Tūristi meklē ceļu uz Latviju

Uldis Vītoliņš Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Šovasar Latvijā viesojās vēl nepieredzēts tūristu skaits. Lielo interesi par valstiņu Baltijas jūras krastā noteikti veicināja Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES). Taču jaunais Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktors Uldis Vītoliņš uzskata, ka nedrīkst nenovērtēt arī investīciju pieauguma nozīmi.
Pēc U.Vītoliņa stāstītā, pārdrošākie aprēķini liecina par tūristu skaita pieaugumu pat par 30 procentiem. “Jūnijā, jūlijā un augustā viesnīcu noslogojums bija virs 90 procentiem. Vairākām tūrisma firmām pat nācās atteikt saviem klientiem, kas šovasar plānojuši doties uz Latviju.” Izskaidrojums šādai interesei noteikti rodams faktā, ka esam kļuvuši par ES dalībvalsti un līdz ar to ir atvērtas visas robežas, kas ceļotājiem aiztaupa raizes un problēmas. U. Vītoliņš arī uzsver, ka paši latvieši kļuvuši aktīvāki un vairāk sākuši domāt par tāda valsts tēla radīšanu, kas parādītu Latviju kā tūristiem interesantu valsti. Taču tagad nedrīkst apstāties un, galvenais, jāpārliecina tie, kas uz Latviju atbraukuši, ka šeit ir vērts atgriezties.

Aicināsim uz laukiem

To, ka Latvijā ir daudz skaistu un tūristiem pievilcīgu vietu, labi zina latvieši paši. Diemžēl realitāte ir tāda, ka mēs par šīm vietām nemākam pastāstīt viesiem un pārliecināt viņus turp doties. Tāpēc arī šāda statistika – 85 procenti cilvēku, kas atbrauc uz Latviju, laiku pavada Rīgā un Jūrmalā. “Protams, šāda interese ir saprotama – ja jūs dosities uz Franciju, tad pirmām kārtām apskatīsiet Parīzi. Tāpēc arī tie, kas pirmo reizi atbraukuši uz Latviju, vispirms grib apskatīt galvaspilsētu. Visbiežāk ārpus galvaspilsētas tūristi pavada tikai vienu nakti,” situāciju skaidro U. Vītoliņš. Tas liecina, ka mēs, vismaz pagaidām, nevaram piedāvāt tūristiem tik interesantus maršrutus, lai viņi gribētu doties ārpus pilsētas un varbūt pat palikt Latvijā ilgāk, nekā plānots. Iemesls, visticamāk, meklējams iesīkstējušā tradīcijā, kuru U. Vītoliņš kā TAVA direktors gribētu lauzt: “Līdz šim mēs Latvijā jebkuru vietu centāmies pārdot kā tūrisma galamērķi, taču jāsaprot, ka tā pārdot nevar. Tūrists nebrauks uz vietu, kas atrodas 300 kilometru attālumā, lai aplūkotu vienu vai divus interesantus pieminekļus un pēc tam dotos atpakaļ. Ir jāatrod blakus citas interesantas vietas un jāizveido maršruts.” Situācija maršrutu piedāvājumā šobrīd ir sadrumstalota. Rīgas viesnīcās ir diezgan skopa informācija par maršrutiem, kurus vērts apmeklēt. “Es par to jautāju Rīgas viesnīcu īpašniekiem,” stāsta U. Vītoliņš. “Viņi atbildēja, ka nav atbilstošas kvalitātes produkta.” Tātad, pat ja ir pieprasījums, piedāvājuma nav.
Risinājumu šai problēmai U. Vītoliņš cer rast jau tuvākajā laikā: “TAVA ir reģionu pārstāvji, kuriem vispirms jāizrunājas savā starpā un jāapzina iespējas. Tālāk mēs radīsim zināmā mērā provokāciju labā nozīmē – mēģināsim stimulēt tādu maršrutu veidošanu, kuros būtu aptvertas vairākas interesantas vietas. Pēc mēneša galvaspilsētā tiks atvērts Tūrisma informācijas centrs, kur būs atvēlēti stendi šiem produktiem. Dosim iespēju interesantas vietas reklamēt ne tikai ārvalstu tūristiem, bet arī Latvijas iedzīvotājiem. Tāpat mums ir vienošanās ar lielākajām tūrisma firmām un viesnīcām. Reizi divos mēnešos centīsimies tās iepazīstināt ar piedāvājumu un jaunām iespējām, kuras tālāk varētu piedāvāt tūristiem.”

Nākamais solis – īpaša pieeja

Kad Latvijā izdosies izveidot atbilstošu piedāvājumu, tad būs rūpīgi jādomā par to, kā iekarot citu valstu tūrisma tirgus. U. Vītoliņš pats bijis Latvijas vēstnieks Polijā un pārliecinājies, kāda būtu pareiza pieeja ārzemnieku ieinteresēšanai. Universālas receptes nav – katrai valstij nepieciešama atsevišķa pieeja. Solis šajā virzienā jau sperts, jo šogad informatīvs materiāls par Latviju izdots 14 valodās. “Es uzskatu, ka materiāla izdošana arī poļu valodā bija lūzuma punkts, kas deva iespēju Polijas iedzīvotājus iepazīstināt ar Latvijas piedāvāto produktu,” saka U. Vītoliņš. Viņš uzskata, ka paralēli šim darbam jāstrādā arī pie valsts tēla radīšanas un jāmēģina mainīt priekšstatus par konkrēto valsti. Lai ilustrētu šo pieņēmumu, U.Vītoliņš atkal min piemēru no Polijā redzētā: “Tur viens no galvenajiem priekšstatiem par Latviju ir šāds – tā ir nedroša valsts. Interesanti, ka tā Latvijas iedzīvotāji ļoti bieži domā arī par Poliju. Šādu priekšstatu neizdosies mainīt ar skaļām reklāmas kampaņām. Vienīgais variants, kā pārliecināt cilvēkus par pretējo, ir darbs ar žurnālistiem. Tāpēc viņi jāaicina un jāved uz Latviju. Tikai tā iespējams iedzīvotājus pārliecināt, ka Latvija ir droša valsts.”

Latvija kā daļa no Baltijas

U. Vītoliņš ir pārliecināts, ka Latvija tūrisma tirgus nākotnē visveiksmīgāk iekaros, sadarbojoties ar pārējām Baltijas valstīm. Pētījumi par tūristu iecerēm, dodoties uz Baltiju liecina, ka viņi lielākoties brauc apskatīt visas trīs valstis – Latviju, Lietuvu un Igauniju. Tas saistīts ar Baltijas valstu kā vienota veseluma lielāku atpazīstamību pasaulē. Līdz ar to jāsecina, ka nešaubīgi efektīvāka tūrisma politika būtu apvienot visu triju valstu spēkus, lai izveidotu vienu produktu, ko piedāvāt ceļotgribētājiem. Šajā jomā jau ir vairākas iestrādes: “Šogad bija ļoti veiksmīgs eksperiments Itālijā, kur trīs Baltijas valstis prezentēja sevi kopējā stendā. Tas guva panākumus, un par to liecina fakts, ka Latvijā šogad viesojās daudz tūristu no Itālijas,” stāsta U. Vītoliņš.
Paralēli valsts reklamēšanai turpmāk jārisina arī dažādas praktiskas problēmas vietējā mērogā. U. Vītoliņš uzskata, ka pienācīgi jāsagatavojas nākamajai tūrisma sezonai: “Aptaujāsim visas lielākās tūrisma kompānijas, lai apkopotu sūdzības un ieteikumus. Papildus veiksim arī preses monitoringu, lai uzzinātu, ko par mums raksta. Svarīgi ir apzināties savas sliktās puses un būt informētiem par to, ko domā par mums. Pēc tā tad arī jārisina tie vai citi jautājumi. Ne vienmēr, piemēram, ceļazīmes ir paši kliedzošākie momenti. Iespējams, ka cilvēkam daudz vairāk sāp tas, ka viņš Latvijā ticis apkrāpts.”
U. Vītoliņš tūrisma nozares nākotni nosauc par ļoti perspektīvu un uzskata, ka tāpēc tūrisma ietekmei valsts ekonomikā būtu jāpieaug: “Ja Latvijā viesojas piemēram, 100 tūristu, tad katrs šeit dienā iztērē aptuveni 29 latus. Tā ir summa, ko iegūstam, izcērtot aptuveni divus hektārus meža. Kas Latvijai ir izdevīgāk – izcirst mežu vai par to pašu naudu dabūt šeit simt tūristus? Protams, otrais variants.”

Ieva Treija