Ministru kabineta rīkojums Nr.364

Rīgā 2000.gada 26.jūlijā (prot. Nr.33, 8.§)

Par Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas Satversmes apstiprināšanu

  Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu apstiprināt Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas Satversmi.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns

 

Pieņemta
Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa
administrācijas augstskolas Satversmes sapulcē
1996. gada 7. janvārī,
ar grozījumiem un papildinājumiem
1998. gada 6. oktobrī un 2000. gada 13. martā

Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas Satversme

Preambula

Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola sākotnēji dibināta kā profesionālās izglītības koledža 1992. gada 9. septembrī sadarbībā ar Mančestras vadības un tehnoloģijas koledžu ( Manchester College of Arts and Technology–MANCAT ).

1994. gada 19. oktobrī koledža pārveidota par augstskolu.

1996. gada 19. martā saņemta Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas licence augstākās izglītības studiju programmas īstenošanai biznesa izglītības jomā.

Saskaņā ar Augstskolu likumu Augstskolas Satversme pieņemta 1996. gada 4. janvārī. Tajā grozījumi izdarīti un jauna redakcija pieņemta 1998. gada 6. oktobrī un 2000. gada 13. martā.

1. Vispārīgie noteikumi

1. Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola (turpmāk — Augstskola) ir neatkarīga augstākās izglītības iestāde, kas darbojas saskaņā ar Augstskolu likumu, likumu "Par zinātnisko darbību", citiem normatīviem aktiem un Augstskolas Satversmi.

2. Augstskolas dibinātājs ir juridiskā persona — sabiedrība ar ierobežotu atbildību bezpeļņas organizācija Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, kas reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā 1992. gada 9. septembrī, reģ. Nr. 000309001.

3. Augstskolai ir augstākās izglītības un zinātnes iestādes tiesības, to raksturo Augstskolas autonomija un akadēmiskā brīvība.

4. Augstskola sniedz augstāko izglītību biznesa organizācijas jomā atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai, Eiropas mūsdienu līmenim, izmantojot Eiropas izglītības iestāžu pieredzi ekonomikas un izglītības jomā (afilizācijas līgums ar Solfordas Universitāti (Salford University), akadēmiskas sadarbības līgums ar Nīderlandes un Polijas izglītības iestādēm).

5. Augstskolas pilns nosaukums ir:

"Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola" (saīsinātais nosaukums — RSEBAA) latviešu valodā;

"Riga International College of Economics and Business Administration" (saīsinātais nosaukums — RICEBA) — angļu valodā;

"Rigaer Internationale Oekonomik– und Businessverwaltungshoch–schule" — vācu valodā;

"Рижская Международная высшая шко­ла экономики и управления" — krievu valodā.

6. Augstskolas juridiskā adrese ir:

Meža iela 1/2, Rīga, LV–1048, Latvijas Republika.

7. Augstskola darbībā īsteno akadēmiskās brīvības principus:

— studējošiem ir tiesības brīvi izvēlēties studiju programmu, klausīties lekcijas citās programmās, izstrādāt individuālu studiju palīgprogrammu;

— akadēmiskajam personālam ir tiesības izvēlēties mācību metodes, zinātniskās un pētnieciskās darbības tematiku un virzienu.

8. Augstskola darbojas pēc pašpārvaldes principiem. Akadēmiskajam personālam un studentiem ir tiesības piedalīties akadēmisko lietu vadīšanā un Augstskolas pārvaldē, būt ievēlētiem Augstskolas pārvaldes institūcijās.

9. Augstskolai ir juridiskās personas statuss ar savu zīmogu un simboliku. Simbolika apstiprināta Augstskolas Satversmes sapulcē pēc aptaujas rezultātiem.

10. Personām, kas apguvušas akreditētu studiju programmu, piešķir kvalifikāciju un izsniedz Ministru kabineta noteikta parauga diplomu ar Latvijas Republikas valsts ģerboņa attēlu.

11. Augstskolas atklāšanas diena — 1. oktobris — ir Augstskolas svinamā diena.

2. Darbības mērķis un uzdevumi

12. Augstskolas darbības galvenais uzdevums ir nodrošināt iespēju iegūt plašu, praktiskai izmantošanai derīgu, uz zinātniskiem pamatiem veidotu augstāko izglītību. Augstskola organizē zinātnisko un pētniecisko darbību ekonomikas un biznesa administrācijas jomā.

