Iesaka mīkstināt striktos Stabilitātes pakta noteikumus

Eiropas Komisija (EK) piektdien, 3.septembrī, piedāvājusi reformēt Stabilitātes un attīstības paktu. Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un finanšu komisāra Hoakina Almunijas piedāvājumu striktie noteikumi varētu tikt mīkstināti.

Eiropas Komisijas Audiovizuālās bibliotēkas foto

Lielāku uzmanību pievērsīs parādam

Līdz šim daudzām valstīm bija problemātiski ievērot 3% budžeta deficīta robežu no iekšzemes kopprodukta (IKP). Saskaņā ar EK piedāvājumu šis noteikums tiks mīkstināts un tā saukto 3% budžeta deficīta robežu varēs pārkāpt ne tikai smagas recesijas gadījumos, bet arī ilgākos lēnas ekonomikas izaugsmes periodos. Tātad turpmāk vērā varētu ņemt ne tikai striktus noteikumus, bet tieši individuālu ekonomisko situāciju. Bez tam fiskālajai politikai vajadzētu būt vērstai uz ienākumu uzkrāšanu ekonomiskās izaugsmes gados, lai ekonomiskās recesijas gadījumā izvairītos no palielināta budžeta deficīta. Tāpat tiek norādīts, ka nākotnē lielāka uzmanība pievēršama valsts parāda apjomam, nevis budžeta deficītam. Jāatzīmē, ka šāda situācijas attīstība noteikti apmierina Vāciju un Franciju, kas līdz šim bijušas galvenās Stabilitātes pakta noteikuma par 3% budžeta deficīta robežu pārkāpējas. Lai gan tās regulāri pārkāpj līdz šim noteikto budžeta deficīta robežu, tām ir salīdzinoši niecīgs valsts parāds. Savukārt, piemēram, Itālija ir ierindojama to valstu vidū, kur ir ļoti liels valsts parāds – vairāk nekā 100% no IKP.

Mērķis – straujāka Eiropas izaugsme

H.Almunija preses konferencē piektdien uzsvēra, ka Stabilitātes pakta reformas mērķis ir nodrošināt straujāku un stabilāku Eiropas izaugsmi. Preses konferencē tika minēta arī Lisabonas stratēģija, kurā noteikts, ka ES līdz 2010.gadam jākļūst par konkurētspējīgāko ekonomiku pasaulē.
Savukārt EK prezidents Romāno Prodi piektdien preses konferencē norādījis, ka “Ekonomiskajai un monetārajai savienībai (EMS) nepieciešami skaidri un efektīvi noteikumi, lai nodrošinātu stabilitāti un izaugsmi. Stabilitātes pakts bija nepieciešams, lai izvirzītu EMS. Tas [Stabilitātes pakts] joprojām ir nepieciešams eiras stabilitātei un Eiropas ekonomikas veselībai”. Reformas nepieciešamību E. Prodi pamato, sakot, ka “ES ekonomikas dienaskārtība kopš eiras ieviešanas ir attīstījusies”. Viņš arī norāda, ka EK piedāvātā Stabilitātes pakta reforma ir vairāk nekā divu gadu pūliņu rezultāts, lai uzlabotu esošo ekonomikas pārvaldi un fiskālās disciplīnas noteikumus. Galvenais reformas mērķis – panākt labāku saskaņotību starp izaugsmi un fiskālo disciplīnu.

Priekšlikumi ir kompromiss

Gan R.Prodi, gan H.Almunija atzinuši, ka EK piedāvātie jaunie Stabilitātes pakta nosacījumi ir kompromiss. “Priekšlikumi ir kompromiss starp ekonomisko saprātīgumu un politisko reālismu,” teic R.Prodi. Savukārt H.Almunija to apzīmējis kā “kompromisu starp ekonomikas loģisko pamatu un vienkāršību”.
Par to, ka visas valstis nav vienisprātis, liecina ne tikai augsto amatpersonu izteikumi, bet arī dalībvalstu reakcija. Nīderlande tos apzīmējusi kā “labu bāzi diskusijām”. Savukārt Francijas amatpersonas teikušas, ka visumā tie ir pozitīvi. Arī Vācijas finanšu ministrs Hanss Eihels apliecinājis, ka EK priekšlikums ir tas, uz ko viņš jau ilgi aicinājis.
Mūsu finanšu ministrs Oskars Spurdziņš vakar žurnālistiem teica, ka Latvija varētu atbalstīt EK ierosinātās izmaiņas, ja šie nosacījumi vienādā apmērā attieksies uz visām ES dalībvalstīm – kā vecām, tā jaunām.
Savukārt Latvijas Banka nepiekrīt finanšu ministra pozīcijai. “Šie samērā skaidrie spēles noteikumi, eiras stabilitātei rakstīti, ir vienādi jāievēro visām eirozonas valstīm. Īstermiņā dodot lielāku rīcības brīvību atsevišķām ES valstu valdībām, kas darbojas ar pārāk lieliem budžeta deficītiem, ES dalībvalstis neveicinātu makroekonomisko stabilitāti eiru zonā,” skaidro Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis. Latvijas Banka piekrīt Eiropas Centrālās bankas kolēģu teiktajam – paktu varētu padarīt efektīvāku, ja valdības tiktu mudinātas uzlabot budžeta pozīcijas augstas ekonomiskas izaugsmes laikā. M.Grāvītis norāda, ka tajā pašā laikā Latvijas interesēs būtu turpināt darboties tā, lai nodrošinātu tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību. Latvijai bez liekas steigas vai kavēšanās vajadzētu virzīties uz eiras ieviešanu, pēc lata piesaistes eirai sākot vismaz divus gadus ilgu pārbaudes laiku pirms vienotās valūtas ieviešanas.
Jāatzīmē, ka Stabilitātes pakta reforma pašlaik ir tikai sākumstadijā – tas ir EK piedāvājums. Par to vēl gaidāmas garas diskusijas ES finanšu ministru sanāksmēs. Pirmā finanšu ministru saruna par šo jautājumu varētu būt šīs nedēļas otrajā pusē, kad notiks neformāla tikšanās.
Prognozēts, ka galīgais lēmums par Stabilitātes pakta reformu būs tikai nākamgad. H.Almunija apliecinājis, ka debates par pakta reformu ievilksies arī Luksemburgas prezidentūras laikā.

Iemesls strīdam

Stabilitātes pakta kritēriju pārkāpšana bijusi arī par iemeslu nopietnam strīdam starp EK un Eiropas Padomi (EP). Skatot jautājumu par 3% budžeta deficīta no IKP neievērošanu, Ekonomikas un finanšu ministru padome nepieņēma konkrētus lēmumus. Tā kā Stabilitātes pakta ievērošana dalībvalstīm ir saistoša, EK nebija apmierināta ar EP pasīvo rīcību un lūdza šo jautājumu izskatīt Eiropas Kopienu tiesā (EKT). Tiesa anulēja ES finanšu ministru lēmumu un atzina, ka šāds lēmums nav ES likumdošanai atbilstošs. EKT nolēmumā teikts, ka Finanšu ministru padome nevar atkāpties no līgumos noteiktā.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv