Ar velna duci pasaulē nākot

Pirms dažām dienām iznācis jaunās literatūras žurnāla “Luna” trīspadsmitais numurs. Domājot par tiem lasītājiem, kuri šo žurnālu izlasīs, un vēl vairāk par tiem, kuri neizlasīs, derētu atcerēties arī žurnāla tapšanu un līdzšinējo pastāvēšanu.

Jaunās literatūras žurnāla “Luna” trīspadsmitais numurs

Novitāte cauri laikmetiem

Katra laikmeta literatūra mums saistās ne tikai ar attiecīgajos gados izdotajām grāmatām, bet arī ar tā laika periodiskajiem izdevumiem. 20.gadsimta sākums nav iedomājams bez jauno dekadentu žurnāla “Dzelme”, kas publicēja Edvarta Virzas, Kārļa Skalbes, Jāņa Jaunsudrabiņa un citu jauno dumpinieku darbus, kā arī tā laika ārzemju rakstnieku darbus, no kuriem jaunie dekadenti mācījās.
20. un 30.gadu mijā sevi spilgti pieteica kreisi orientēto rakstnieku žurnāls “Trauksme” (vēlāk – “Jauno Trauksme”), kurā savus dzejoļus drukāja Aleksandrs Čaks, Austra Skujiņa, Jānis Plaudis. Žurnāls tiecās arī iepazīstināt ar citu tautu dzeju un polemizēt ar citu grupējumu pārstāvjiem.
Pēc kara trimdā 50.gados sāka iznākt toreizējo jauno autoru izdotais literatūras, mākslas un publicistikas žurnāls “Jaunā Gaita”, kas pastāv vēl šodien.
Šie izdevumi nāca kā alternatīva tiem žurnāliem, kas tai laikā tiecās apliecināt stabilas, sabiedrībā jau iesakņojušās vērtības (30.gados tāds bija “Daugava”, 90.gadu beigās, kad tapa “Luna”, – “Karogs”), un uz jaunajiem eksperimentiem literatūrā nereti noraudzījās ar nosodījumu. Šeit jaunie autori varēja tikt pie pirmā dzejoļa vai stāsta publikācijas, saņemt kritiku par saviem darbiem un iepazīt attiecīgā laikmeta jaunumus literatūrā un citās kultūras jomās.
Šai tradīcijai ir turpinājums arī mūsdienās – jau septiņus gadus jaunie literāti izdod jaunās literatūras žurnālu “Luna”.

Savs skats

Pirmo “Lunas” numuru (tas nāca klajā ar apzīmējumu “almanahs”) 1997.gada septembrī Dzejas dienu laikā izdeva apgāds “Enigma”, redaktors – dzejnieks Jānis Elsbergs (Ramba), par žurnāla ilustrācijām gādāja rakstniece un māksliniece Rūta Mežavilka. Pēc vairākkārtējām redaktoru un izdevēju maiņām tagad “Lunu” izdod Rīgas jauno literātu apvienība, redaktors – dzejnieks Māris Salējs.
Jautāts par žurnāla koncepciju, M.Salējs atbild: “Dot vispusīgu ieskatu jaunās paaudzes cilvēkam gan pašmāju jaunākajā literatūrā, gan iepazīstināt ar svarīgiem tulkojumiem, kas būtu noderīgi literārajam procesam.” Viņš piebilst, ka arī tulkojumus, kritiku un problēmrakstus žurnālam iesniedz galvenokārt jaunie autori.
2004.gada septembrī “Luna” var atskatīties uz trīspadsmit izdotiem numuriem, kuros publicēti daudzu mūsdienu Latvijas rakstnieku, galvenokārt jauno autoru, literārie darbi, raksti un recenzijas, kā arī citi materiāli. Pārlapojot visu žurnālu, atrodam raibu autoru sabiedrību – Ingu Ābeli un Juri Kunnosu, Dzintaru Sodumu un Ingu Gaili, Ievu Rozi un Jāni Steiku, Liānu Langu un Paulu Bankovski. Jaunu un, iespējams, daudzsološu autoru darbi mijas ar Nobela prēmijas laureātu esejām, urbānā, tehnizētā vidē tapuši teksti – ar vecu, neparastu grāmateļu un arhaiskas latviešu valodas vārdnīcu fragmentu pārpublicējumiem, liriska dzeja – ar lamuvārdiem piebārstītu prozu.
“Luna” it kā stāv vienu solīti nomaļus no literatūras galvenās straumes, no malas to vērodama, dažkārt komentēdama, dažkārt uzlikdama kādu savu, īpatnu akcentu.
Publicēšanai nereti tiek izvēlēti darbi, kuri citādi diez vai nokļūtu pie lasītājiem, – to vidū noteikti jāizceļ bagātīgais tulkojumu klāsts, kas regulāri papildina pašu mājās sarakstīto, sniedz ieskatu Rietumu pasaulē slavenu, bet Latvijā vēl maz zināmu autoru darbos – dažādos numuros pārstāvēti lietuvietis Toms Venclova, francūži Sen-Džons Perss un Bernārs Marī Koltess, austrietis Georgs Trākls, amerikāņu 20.gadsimta modernie dzejnieki. Lielāki materiāli veltīti, piemēram, Latvijas krievu dzejnieku grupai “Orbīta”, lietuviešu un poļu jaunajiem dzejniekiem.