13. Augstskolas mērķis ir izglītot starptautiska līmeņa pārvaldes un finansu speciālistus, organizēt speciālistu kvalifikācijas celšanu un pārkvalificēšanu. Augstskola izstrādā un izdod mācību grāmatas un mācību līdzekļus.

14. Augstskola savieno studijas ar pētniecisko un zinātnisko darbību, sadarbojas šajos virzienos ar citām Latvijas un ārvalstu augstskolām un zinātnes iestādēm.

15. Augstskola atbilstoši savam darbības mērķim un uzdevumiem:

— patstāvīgi nosaka studiju saturu un formu, studentu un studējošo uzņemšanas papildu noteikumus, imatrikulācijas kārtību, kā arī zinātniskā darba pamatvirzienus;

— Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajā kārtībā piešķir kvalifikāciju, izsniedz attiecīgus Augstskolas diplomus un citus izglītības dokumentus;

— nodibina un piešķir Augstskolas prēmijas un personālstipendijas.

16. Saistībā ar studijām un zinātnisko darbību Augstskolai ir tiesības:

— organizēt kursus, lekcijas, seminārus, rīkot kongresus, konferences un citas sanāksmes, dibināt biedrības;

— darboties starptautiskajos un nacionālajos fondos, veidot savus fondus;

— slēgt līgumus ar citām Latvijas Republikas un ārvalstu izglītības un zinātniskajām iestādēm;

— veikt uzņēmējdarbību, saistītu ar izglītības procesu, slēgt attiecīgus saimnieciskos līgumus.

17. Augstskolā dibinātās biedrības darbojas saskaņā ar statūtiem, ko apstiprina Senāts. Ja kādas biedrības vai citas organizācijas darbība nesaskan ar statūtiem vai ir pretrunā ar Augstskolas interesēm, Senāts ir tiesīgs ar savu lēmumu pārtraukt vai izbeigt tās darbību.

18. Augstskola patstāvīgi nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru, veido personālsastāvu, nosaka darba samaksu atbilstoši Latvijas Republikas tiesību aktiem.

19. Augstskolas Senāts nosaka Augstskolas darbības iekšējo kārtību, ņemot vērā tradicionālo, starptautiski atzīto augstskolu telpu un teritorijas neaizskaramību.

3. Augstskolas personāls

20. Augstskolas personālu veido:

— akadēmiskais personāls, kuram Augstskola ir pamatdarba vieta;

— vispārējais Augstskolas personāls, kuram Augstskola ir pamatdarba vieta;

— pilnā laika studējošie.

21. Augstskolas studējošie ir personāla daļa, kas izmanto piedāvātās studijas Augstskolā. Visas Augstskolā imatrikulētās personas ir Augstskolas studenti, kuriem ir vienādas tiesības.

22. Tiesības studēt Augstskolā ir katram Latvijas pilsonim un personām, kurām ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņu pasi, kā arī personām, kurām izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.

23. Augstskolā var studēt katrs, kas ieguvis vidējo izglītību. Studējošiem nepieciešamas latviešu valodas zināšanas un vēl vismaz divu plaši pielietojamo valodu prasme. Augstskola nodrošina studentiem šo valodu apguvi speciālos kursos.

24. Studentu imatrikulācijas kārtību apstiprina Augstskolas Senāts.

25. Augstskolas studentiem ir tiesības:

— iegūt augstāko profesionālo izglītību;

— noteiktā kārtībā izmantot Augstskolas telpas, bibliotēkas, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta un atpūtas objektus;

— noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;

— saskaņā ar Augstskolas Satversmes 7. punktu izmantot savas tiesības uz akadēmisko brīvību;

— saņemt informāciju visos jautājumos, kas saistīti ar studijām;

— Augstskolā brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

— vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldes institūcijās;

— dibināt biedrības, pulciņus un klubus.

26. Studentiem mācību maksu nosaka ar Augstskolas rektora rīkojumu vienu reizi gadā. Mācību maksa tiek maksāta kārtībā, kuru nosaka līgums par studijām starp Augstskolu un studentu vai to juridisko personu, kura apmaksā studējošā mācības Augstskolā.

27. Personu var izslēgt no studējošo saraksta ar Augstskolas rektora rīkojumu ja:

— tā pati to vēlas;

— noskaidrojās, ka tās uzņemšanu ir ietekmējusi maldināšana, kukuļošana vai cita rīcība, ar kuru pārkāpts pretendentu vienlīdzības princips;

— tā Augstskolas noteiktajos termiņos nav nokārtojusi pārbaudījumus vai nav veikusi citus studiju uzdevumus;

— tā pārkāpusi Augstskolas iekšējās kārtības noteikumus.

Rektora rīkojuma apelāciju izskata Senāts.

28. Augstskolas akadēmiskais personāls veic akadēmisko darbību un piedalās zinātniskajos pētījumos.

Darba samaksas principus nosaka Augstskolas Senāts. Augstskolas rektors slēdz ar katru akadēmiskā personāla pārstāvi individuālo līgumu par izglītošanas darbību un zinātnisko pētījumu veikšanu, nosakot darba samaksas apmēru atbilstoši kvalifikācijai un slodzei.

29. Augstskolas akadēmisko personālu ievēlē atbilstoši Augstskolu likumam un Augstskolas nolikumam par akadēmiskā personāla vēlēšanām.

30. Ja Augstskolā ir brīva vai uz laiku brīva attiecīga štata vieta, Senāts var nolemt bez vēlēšanām pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru, katru vienu reizi.

Viesprofesoriem, viesdocentiem un vieslektoriem ir tādas pašas tiesības kā vēlētiem. Viņi piedalās Augstskolas pārvaldes institūciju darbā tikai ar padomdevēja tiesībām.

31. Augstskolas uzaicinātie ārvalstu mācībspēki strādā uz attiecīgā akadēmiskās sadarbības līguma pamata un darba līguma pamata, ievērojot Latvijas Republikas tiesību aktus.

32. Augstskolas akadēmiskajam personālam katru gadu pienākas apmaksāts atvaļinājums saskaņā ar Augstskolu likumu.

33. Augstskolas vispārējā personāla skaitu, štata sarakstu, darba apmaksas apmēru un kārtību nosaka rektors.

Vispārēja personāla pieņemšana darbā un atbrīvošana no darba notiek saskaņā ar LR Darba likumu kodeksu.

4. Augstskolas struktūra

34. Augstskolas pamatstruktūrā ir katedras un fakultātes. Struktūrvienības dibina, reorganizē un likvidē Senāts. Senāts apstiprina katrai struktūrvienībai īpašu nolikumu.

35. Katedra īsteno studiju programmu vienā vai vairākās līdzīgās disciplīnās un veic zinātniskos pētījumus. Katedras akadēmiskā personāla sēde tiesīga patstāvīgi lemt akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumus, kas nav Augstskolas augstākās pārvaldes pārziņā. Katedru izveido ar Senāta lēmumu pēc rektora priekšlikuma. Katedras vadītāju, aizklāti balsojot, Senāts ievēlē uz laiku līdz pieciem gadiem.

36. Fakultāte ir Augstskolas struktūrvienība, kas apvieno radnieciska profila katedras un laboratorijas un koordinē atbilstošas studiju programmas, kā arī pētniecības un zinātnisko programmu īstenošanu.

37. Fakultāti dibina un tās nolikumu apstiprina Augstskolas Senāts.

38. Fakultātes darbību vada un pārzina:

— fakultātes Dome,

— dekāns.

39. Fakultātes Domi veido visi tās profesori, kā arī citi akadēmiskā personāla un studējošo pārstāvji, kurus, aizklāti balsojot, ievēlē uz trīs gadiem katedru un citu struktūrvienību pārstāvju sapulcē. Dome ir tiesīga lemt visus akadēmiskās un zinātniski pētnieciskās darbības jautājumus, ierosināt akadēmiskā personāla atbrīvošanu no amata.

40. Fakultātes dekānu tās struktūrvienību pārstāvju sapulcē, aizklāti balsojot, ievēlē no profesoriem, asociētiem profesoriem vai docentiem uz pieciem gadiem, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Dekāns ir fakultātes pārstāvis visās lietās, organizē Domes lēmumu izpildi, atbild par studiju un zinātniskā darba organizāciju, fakultātes saimniecisko un finansiālo darbību.

41. Fakultātes sastāvā var būt zinātniskās un pētnieciskās laboratorijas, kuras izveido ar Senāta lēmumu pēc fakultātes Domes priekšlikuma.

42. Profesionālās izglītības apguvei Augstskola var izveidot koledžu, kurā studiju laiks ir trīs gadi.

43. Koledžas nolikumu apstiprina Senāts. Koledža ir augstskolas struktūrvienība bez juridiskās personas tiesībām.

44. Senāts pēc rektora priekšlikuma apstiprina koledžas direktoru uz laiku līdz pieciem gadiem.

5. Augstskolas pārstāvības un vadības institūcijas

45. Augstskolas pārstāvības un vadības institūcijas un lēmējinstitūcijas ir:

— Satversmes sapulce;

— Senāts;

— rektors;

— Revīzijas komisija;

— Šķīrējtiesa.

46. Satversmes sapulce ir Augstskolas pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija.

Satversmes sapulci ievēlē uz trijiem gadiem, aizklāti balsojot, no:

— akadēmiskā personāla;

— studējošiem;

— citām darbinieku grupām.

47. Satversmes sapulce sastāv no 30 pārstāvjiem, no kuriem 18 ir akadēmiskā personāla pārstāvji, 3 studējošo pārstāvji un 9 administrācijas un citu darbinieku grupu pārstāvji. Ja ievēlētie pārstāvji pārtrauc darbu (studijas) Augstskolā, tiek ievēlēti jauni pārstāvji.

48. Satversmes sapulces darbības un ievēlēšanas kārtību nosaka nolikums, kuru apstiprina Satversmes sapulce.

49. Satversmes sapulce uz trijiem gadiem ievēlē priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru.

50. Satversmes sapulce notiek reizi gadā. Tiesības sasaukt Satversmes sapulci ir Senātam, rektoram vai Satversmes sapulces priekšsēdētājam pēc vismaz 10 pārstāvju iniciatīvas.

51. Satversmes sapulce:

— pieņem un groza Augstskolas Satversmi;

— ievēlē un atceļ rektoru;

— noklausās rektora pārskatu;

— ievēlē Senātu;

— ievēlē Revīzijas komisiju un Šķīrējtiesu;

— apstiprina Satversmes sapulces, Senāta, Revīzijas komisijas un Šķīrējtiesas nolikumus.

Satversmes sapulce ir tiesīga pieņemt izskatīšanai un izlemšanai arī citus konceptuālus Augstskolas darbības un attīstības jautājumus.

52. Satversmes sapulce savus lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsošanas veidu izvēlas pati Satversmes sapulce.

53. Senāts ir Augstskolas personāla koleģiālā vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas Augstskolas darbības sfēras.

54. Senāta darbības kārtību un kompetenci reglamentē nolikums par Senātu. Senātu ievēlē uz trijiem gadiem, aizklāti balsojot. Senāta sastāvā ir 10 senatori, no kuriem astoņi ir akadēmiskā personāla pārstāvji, viens students un viens administrācijas pārstāvis.

55. Senāts no sava vidus, aizklāti balsojot, ievēlē priekšsēdētāju un sekretāru.

56. Sasaukt Senātu var Senāta priekšsēdētājs vai ne mazāk kā viena trešdaļa senatoru. Senāta sēdes notiek ne retāk kā reizi divos mēnešos. Senāts ir tiesīgs, ja tā sēdē piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas senatoru. Senāta lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu, aizklāti balsojot.

57. Senāts apstiprina:

— studiju plānus, programmas;

— Augstskolas struktūrvienību, padomju, domju statūtus vai nolikumus;

— nolikumu par akadēmiskajiem amatiem;

— studentu pašpārvaldes nolikumu;

— studentu uzņemšanas noteikumus un imatrikulācijas kārtību.

58. Augstskolas Senāts var pieņemt izskatīšanai arī citus Augstskolas akadēmiskās darbības jautājumus.

59. Augstskolā tiek izveidots padomnieku konvents. Padomnieku konvents konsultē Senātu un rektoru Augstskolas attīstības stratēģijas jautājumos, ierosina jautājumu izskatīšanu Senāta un Satversmes sapulcē.

60. Padomnieku konventu, aizklāti balsojot, ievēlē Senāts piecu lockļu sastāvā.

61. Padomnieku konventa darbību vada tā priekšsēdētājs. Padomnieku konventa sēdes notiek pēc vajadzības vai pēc Augstskolas Satversmes sapulces, Senāta vai rektora iniciatīvas.

62. Nolikumu par padomnieku konventu apstiprina Augstskolas Senāts.

63. Rektors īsteno Augstskolas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Augstskolu.

64. Rektoru, aizklāti balsojot, ievēlē Augstskolas Satversmes sapulce uz pieciem gadiem, turklāt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

65. Augstskolas ievēlēto rektoru pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma apstiprina Ministru kabinets.

66. Rektoru atcelt var ierosināt Augstskolas dibinātājs, Senāts vai padomnieku konvents. Rektora atcelšanai nepieciešams vairāk nekā 50 procentu balsu no Augstskolas Satversmes sapulces pārstāvju kopskaita.

