Gaismas tīklu aužam visi
Ar ziedojumu vākšanu Kuldīgas bibliotēkai jūnijā sākās Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonda (LNBAF) akcija “Ienes gaismu savā pilsētā – ziedo Gaismas tīklam!”. Augusta nogalē par akcijas centru kļuva Smiltene un ziedojumi tika vākti visām Vidzemes novada bibliotēkām. Tā iecerēta kā ilglaicīga akcija, kas aptvers visu Latviju.Par to, kā tiek austs Gaismas tīkls un kāda tam saistība ar Gaismas pili, ar ko domājam Nacionālās bibliotēkas jauno namu, – saruna ar valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmas” direktora v.i. Sandru Ozoliņu un LNBAF direktori Karinu Pētersoni.
Sandra Ozoliņa ” |
Karina
Pētersone |
Gaisma tiks visiem
– Jau 2001.gadā Ministru
kabinets apstiprināja Valsts vienotās bibliotēku informācijas
sistēmas (VVBIS) koncepciju, un 2003.gada 8.maijā jaunā redakcijā
pieņemtajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas
likumā ir noteikts, ka šis projekts līdztekus bibliotēkas ēkas
būvniecībai, iekārtošanai un infrastruktūras izveidei ietver
Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas izveidošanu.
Kāpēc tomēr ļaudis vēl arvien jautā: “Kas tad man no tās Gaismas
pils tiks, ja es labi ja līdz savai pagasta bibliotēkai varu
tikt?”
Sandra Ozoliņa: – Valsts vienotā
bibliotēku informācijas sistēma trāpīgi tiek saukta par Gaismas
tīklu. Un ir domāta tieši tam, lai informācija būtu pieejama
ikvienam cilvēkam neatkarīgi no viņa dzīvesvietas, vecuma un
sociālā stāvokļa. Vienotajā sistēmā, ko paredzēts izveidot līdz
2007.gadam, ikvienas pagasta vai skolas bibliotēkas lasītājam būs
brīvi pieejamas visas tās pašas informācijas krātuves, ko varēs
izmantot jaunajā Nacionālās bibliotēkas namā.
Kāpēc skepse? Tai ir vairāki iemesli. Joprojām pat ne visi
bibliotekāri šo Gaismas tīklu tieši saista ar Nacionālo
bibliotēku, kaut gan tā ir ļoti svarīga bibliotēkas projekta
sastāvdaļa. Vēl būtiskāk ir tas, ka cilvēki nav pārliecināti, vai
viņi spēs pilnvērtīgi izmantot piedāvātās iespējas. Daudziem
lasītājiem dators un internets vēl ir sveša lieta, tāpēc gluži
dabiski rodas psiholoģiska barjera. Tālab arī loģisks šīs
sistēmas komponents ir apmācība, gan bibliotēku darbinieku, gan
lietotāju. Lai, pārkāpjot bibliotēkas slieksni, lasītājs justos
draudzīgā, saprotamā vidē.
Esam interesējušies, kur lauku cilvēki iegūst informāciju.
Parasti pirmajā vietā min skolu, ko apmeklē bērni. Otrā ir
pašvaldība, kur tiek kārtotas dažādas lietas un līdz ar to
uzzināti arī jaunumi. Un trešā ir bibliotēka. Ļaudis nāk ne tikai
pēc grāmatām, viņi grib arī vienkārši aprunāties, būt cilvēkos.
Bibliotekāri saka, ka viņi dažkārt jūtoties kā sociālie
darbinieki, kam jāuzklausa sūdzības, jāpalīdz ar padomu.
Daudziem, kas nevar atļauties abonēt presi, bibliotēka ir vienīgā
vieta, kur viņi var izlasīt jaunākos laikrakstus un žurnālus.
Vairākas bibliotēkas labi nodarbojas ar bērniem no nelabvēlīgām
ģimenēm. Ja šie bērni vēl apgūs jaunās iespējas, iemācīsies tikt
klāt daudzajiem informācijas kanāliem, tas viņiem varbūt kļūs par
tramplīnu uz tālāku izglītību vai labāku darbu.
Tā būs kā varena piramīda
Karina Pētersone: – Cilvēki
vēl maz ir dzirdējuši par Gaismas tīklu. Tāpēc uzrunājām jaunos
reklāmas speciālistus. Mākslas akadēmijas studenti savā kursa
darbā pat modelēja, kāds tas varētu izskatīties. Bija ļoti
interesanti piedāvājumi. Viens no tiem izmantots televīzijas
klipā ar saules zaķīšiem, kas lēkā pa visu Latviju.
Manā uztverē šo Gaismas tīklu saistībā ar Gaismas pili var
iztēloties arī kā piramīdu. Pamats ir valsts nozīmes zinātniskās
bibliotēkas, pie kurām pieder arī Nacionālā bibliotēka ar savu
bagātīgo nacionālo bibliogrāfiju. Kopā ar to pamatus veido
Akadēmiskā bibliotēka un augstskolu bibliotēkas. Šos resursus
apvieno arī nacionālais elektroniskais kopkatalogs. Tālāk nāk
rajonu galvenās bibliotēkas, tad – pilsētu, pagastu un skolu
bibliotēkas.
Tās iespējas, ko nodrošina iekļaušanās šajā vienotajā sistēmā,
neviena atsevišķa bibliotēka nevar sev sagādāt. Lai cik moderna
vai supermoderna būtu kāda pilsētas bibliotēka, tā nevarēs pildīt
mūsdienīgas bibliotēkas informēšanas, izglītošanas un
komunikācijas funkcijas, ja nebūs savienota ar nacionālajām
informācijas krātuvēm. Arī Nacionālā bibliotēka viena pati
nenodrošina pilnu informācijas komplektu. Tai ir sava specifika,
akadēmiskajai – sava, katrai augstskolas bibliotēkai – sava.
Tikai visas kopā tās veido pilnīgu informācijas bāzi. Un kur vēl
tie pakalpojumi vai darbošanās iespējas, ko paver
internets.
Nevaru nosaukt nevienu citu valsti, kur nacionālā bibliotēka būtu
uzņēmusies tik plašas funkcijas attiecībā uz publiskajām
bibliotēkām. Nacionālās un arī karaliskās bibliotēkas strādā ļoti
atšķirīgi katrā valstī. Vēsturiski izveidojies tā, ka to lielākā
daļa veic tikai galvenās zinātniskās bibliotēkas funkcijas. Mūsu
valstī ar politisku lēmumu tiek īstenots Nacionālās bibliotēkas
projekts, kas paredz paralēli jaunā nama celtniecībai izveidot
visaptverošu Gaismas tīklu.
Kas par to maksās
– Ar kādām naudas summām šis
politiskais lēmums tiek balstīts un cik daudz paredzēts savākt
ziedojumos?
K.P.: – kopā LNB projektam 2004.gadā
atvēlēti apmēram 5,6 miljoni latu. No tiem vairāk nekā 2,8
miljoni – Gaismas tīkla projektam. Tā ir ļoti liela nauda mūsu
apstākļos – īsts tīģera lēciens. Tomēr tā ir tikai viena ceturtā
daļa no nepieciešamajiem līdzekļiem. Un tas ir loģiski - ar katru
nākamo gadu Gaismas tīklā iekļausies arvien jaunas pilsētu un
pagastu bibliotēkas. Par tām vietām, kur valsts finansējums šogad
vēl nesniedzas, domāts Atbalsta fonda akcijās.
Man nav grūti iet pie cilvēkiem un lūgt ziedot Gaismas tīklam, jo
ir pārliecība, ka viņiem pašiem tas vajadzīgs. Sevišķi laukos,
kur pašreizējos konkurences apstākļos ir tik svarīgi ātrāk tikt
pie informācijas. Šādām publiskām akcijām ir arī informatīvs
raksturs. Lai pēc iespējas vairāk cilvēku uzzinātu par šo
projektu un, varbūt ziedojot kādu latu, izjustu to kā savu. Un
varētu teikt: “Mēs savu daļu esam devuši, tagad gaidām rīcību no
valdības un pašvaldības..”
Ziedojumu vākšanā vairāk orientējamies uz pārtikušo sabiedrības
daļu. Nevaram žēloties. Pērn un šogad kopā jau ir ziedoti ap 8
000 latu, ceram, ka atsaucība vēl tikai augs... Cilvēku apziņā
ļoti svarīgs būs Saeimas balsojums par bibliotēkas būvniecībai
nepieciešamās zemes atsavināšanu valsts vajadzībām, jo līdz zemes
īpašuma jautājumu sakārtošanai projektēšanas darbi ir apturēti.
Nepieciešamo nekustamo īpašumu pārņemšanai valsts rīcībā ir
atvēlēti 1,7 miljoni latu, un paredzams, ka līdz gada beigām šis
darbs tiks paveikts.
