Gaismas tīklu aužam visi

Ar ziedojumu vākšanu Kuldīgas bibliotēkai jūnijā sākās Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonda (LNBAF) akcija “Ienes gaismu savā pilsētā – ziedo Gaismas tīklam!”. Augusta nogalē par akcijas centru kļuva Smiltene un ziedojumi tika vākti visām Vidzemes novada bibliotēkām. Tā iecerēta kā ilglaicīga akcija, kas aptvers visu Latviju.Par to, kā tiek austs Gaismas tīkls un kāda tam saistība ar Gaismas pili, ar ko domājam Nacionālās bibliotēkas jauno namu, – saruna ar valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmas” direktora v.i. Sandru Ozoliņu un LNBAF direktori Karinu Pētersoni.

Sandra Ozoliņa ”	Karina Pētersone Foto: Arnis Blumbergs, “LV

Gaisma tiks visiem

– Jau 2001.gadā Ministru kabinets apstiprināja Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas (VVBIS) koncepciju, un 2003.gada 8.maijā jaunā redakcijā pieņemtajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā ir noteikts, ka šis projekts līdztekus bibliotēkas ēkas būvniecībai, iekārtošanai un infrastruktūras izveidei ietver Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas izveidošanu. Kāpēc tomēr ļaudis vēl arvien jautā: “Kas tad man no tās Gaismas pils tiks, ja es labi ja līdz savai pagasta bibliotēkai varu tikt?”
Sandra Ozoliņa: – Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma trāpīgi tiek saukta par Gaismas tīklu. Un ir domāta tieši tam, lai informācija būtu pieejama ikvienam cilvēkam neatkarīgi no viņa dzīvesvietas, vecuma un sociālā stāvokļa. Vienotajā sistēmā, ko paredzēts izveidot līdz 2007.gadam, ikvienas pagasta vai skolas bibliotēkas lasītājam būs brīvi pieejamas visas tās pašas informācijas krātuves, ko varēs izmantot jaunajā Nacionālās bibliotēkas namā.
Kāpēc skepse? Tai ir vairāki iemesli. Joprojām pat ne visi bibliotekāri šo Gaismas tīklu tieši saista ar Nacionālo bibliotēku, kaut gan tā ir ļoti svarīga bibliotēkas projekta sastāvdaļa. Vēl būtiskāk ir tas, ka cilvēki nav pārliecināti, vai viņi spēs pilnvērtīgi izmantot piedāvātās iespējas. Daudziem lasītājiem dators un internets vēl ir sveša lieta, tāpēc gluži dabiski rodas psiholoģiska barjera. Tālab arī loģisks šīs sistēmas komponents ir apmācība, gan bibliotēku darbinieku, gan lietotāju. Lai, pārkāpjot bibliotēkas slieksni, lasītājs justos draudzīgā, saprotamā vidē.
Esam interesējušies, kur lauku cilvēki iegūst informāciju. Parasti pirmajā vietā min skolu, ko apmeklē bērni. Otrā ir pašvaldība, kur tiek kārtotas dažādas lietas un līdz ar to uzzināti arī jaunumi. Un trešā ir bibliotēka. Ļaudis nāk ne tikai pēc grāmatām, viņi grib arī vienkārši aprunāties, būt cilvēkos. Bibliotekāri saka, ka viņi dažkārt jūtoties kā sociālie darbinieki, kam jāuzklausa sūdzības, jāpalīdz ar padomu. Daudziem, kas nevar atļauties abonēt presi, bibliotēka ir vienīgā vieta, kur viņi var izlasīt jaunākos laikrakstus un žurnālus. Vairākas bibliotēkas labi nodarbojas ar bērniem no nelabvēlīgām ģimenēm. Ja šie bērni vēl apgūs jaunās iespējas, iemācīsies tikt klāt daudzajiem informācijas kanāliem, tas viņiem varbūt kļūs par tramplīnu uz tālāku izglītību vai labāku darbu.

Tā būs kā varena piramīda

Karina Pētersone: – Cilvēki vēl maz ir dzirdējuši par Gaismas tīklu. Tāpēc uzrunājām jaunos reklāmas speciālistus. Mākslas akadēmijas studenti savā kursa darbā pat modelēja, kāds tas varētu izskatīties. Bija ļoti interesanti piedāvājumi. Viens no tiem izmantots televīzijas klipā ar saules zaķīšiem, kas lēkā pa visu Latviju.
Manā uztverē šo Gaismas tīklu saistībā ar Gaismas pili var iztēloties arī kā piramīdu. Pamats ir valsts nozīmes zinātniskās bibliotēkas, pie kurām pieder arī Nacionālā bibliotēka ar savu bagātīgo nacionālo bibliogrāfiju. Kopā ar to pamatus veido Akadēmiskā bibliotēka un augstskolu bibliotēkas. Šos resursus apvieno arī nacionālais elektroniskais kopkatalogs. Tālāk nāk rajonu galvenās bibliotēkas, tad – pilsētu, pagastu un skolu bibliotēkas.
Tās iespējas, ko nodrošina iekļaušanās šajā vienotajā sistēmā, neviena atsevišķa bibliotēka nevar sev sagādāt. Lai cik moderna vai supermoderna būtu kāda pilsētas bibliotēka, tā nevarēs pildīt mūsdienīgas bibliotēkas informēšanas, izglītošanas un komunikācijas funkcijas, ja nebūs savienota ar nacionālajām informācijas krātuvēm. Arī Nacionālā bibliotēka viena pati nenodrošina pilnu informācijas komplektu. Tai ir sava specifika, akadēmiskajai – sava, katrai augstskolas bibliotēkai – sava. Tikai visas kopā tās veido pilnīgu informācijas bāzi. Un kur vēl tie pakalpojumi vai darbošanās iespējas, ko paver internets.
Nevaru nosaukt nevienu citu valsti, kur nacionālā bibliotēka būtu uzņēmusies tik plašas funkcijas attiecībā uz publiskajām bibliotēkām. Nacionālās un arī karaliskās bibliotēkas strādā ļoti atšķirīgi katrā valstī. Vēsturiski izveidojies tā, ka to lielākā daļa veic tikai galvenās zinātniskās bibliotēkas funkcijas. Mūsu valstī ar politisku lēmumu tiek īstenots Nacionālās bibliotēkas projekts, kas paredz paralēli jaunā nama celtniecībai izveidot visaptverošu Gaismas tīklu.

Kas par to maksās

– Ar kādām naudas summām šis politiskais lēmums tiek balstīts un cik daudz paredzēts savākt ziedojumos?
K.P.: – kopā LNB projektam 2004.gadā atvēlēti apmēram 5,6 miljoni latu. No tiem vairāk nekā 2,8 miljoni – Gaismas tīkla projektam. Tā ir ļoti liela nauda mūsu apstākļos – īsts tīģera lēciens. Tomēr tā ir tikai viena ceturtā daļa no nepieciešamajiem līdzekļiem. Un tas ir loģiski - ar katru nākamo gadu Gaismas tīklā iekļausies arvien jaunas pilsētu un pagastu bibliotēkas. Par tām vietām, kur valsts finansējums šogad vēl nesniedzas, domāts Atbalsta fonda akcijās.
Man nav grūti iet pie cilvēkiem un lūgt ziedot Gaismas tīklam, jo ir pārliecība, ka viņiem pašiem tas vajadzīgs. Sevišķi laukos, kur pašreizējos konkurences apstākļos ir tik svarīgi ātrāk tikt pie informācijas. Šādām publiskām akcijām ir arī informatīvs raksturs. Lai pēc iespējas vairāk cilvēku uzzinātu par šo projektu un, varbūt ziedojot kādu latu, izjustu to kā savu. Un varētu teikt: “Mēs savu daļu esam devuši, tagad gaidām rīcību no valdības un pašvaldības..”
Ziedojumu vākšanā vairāk orientējamies uz pārtikušo sabiedrības daļu. Nevaram žēloties. Pērn un šogad kopā jau ir ziedoti ap 8 000 latu, ceram, ka atsaucība vēl tikai augs... Cilvēku apziņā ļoti svarīgs būs Saeimas balsojums par bibliotēkas būvniecībai nepieciešamās zemes atsavināšanu valsts vajadzībām, jo līdz zemes īpašuma jautājumu sakārtošanai projektēšanas darbi ir apturēti. Nepieciešamo nekustamo īpašumu pārņemšanai valsts rīcībā ir atvēlēti 1,7 miljoni latu, un paredzams, ka līdz gada beigām šis darbs tiks paveikts.
S.O.: – Atsevišķas Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas projekta sadaļas ir iekļautas vienotajā programmdokumentā, lai piesaistītu ES struktūrfondu līdzekļus. Runa ir galvenokārt par mācību programmām, īpaši – par iedzīvotāju apmācību. Pagastu bibliotēkām šo fondu līdzekļus varētu piešķirt arī datoru iegādei un interneta pieslēgumam.

Darbs turpinās

– Jau 2001.gadā tika pabeigts VVBIS pirmais posms: kopīgā tīklā sāka strādāt valsts un akadēmiskās bibliotēkas un tika ieviesta vienota lasītāju karte. Kāda bijusi turpmākā attīstība un cik tālu esam šobrīd?
S.O.: – Lai šo sistēmu ieviestu, notika un turpinās bibliotēku darbinieku un lietotāju apmācības, elektronisko resursu un katalogu veidošana. Ar pašvaldībām vai bibliotēkām, ja tās darbojas patstāvīgi, slēdzam vienošanās līgumus uz pieciem gadiem. Valsts devums ir zināms skaits datoru, interneta pieslēguma nodrošināšana un bibliotēku darbinieku un lasītāju apmācība. Rajona līmenī – informācijas sistēmas funkcionālo moduļu iegāde. Pašvaldības vai bibliotēkas kā īpašnieces uzņemas atbildību par sistēmas uzturēšanu un kārto interneta izmantošanas maksājumus.

Zīme, kas apliecina ziedojumu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektam

– Vai uzrunājat katru bibliotēku un pašvaldību, un kāda ir atsaucība?

– Ceļš līdz līguma slēgšanai nav ne īss, ne gluds. Mēs teorētiski zinām bibliotēku skaitu un adresi, bet, lai varētu pieslēgt internetu, mums jānoskaidro, vai pašvaldībai ir interneta pieslēgums, vai ir pietiekamas jaudas u.tml. Ar datoru apzināšanu ir mazliet vienkāršāk – jānoskaidro tikai, cik to ir un cik veci. Lai sāktu apmācību, ar anketēšanu noskaidrojām pašvērtējumu, ko pārbaudījām ar testēšanu.
Ar kultūras ministres Helēnas Demakovas rīkojumu ir izveidota iepirkuma komisija, ko vada LNB direktors Andris Vilks. Un notiks viens liels iepirkums, kas ietvers visu kompleksu – datortehnikas iegādi, interneta ierīkošanu un pieslēgšanu. Šogad paredzēts iegādāties 2440 datoru un nokārtot 365 interneta pieslēgumus. Pašvaldības visumā ir atsaucīgas, īpaši Latgalē, kur šo Gaismas tīklu uztver kā logu uz pasauli. Šogad liela daļa pagastu noslēgs līgumus, taču daļai būs paredzēts finansējums nākamajos gados.
K.P.: – Uzņēmējdarbības vidē Atbalsta fonds kopā ar “Microsoft” uzsācis vēl vienu akciju: firmas nodod savus lietotos datorus uzlabošanai, un pēc tam tos dāvinās bibliotēkām. Tas nozīmē, ka skaidrošanas un Gaismas tīkla popularizēšanas darbam jāturpinās.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums paredz bibliotēkas jauno namu uzcelt līdz 2008.gada 18.novembrim. Par īstu Gaismas pili tas varēs kļūt tikai tad, ja no tā pāri visai Latvijai klāsies Gaismas tīkls.
Konceptuālu atbalstu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektam sniedz UNESCO. Jau 1997.gadā ar ģenerāldirektora pavēli tika izveidota ļoti augsta līmeņa ekspertu padome. Tajā ir karalisko un nacionālo bibliotēku direktori, lielākās autoritātes savās valstīs. Latvijā notikušas trīs sanāksmes, kurās esam saņēmuši profesionālus ieteikumus un vērtējumus. Arī šī starptautiskā ekspertu padome atzinīgi vērtē Gaismas tīkla izveidi, uzsverot, ka līdz ar Gaismaspils būvi nepieciešams attīstīt integrētu valsts bibliotēku informācijas tīklu, kas Latvijai ļautu ieņemt savu vietu zināšanu sabiedrībā.

Aina Rozeniece, “LV”

aina.rozeniece@vestnesis.lv