Frakciju viedokļi

Pēc 2004.gada 2. septembra sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

J.Lagzdiņš
(Tautas partijas frakcija):

Esmu ļoti gandarīts, ka šīsdienas plenārsēdē Saeima ar lielu balsu vairākumu atbalstīja Tautas partijas izstrādātos mājokļu likumprojektus, kopskaitā trīs, kas vairāk vai mazāk paredz risināt denacionalizēto māju īrnieku problēmu.
Ko paredz mūsu iesniegtie grozījumi? Pirmkārt, divus jaunus pabalstus, kas būtu izmaksājami denacionalizēto māju īrniekiem. Tie būtu – pabalsts dzīvokļa remontam un tā saucamais pārcelšanās pabalsts. Šo pabalstu apmēru saskaņā ar mūsu ierosinājumu noteiktu katra konkrētā pašvaldība. Lai šie pabalsti būtu pēc iespējas lielāki, likumprojekts paredz, ka to finansēšanā ar saviem budžeta līdzekļiem varētu piedalīties valsts.
Tāpat es gribētu informēt, ka jau šobrīd spēkā esošais likums “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā” paredz, ka pašvaldībām ir tiesības maksāt tā saucamos īres un komunālo maksājumu pabalstus tiem īrniekiem, kas nespēj samaksāt augstāku īres maksu.
Vēl jaunums mūsu priekšlikumos ir tas, ka visi valsts dzīvokļi, kas līdz šim tika privatizēti izsolēs, turpmāk tiks piešķirti tām personām, kuras pašvaldībās stāv dzīvokļu rindās.
Tāpat ar mūsu grozījumiem tiek noliegts neizīrēt valsts un pašvaldību dzīvokļus, privatizēt atklātā izsolē, pirms šie dzīvokļi nav piedāvāti personām, kurām nepieciešams valsts vai pašvaldības īres dzīvoklis. Tas nozīmē, ka simtprocentīgi visi dzīvokļi tiks piedāvāti rindā stāvētājiem, tajā skaitā lielā mērā arī denacionalizēto māju īrniekiem.
Vēl pozitīvs jauninājums denacionalizēto māju īrniekiem ir tas, ka turpmāk viņi varēs privatizēt tos dzīvokļus, kurus ir saņēmuši no pašvaldībām vai valsts līdz šim, tātad trīs gadus. Līdz šim šīs personas nevarēja privatizēt valsts un pašvaldību piešķirtos dzīvokļus, tos varēja tikai īrēt.
Ar iesniegtajiem grozījumiem mēs aizliedzām pārveidot arī mākslinieku darbnīcas, jo sevišķi mūsu galvaspilsētā diezgan daudzos gadījumos īres dzīvokļi tika pārveidoti par mākslinieku darbnīcām, bet netika izīrēti personām, kuras ir reģistrētas pašvaldības dzīvokļu palīdzības saņemšanai.
Un beidzot – ļoti būtisks ir paplašinājums īres valdēm, dodot tām tiesības kontrolēt, kā īrnieki un denacionalizēto māju īpašnieki ievēro likumu “Par dzīvojamo telpu īri”.
Es ceru, ka šie grozījumi atvieglos lielā mērā īrnieku stāvokli, īpaši galvaspilsētā Rīgā.

