu tautu atbrīvošanās cīņai Āzijā, Āfrikā un Latīņamerikā. Tādējādi mūsu valsts nodibināšana bija svarīgs notikums ne vien vjetnamiešu tautas, bet arī pa- saules 20. gadsimta vēsturē.

– Kā jūs raksturotu jaunākās tendences Vjetnamas ekonomikas attīstībā? Cik zinu, arī jūsu sociālistiskajā valstī visai nozīmīga loma tagad ir tirgus ekonomikai.

– Jā, īstenojot Vjetnamas Komunistiskās partijas 6. kongresa lēmumus, mūsu valstī tiek veidota atklāta un daudzveidīga ekonomika ar sociālistiskās orientācijas vadību. Valdība ieviesusi tirgus mehānismu galvenajās ekonomikas nozarēs, ieskaitot cenu, valūtas kursa un procentu likmju veidošanu. Valsts noteikto cenu princips aizstāts ar brīvā tirgus cenu regulēšanas principu. Lielākajai daļai preču cenu tagad nosaka tirgus attiecības. Valsts joprojām regulē elektrības, ūdens, pasta, telekomunikāciju un transporta cenas. Radīta brīvas tirgošanās iespēja, atceļot valsts monopolu uz patēriņa preču un pakalpojumu sadali. Pateicoties valdības konsekventajai politikai, visnotaļ efektīvi attīstījies ekonomikas nevalstiskais sektors. Mūsu valdība tagad visus ekonomikas sektorus uzskata par vienlīdzīgiem likuma priekšā. Pieredze rāda, ka šāda nostāja ir ļoti nozīmīgs faktors mūsu sociālistiskās orientācijas tirgus ekonomikā. Tā sekmē ilgtermiņa attīstību, sadarbību un godīgu konkurenci, vienlaikus nodrošinot valsts sektora vadošo lomu ekonomikā.
Mēs arī īstenojam reformas banku un citās finanšu jomās, kā arī lauksaimniecības attīstībā. Likumdošanas sistēma tiek attīstīta atbilstoši tirgus ekonomikas prasībām.
Vienlaikus esam aktīvi ieviesuši reģionālās un starptautiskās integrācijas politiku: Vjetnamai tagad ir ekonomiskās un tirdzniecības attiecības ar vairāk nekā 120 valstīm un teritorijām. Vjetnama kļuvusi par APEC, ASEAN un citu reģionālo un starptautisko organizāciju locekli. Tā uztur attiecības ar Pasaules banku, Starptautisko valūtas fondu un Āzijas Attīstības banku (ADB). Pašlaik mūsu valsts risina sarunas ar Pasaules tirdzniecības organizāciju.

– Kā jūs šajā kontekstā vērtējat Latvijas un Vjetnamas divpusējās attiecības?

– Lai gan ģeogrāfiski mūsu valstis ir ļoti tālas, Vjetnamas un Latvijas tautām jau ir visai ilga attiecību vēsture. Mūsu valstis diplomātiskās attiecības nodibināja 1992. gada 12. februārī, tātad visai drīz pēc Latvijas valstiskās suverenitātes atjaunošanas. Šajos divpadsmit gados abas puses centušās sekmēt mūsu divpusējo attiecību attīstību. Taču mūsu ekonomiskās sadarbības apjoms joprojām ir neliels un nav samērojams ne ar mūsu labajām politiskajām attiecībām, ne ar abu valstu potenciālu. Abām pusēm ir neizmantotas iespējas paplašināt mūsu sadarbību daudzās jomās, ieskaitot tirdzniecību. Vjetnama uz Latviju var eksportēt rīsus, kafiju, tēju, tropiskos augļus, garšvielas, apģērbus un amatnieku darinājumus, bet importēt augsti kvalitatīvos Latvijas ražojumus. Mums ir sadarbības iespējas arī izglītībā, tūrismā. Man bija ļoti patīkami sarunās ar Latvijas ārlietu ministru un Rīgas mēru pārliecināties, ka arī Latvijas puse vēlas nostiprināt mūsu valstu draudzīgās attiecības un sadarbību gan starp valstīm kopumā, gan jo īpaši starp mūsu pilsētām.
2003. gada oktobrī Vjetnamas vēstniecība sadarbībā ar Latvijas Ārlietu ministriju un Latvijas Žurnālistu savienību, saņemot arī “Latvijas Vēstneša” informatīvu atbalstu, sekmīgi sarīkoja “Vjetnamas dienu Latvijā”. Mums tā bija laba iespēja iepazīstināt Latvijas sabiedrību ar situāciju Vjetnamā. Vizuālo priekšstatu par mūsu valsti veidoja fotoizstāde. Mūsu biznesmeņi šo iespēju izmantoja, lai pārrunātu ar Latvijas darījuma aprindu pārstāvjiem eventuālās sadarbības iespējas. Šāda veida sadarbību vajadzētu turpināt. Šogad 8. un 9. oktobrī Latvija piedalīsies ASEAN un ES piektajā tikšanās reizē (ASEM) un kļūs oficiāla ASEM locekle. Šoreiz tikšanās būs Hanojā. Vjetnamai tas būs liels gods – uzņemt visas ASEM dalībvalstis, ieskaitot Latviju. Ceram, ka šī vizīte sekmēs arī mūsu divpusējo attiecību attīstību.

Kā “LV” jau vakar ziņoja, Latvijā viesojās Vjetnamas Nacionālās sapulces delegācija. Vjetnamas parlamentāriešus pieņēma Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume, pēc tam — arī “Latvijas Vēstneša” vadībā Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

– Kā jūs, domājot par Latvijas un Vjetnamas sadarbības perspektīvu, vērtējat mūsu valsts iestāšanos Eiropas Savienībā ?

– Vispirms es gribu Latvijas Republiku apsveikt sakarā ar oficiālas ES dalībvalsts statusa iegūšanu. Domāju, ka Latvijas dalība ES radīs plašākas iespējas arī Vjetnamas un Latvijas sadarbībai, jo tagad tā varēs attīstīties ne vien divpusējo sakaru, bet arī ES un Vjetnamas sadarbības ietvaros. Vienlaikus tas būtu arī nozīmīgs ieguldījums pasaules miera, stabilitātes un attīstības nodrošināšanā kopumā.

– Kad jūs minat mieru un stabilitāti, prātā nāk aizvien biežākie terora akti dažādās valstīs. Kāda ir Vjetnamas oficiālā attieksme pret starptautisko terorismu?

– Vjetnama kategoriski nosoda terorismu jebkurā izpausmē. Mēs uzskatām, ka pretterorisma pasākumu efektivitātes nodrošināšanai jāatrod terorisma dziļākās saknes. Savukārt starptautiskās sadarbības pasākumi terorisma apkarošanai jāveic saskaņā ar ANO hartu un starptautiskajiem tiesību aktiem, ievērojot valstu neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti. Vienlaikus garantējot ikvienas valsts mieru, stabilitāti un drošību, kā arī cilvēku mierīgu dzīvi gan katrā valstī, gan pasaulē kopumā.

– Visbeidzot, vēstnieka kungs, par jūsu subjektīvajām izjūtām, pārstāvot savu valsti Latvijā. Jūsu vēstniecība gan atrodas relatīvi tālu no Rīgas – Maskavā.

– Vispirms es gribu pateikties “Latvijas Vēstnesim” par iespēju Vjetnamas valsts svētku dienā informēt par savu valsti. Ceru, ka jūsu auditorijai šī informācija ir noderīga. Pienākumu būt Vjetnamas vēstniekam Latvijā es uztveru kā ļoti atbildīgu uzdevumu. Es jutos patiesi gandarīts par jau minēto iespēju “Vjetnamas dienas” laikā iepazīstināt jūsu sabiedrību ar savu valsti. Ceru, ka tagad Vjetnamā tiks organizēta Latvijas diena. Šādi pasākumi ir konkrēts ieguldījums valstu divpusējo attiecību sekmēšanā. Es patiesi vēlos, lai attiecības starp mūsu tautām un valdībām kļūtu plašākas un attīstītos visos aspektos. Šā mērķa vārdā es vēlos interviju pabeigt ar laimes un panākumu vēlējumiem Latvijas tautai.

Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv