Ministru kabineta 2004. gada 7.septembra sēdē

Pieņemti noteikumi “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības fonda līdzekļu pārvaldīšanas un izlietošanas kārtība”.
Noteikumi nosaka Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības fonda turētāju un kārtību, kādā pieņemami lēmumi par fonda līdzekļu izlietošanu un sniedzama informācija par izlietotajiem fonda līdzekļiem. Fonda turētāja ir Kultūras ministrija.
Juridisko un fizisko personu, kā arī citu valstu un starptautisko organizāciju ziedojumus izlieto tikai ziedotāju norādītajiem mērķiem. Ja ziedotājs nav norādījis ziedojuma mērķi, ziedojums tiek izlietots Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā paredzētajiem mērķiem.
Fonda padome ir kultūras ministra izveidota sabiedriska konsultatīva institūcija. Fonda padomes sastāvā ir: Kultūras ministrijas pārstāvis; Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvis; Rīgas domes pārstāvis; UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvis; Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis. Fonda padomes priekšsēdētāju pirmajā fonda padomes sēdē ievēlē fonda padomes locekļi no fonda padomes locekļu vidus.
Noteikts, ka fonda padomes sēdi sasauc ne retāk kā reizi trijos mēnešos. Par tās norises vietu, laiku un darba kārtību Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija rakstiski informē visus fonda padomes locekļus. Pirmo fonda padomes sēdi sasauc kultūras ministrs. Nākamās fonda padomes sēdes sasauc fonda padomes priekšsēdētājs.
Katram fonda padomes loceklim lēmumu pieņemšanā ir viena balss. Fonda padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā puse fonda padomes locekļu. Lēmumus pieņem ar klātesošo fonda padomes locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits ir vienāds, noteicošā ir fonda padomes priekšsēdētāja balss. Ja kāds no fonda padomes locekļiem, kas piedalās sēdē, iebilst pret vairākuma pieņemto lēmumu, viņa izteiktos iebildumus ieraksta sēdes protokolā.
Fonda padome: sniedz Kultūras minis-trijai atzinumu par fonda ieņēmumu un izdevumu budžeta programmu un ieņēmumu un izdevumu tāmi; sniedz Kultūras ministrijai atzinumu par fonda līdzekļu izmantošanas prioritātēm, ievērojot Rīgas vēsturiskā centra sadalījumu atbilstoši kultūrvēsturiskās vides vērtībai; sniedz Kultūras ministrijai atzinumu par projektu pārskata saturu, kā arī  vienu no šādiem atzinumiem par finansiālu atbalstu izvērtētajiem projektu pieteikumiem: atbalstīt projektu un iedalīt tam finanšu līdzekļus; konceptuāli atbalstīt projektu un norādīt projektā veicamos labojumus un precizējumus; neatbalstīt projektu, norādot projektā veicamās konceptuālās izmaiņas; noraidīt projektu, norādot pamatojumu; par atbalstīto projektu turpmāku finansēšanu; sniedz Kultūras ministrijai atzinumu par līdzekļu saņēmējam piešķirto līdzekļu izmantošanu atbalstītā projekta pieteikumā paredzētajiem darbiem un līdzekļu izlietošanas termiņu ievērošanu; sniedz Kultūras ministrijai atzinumu par fonda gada pārskatu.
Fiziska vai privāto tiesību juridiska persona var iesniegt fonda padomē iesniegumu par līdzekļu piešķiršanu. Fonda padomei ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par iesniegtajiem projektiem. Iesniegumu par līdzekļu piešķiršanu izskata Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Fonda līdzekļu saņēmējs līdz kārtējā ceturkšņa pirmā mēneša desmitajam datumam iesniedz fonda padomei pārskatu par finanšu līdzekļu izlietojumu iepriekšējā ceturksnī atbilstoši likumam “Par grāmatvedību” un citiem normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē minētos jautājumus. Pārskatā papildus iekļauj informāciju par projekta īstenošanas gaitu un saņemto līdzekļu izlietojumu atbilstoši projektā noteiktajiem mērķiem.
Līdzekļu saņēmējs, pamatojoties uz Kultūras ministrijas lēmumu, mēneša laikā atmaksā fondā piešķirtos līdzekļus, kuri bez objektīva iemesla nav izmantoti pieprasījumā paredzētajiem darbiem atbilstoši projektā noteiktajiem mērķiem vai nav izmantoti paredzētajā termiņā.
Ja līdz saimnieciskā gada beigām nav izlietoti visi fonda līdzekļi, līdzekļu atlikumu (izņemot valsts un pašvaldību finansējumu) izlieto fonda izdevumu segšanai nākamajā saimnieciskajā gadā.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija sagatavo fonda padomes sēdes darba kārtību, organizē sēdes un tehniski nodrošina padomes darbu, kā arī nodrošina padomes lēmumu ievietošanu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas mājaslapā internetā.

Akceptēts likumprojekts “Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas likums”.

Šobrīd nav noregulēts jautājums, kādā kārtībā un apmērā valsts pārvaldes iestādes sedz zaudējumus personām, kas tām radušies sakarā ar iestāžu privāttiesisko un publisko darbību, kā arī kādā kārtībā tiek veikta uz naudas maksājumu vērsta tiesas nolēmuma izpilde attiecībā uz valsts pārvaldes iestādēm.
Līdz ar to pastāvošā kārtība neveicina pēc iespējas ātrāku personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt personai Latvijas Republikas Satversmē noteiktās tiesības uz atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas tai nodarīts, izdodot prettiesisku valsts pārvaldes iestādes administratīvo aktu vai veicot prettiesisku faktisko darbību vai bezdarbību, vai saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 85. vai 86.pantu atceļot administratīvo aktu.
Likumprojekts nosaka zaudējuma, tai skaitā arī personiskā un morālā kaitējuma atlīdzinājuma pamata, un tā apmēra noteikšanas vispārējos priekšnoteikumus, kā arī kārtību, kādā attiecīgā iestāde:
a) pieņem lēmumu par zaudējuma, tai skaitā arī personiskā un morālā kaitējuma, atlīdzinājumu,
b) nodrošina uz naudas maksājumu vērsta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma par zaudējuma atlīdzinājumu izpildi;
c) veic zaudējuma atlīdzinājuma gadījumu izvērtēšanu.
Minētais likumprojekts neattiecas uz kārtību, kādā izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu par personai nodarītajiem zaudējumiem saskaņā ar likumu “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”.
Atbilstoši Administratīvā procesa likumā un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam principam, ka atbild publiska persona, zaudējumu atlīdzinājuma izmaksa tiks veikta centralizēti.
Uz iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma pamata zaudējumu atlīdzinājums no valsts budžeta, pašvaldības budžeta un citas atvasinātas publiskas personas budžeta ir veicams gada laikā. Lai veicinātu zaudējumu atlīdzinājuma izmaksas veikšanu un nevilcinātu to līdz gadam, likumprojekts paredz likumiskos nokavējuma procentus.
Likumprojekts paredz, ka reizi pusgadā Finanšu ministrija iesniedz Ministru kabinetam informāciju par zaudējumu atlīdzināšanas gadījumiem un izmaksātās zaudējumu atlīdzības apmēriem, kas rada iespēju apkopot informāciju par tām valsts pārvaldes iestādēm, kuru darbības rezultātā personām visbiežāk tiek nodarīti kaitējumi. Turklāt minētā informācija palīdzēs nākotnē prognozēt nepieciešamos valsts budžeta līdzekļus uz naudas maksājuma vērsta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma izpildei.
Likumprojekts arī nosaka, ka amatpersona ir civiltiesiski atbildīga par publiskai personai nodarītajiem zaudējumiem, un paredz iespēju piedzīt tos regresa kārtībā.

Akceptēts likumprojekts “Par 1960.gada 21.septembra Līgumu par savstarpēju slepenības garantēšanu izgudrojumiem, kas saistīti ar aizsardzību un kuriem iesniegti patentu pieteikumi”.

Likumprojekts paredz apstiprināt 1960.gada 21.septembrī Parīzē parakstīto Līgumu par savstarpēju slepenības garantēšanu izgudrojumiem, kas saistīti ar aizsardzību un kam iesniegti patentu pieteikumi.
Līguma mērķis ir garantēt slepenību un nodrošināt, lai tā tiktu garantēta izgudrojumiem, par ko saskaņā ar pieņemtajām procedū

rām ir saņemti patentu pieteikumi, ja valdība, kura pirmā saņēmusi patenta pieteikumu par šiem izgudrojumiem, tiem slepenību likusi piemērot valsts aizsardzības interesēs ar nosacījumu, ka šis noteikums neskar pirmās valdības tiesības aizliegt iesniegt patenta pieteikumu par izgudrojumu vienā vai vairākās citās valstīs, kas ir šā līguma puses.
Likumprojekts nosaka, ka līgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Aizsardzības ministrija. Līgums stājas spēkā pēc pievienošanās dokumenta deponēšanas, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 25.marta noteikumos Nr.174 “Audžuģimeņu noteikumi””.