A.Brigmanis
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Mēs tiekamies pēc vasaras brīvdienām, bet šajā laikā valdība un Saeimas deputāti aktīvi strādāja, tāpēc gribas pieskarties dažām fundamentālām lietām, kas vairāk vai mazāk izskanējušas presē un skar lielu daļu no mūsu iedzīvotājiem.
Pirmkārt, nupat pieņemtie budžeta grozījumi paredzēti, lai pildītu solījumu skolotājiem, pensionāriem, lai pildītu solījumu par zālēm. Ļoti ievērojamas summas ir novadītas pašvaldībām un dažāda veida investīcijām. Gribas teikt, ka no šīm investīcijām lauvas tiesa ir aizgājusi uz Latgales reģionu, jo viens no mūsu valdības stūrakmeņiem ir attīstīt depresīvos rajonus. Gribas apliecināt, ka vēl šogad kopā ar valdību domājam pārskatīt nozīmīgas summas un rast iespēju tās novadīt uz šīm pašvaldībām. Objekti, kas skar medicīnisko palīdzību, izglītības iestādes, sporta halles un siltuma tehnikas sakārtošanu vienā, otrā pagastā un mazpilsētā, ir ļoti aktuāli jautājumi, pie kuriem strādājam. Apsolu, ka tas tā turpināsies arī turpmāk.
Pretēji presē izskanējušajām bažām vakar, 1.septembrī, valdība pierādīja savas spējas un organizētību kontrolēt situāciju, saņemtu mantojumā no iepriekšējās valdības izglītības reformas jomā. Šie streiki, pasākums, kas notika Doma laukumā, apliecināja, ka esam uz pareizā ceļa dialogā ar sabiedrību. Šī problēma jāatrisina, ievērojot nacionālo nostāju un to, ka latviešu valoda ir būtiska visiem mūsu valsts iedzīvotājiem. Jaunajai krievvalodīgo paaudzei mācību stundām jābūt valsts valodā, un valdība no sava soļa neatkāpsies, pat ja to spiedīs mūsu kreisie politiskie spēki.
Runājot par īres griestiem, protams, arī Zaļo un Zemnieku savienība ir par to, ka jāpalīdz mazturīgajiem. Mēs ļoti rūpīgi sekosim, kā attīstīsies grozījumu likumā “Par dzīvojamo telpu īri” izstrādāšanas gaita, iesniegsim savus priekšlikumus. Ja redzēsim, ka tomēr nav konkrēta risinājuma, būsim par īres griestu saglabāšanu. Bet tas ir dialogs un sarunas.

J.Stalidzāne
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Neskatoties uz to, ka bija starplaiks starp sesijām, Latvijas Pirmā partija ļoti nopietni strādāja pie priekšlikumu sagatavošanas grozījumiem 2004.gada valsts budžetam. 2004.gada valsts budžetu veidoja, vēl esot iepriekšējās valdības koalīcijai. Latvijas Pirmā partija jau toreiz teica, ka budžeta prognoze ir par daudz pesimistiska un ka tā noteikti ir jālabo. Savus aprēķinus izteica arī ekonomikas ministrs. Diemžēl mums neizdevās panākt, lai šī prognoze kļūtu vismaz pesimistiski reālistiska.
Arī šobrīd grozījumos jāsadala pietiekami daudz līdzekļu. Protams, tas nav labākais variants, jo pēdējo četru mēnešu laikā izmantot līdzekļus ļoti racionāli nav tas pats, ja līdzekļus piešķir kādam ļoti nopietnam objektam gada sākumā un tie normāli un plānveidīgi tiek izmantoti. Izskanēja lieli pārmetumi par to, ka netika atbalstīti frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumi, kopumā – 400 priekšlikumi. Bet diemžēl ir jāsaka – ļoti daudzi no šiem priekšlikumiem bija nepārdomāti, proti, Saldus sociālās mājas izveidei un būvniecībai tika prasīts 100 000 latu, bet Saldus sociālā māja nodota ekspluatācijā jau labu laiku. Saldus sociālais dienests vienkārši bija lūdzis papildu palīdzību inventāra iegādei, jo šajā mājā tiek izmitināti ļoti nabadzīgi cilvēki. Bet nevarēja būt runa par simts tūkstoš latiem, tur augstākais vajadzēja 7000 latu. Līdzīgi priekšlikumi bija Preiļu novadā, kur kapu izveidei tika prasīts apmēram 238 000 latu, bet kapi jau sen atvērti un darbojas.
Budžeta grozījumos iesniegto priekšlikumu skaits nav atkarīgs no tā, cik lielā skaitā viņi ir iesniegti, bet tā ir valsts nauda – mūsu nodokļu maksātāju nauda. Katram priekšlikumam jābūt ļoti nopietni pārdomātam, ja šos priekšlikumus iesniedzam. Vēlreiz gribu atkārtot – visprātīgākais tomēr ir jau gada sākumā veidot pietiekami reālistisku budžetu, lai budžeta grozījumi nebūtu tik lielā apjomā, un nauda gada griezumā tiks izmantota daudz lietderīgāk.
Latvijas Pirmā partija šodien neatbalstīja lēmuma projektu par Ingrīdas Ūdres atsaukšanu no Saeimas priekšsēdētājas amata, jo uzskatām, ka Ūdres vainas nekādas nebija. Strādājot pozīcijā vai opozīcijā, tiek praktizēts, ka lielāko daļu priekšlikumu, par kuriem noteikti grib runāt un aizstāvēt, iesniedz rakstiski. Ar pogu piesakās debatēt tajos brīžos, kad ideja vai doma radusies citu debatētāju iespaidā.
Tāpat mēs neatbalstījām jautājumu par iespējami pretlikumīgu rīcību, apdraudot augstākās izglītības kvalitāti, kas Izglītības un zinātnes ministrijai būtu nodarījusi ļoti lielu ļaunumu, kā arī nelikumības attiecībā uz augstskolām. Izglītības un zinātnes ministrs Juris Radzeviča kungs un bijušais ministrs Kārlis Šadurska kungs uzstājās katrs ar saviem argumentiem, tomēr šis jautājums nebija tik nopietni debatējams, lai par to balsotu “par”.

O.Deņisovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Vispirms visus gribu apsveikt ar 1.septembri, kas bija vakar, un novēlēt veiksmīgu mācību gadu, kā arī apsveikt savus kolēģus ar rudens sesijas atklāšanu.
Šodien Saeimā tika apspriesti daudzi jautājumi, bet Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas vārdā vēlētos pievērst uzmanību dažiem no tiem, īpaši grozījumiem Civilprocesa likumā. Pieņemtie grozījumi paredz valsts nodevas palielināšanu divkāršā apmērā. Tas nozīmē, ka daudzi no mūsu iedzīvotājiem būs spiesti atteikties no iespējas savas tiesības aizstāvēt tiesā. Mēs uzskatām, ka šie grozījumi diskriminē to iedzīvotāju daļu, kuru ienākumi ļautu samaksāt iepriekšējo nodevas apmēru, bet dubulto nodevu samaksāt viņi jau nevarēs. Pieņemot valsts nodevas grozījumus, valdošā koalīcija cenšas atslogot tiesas. Mūsu valstī dzīves līmes ir tāds, ka vairākums iedzīvotāju, lai izdzīvotu, spiesti taupīt katru santīmu. Tādējādi nedrīkst atslogot tiesas tādā veidā, jāizdomā kaut kas cits, lai cilvēkiem nodrošinātu iespējas griezties tiesā, izmantojot savas Satversmē paredzētās tiesības.
Vēl man gribētos pievērst uzmanību likumprojektam, kuru iesniedza Tautas saskaņas partija, – “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Tajā paredzēts neaplikt ar nodokli vecuma, izdienas, invaliditātes un speciālās valsts pensijas neatkarīgi no pensiju apmēriem. Likuma pieņemšana ļautu palielināt pensionāriem viņu pensijas, bet diemžēl šos grozījumus neatbalstīja.
Par likumprojektu, kuru iesniedza Tautas partijas frakcija, – “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Likumprojekts paredz iespēju izīrēt valsts un pašvaldību brīvos dzīvokļus un turpmāk tos privatizēt personām, kuras ir reģistrētas pašvaldībās, lai saņemtu palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā. Līdz šim privatizēt tādus dzīvokļus minētajām personām nebija iespējams, tagad tāda iespēja tiek sniegta.

V.Agešins
(Tautas saskaņas partijas frakcija):

Jau pirmajā rudens sesijas dienā Tautas saskaņas partija paziņoja par jaunu Ministru kabineta atbalstu, cerot uz atbalstu divu Latvijas sabiedrības problēmu risinājumos. Pirmkārt, uz budžeta līdzekļu novirzīšanu iedzīvotāju sociālo vajadzību apmierināšanai. Otrkārt, uz nacionālās spriedzes mazināšanu, ko izprovocējusi bēdīgi slavenā valsts valodas proporcija 60 pret 40 mazākumtautību skolās. Vairākkārtējās pārrunās ar Ministru prezidentu Induli Emsi Tautas saskaņas partija vienmēr uzsvēra, ka, neizpildot kaut vienu no šiem solījumiem, tiks pārskatīts partijas atbalsts šai valdībai. Tam sekos valdības krīze, jo parlamentā Ministru kabinetam nebūtu bijis vairākuma atbalsts bez Tautas saskaņas partijas deputātu balsīm. Īpaši tika akcentēta steidzīga valdības rīcība izglītības jautājumā vasaras periodā, proti, līdz jaunā mācību gada sākumam. Atzīmējot veiksmīgo sadarbību ar valdību sociālajā sfērā, Ministru kabinets pieņēma gandrīz visus Tautas saskaņas partijas priekšlikumus budžeta grozījumos, kas atvieglos iedzīvotāju sociālās vajadzības.
Tajā pašā laikā Tautas saskaņas partijai nākas konstatēt, ka valdošā koalīcija, risinot ar izglītības reformu saistīto problēmu, izsaukusi bīstamu starpnacionālo spriedzi. Līdz ar to Tautas saskaņas partija uzskata, ka valdībai ir bijis pietiekami daudz laika, lai atrisinātu galveno šīsdienas Latvijas sabiedrības problēmu.
Otrkārt, dialoga vietā valdība izvēlējās struktūrmobilizāciju spiediena izdarīšanu uz krievu skolu vadītājiem, pedagoģisko kolektīvu šķelšanu un iebiedēšanu.
Treškārt, valsts valodas apguves kampaņa par labu attiecībai 60 pret 40, kas ir kā daudzvalodu modelis 30 pret 30, svešvalodas ieskaitot, ir nederīgs ierēdņu mēģinājums glābt realitāti, neatbilstošs likuma pants.
Ceturtkārt, valdības ziņojumi par vairākuma nelatviešu skolu gatavību reformai neatbilst realitātei.
Piektkārt, mēģinājumi novirzīt uzmanību no septembra protestiem ar izklaidējošiem šoviem ir caurskatāmi un ciniski.
Un sestais. Mājieni par jauna kompromisa varianta pieņemšanu saistībā ar Izglītības likumu kalpo tam pašam – demoralizēt pretestību. Nekādus projekta un likuma pieņemšanas termiņus sabiedrība nav redzējusi. Valdības bezdarbības rezultāts – jauni mītiņi, badošanās akcijas, tukšas skolas, tiesu procesi un bīstama starpnacionālā spriedze ielās un laukumos.
Šajā situācijā mēs uzskatām par nepieciešamu izvirzīt jautājumu par atbalsta pārtraukšanu Induļa Emša valdībai.

J.Sokolovskis
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien Saeima nodeva komisijām divus likumprojektus – “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” un “Grozījumi Pilsētu domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Šo likumu grozījumi ir ļoti savādi, jo tagad mūsu labējās partijas piedāvā ārzemniekiem dot tiesības piedalīties vēlēšanās, tiem, kuri nodzīvojuši vismaz pusgadu Latvijā. Tātad izveidojas ļoti savāda situācija. Latvijā dzīvo gandrīz pusmiljons nepilsoņu. Tie ir cilvēki, kuri dzīvo Latvijā ļoti ilgi, maksā nodokļus, bet nevar piedalīties pašvaldību vēlēšanās un izlemt, kāda būs viņu vietējā vara. Bet ārzemnieki, kuri atbrauks, saņems pastāvīgās uzturēšanās atļauju, nodzīvos sešus mēnešus. Viņi nemaksā nevienu santīmu valsts budžetā, protams, nezina latviešu valodu, Latvijas vēsturi, bet varēs piedalīties šajās vēlēšanās. Manuprāt, tas ir absurds!
Otrais moments. Šodien PCTVL frakcija iesniedza priekšlikumu grozījumiem Izglītības likumā. Šis priekšlikums ir ļoti vienkāršs. Lai mazinātu spriedzi sabiedrībā, mēs piedāvājām uzlikt moratoriju, tā saucamo “Reformu 2004”, bet valdošās koalīcijas lielākais labējais vairākums mūs neatbalstīja. Diemžēl mums ir slikta prakse, ka mēs pieņemam kādu likumu, pat nepakonsultējoties ar tiem cilvēkiem, uz kuriem šie grozījumi un reforma ir vērsti. Kādā veidā viņi to realizēs, vai viņi to grib un kādā veidā to viņi uztver? Tāda ir situācija. Un tagad valdība mēģina ar visādām metodēm pārliecināt cilvēkus, ka viņi ir laimīgi, ka reforma ir laba, bet reālu darbību mēs neredzam.
Trešais aspekts, pie kura es gribu pakavēties, ir šodien komisijai nodotais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””, ko iesniedza Tautas partija. Protams, ka viņu priekšlikumi ir diezgan labi. Proti, palielināt īres valdes tiesības un dažādi citi, bet diemžēl viņi nerisina galveno problēmu, par kuru jau piecus gadus runāja PCTVL frakcijas deputāti – par to cilvēku stāvokli, kuri dzīvo denacionalizētajos namos, un to, ka īres griesti tiks atcelti no 2005.gada 1.janvāra. Diemžēl neviena no valdošās koalīcijas partijām nepiedāvā konkrētu variantu. Manuprāt, šeit ir vajadzīgi divi ceļi. Pirmais ceļš – mums jāpagarina īres griestu darbības termiņš vismaz uz diviem, trim gadiem. Pa šo laiku jāizdala nauda, lai atrisinātu šo problēmu un dotu cilvēkiem dzīvokļus, kurus viņi varētu privatizēt.

K.Šadurskis
(frakcija “Jaunais laiks”):

Vispirms frakcijas vārdā apsveicu visus, uzsākot jauno mācību gadu, jo katrā ģimenē ir kāds skolēns, students vai pedagogs. Tātad mums visiem sācies jauns darba cēliens. Arī deputātiem šodien atsākās rudens sesija. Gribu runāt par šodien svarīgākajiem trim jautājumiem.
Tautas partija iesniedza likumprojektus, kas tiešām ir svarīgi denacionalizēto namu īrniekiem, kas risina dažādus jautājumus. Taču tur pietrūkst tiešām reāla kompensācijas mehānisma. Un galvenais – tam ir nepieciešami līdzekļi. Ja 2005.gada budžetā līdzekļi būs, tad visu var atrisināt. Līdz ar to mēs atbalstījām šo likumprojektu nodošanu komisijām.
Mūsu frakcijas uzskats – valstij no budžeta ir jākompensē tā starpība, kas radīsies īrniekiem, ceļoties īres maksai. Tam ir jārada noteikumi un jāparedz līdzekļi budžetā.
Šodien Saeima neatbalstīja “Jaunā laika” frakcijas deputātu pieprasījumu Indulim Emsim par izglītības un zinātnes ministra Radzeviča iespējami prettiesisku darbību, izsniedzot licenci Sociālo tehnoloģiju augstskolai. Pieprasījums bija iesniegts pavasara sesijā, tātad it kā tiešām nokavēts, bet ministra darbība vismaz divos jautājumos – gan atņemot finansējumu Cesvaines skolai, kura ir avārijas stāvoklī un kur līdz ar to šobrīd nav skaidrs, vai būs līdzekļi jaunas skolas celtniecībai, kā arī savdabīgas darbības saistībā ar Aglonas internāta vidusskolu – liecina par to, ka ir problēmas šajā jomā.
Šodien ar Saeimas balsojumu arī Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdres kundze saglabāja savu krēslu. Man ir žēl, ka valdošā koalīcija sava paštaisnuma un varas ekspluatācijas dēļ liek ciest valsts kopējam prestižam. Mēs esam jauna valsts Eiropas Savienībā, un ir ļoti svarīgi, kā mēs tur ieejam un kāda izskatās mūsu valsts citu valstu vidū.
Šodien debatēs runāja par budžeta pieņemšanu, par “Jaunā laika” priekšlikumiem, kuru tiešām bija tik daudz, ka varbūt kāds arī nebija tik ļoti pārdomāts, bet galvenā problēma jau ir tā, ka tos noraidīja tāpēc, ka tie ir “Jaunā laika” priekšlikumi. Noraidīja arī miljonu latu piešķiršanu dzīvokļu īres kompensācijas mehānisma izstrādei un 3 tūkstošus latu represētajiem, tātad noraidīja visu. Valdošā koalīcija mūsu valstī ne sevišķi vēlas dot vārdu opozīcijai. Protams, vieglāk ir strādāt, kad ir vara un kad neviens nekritizē, bet tā bija tikai padomju laikos.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Atsākoties rudens sesijai, šīs nedēļas sākumā mūsu frakcijas deputāti tikās pēc mūsu iniciatīvas ar Drošības policijas priekšnieku Jāni Reinika kungu un pārrunāja vairākus jautājumus. Pirmkārt, plašu uzmanību pievērsusī naudas viltotāju lieta, kas tika atklāta ar Drošības policijas darbinieku pūlēm Kalnciema ielā. Otrkārt, fakts, ka šie naudas viltotāji zināmā mērā ir saistīti ar PCTVL partiju, kuras pārstāve Briselē ļoti kaismīgi uzstājās kā cilvēktiesību aizstāve. Un, treškārt, par Latvijas drošības iestāžu gatavību pirms 1.septembra, kad dažādu ekstrēmistu un šovinistu organizāciju pārstāvji solīja asumus, bet tomēr tos nespēja panākt, liecinot, ka tā vairāk bija politikāņu vēlme nekā reāla spriedze, kādu viņi saskatīja.
Jāpiezīmē, ka šajā ziņā jauniešiem sliktu piemēru rāda arī Saeimas deputāti, proti, demokrātiju un tiesību izteikt savu viedokli nevajag pārvērst par patvaļīgu telšu uzstādīšanu dažādās vietās pretī valdības ēkām, par kuru viens no kreisajiem deputātiem kārtējo reizi dabūja ciest un Saeima viņu draudzīgi sodīja, uzliekot administratīvo sodu.
Reformas turpināšana izglītības laukā ir tas, kas iepriecina mūsu apvienības un frakcijas deputātus. Būtībā tiek turpināts tas, kam pamati tika likti jau pirms astoņiem gadiem, un mēs varam teikt vēlreiz visiem reformas pretiniekiem, kuri ir daudzmaz saprātīgi, un tādi viņu vidū ir, ka laiks gatavoties reformai bija – valsts, valdības savlaicīgi deva signālu, ka šāda pāreja notiks.
Diemžēl arī Saeimā tiek izteikti dažādi priekšlikumi, kurus var iztulkot kā nepamatotu cerību došanu, ka reforma atkal tiks mīkstināta vai atlikta. Tāds bija viens no kreiso frakciju priekšlikumiem par jauna likuma izstrādāšanu mazākumtautību izglītības laukā, un atliek tikai uzdot jautājumu – ja šis likums atkārtos to pašu, kas ir jau likumā par vispārējo vidējo izglītību, tad šāds likums nav vajadzīgs. Savukārt, ja tas ir pretējs tam, tad ir skaidrs, ka Saeima šādu likumu nekad nepieņems. Tad ir jautājums, kādēļ tādu iesniedz? Saeima arī to pārliecinoši noraidīja.
Mēs varam tikai novēlēt visiem Latvijas skolēniem, vienalga, vai tie ir latvieši, vai citu tautību bērni un jaunieši – mācīties, mācīties mīlēt savu zemi, savu vēsturi, mācīties mīlēt un cienīt valsts valodu. Es domāju, ka tad sabiedrībā šīs problēmas, kas ir mākslīgi uzkurinātas, pamazām aizies otrā plānā un priekšplānā būs jautājumi, kas saistīti ar sabiedrības attīstību, labklājību un zināšanu apguvi.
Vēl viens no tematiem, par kuru mēs redzam, ka nāksies rudenī nopietni padiskutēt, būs grozījumi pašvaldību vēlēšanu likumā. Jo, kā mēs jau manījām, arī daži kreiso frakciju deputāti izsaka izbrīnu par to, ka nepilsoņiem nav dotas vēlēšanu tiesības, jo laikam viņi tiešām nav pamanījuši, ka Latvija nav iestājusies Neatkarīgo valstu savienībā vai kādā citā asociācijā. Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā, un loģiski, ka Eiropas Savienības valstu pilsoņiem būs šīs tiesības Latvijā arī vēlēt, tātad dažiem simtiem vai dažiem tūkstošiem cilvēku. Turklāt, teiksim uzreiz, ka šo cilvēku attieksme pret Latviju ir pavisam cita, viņi saprot, ka Latvija ir neatkarīga un patstāvīga valsts, un vairums no šiem cilvēkiem, vai tie ir somi, vai vācieši, vai kādi citi, ir paraugs arī tam, ka latviešu valodu var apgūt un var cienīt šīs zemes paražas un tiesības.

Saeimas preses dienests