67. Augtskolas rektors personiski atbild Latvijas valdībai par:

— Augstskolu likuma un citu likumdošanas aktu izpildīšanu, Augstskolas finansiālo darbību;

— Augstskolas izsniegto izglītības dokumentu atbilstību izglītības kvalitātei;

— Augstskolas darbības atbilstību Augstskolas Satversmei.

68. Rektoram ir tiesības izdot Augstskolas personālam obligātus rīkojumus par visiem Augstskolas pārvaldes jautājumiem, kuri nav citu pārvaldes institūciju kompetencē.

69. Revīzijas komisiju, aizklāti balsojot, ievēlē Satversmes sapulce uz trīs gadiem triju locekļu sastāvā. Administratīvā personāla pārstāvji nedrīkst būt Revīzijas komisijas sastāvā.

70. Revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt visu Augstskolas darbības sfēru atbilstību spēkā esošajiem likumdošanas aktiem, Augstskolas Satversmei un vadības institūciju lēmumiem.

71. Revīzijas komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz Augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību.

72. Revīzijas komisija ne retāk kā vienu reizi gadā ziņo par sava darba rezultātiem Senātam.

73. Augstskolas Šķīrējtiesas sastāvā ir trīs personas no akadēmiskā personāla, kuras uz trim gadiem aizklāti balsojot, ievēlē Satversmes sapulce.

74. Šķīrējtiesa izskata:

— studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par Augstskolas Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem;

— strīdus starp Augstskolas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās.

75. Šķīrējtiesas lēmumus apstiprina Augstskolas Senāts un tos izpilda administrācija.

76. Šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei; pēc darba devēja iniciatīvas viņus no darba var atbrīvot tikai ar Satversmes sapulces piekrišanu.

77. Augstskolas studentiem ir sava pašpārvalde. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studenti un apstiprina Senāts. Senāts var atteikt aptipināšanu tikai no tiesiskā viedokļa.

78. Augstskolas studentu pašpārvalde:

— reprezentē Augstskolas studentus iekšējā un starptautiskajā darbībā;

— aizstāv un pārstāv viņu intereses Augstskolas un citās valsts un privātās iestādēs un organizācijās;

— nosaka Satversmes sapulcē studentu ievēlēšanas kārtību.

79. Augstskolas Satversme garantē studentu pašpārvaldes pārstāvjiem tiesības uz līdzdalību visu līmeņu Augstskolas lēmējinstitūcijās, kas lemj par akadēmiskās darbības jautājumiem, kā arī tiesības piedalīties kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos.

6. Augstskolas īpašums un darbības finansējums

80. Augstskolas īpašumā var būt zeme, kustamā un nekustamā manta, kā arī naudas līdzekļi Latvijas un ārvalstu bankās saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

81. Augstskolas īpašumu veido:

— Augstskolas dibinātāju ieguldītais īpašums;

— īpašums, ko dāvinājušas fiziskās un juridiskās personas;

— īpašums, ko Augstskola iegādājusies par nopelnītiem līdzekļiem;

— Augstskolas intelektuālais īpašums saskaņā ar likumu "Par autortiesībām un blakustiesībām". Augstskola veic uzņēmējdarbību un citu saimniecisko darbību saskaņā ar Augstskolu likumu.

82. Augstskola darbojas uz pašfinansēšanās principiem, kā arī izmanto Augstskolas dibinātāju finansējumus.

83. Augstskolas finansu resursu struktūru nosaka Augstskolas Senāts. Budžeta izpildi organizē rektors un kontroles Revīzijas komisija.

Par budžeta izpildi rektors sniedz ikgadēju pārskatu Senātam un Augstskolas dibinātājiem.

84. Augstskola ir bezpeļņas organizācija un izmanto savu peļņu pēc Augstskolas dibinātāju sapulces lēmumiem statūtos paredzētiem mērķiem.

85. Augstskola ar savu īpašumu garantē, ka studiju programmas likvidācijas gadījumā studentiem tiks nodrošināta iespēja turpināt izglītību citā studiju programmā vai citā augstskolā. Izmaksas studiju turpināšanai sedz students.

7. Nobeiguma noteikumi

86. Lēmumu par Augstskolas darbības izbeigšanu vai reorganizāciju pieņem dibinātāju sapulce.

87. Augstskolas Satversme un grozījumi tajā stājas spēkā pēc to apstiprināšanas Ministru kabinetā.