Grozījums nosaka, ja bāriņtiesa (pagasttiesa) sniedz pozitīvu atzinumu par laulāto piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai, laulātie apgūst mācību kursu atbilstoši šajos noteikumos minētajai mācību programmai un pēc tā apgūšanas saņem apliecību.
Grozījums paredz, ka Bērnu un ģimenes lietu ministrija nodrošina audžuģimenēm psiholoģisko palīdzību un informatīvo un metodisko atbalstu, kā arī nodrošina audžuģimeņu apmācību.

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 27.marta noteikumos Nr.150 “Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā””.

Noteikumi izstrādāti, lai nodrošinātu likuma “Par nodokļiem un nodevām” normu izpildi. Grozījumi likumā paredz, ka nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā visu nodokļu likumu piemērošanai uzskatāma par atsevišķu iekšzemes nodokļu maksātāju un, ja šī likuma izpratnē nerezidentam (ārvalsts komersantam) ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, tad tā ir reģistrējama kā nodokļu maksātājs Valsts ieņēmumu dienestā atbilstoši likuma 15¹.panta septītajai daļai. Minētais pants nosaka, ka reģistrācija ir jāveic Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Nodokļu maksātāju un to struktūrvienību reģistrāciju un tās kārtību nosaka 2001.gada 27.marta Ministru kabineta noteikumi Nr.150 “Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā”, bet līdz šim tie neregulēja nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgās pārstāvniecības kā nodokļu maksātāju reģistrāciju.
Grozījums nosaka, ka  nerezidentu (ārvalsts komersantu) pastāvīgās pārstāvniecības atbilstoši to darbības vietai Latvijā 10 dienu laikā no to darbības uzsākšanas Latvijā reģistrējas kā nodokļu maksātāji Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē atbilstoši personas juridiskajai adresei vai deklarētās dzīvesvietas adresei.
Grozījums nosaka, ka papildus šajos noteikumos norādītajiem dokumentiem juridiskās personas un citas personas iesniedz šādu dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālus: nerezidentu (ārvalsts komersantu) pastāvīgās pārstāvniecības – ārvalsts uzņēmuma reģistrācijas apliecību.

Pieņemts rīkojums “Par valsts uzņēmuma bezpeļņas organizācijas “Latviešu valodas apguves valsts programmas projekta vadības vienība” reorganizāciju un Latviešu valodas apguves valsts aģentūras izveidi” un noteikumus “Latviešu valodas apguves valsts aģentūras nolikums”.

Rīkojums paredz saskaņā ar Publisko aģentūru likumu uzsākt Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošā valsts uzņēmuma bezpeļņas organizācijas “Latviešu valodas apguves valsts programmas projekta vadības vienība” reorganizāciju un līdz 2004.gada 29.oktobrim izveidot Latviešu valodas apguves valsts aģentūru.
Aģentūrai ir šādas funkcijas: atbilstoši kompetencei un saskaņā ar pārvaldes līgumu īstenot latviešu valodas apguves valsts programmu; veikt izdevējdarbību, īstenojot latviešu valodas apguves valsts programmu un citas aģentūras funkcijas, kā arī abilstoši aģentūras darbības mērķim sniegt fiziskajām un juridiskajām personām šādus publiskus pakalpojumus: organizēt seminārus, kursus, nometnes un citus izglītības pasākumus latviešu valodas apguves, valodas mācīšanas metodikas un starpkultūru komunikācijas jomā; sniegt konsultācijas latviešu valodas apguves jautājumos; pārdot mācību materiālus un citus izdevumus, kas iespiesti, īstenojot latviešu valodas apguves valsts programmu un citas aģentūras funkcijas; sniegt latviešu diasporām ārvalstīs atbalstu latviešu valodas apguvē un valodas saglabāšanā.
Noteikumi nosaka, ka Latviešu valodas apguves valsts aģentūra ir izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esoša valsts iestāde. Aģentūras darbības mērķis ir nodrošināt iespējas apgūt latviešu valodu tām personām, kurām nav latviešu valodas zināšanu vai kurām tās ir nepilnīgas.

Pieņemti rīkojumi “Par bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas nacionālais valsts sporta centrs “Mežaparks”” pārveidošanu par sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Sporta centrs “Mežaparks””” un “Par bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valsts tenisa centrs “Lielupe”” pārveidošanu par sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Tenisa centrs “Lielupe””.

Rīkojums paredz saskaņā ar likumu “Par bezpeļņas organizāciju” līdz 2004.gada 25.oktobrim pārveidot bezpeļņas organizāciju valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas nacionālais valsts sporta centrs “Mežaparks””, kurā Izglītības un zinātnes ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, par kapitālsabiedrību – sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Sporta centrs “Mežaparks””, kurā visas kapitāla daļas pieder valstij. Sabiedrība ir organizācijas tiesību, saistību, mantas un finanšu līdzekļu pārņēmēja, tās pamatkapitāls ir 106 749 lati.
Rīkojums paredz saskaņā ar likumu “Par bezpeļņas organizāciju” līdz 2004.gada 25.oktobrim pārveidot bezpeļņas organizāciju valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Valsts tenisa centrs “Lielupe””, kurā Izglītības un zinātnes ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, par kapitālsabiedrību – sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Tenisa centrs “Lielupe””, kurā visas kapitāla daļas pieder valstij. Sabiedrība ir organizācijas tiesību, saistību, mantas un finanšu līdzekļu pārņēmēja, tās pamatkapitāls ir 46 034 lati.
Noteikts, ka sabiedrību valsts kapitāla daļu turētāja ir Izglītības un zinātnes ministrija.

Pieņemts rīkojums “Par valsts akciju sabiedrības “Centrālā reģiona ceļi” pieteikšanu ierakstīšanai komercreģistrā kā valsts kapitālsabiedrību”.

Saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumu nolemts pieteikt valsts akciju sabiedrību “Centrālā reģiona ceļi” ierakstīšanai komercreģistrā kā valsts kapitālsabiedrību.
Valsts akciju sabiedrības “Centrālā reģiona ceļi” pamatkapitāls ir 4 633 382 lati, un tās kapitāla daļu turētāja ir Satiksmes ministrija. Akciju sabiedrības pamatdarbība ir autoceļu uzturēšana noslēgto līgumu ietvaros. Akciju sabiedrība darbojas brīvas konkurences apstākļos un sniedz pakalpojumus gan juridiskām, gan fiziskām personām.
Satiksmes ministrija, izvērtējot līdzšinējo valsts akciju sabiedrības “Centrālā reģiona ceļi” darbību un apsverot tirgus iespējas un riskus nodrošināt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanu, nonāca pie secinājuma, ka pašreizējais valsts akciju sabiedrības “Centrālā reģiona ceļi” juridiskais statuss ir pilnībā attaisnojis akciju sabiedrības darbību un nostiprināšanos, uzņēmuma pieredze, darbības caurspīdīgums, intelektuālais un tehniskais potenciāls spēj nodrošināt turpmāko valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas kvalitatīvu un kvantitatīvu attīstību. Kapitālsabiedrības darbība ceļu ikdienas uzturēšanas tirgū ļaus nodrošināt reālu konkurenci un neizslēgs iespēju privātā sektora iesaistīšanai tajā.

Pieņemts rīkojums “Par valsts akciju sabiedrības “Latgales ceļi” pieteikšanu ierakstīšanai komercreģistrā kā valsts kapitālsabiedrību”.

