Latvijas paraolimpieši gatavi startam

Jau piektdien, 10.septembrī, Latvijas paraolimpiskā delegācija, kurā ir septiņi sportisti, izlidos uz Atēnām, lai piedalītos XII vasaras paraolimpiskajās sporta spēlēs. Tam par godu vakar, 7.septembrī, notika preses konference, kurā laba vēlējumus sportistiem invalīdiem teica labklājības ministre Dagnija Staķe, Paraolimpiskās komitejas prezidents Valdis Nagobads un ANO Attīstības programmas biroja Latvijā vadītāja Inita Pauloviča.

Treneris Aldis Šūpulnieks, spēļu dalībnieks Aigars Apinis, labklājības ministre Dagnija Staķe, aiz viņiem Paraolimpiskās komitejas prezidents Valdis Nagobads Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Pirmās paraolimpiskās spēles

Cilvēki ar īpašām vajadzībām pievērsties sportam sāka 19. gadsimta beigās, kad Berlīnē nodibināja nedzirdīgo sporta klubu. Invalīdu sports īpaši populārs Eiropā kļuva pēc Otrā pasaules kara, kurā daudzi cilvēki tika sakropļoti. Par invalīdu sporta tēvu uzskata ārstu Ludvigu Gutmanu, kurš 1944.gadā atvēra spinālo ievainoto centru un iekļāva sporta aktivitātes savu pacientu rehabilitācijas programmā. Un 1948.gadā XIV olimpiādes laikā Romā L. Gutmans sarīkoja pirmās nacionālās sacensības invalīdiem ratiņkrēslos. 1960.gadā XVII olimpisko spēļu laikā Romā tika iedibināta tradīcija pēc olimpiskajām spēlēm tajā pašā pilsētā rīkot sporta spēles invalīdiem. Pirmajās paraolimpiskajās spēlēs piedalījās 400 dalībnieki ratiņkrēslos no 23 valstīm un startēja tādās disciplīnās kā basketbols, peldēšana, loku šaušana, galda teniss, šķēpa mešana u.c. Invalīdi piedalās arī ziemas paraolimpiskajās spēlēs.
1982.gadā tika nodibināta īpaša organizācija starptautisko invalīdu sporta organizāciju koordinēšanai pasaulē, kura 1989.gadā pārtapa par Starptautisko Paraolimpisko komiteju. Kopš 1992.gada Latvijas Paraolimpiskā komiteja ir tās biedre. Starptautiskā Paraolimpiskā komiteja apvieno starp-tautiskas invalīdu sporta organizācijas cilvēkiem ratiņkrēslos, nedzirdīgajiem, cilvēkiem ar psihiskiem traucējumiem, cilvēkiem, kuriem amputēts kāds ķermeņa loceklis, kā arī cilvēkiem ar cerebrālo trieku. Šajā kustībā neiesaistās tikai dzirdes invalīdi, kuriem ir savas olimpiskās spēles. Latvijas Paraolimpiskajā komitejā apvienotajās četrās invalīdu sporta organizācijās darbojas 56 sporta klubi, kuros ir vairāk nekā 3000 cilvēku ar īpašām vajadzībām.
Ir sporta veidi, kas raksturīgi vienas noteiktas grupas invalīdiem, piemēram, bočija – cilvēkiem ar smagiem centrālās nervu sistēmas traucējumiem, golbols – neredzīgajiem, utt.

Latvijas invalīdu sporta aizsācējs – Jānis Iluss

Invalīdu sportu Latvijā aizsāka Jānis Iluss (1942 – 2001), kurš 12 gadus kopā ar vecākiem pavadīja Sibīrijā, līdz 1976.gadā mugurkaula traumas dēļ kļuva par 1.grupas invalīdu ratiņkrēslā. 1948.gadā I. Iluss izveidoja pirmo un daudzus gadus Padomju savienībā vienīgo invalīdu sporta klubu “Optimists”. 1984.gadā notika pirmās atklātās invalīdu sporta sacensības Latvijā, kurās piedalījās 97 dalībnieki. Latvijas sportisti paraolimpiskajās spēlēs piedalās kopš 1992.gada, uzrādot ļoti labus rezultātus. 2000.gadā Sidnejā divi Latvijas sportisti – Aigars Apinis un Armands Ližbovskis – pirmo reizi izcīnīja Latvijai paraolimpisko spēļu medaļas vieglatlētikā. Aigars Apinis arī šogad Latviju pārstāvēs Atēnās. Latvijas Paraolimpiskā komiteja par pirmām kārtām atbalstāmiem invalīdu sporta veidiem atzinusi viegl-atlētiku, peldēšanu, golbolu, bočiju, ratiņdejas, sēdvolejbolu, galda tenisu un perspektīvā – ratiņbasketbolu. Pagaidām gan Latvijas paraolimpieši trenējas tikai vieglatlētikā, jo tas ir vislētākais sporta veids. Kā stāsta A. Apinis, ar diska mešanu viņš var nodarboties savā lauku sētā. Ziemā reizi nedēļā A. Apinis brauc uz Murjāņu sporta skolu. Viņš gan atzīst, ka to vajadzētu darīt biežāk, taču neļauj finanšu līdzekļi. Tā kā divi sportisti – Ingrīda Priede un A. Apinis – 2002.gadā 3.pasaules vieglatlētikas sacensībās savā medicīnas klasē ieguva zelta medaļas diska mešanā, arī paraolimpiskajās spēlēs Latvija cer nepalikt bez medaļas.

Rūta Kesnere, “LV”

ruta.kesnere@vestnesis.lv