Autotirgotāju rūpes un uzdevumi

Neraugoties uz Latvijas iedzīvotāju pieticīgo pirktspēju, pēc jauniem automobiļiem mūsu valstī ir ne vien stabils, bet pat augošs pieprasījums. Autotirdzniecībai pēdējā gada laikā raksturīga sevišķi strauja attīstība. Kas šajā sfērā mainījies? Kāda ir tās nākotne? Par to runājām ar Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) valdes priekšsēdētāju Olafu Ozolu.

LPAA valdes priekšsēdētājs O.Ozols norāda – tirdzniecības un kreditēšanas apjoma palielināšanās ir pozitīvi attīstības rādītāji Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

2002.gada oktobrī stājās spēkā jauni Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm saistoši automobiļu distribūcijas noteikumi, kas Latvijā spēku guva 2004.gada 1.maijā, bet pilnībā tiks ieviesti līdz šā gada novembrim. Šīs izmaiņas gan vairāk skar tirgotājus, nevis pircējus. Distribūcijas sistēmu var attēlot kā ķēdīti: rūpnīca – importētājs – dīleris – pircējs. Agrāk gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs bija izplatīta tāda sistēma, ka dīleriem bija tā saucamie apakšdīleri – uzņēmumi, kuriem arī bija tiesības pārdot automašīnas. Tagad visiem uzņēmumiem, kas vēlas nodarboties ar jaunu automobiļu tirdzniecību, obligāti jāizpilda ražotāju prasības. Šīs prasības ir ļoti augstas – jābūt noteikta lieluma telpām, jābūt rezerves daļu noliktavai, attiecīga līmeņa aprīkojumam, jāapmāca personāls. Prasību izpilde nav katram pa spēkam, tā prasa lielas investīcijas un nopietnu atbildību, jo bizness ir saistīts ar satiksmes drošību.
Pēc jauno noteikumu ieviešanas daudzi apakšdīleri pārtrauca savu darbību, piemēram, Vācijā tādu bija vairāki tūkstoši, Dānijā – apmēram 25 procenti.

– Kāda ir LPAA loma tirgus sakārtošanā?

– Asociācijā ir 39 biedri. Šie uzņēmumi pārdod gan vieglās, gan kravas automašīnas, viena firma nodarbojas ar motociklu tirdzniecību. Mūsu biedri piepilda apmēram 95 procentus Latvijas jauno automobiļu tirgus. Asociācija darbojas desmit gadus, un varam atzīt, ka salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju mūsu darbs ir noregulēts labāk. Mūsu mērķis, kā jau sacīts, ir autotirgus sakārtošana gan attiecībā uz muitu, gan nodokļiem, gan dažādām ar automobiļu tirdzniecību saistītām jomām. Esam panākuši, ka valsts institūcijas uzklausa mūsu vēlmes un viedokli dažādos jautājumos. Kopš 1998.gada esam arī Pasaules autoražotāju asociācijas (OICA) asociētie biedri un piedalāmies dažādās sanāksmēs un jautājumu izlemšanā, bet kopš 1999.gada mūsu rīkotā izstāde vienīgā Latvijā tiek iekļauta šīs organizācijas pasaules izstāžu kalendārā. Pērn sākām darboties arī Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijā ACEA, kuras rezidence atrodas Briselē. Šī organizācija mums ik mēnesi sūta apmēram 30 dokumentus angļu valodā, kuros iekļautas normas un ieteikumi. Mēs šos dokumentus pārspriežam ar valdību, paužot savu profesionālo redzējumu. Asociācijas viedoklis jādara zināms arī Latvijas deputātiem Eiropas Parlamentā, lai viņi varētu pieņemt pareizas nostādnes balsojumiem Briselē. Darbs ir ļoti nopietns, un mums nereti jautā: kāpēc mēs to darām, ja ne vienmēr tiek tieši skartas mūsu intereses? Taču pēc diviem vai trim gadiem šie jautājumi skars ikvienu. Piemēram, tiek spriests par visu automobiļu obligātu aprīkošanu ar ABS, par nepieciešamo gaisa spilvenu skaitu, par nepieciešamību visām ražotājrūpnīcām pāriet uz “Euro-5” dzinējiem. Un šo jautājumu izlemšanā Eiropas Parlamenta līmenī liela nozīme ir tieši desmit jauno dalībvalstu pārstāvju balsīm.

Pārdošanas apjoma pieaugums ir pozitīvs rādītājs

– Kāda ir Latvijas jauno automobiļu tirgus dinamika?