Rīkojums izstrādāts, pamatojoties uz Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumu, nolemts pieteikt valsts akciju sabiedrību “Latgales ceļi” ierakstīšanai komercreģistrā kā valsts kapitālsabiedrību valsts akciju sabiedrību “Latgales ceļi”.
Valsts akciju sabiedrības “Latgales ceļi” pamatkapitāls ir 2 670 902 lati, un tās kapitāla daļu turētāja ir Satiksmes ministrija. Akciju sabiedrības pamatdarbība ir autoceļu uzturēšana noslēgto līgumu ietvaros. Akciju sabiedrība darbojas brīvas konkurences apstākļos un sniedz pakalpojumus gan juridiskām, gan fiziskām personām.
Satiksmes ministrija, izvērtējot līdzšinējo valsts akciju sabiedrības “Latgales ceļi” darbību un apsverot tirgus iespējas un riskus nodrošināt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanu, nonāca pie secinājuma, ka pašreizējais valsts akciju sabiedrības juridiskais statuss ir pilnībā attaisnojis akciju sabiedrības darbību un nostiprināšanos. Uzņēmuma pieredze, darbības caurspīdīgums, intelektuālais un tehniskais potenciāls spēj nodrošināt turpmāko valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas kvalitatīvu un kvantitatīvu attīstību. Akciju sabiedrības darbība kapitālsabiedrības statusā ļaus arī turpmāk ceļu ikdienas uzturēšanas tirgū nodrošināt reālu konkurenci un neizslēgs iespēju privātā sektora iesaistīšanai tajā, tādēļ nepieciešams saglabāt valsts akciju sabiedrības statusu, piesakot ierakstīšanai komercreģistrā saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 12.panta otrās daļas prasībām.
Valsts kapitālsabiedrības valsts akciju sabiedrības “Latgales ceļi” kapitāla daļu turētāja ir Satiksmes ministrija.

Pieņemts rīkojums “Par valsts akciju sabiedrības “Vidzemes ceļi” pieteikšanu ierakstīšanai komercreģistrā kā valsts kapitālsabiedrību”.

Saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 12.panta otro daļu līdz 2004.gada 31.oktobrim valsts akciju sabiedrība “Vidzemes ceļi” ir jāpiesaka ierakstīšanai komercreģistrā.
Valsts akciju sabiedrības “Vidzemes ceļi” pamatkapitāls ir 3 200 000 lati, un tās kapitāla daļu turētāja ir Satiksmes ministrija. Akciju sabiedrības pamatdarbība ir autoceļu uzturēšana noslēgto līgumu ietvaros. Akciju sabiedrība darbojas brīvas konkurences apstākļos un sniedz pakalpojumus gan juridiskām, gan fiziskām personām.
Satiksmes ministrija, izvērtējot līdzšinējo valsts akciju sabiedrības “Vidzemes ceļi” darbību un apsverot tirgus iespējas un riskus nodrošināt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanu, nonāca pie secinājuma, ka pašreizējais valsts akciju sabiedrības “Vidzemes ceļi” juridiskais statuss ir pilnībā attaisnojis akciju sabiedrības darbību un nostiprināšanos. Uzņēmuma pieredze, darbības caurspīdīgums, intelektuālais un tehniskais potenciāls spēj nodrošināt turpmāko valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas kvalitatīvu un kvantitatīvu attīstību. Kapitālsabiedrības darbība ceļu ikdienas uzturēšanas tirgū ļaus nodrošināt reālu konkurenci un neizslēgs iespēju privātā sektora iesaistīšanai tajā.

Pieņemts rīkojums “Par valsts akciju sabiedrības “Kurzemes ceļi” pieteikšanu ierakstīšanai komercreģistrā kā valsts kapitālsabiedrību”.

Saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumu nolemts pieteikt valsts akciju sabiedrību “Kurzemes ceļi”, kurā Satiksmes ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, ierakstīšanai komercreģistrā kā valsts kapitālsabiedrību.
Valsts akciju sabiedrības “Kurzemes ceļi” pamatkapitāls ir 3 757 213 lati, un tās kapitāla daļu turētāja ir Satiksmes ministrija. Akciju sabiedrības pamatdarbība ir autoceļu uzturēšana noslēgto līgumu ietvaros. Akciju sabiedrība darbojas brīvas konkurences apstākļos un sniedz pakalpojumus gan juridiskām, gan fiziskām personām.
Satiksmes ministrija, izvērtējot līdzšinējo valsts akciju sabiedrības “Kurzemes ceļi” darbību un apsverot tirgus iespējas un riskus nodrošināt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanu, nonāca pie secinājuma, ka pašreizējais valsts akciju sabiedrības “Kurzemes ceļi” juridiskais statuss ir pilnībā attaisnojis akciju sabiedrības darbību un nostiprināšanos. Uzņēmuma pieredze, darbības caurspīdīgums, intelektuālais un tehniskais potenciāls spēj nodrošināt turpmāko valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas kvalitatīvu un kvantitatīvu attīstību. Akciju sabiedrības darbība kapitālsabiedrības statusā ļaus arī turpmāk ceļu ikdienas uzturēšanas tirgū nodrošināt reālu konkurenci un neizslēgs iespēju privātā sektora iesaistīšanai tajā, tādēļ nepieciešams saglabāt valsts akciju sabiedrības statusu, piesakot ierakstīšanai komercreģistrā saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 12.panta otrās daļas prasībām.
Valsts kapitālsabiedrības valsts akciju sabiedrības “Kurzemes ceļi” kapitāla daļu turētāja ir Satiksmes ministrija.

Pieņemts rīkojums ‘’Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā’’, kurā iekļauti 422 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 30 viņu nepilngadīgie bērni. Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām.

No 392 pilsonības pretendentiem 64% ir krievi, 13% – baltkrievi, 9% ukraiņi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.
Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 76 665 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3 016; 1997.gadā – 2 992; 1998.gadā – 4 439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9 844; 2003.gadā – 10 049 personas; 2004.gadā – 7 377 personas.

Izskatīts informatīvais ziņojums “Par mūsdienīgas akustiskās koncertzāles projekta īstenošanu Rīgā līdz 2008.gadam”.

Kultūras ministrijai uzdots sagatavot koncertzāles būvniecības projekta īstenošanas koncepciju un līdz šī gada 31.oktobrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.
Ekonomikas ministrijai uzdots paredzēt koncertzāles būvniecības projekta īstenošanai finansējumu 7 miljonu apmērā no 2004.gada privatizācijas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem.
Finanšu ministrijai uzdots atvērt norēķinu kontu uz Kultūras ministrijas vārda Valsts kasē, lai uzkrātu līdzekļus koncertzāles būvniecības projekta īstenošanai.
Nolemts pilnvarot Kultūras ministriju veikt sarunas ar Rīgas domi par apbūves platības izvēli un Rīgas domes konkrētu līdzdalību projekta īstenošanā.
Kultūras ministrijai uzdots sagatavot saskaņot ar Rīgas domi un līdz šī gada 31.oktobrim iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā līguma projektu starp Ministru kabinetu un Rīgas domi par sadarbību koncertzāles projekta īstenošanā.

Pieņemti “Noteikumi par transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu un transportlīdzekļa atzīšanu par ilgstoši atstātu uz ceļa”.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā Ceļu satiksmes likumā noteiktajos gadījumos transportlīdzekli piespiedu kārtā pārvieto uz speciālu stāvvietu vai uz citu stāvēšanai atļautu vietu, un kārtību, kādā transportlīdzeklis atzīstams par ilgstoši atstātu uz ceļa.
Noteikumi neattiecas uz likumā “Par policiju” noteiktajiem gadījumiem, kad transportlīdzekļi nogādājami uz policijas iestādi.
Transportlīdzekli pārvieto uz speciālu stāvvietu vai uz citu stāvēšanai atļautu vietu, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi, ar speciāli šim nolūkam paredzētu transportlīdzekli.
Transportlīdzekļa pārvietošanu uz speciālu stāvvietu (autostāvvietu, kuras īpašnieks var nodrošināt šo noteikumu prasību izpildi un ir noslēdzis ar pašvaldību līgumu par pārvietoto transportlīdzekļu glabāšanu) vai uz citu stāvēšanai atļautu vietu nodrošina pašvaldība.
Izdevumus, kas saistīti ar transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu uz speciālu stāvvietu un glabāšanu speciālajā stāvvietā, sedz transportlīdzekļa īpašnieks vai viņa pilnvarota persona, un tie jāsedz pirms transportlīdzekļa izņemšanas no speciālās stāvvietas.
Izdevumus, kas saistīti ar transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu uz citu stāvēšanai atļautu vietu, sedz pašvaldība.
Lēmumu par transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu uz speciālu stāvvietu pieņem amatpersona, kura sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu par attiecīgo Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu vai arī šajos noteikumos noteiktajā kārtībā atzinusi transportlīdzekli par ilgstoši atstātu uz ceļa.
Amatpersona, kura pieņēmusi lēmumu par transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu uz speciālu stāvvietu ar specializēto transportlīdzekli: veic visu nepieciešamo, lai iespējami ātrāk samazinātu bīstamību un traucējumus satiksmei; izsauc specializēto transportlīdzekli; transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā pārbauda ziņas par transportlīdzekli un tā īpašnieku, kā arī noskaidro, vai transportlīdzeklis nav meklēšanā; neatverot transportlīdzekļa salonu, bagāžas nodalījumu un motora telpu, veic vizuālo apskati un fiksē bojājumus, komplektāciju un materiālās vērtības; sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu–paziņojumu un vienu tā eksemplāru piestiprina pie transportlīdzekļa priekšējā vējstikla, ja administratīvais pārkāpums par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumu konstatēts bez transportlīdzekļa vadītāja klātbūtnes; sastāda protokolu par transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu uz speciālu stāvvietu četros eksemplāros (viens – institūcijai, kuras amatpersona sastādījusi pārvietošanas protokolu, otrs – specializētā transportlīdzekļa vadītājam, trešais – stāvvietas atbildīgajam dežurantam, ceturtais – transportlīdzekļa īpašniekam vai viņa pilnvarotai personai); nodod specializētā transportlīdzekļa vadītājam transportlīdzekli, norādot tuvāko speciālo stāvvietu, uz kuru transportlīdzeklis jānogādā, un trīs pārvietošanas protokola eksemplārus.
Amatpersona, kura pieņēmusi lēmumu par transportlīdzekļa pārvietošanu uz speciālu stāvvietu, par transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu nekavējoties ziņo Valsts policijas teritoriālajai dežūrdaļai (Operatīvās vadības nodaļai), norādot transportlīdzekļa reģistrācijas numuru, marku un modeli (neidentificētiem transportlīdzekļiem – arī krāsu un īpašās pazīmes), laiku un vietu, no kuras pārvietots transportlīdzeklis, kā arī speciālo stāvvietu, kurā tas novietots.
Ja transportlīdzekļa vadītājs nav bijis klāt pārvietošanas brīdī, iestāde, kuras amatpersona pieņēmusi lēmumu, 24 stundu laikā no pārvietošanas brīža nosūta transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam) paziņojumu par transportlīdzekļa novietošanu speciālā stāvvietā.
Specializētā transportlīdzekļa vadītājs, kuram amatpersona uzdod pārvietot transportlīdzekli: pieņemot transportlīdzekli, veic tā vizuālu apskati, pārbauda un salīdzina pārvietošanas protokolā norādītās ziņas; pārvietošanas protokolā parakstās par transportlīdzekļa saņemšanu; nogādā un nodod transportlīdzekli amatpersonas norādītajā tuvākajā speciālajā stāvvietā; nodod speciālās stāvvietas atbildīgajam dežurantam divus pārvietošanas protokola eksemplārus.
Ja transportlīdzekļa vadītājs nav bijis klāt, bet ierodas pie transportlīdzekļa pirms pārvietošanas uzsākšanas, transportlīdzeklis uz speciālu stāvvietu netiek pārvietots un transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums transportlīdzekli nekavējoties pārvietot no pārkāpuma izdarīšanas vietas.
Speciālās stāvvietas atbildīgais dežurants, pieņemot transportlīdzekli, veic tā vizuālu apskati, pārbauda un salīdzina pārvietošanas protokolā norādītās ziņas un parakstās par transportlīdzekļa pieņemšanu.
Speciālās stāvvietas atbildīgais dežurants transportlīdzekli atdod: transportlīdzekļa īpašniekam (turētājam, valdītājam), kurš norādīts pārvietošanas protokolā un uzrāda personu apliecinošu dokumentu vai transportlīdzekļa vadītāja apliecību un samaksu apliecinošu dokumentu; īpašnieka pilnvarotai personai (turētājam), kas uzrāda pārvietošanas protokolā norādīto transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību (vai ārvalsts reģistrācijas dokumentus), personu apliecinošu dokumentu vai transportlīdzekļa vadītāja apliecību un samaksu apliecinošu dokumentu.
Atdodot transportlīdzekli, speciālās stāvvietas atbildīgais dežurants pārvietošanas protokolā norāda atdošanas laiku, un saņēmējs parakstās par transportlīdzekļa saņemšanu. Vienu pārvietošanas protokola eksemplāru atdod saņēmējam. Lai saņemtu transportlīdzekli, persona, kas vadīs transportlīdzekli, uzrāda derīgu transportlīdzekļa vadītāja apliecību.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments