• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
NATO pasaules jauniešu skatījumā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.07.2000., Nr. 270/271 https://www.vestnesis.lv/ta/id/9311

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Zemkopības ministrijas instrukcija Nr.1

Kārtība, kādā pieņemamas ekspluatācijā hidromelioratīvās būves un ierīces

Vēl šajā numurā

26.07.2000., Nr. 270/271

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

NATO pasaules jauniešu skatījumā

Dagnija Stuķēna, Latvijas transatlantiskā jauniešu kluba locekle, — "Latvijas Vēstnesim"

Latvijas transatlantiskā jauniešu kluba (LTJK) prezidenti Ilzi Salaku un sabiedrisko attiecību komitejas vadītāju Dagniju Stuķēnu Dānijas Atlantiskās līguma asociācijas ģenerālsekretārs Troels Frolings uzaicināja piedalīties Dānijas atlantiskajā jauniešu seminārā, kas notika no 5. līdz 11. jūlijam Olborgas gaisa bāzē.

Dānijas atlantiskais jauniešu seminārs pirmo reizi notika 1986. gadā, lai iesaistītu aktīvus jauniešus no NATO dalībvalstīm diskusijās par NATO, starptautisko attiecību attīstības dinamiku, aukstā kara beigām un iespējamo notikumu attīstību, kā arī par Dānijas drošības un aizsardzības politiku, tās ekonomiku un kultūru. Kopš pagājušā gada uz šiem semināriem tiek aicināti dalībnieki arī no tām valstīm, kas iesaistījušās NATO programmā "Partnerattiecības mieram". Tādējādi tiek veicināta sadarbība ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, īpaši uzsverot kontaktu attīstību ar Baltijas valstīm, Kaļiņingradu, Poliju, Ungāriju un Čehijas Republiku. Šogad seminārā piedalījās aptuveni 60 dalībnieki vecumā no 20 līdz 30 gadiem no 24 pasaules valstīm.

Sešās dienās jaunieši noklausījās 16 lekciju kursu par Eiropas Savienību un Eiropas aizsardzības un drošības politiku, par globalizācijas procesiem un ietekmi uz nacionālām zemēm, kā arī par krīzes menedžmentu un NATO pēc Kosovas kara.

Interesanta bija Georga Sorensena, Orhusas universitātes starptautiskās politikas un ekonomikas zinātnes profesora, lekcija par globalizācijas ietekmi uz starptautisko procesu attīstību. Viņš uzsvēra tās pozitīvo iezīmi — jo aktīvāk valstis savstarpēji sadarbojas, ekonomisku, politisku un biznesa interešu vadītas, jo mazāk iespējams ir savstarpēja militāra konflikta uzliesmojums. Arī Leifs Beks Falesens, dāņu laikraksta " Borsen " galvenais redaktors, runāja par globalizācijas ietekmi uz ekonomikas attīstību. Viņš gan norādīja, ka jaunās ekonomikas rezultāts ir aizvien lielāka ekonomiskā nevienlīdzība starp pasaules nabadzīgākajām un bagātākajām valstīm, kas veido nepārvaramu plaisu.

Birgite Jūla, Dānijas Aizsardzības ministrijas pārstāve, uzvēra, ka internacionālos konfliktos NATO politika orientēta uz miera saglabāšanu un nodrošināšanu. Dānijas Atlantiskās līguma asociācijas sākotnējā simbolika "ezis" norāda, ka primārais ir miers un stabilitāte. Tikai uzbrukuma gadījumos tiek izmantota militāras aizsardzības taktika. Jaunais logo attēlo Ziemeļu zvaigzni un viļņus zem tās, simbolizējot starptautisko attiecību dinamiku, kuras balstās uz transatlantiskām vērtībām.

Īpaša uzmanība seminārā tika pievērsta NATO un Krievijas attiecībām. Krievijas pārstāvis Jevgeņijs Volks, kas darbojas NATO Parlamentārajā asamblejā, norādīja, ka Krievijas politika vienmēr bijusi orientēta uz ienaidnieka tēla radīšanu. Aukstā kara laikā politiķi, izmantojot mediju propagandu, radīja spēcīga ienaidnieka tēlu NATO veidolā. Arī šodien tas nav mainījies, un 1995. gadā Krievijā no jauna sākās kampaņa pret NATO.

Saistoša bija arī antropoloģijas zinātņu doktores Annes Knudsenas lekcija par kultūras un etnisko vērtību ietekmi uz starptautisko konfliktu radīšanu. Mūsdienās etniskie konflikti izraisās ne tikai starp dažādām valstīm, bet pat vienā valstī. Arī Latvijas situāciju saistībā ar konfliktiem starp latviešiem un krievvalodīgajiem viņa komentēja kā sarežģītu. Tie radot pat starptautisku spriedzi. Viņas personiskais viedoklis — neļaujot krievvalodīgajiem, kas dzimuši Latvijā, automātiski iegūt pilsonību un tādējādi liedzot viņiem kļūt par politiski aktīvu grupu, mēs radām situāciju, kurā saskatāmas diskriminācijas iezīmes.

Lekcijās un jauniešu diskusijās atklājās dažādie viedokļi par starptautiskajām attiecībām saistībā ar drošības politiku. Šādi semināri, pēc LTJK pārstāvju domām, ļauj ne vien apmainīties uzskatiem un pieredzē par darbību NATO atbalstošajās nevalstiskajās organizācijās, bet arī apliecināt ar savu līdzdalību vēlmi iesaistīties starptautiskajā informācijas apritē, lai tādējādi veicinātu diskusijas par Latvijas drošības un aizsardzības politiku, kā arī gatavību iestāties NATO.

Oktobra beigās Budapeštā notiks Atlantiskās līguma asociācijas (ATA) 46. asambleja, kurā Latvijas Transatlantiskā organizācija oficiāli tiks uzņemta šajā starptautiskajā organizācijā un līdz ar to arī Latvijas transatlantiskais jauniešu klubs — Jauniešu atlantiskajā līguma asociācijā (YATA).

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!