– Kopumā jauno automobiļu realizācijas apjoms šā gada pir-majos sešos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, ir palielinājies par 30 procentiem. Gaidāms, ka gada vidējais pieaugums būs apmēram 20 procenti. Dažos mēnešos līdz pirmajam maijam pieaugums varbūt bija straujāks, taču tas turpinās arī pēc šā nozīmīgā datuma. Pārdošanas apjomu pieaugums nav saistāms tikai ar pirmo maiju. Paaugstināts automobiļu pieprasījums līdz 1.maijam bija saistīts ar ievedmuitas paaugstināšanu par desmit procentiem trešajās valstīs ražotajām automašīnām. Taču šajā gadījumā jāsaprot – neviena automobiļa cena nav cēlusies par desmit procentiem!

– Ar ko izskaidrojams šāds autotirdzniecības uzplaukums?

– Manuprāt, būtiskākais faktors ir banku un kredītiestāžu darbība. Latvijas pievienošanās ES ir jūtami ietekmējusi kredītpolitiku – pietiek pievērst uzmanību daudzajiem sludinājumiem, kas vēsta par kredītu saņemšanas iespējām. Kredītu un arī līzinga procentu likmes kļuvušas zemākas, līzinga kompānijas uzlabojušas savu darbu un jau tuvojas Igaunijas līmenim. Jāuzsver, ka Igaunijā tiek pārdots divas reizes vairāk jaunu automobiļu nekā Latvijā. Sava nozīme ir tīri psiholoģiskam aspektam – cilvēki kredītus ņem labprātāk nekā agrāk.

– Latvijas Bankas politika ir vērsta uz kredītlikmju paaugstināšanu, lai novērstu ekonomikas pārkaršanu. Vai šī finanšu politika nebremzēs automobiļu tirdzniecību?

– Pirmkārt, automašīnu iegādei izsniegtie kredīti noteikti neveido lielu daļu banku kredītportfeļu. Otrkārt, par iespējamo ekonomikas pārkaršanu Igaunijā runā jau trīs gadus, bet nekas nav noticis. Domāju, ka tirdzniecības un kreditēšanas apjoma palielināšanās ir rādītāji, kas liecina tikai par attīstību, nevis kādām negatīvām parādībām. Šajā jomā mēs esam vēl krietni tālu no laba ārvalstu līmeņa. Jau pieminēju jaunu automobiļu pārdošanas apjomus Igaunijā, bet vēl tālāk esam no Slovēnijas, kur ir lielākais jaunu automobiļu tirgus jauno ES dalībvalstu vidū.

– Vai gaidāma automobiļu cenu izlīdzināšanās ES ietvaros?

– Ir daudz spekulāciju par šo tēmu. Notiek pakāpeniska cenu līdzsvarošanās, taču pilnīga cenu izlīdzināšanās nav gaidāma.

– Dažkārt dzirdami apgalvojumi, ka pēdējā gada laikā Lietuvā un Igaunijā automašīnu cenas samazinājušās, bet Latvijā, gluži pretēji, cēlušās.

– Šie dati acīmredzot gūti no Eiropas Komisijas pētījuma, taču pētījums nav obligāti pareiza dogma. Ir atsevišķi modeļi, kas lētāki vienā vai otrā valstī, jāņem vērā arī fakts, ka Igaunijā nav akcīzes nodokļa ne jauniem, ne lietotiem automobiļiem. Taču vispārējais cenu līmenis Baltijā ir līdzīgs.

Vajadzīga sabiedrības interese un politiskā griba

– Acīmredzot Latvijas automobiļu tirdzniecības uzņēmumiem nav nepieciešamības domāt par sava biznesa izvēršanu ārvalstīs – izaugsmes iespēju vēl pietiek pašu mājās.

– Grūti arī iedomāties Latvijas kompāniju, kas būtu pietiekami spēcīga, lai varētu iespiesties citas valsts tirgū. Teorētiski tas ir iespējams, bet kurp dosimies? Lietuvā un Polijā cenu politika bieži vien ir labvēlīgāka un cenas zemākas. Slovēnijā auto tirgus ir sadalīts un tirdzniecība augstāk attīstīta. Savukārt, piemēram, Slovākijas vietējā autorūpniecība ir pirmajā vietā pasaulē pēc saražoto automašīnu skaita uz 1000 iedzīvotājiem. Tur ir vairākas jaunas rūpnīcas – “Daewoo”, “Volkswagen”. Piemēram, rūpnīca, kurā ražo “Volkswagen Tuareg”, ir vismodernākā Eiropā. Tāpēc Latvijas importētāju vai dīleru ieiešana citu valstu tirgos ir problemātiska. Turklāt tiešām arī

mūsu valstī vēl ir ļoti daudz darāmā – jāpaaugstina servisa kvalitāte, klientu apkalpošanas kultūra, attieksme pret darbu. Jāveicina un jāattīsta konkurence starp dīleriem un to pārstāvētajām automobiļu markām, it īpaši reģionos – ārvalstīs katrā mazpilsētā ir vairāki dīleri, bet pie mums viss muļķīgā kārtā koncentrēts Rīgā. Protams, apgūta ir arī Ventspils, Liepāja, mazāk – Daugavpils. Vislabāk attīstītais tirdzniecības tīkls šobrīd ir “Peugeot”, kam ir vairāki dīleri arī ārpus galvaspilsētas.

– LPAA nākusi klajā arī ar iniciatīvu atjaunot Latvijas autoparku.

– Par šo tēmu esam jau vairākkārt runājuši, tikai neesam atraduši dzirdīgas ausis valdībā. Jautājumam piemīt sociāli sāpīga piegarša, un neviena partija nevēlas uzņemties atbildību par nepopulāru lēmumu pieņemšanu. Traģiska ir Latvijas situācija satiksmes drošības jomā, un dramatisks ir arī mūsu autoparka stāvoklis. Mēs esam pirmajā vietā Eiropā satiksmes negadījumu biežuma un smaguma ziņā, arī pirmajā vietā autoparka vecuma ziņā. Un neapšaubāmi starp šiem diviem rādītājiem ir saistība. Latvijas automobiļu vidējais vecums ir 16,2 gadi, tehnisko apskati izgājušo spēkratu vidējais vecums – 13,2 gadi. Ir daudz valstu, kurās eksistē nopietni ierobežojumi automobiļu vecuma ziņā – Slovākijā un Slovēnijā nevar reģistrēt automobili, kas vecāks par pieciem gadiem, Krievijā maksimālais reģistrējamā spēkrata vecums ir septiņi gadi. Arī mums ir jāapzinās sava saikne ar pasauli un Eiropu, kā arī atbildība sabiedrības priekšā. Protams, ja cilvēka īpašumā ir vecs auto, viņš to var lietot, ja vien spēj iziet tehnisko apskati. Jāaptur ļoti veco automašīnu ievešana un tirdzniecība.

– Krievijā šāda ierobežojuma mērķis gan varētu būt pirmām kārtām nacionālās autorūpniecības aizsardzība.

– Jā, protams, taču tas vērtējams pozitīvi. Mūsu priekšlikumi nav tik radikāli. Ja pašreiz akcīzes nodoklis, kuru no 1.maija sauc par transportlīdzekļu nodokli, jauniem automobiļiem ir 250 latu, tad par 5–8 gadus vecu mašīnu ievešanu jāmaksā 60 vai 70 latu, par vecākām – nedaudz vairāk. Mēs valdībai piedāvājam citādu, ļoti vienkāršu risinājumu – visiem automobiļiem, kuru vecums ir līdz 10 gadiem, noteikt nodokli 120 latu apmērā, bet vecākiem – krietni augstāku. Jo vecāks auto, jo dārgāka ievešana. Kāpēc šobrīd par visām jaunajām automašīnām jāmaksā vienāda summa? Par džipu šie 250 lati nav liela summa, bet par lētu “Peugeot”, “Renault” vai galu galā VAZ – gan. Cilvēkiem jāsa-prot, ka nav vērts pirkt mašīnu, kas vecāka par 10–12 gadiem, jo pusgada laikā remontā būs jāiegulda summa, kas ļautu nopirkt jaunāku auto. Ārzemnieki taču nav muļķi – viņi šos automobiļus pārdod tad, kad ir skaidrs, ka to remonts vairs neatmaksājas. Mūsu iniciatīva nav jauno automašīnu tirgotāju interešu lobēšana – ir jāapzinās realitātes diktētās nepieciešamības. Turklāt esam apsvēruši arī sava priekšlikuma finansiālo pusi, lai nevarētu teikt, ka tā realizācija negatīvi ietekmēs budžetu. Vajadzīga tikai politiska griba.
Ir arī citi jautājumi, piemēram, Amerikas ražojuma automobiļu sertifikācija. Šobrīd viens auto ievedot tiek sertificēts, un nākamajiem sertifikāti tiek izsniegti, pamatojoties uz pirmā spēkrata sertifikāciju. Turklāt šo automobiļu tirgotāji nedod nekādu garantiju, jo viņi nav dīleri un par tādiem nemaz nevar kļūt. Viņu piedāvātās automašīnas ir domātas Amerikas tirgum, tām ir citādi aizmugurējie lukturi, virkne citu atšķirību. Diemžēl profesionāļu viedoklis problēmu risināšanā bieži vien netiek ņemts vērā, jo tas saduras ar dažādām politiskajām interesēm. Trūkst arī žurnālistu intereses un nopietnu diskusiju. Taču šie jautājumi gaida risinājumu.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv  

Jaunu VIEGLO automobiļu reģistrācijas datu salīdzinājums pa MARKĀM
2003.gada JŪNIJS (2002.g. un 2003.g. izlaiduma) un 2004.g. JŪNIJS (2003.g. un 2004.g. izlaiduma) bez tranzīta

Veidots LPAA pēc CSDD datiem