S.O.: – Atsevišķas Valsts vienotās bibliotēku informācijas
sistēmas projekta sadaļas ir iekļautas vienotajā
programmdokumentā, lai piesaistītu ES struktūrfondu līdzekļus.
Runa ir galvenokārt par mācību programmām, īpaši – par
iedzīvotāju apmācību. Pagastu bibliotēkām šo fondu līdzekļus
varētu piešķirt arī datoru iegādei un interneta
pieslēgumam.
Darbs turpinās
– Jau 2001.gadā tika pabeigts
VVBIS pirmais posms: kopīgā tīklā sāka strādāt valsts un
akadēmiskās bibliotēkas un tika ieviesta vienota lasītāju karte.
Kāda bijusi turpmākā attīstība un cik tālu esam
šobrīd?
S.O.: – Lai šo sistēmu ieviestu, notika
un turpinās bibliotēku darbinieku un lietotāju apmācības,
elektronisko resursu un katalogu veidošana. Ar pašvaldībām vai
bibliotēkām, ja tās darbojas patstāvīgi, slēdzam vienošanās
līgumus uz pieciem gadiem. Valsts devums ir zināms skaits datoru,
interneta pieslēguma nodrošināšana un bibliotēku darbinieku un
lasītāju apmācība. Rajona līmenī – informācijas sistēmas
funkcionālo moduļu iegāde. Pašvaldības vai bibliotēkas kā
īpašnieces uzņemas atbildību par sistēmas uzturēšanu un kārto
interneta izmantošanas maksājumus.
Zīme, kas apliecina ziedojumu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektam |
– Vai uzrunājat katru bibliotēku un pašvaldību, un kāda ir atsaucība?
– Ceļš līdz līguma slēgšanai nav
ne īss, ne gluds. Mēs teorētiski zinām bibliotēku skaitu un
adresi, bet, lai varētu pieslēgt internetu, mums jānoskaidro, vai
pašvaldībai ir interneta pieslēgums, vai ir pietiekamas jaudas
u.tml. Ar datoru apzināšanu ir mazliet vienkāršāk – jānoskaidro
tikai, cik to ir un cik veci. Lai sāktu apmācību, ar anketēšanu
noskaidrojām pašvērtējumu, ko pārbaudījām ar testēšanu.
Ar kultūras ministres Helēnas Demakovas rīkojumu ir izveidota
iepirkuma komisija, ko vada LNB direktors Andris Vilks. Un notiks
viens liels iepirkums, kas ietvers visu kompleksu – datortehnikas
iegādi, interneta ierīkošanu un pieslēgšanu. Šogad paredzēts
iegādāties 2440 datoru un nokārtot 365 interneta pieslēgumus.
Pašvaldības visumā ir atsaucīgas, īpaši Latgalē, kur šo Gaismas
tīklu uztver kā logu uz pasauli. Šogad liela daļa pagastu noslēgs
līgumus, taču daļai būs paredzēts finansējums nākamajos
gados.
K.P.: – Uzņēmējdarbības vidē Atbalsta fonds kopā ar
“Microsoft” uzsācis vēl vienu akciju: firmas nodod savus lietotos
datorus uzlabošanai, un pēc tam tos dāvinās bibliotēkām. Tas
nozīmē, ka skaidrošanas un Gaismas tīkla popularizēšanas darbam
jāturpinās.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums
paredz bibliotēkas jauno namu uzcelt līdz 2008.gada 18.novembrim.
Par īstu Gaismas pili tas varēs kļūt tikai tad, ja no tā pāri
visai Latvijai klāsies Gaismas tīkls.
Konceptuālu atbalstu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektam
sniedz UNESCO. Jau 1997.gadā ar ģenerāldirektora pavēli tika
izveidota ļoti augsta līmeņa ekspertu padome. Tajā ir karalisko
un nacionālo bibliotēku direktori, lielākās autoritātes savās
valstīs. Latvijā notikušas trīs sanāksmes, kurās esam saņēmuši
profesionālus ieteikumus un vērtējumus. Arī šī starptautiskā
ekspertu padome atzinīgi vērtē Gaismas tīkla izveidi, uzsverot,
ka līdz ar Gaismaspils būvi nepieciešams attīstīt integrētu
valsts bibliotēku informācijas tīklu, kas Latvijai ļautu ieņemt
savu vietu zināšanu sabiedrībā.
Aina Rozeniece, “LV”