“Lunas” redaktors dzejnieks Māris Salējs; trīs no “Lunas” autoriem – Nora Ikstena, Edmunds Frīdvalds un Marts Pujāts – 1999.gada jauno autoru seminārā Foto: Kārlis Pakārklis un Jāzeps Danovskis

Problēmas neatkāpjas

Taču viss šis publikāciju uzskaitījums neko neizteiks cilvēkam, kurš “Lunu” nekad mūžā nav lasījis un pat nenojauš par tās eksistenci. Žurnāla veidotāji jau gadiem saskaras ar vienām un tām pašām problēmām – gan kārtējā numura sastādīšanā, gan izplatīšanā, un risinājuma pagaidām nav.
Visiem “Lunas” līdzstrādniekiem žurnāla veidošana ir hobijs. Žurnāla drukāšanu finansē Kultūrkapitāla fonds un Kultūras ministrija, atliek naudas arī nelieliem honorāriem, taču pagaidām nav iespējas padarīt “Lunu” par pastāvīgu izdevumu, kura iznākšana būtu regulāra un desmit citu maizes darbu neaptumšota. Tāpēc katrs numurs tiek sagatavots ar kavēšanos.
Arī žurnāla izplatīšanā vēl daudz neatrisinātu problēmu. Tā kā žurnāla iznākšana ir neregulāra un lasītāju loks nav plašs, preses izdevumu izplatītāji to netirgo savos kioskos. Galvenās tirdzniecības vietas Rīgā ir grāmatnīcas “Valters un Rapa”, “Jāņa Rozes grāmatnīca” un “Jumava”, ārpus Rīgas žurnālu nopirkt, šķiet, ir neiespējami. Toties žurnāla numuri tiek dāvināti bibliotēkām, kurās tie pieejami visiem interesentiem. Drīz būs iespējama žurnāla pasūtīšana internetā sadarbībā ar literatūras un filozofijas portālu “Satori”.
Žurnāla redaktoram ir vīzija par izdevuma optimālo iznākšanas gaitu. M.Salējs stāsta: “Žurnālam būtu vēlams iznākt vismaz četras reizes gadā. Tādus tempus mēs ar pašreizējo finansējumu nevaram atļauties. Vajadzētu, lai “Lunu” veido vismaz trīs darbinieki. Iespējams, izdevuma redakcijai būtu jāmainās.”
Gaidāms, ka attīstīsies arī izdevuma saturs. “Paredzēts, ka katrs žurnāla numurs būs tematisks – veltīts kādas tautas literatūrai vai arī apskatīs kādu īpašu jautājumu, kas saistīts ar dzeju, prozu,” stāsta M.Salējs. “Jau tagad mēs varam strādāt ar angļu, krievu, lietuviešu, arī poļu un franču literatūru, jo ir tulkotāji.”

Izaugsmes iespējas ir

Šķiet, no pašu jauno rakstnieku aktivitātes atkarīgs, vai izdosies piesaistīt žurnālam papildu finansējumu un palīdzēt tam labāk atrast savus lasītājus. Bet jau tagad ir skaidrs, ka žurnāls ir vajadzīgs un tam ir nākotne – braucot uzstāties uz Latvijas pilsētu skolām, žurnāls parasti izraisa vidusskolēnu atsaucību, jo interese par jauno autoru darbiem ir liela – tieši no viņiem gaida literatūru, kas saskanētu ar jauniešu interesēm un rādītu pasauli tiem saprotamā veidā.
Savukārt citos literārajos preses izdevumos izveidojusies tradīcija vai katru jaunu “Lunas” numuru analizēt recenzijā – pirmos numurus bāra un šaustīja par to, cik garlaicīgi, šausmīgi un rupji ir jauno autoru darbi, pēdējā laikā kritika atzīst zināmu izaugsmi un tulkojumu vērtību – ar nekomerciālu dzejas un prozas tulkojumu publicēšanu “Luna” pašlaik izceļas citu Latvijas preses izdevumu vidū.
Taču trimdas “Jaunā Gaita”, vērtējot jaunās literatūras attīstību Latvijā, izmanto tieši “Lunu”: varbūt 20./21.gadsimtu miju literatūras vēsturē kādreiz apzīmēs par “Lunas” paaudzes laiku?

Kārlis Vērdiņš,

dzejnieks