Valsts sekretāru 2004.gada 2.septembra sanāksmē

Ekonomikas ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par Statistiskās informācijas valsts programmu 2005.gadam”.
Noteikumu projekta pielikumā “Statistiskās informācijas valsts programma 2005.gadam” Centrālā statistikas pārvalde apkopoja ministriju un citu ieinteresēto iestāžu viedokļus par programmas apjomu un saturu. Kopīgi ar ministrijām katra programmas nodaļa tika sadalīta trijās sadaļās, nosakot informācijas prioritātes līmeņus. Augstākās prioritātes – A sadaļā tika iekļauti ieraksti par to informāciju, kuras gatavošana tiek prasīta Eiropas Savienības normatīvajos aktos. B sadaļā tika iekļauti tie ieraksti, kas raksturo citu starptautisko institūciju regulāro informācijas pieprasījumu saturu, sastāvu un periodiskumu. C sadaļa aptver saskaņā ar iekšzemes datu lietotāju regulāriem pieprasījumiem gatavojamu informāciju. Ieraksti zināmā mērā var atkārtoties dažādās sadaļās, ja datu izstrāde tiek veikta atšķirīgā periodiskumā vai detalizācijas pakāpē, salīdzinot ar iepriekšējās sadaļās nosaukto.
Statistiskās informācijas valsts programmas projekts 2005.gadam satur atsevišķus ar jaunu Eiropas Savienības regulu pieņemšanu vai esošo regulu izpildes pilnveidošanu saistītus Centrālās statistikas pārvaldes attīstības projektos paredzētus darbus. To veikšana būs atkarīga no Centrālajai statistikas pārvaldei piešķirtā valsts budžeta finansējuma apjoma 2005.gadā.
Projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, Ministru prezidenta biedra birojā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Valsts kontrolē, Latvijas Bankā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, Valsts kancelejā.

Finanšu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumos Nr.219 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku braucieniem saistītie izdevumi””.
Finanšu ministrija sadarbībā ar Ārlietu ministriju un citām nozaru ministrijām sagatavojusi noteikumu projektu, lai novērstu pretrunu ar Administratīvā procesa likuma normu attiecībā uz ministriju tiesībām izdot ārējos normatīvos aktus, kā arī lai novērstu neskaidrības atsevišķu normu pielietošanā.
Palielināta dienas naudas norma komandējuma laikā Latvijas Republikā, nosakot to četru latu apmērā. Ja darbinieks komandējuma laikā katru dienu var atgriezties pastāvīgajā dzīvesvietā un tas ir ekonomiski pamatoti, institūcijas vadītājs var pieņemt lēmumu par dienas naudas atlīdzināšanu 50% apmērā no minētās summas. Ja darbinieks tiek komandēts tikai uz vienu dienu, dienas nauda netiek maksāta.
Grozījums noteikumos paredz palielināt viesnīcas (naktsmītnes) maksas normu Rīgā, to nosakot 30 latu par diennakti.
Grozījums noteikumos paredz noteikt, ka darbiniekam par komandējuma laiku atlīdzina izdevumus par viesnīcu (nakstsmītni), ieskaitot viesnīcā organizēto brokastu izdevumus.
Projekts papildināts, nosakot, ka Latvijas Republikā darbinieka braukšanas izdevumus pilsētas kopējās lietošanas transportā atlīdzina par summu, kas nepārsniedz 30% no dienas naudas normas, ja ir iesniegti šādus izdevumus apliecinoši dokumenti.
Grozījums nosaka, ja darbinieks dodas mācību komandējumā uz laiku, kas ir ilgāks par 30 dienām, tad par laiku, kas pārsniedz 30 dienas, dienas naudu neizmaksā. Valsts sekretārs atsevišķos gadījumos ir tiesīgs no ministrijai iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem noteikt dienas naudu vai tās daļu par mācību komandējuma laiku, kas ir ilgāks par 30 dienām, rakstiski informējot par to Finanšu ministriju un Valsts kontroli. Uzņēmuma vadītājs ir tiesīgs noteikt darbiniekam dienas naudu vai tās daļu par mācību komandējuma laiku, kas ir ilgāks par 30 dienām.
Grozījumi nosaka, ja viesnīcas (naktsmītnes) rēķinā ir ieskaitīti izdevumi par apģērbu un apavu tīrīšanu vai to remontu, gludināšanu, kā arī citi personiskie izdevumi, ar bāra, minibāra lietošanu saistītie izdevumi, tos samaksā darbinieks no viņam paredzētās dienas naudas (kompensācijas par papildu izdevumiem) summas.
Grozījums paredz noteikt, ka papildu piemaksu pie dienas naudas var noteikt šādiem darbiniekiem, kas dodas komandējumā uz ārvalstīm: Ministru kabineta locekļiem, Satversmes tiesas priekšsēdētājam, Augstākās tiesas priekšsēdētājam, ģenerālprokuroram, valsts kontrolierim, Nacionālo bruņoto spēku komandierim, Latvijas Republikas ārkārtējiem un pilnvarotajiem vēstniekiem, speciālo uzdevumu vēstniekiem, ministriju valsts sekretāriem un Aizsardzības ministrijas un militārajiem pārstāvjiem starptautiskajās organizācijās – 20% apmērā no dienas naudas normas.
Grozījums paredz noteikt, ja saskaņā ar ielūgumu vizītē ārvalstīs jāierodas kopā ar laulāto, valsts amatpersonām, Latvijas Republikas ārkārtējiem un pilnvarotajiem vēstniekiem, ministriju valsts sekretāriem un Aizsardzības ministrijas un militārajiem pārstāvjiem starptautiskajās organizācijās par laulāto atlīdzina izdevumus saskaņā ar šiem noteikumiem.
Attiecībā uz izdevumu diennakts normām komandējumiem ārvalstīs pārskatīti komandējumu izdevumu normu apmēri, sagrupējot valstis pēc aptuveni vienādu diennakts izdevumu normu piemērošanas principa. Turklāt dienas naudas norma tiek noteikta latos un viesnīcu izdevumu norma ārvalstu valūtās pārsvarā eiro un ASV dolāros.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Satiksmes, Vides, Veselības, Zemkopības ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā.

Izglītības un zinātnes ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par papildu prasībām ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanai un kārtību, kādā piemēro prasību par kvalifikācijas atbilstības pārbaudi un adaptācijas periodu Latvijas Republikā reglamentētajās profesijās”.

Personu brīva kustība Eiropas Savienībā ir viena no pamatbrīvībām. Lai šo brīvību īstenotu praksē, nepieciešams, lai profesionālās kvalifikācijas, kas iegūtas vienā Eiropas Savienības dalībvalstī, būtu iespējams atzīt arī citās dalībvalstīs. Lai to nodrošinātu, Eiropas Savienībā ir pieņemtas vairāk nekā 50 direktīvas par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu profesijās, kuras tiek reglamentētas no valsts puses. Šo direktīvu mērķis ir savstarpēji saskaņot Eiropas Savienības dalībvalstu normatīvajos aktos noteiktās prasības atsevišķām profesijām, kuras tiek sauktas par reglamentētajām profesijām. Katrā Eiropas Savienības dalībvalstī ir pieņemti normatīvie akti un izveidota institucionālā struktūra citās valstīs iegūto kvalifikāciju atzīšanai.
Saskaņā ar direktīvām Eiropas Savienības dalībvalstīm savstarpēji ir jāatzīst šādu personu izglītība un kvalifikācija, ja tā atbilst direktīvās noteiktajām prasībām. Sakarā ar to, ka atsevišķām profesijām šīs prasības ir formulētas pašās direktīvās, savukārt citām profesijām ir noteikti savstarpējās salīdzināšanas un atzīšanas principi, Eiropas Savienībā ir noteiktas trīs profesionālo kvalifikāciju atzīšanas sistēmas:
1) speciālā atzīšanas sistēma, kura tiek lietota attiecībā uz profesijām, kurām izglītībai un kvalifikācijai nepieciešamās prasības ir noteiktas vienotas visā Eiropas Savienībā;
2) vispārējā atzīšanas sistēma, kura tiek lietota attiecībā uz profesijām, kuras kā reglamentētās profesijas ir noteiktas vienā Eiropas Savienības dalībvalstī, bet var nebūt reglamentētas profesijas citā Eiropas Savienības dalībvalstī;
3) profesionālās kvalifikācijas atzīšana, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, kas nosaka, ka persona var iegūt kvalifikāciju savas profesionālās darbības laikā atsevišķās ekonomiskās darbības jomās, ja šī darbība tiek veikta, vadot uzņēmumu vai tā struktūrvienību vai darbojoties kā pašnodarbinātai personai.
Pamatā Eiropas Savienības tiesību akti profesionālo kvalifikāciju savstarpējās atzīšanas jomā tika pārņemti Latvijas normatīvajos aktos ar likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” pieņemšanu 2001.gada 20.jūnijā. Sakarā ar pārņemamo Eiropas Savienības tiesību normu lielo apjomu likumā tika iestrādātas tās direktīvu normas, kuras atbilstoši Latvijā pieņemtajai juridiskajai tehnikai tiek regulētas likuma līmenī, savukārt citu normu pārņemšanai tika noteikts deleģējums Ministru kabinetam izdot vairākus normatīvos aktus.
Kā apliecinājums ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai tiks izsniegta profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecība, kas tās īpašniekam dos tiesības konkurēt darba tirgū uz vienlīdzīgiem noteikumiem ar tās valsts, kurā viņš ir ieradies, pilsoņiem, kuriem ir tāda pati kvalifikācija un tiesības darboties noteiktās profesijās. Tomēr šī apliecība neaizstāj darba atļaujas un citus dokumentus, kuri ir nepieciešami, lai strādātu Latvijā. Arī Latvijā kvalifikācijas atzīšanas apliecība būs tikai viens no nepieciešamajiem dokumentiem personām, kas vēlēsies strādāt Latvijā reglamentētajās profesijās, kurās saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem izvirzītas noteiktas prasības profesionālajām kvalifikācijām.
Reglamentētajās profesijās, kurās ārvalstīs iegūtu kvalifikāciju atzīst, piemērojot vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, atzīšanas procedūra tiek īstenota, salīdzinot vienā valstī izsniegtās kvalifikācijas apliecinājumos norādīto izglītību un kvalifikācijas līmeni ar citā valstī nepieciešamo patstāvīgas profesionālās darbības veikšanai atbilstošā profesijā. Šīs sistēmas ietvaros tiek pieļautas zināmas atšķirības iegūtajā izglītībā un profesionālās kvalifikācijas līmenī, kuras var kompensēt ar atbilstoša ilguma profesionālo pieredzi šajā profesijā pretendenta mītnes valstī. Tikai būtisku atšķirību gadījumā pretendentam var piemērot prasību par kvalifikācijas atbilstības pārbaudi vai adaptācijas periodu uzņemošajā valstī.
Šāda kārtība pastāv arī profesijās, kurās pretendenta ārvalstīs iegūtu profesionālo kvalifikāciju atzīst, pamatojoties uz viņa mītnes valstī iegūtu profesionālo pieredzi, gadījumos, kad pretendentam ir nepieciešami arī atbilstošu profesionālo izglītību un kvalifikāciju apliecinoši dokumenti.
Noteikumu projekts nosaka papildu prasības, kuras drīkst izvirzīt atzīšanas institūcijas, un kārtību, kādā tās var piemērot prasību par adaptācijas periodu un kvalifikācijas atbilstības pārbaudi, personām, kuras vēlas Latvijā darboties reglamentētā profesijā un kuru iegūtā izglītība un profesionālā kvalifikācija atšķiras no Latvijas Republikā noteiktajām prasībām attiecīgajai profesijai. Pieņemot šos noteikumus, vienā normatīvajā aktā tiks noteiktas tās prasības, kuras drīkst izvirzīt attiecībā uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu reglamentētājās profesijās personām, kas savu kvalifikāciju ir ieguvušas ārvalstīs, padarot šo procesu saprotamu sabiedrībai un nodrošinot indivīda tiesību aizstāvēšanu gadījumos, kad šādas kvalifikācijas atzīšana tiek atteikta bez pamatojuma.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides, Veselības, Zemkopības ministrijā, Ministru prezidenta biedra birojā, Īpašu uzdevuma ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments