Ārzemju presē

Vācu “Frankfurter Allgemeine Zeitung”: “Pieteiktais krievu skolu streiks Latvijā izjuka. Ceturtdien, pirmajā skolas dienā, lielākā daļa skolēnu piedalījās mācībās. Valodu strīds Latvijā pievērsa uzmanību arī ārvalstis, jo bija aizdomas, ka Maskava mēģina pastiprināt ietekmi vēl pirms 13 gadiem Padomju Savienības okupētajā Baltijas valstī, kas tagad pieder pie NATO un ES, un tādējādi ietekmēt arī Eiropas Savienību.”

•

Poļu “Rzeczpospolita”: “Lietuvā ir izraisījies kārtējais politiskais skandāls. Šoreiz par kukuļņemšanu aizdomās tiek turēts valdības vadītājs un viens no vispopulārākajiem Lietuvas politiķiem Aļģirds Brazausks.”

•

Parīzē izdotais “International Herald Tribune”: “Polija, kas tikko iestājusies Eiropas Savienībā, ir noskaņota aizstāvēt Turcijas un vēlāk arī Ukrainas iesaistīšanu Eiropas Savienībā. Polijas politika noteikti izraisīs apjukumu kā Briseles birokrātos un Eiropas sabiedrotajos, tā Polijas austrumu kaimiņā Krievijā.”

•

Austrijas “Die Presse”: “Ja Ferēro–Valdnere iestāsies par ES kā miera projektu, viņai būs nodrošināts mazāko un vājāko dalībvalstu, kā arī to ES pilsoņu atbalsts, kuri iebilst pret bruņošanos un militārās jomas nostiprināšanu. Ja ES nav kopīgas nostājas pasaules politikā, tad tas nav intervences kapacitātes, bet kopējās ārpolitikas trūkuma dēļ.”

•

Vācu “Frankfurter Rundschau”: “Pēc ilgstošās neizlēmības, kā izturēties pret lielo kaimiņu austrumos, ES vienojās par maigu, bet stingru apkampienu metodi. Cieši sasaistoties ar Krieviju ekonomikas, zinātnes un politikas jomā, ES cer pamudināt Maskavu uz lielāku demokrātiju, brīvību un cilvēktiesību ievērošanu. Brisele var sodīt mazākas valstis, taču Krievija ir pārāk svarīgs tirgus un pārāk svarīga enerģijas piegādātāja, lai ES būtu gatava riskēt. “

•

Krievijas “The Moscow Times” žurnālists atzīmē, ka šobrīd Krievijas prezidents atrodas smaga un sarežģīta lēmuma priekšā. Krieviju pārņēmis terorisma vilnis – tie vairs nav atsevišķi gadījumi. Krīze ir sasniegusi jaunu līmeni, un tās risināšanai nepieciešama kvalitatīvi jauna pieeja. “Lai atbrīvotu mūs no fatālās paradigmas, kas ved nebeidzamā teroristu uzbrukumu turpinājumā, valdība varētu pat atlaist teroristus Beslanā apmaiņā pret ķīlnieku atbrīvošanu. Taču to var attaisnot tikai gadījumā, ja pēc katra atsevišķa terorista noķeršanas un sodīšanas bez tiesas valsts realizētu totālu karu pret terorismu Čečenijā un visā valstī, izmantojot jaunas metodes, kas prasītu visas nācijas mobilizāciju. Šeit arī slēpjas galvenās grūtības, kas saistītas ar Putina izvēli,” raksta autors.

•

Franču “Le Figaro”: “Divi reģioni, divas traģēdijas, bet viens un tas pats karš bez saskatāma ienaidnieka un konkrētas frontes līnijas. Kas slēpjas aiz irākiešu partizāniem? Cik tālu ies čečenu nemiernieki? Kāda ir AlQaeda loma? Kāda ir divu konfliktā iesaistīto lielvaru – Amerikas un Krievijas – nostāja šajā jautājumā?»

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem