1990.gada 8.maija sēdes stenogramma

Rīta sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Turpinām sesijas darbu. Rīta sēdi paziņoju par atklātu. Pirms sākam izskatīt darba kārtību, būtu pareizi dot vārdu Mandātu komisijas priekšsēdētājam Budovskim. Tādās reizēs Mandātu komisijas priekšsēdētājs vienmēr ir prioritāte.

M.Budovskis: Augsti godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Atļaušos nolasīt Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu. Centrālā vēlēšanu komisija, noklausījusies un apspriedusi Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa Šupiņa ziņojumu par vēlēšanu likuma ievērošanu 39.vēlēšanu apgabalā, nolemj reģistrēt par Latvijas PSR deputātu Rīgas 39.vēlēšanu apgabalā Staņislavu Buku. Otrs iesniegums ir telegramma krievu valodā. */“Pārbaudot materiālus sakarā ar pilsoņa Burova iesniegumu, nav konstatēti Latvijas PSR Konstitūcijas un likumu par Latvijas PSR deputātu ievēlēšanu pārkāpumi. Baltijas flotes kara prokurors Bernadskis.”/ Tātad saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu Nr.85 un Baltijas kara flotes prokurora telegrammu Mandātu komisija iesniedz Latvijas Republikas Augstākajai padomei izskatīšanai šādu lēmumu projektu.
“Latvijas Republikas Augstākā padome, izskatījusi Mandātu komisijas ziņojumu, saskaņā ar Latvijas PSR Konstitūcijas 99.pantu nolemj atzīt Rīgas 12. un 39.vēlēšanu apgabala Latvijas PSR tautas deputātu Vladimira Smirnova un Staņislava Bukas pilnvaras.
Vienlaicīgi Mandātu komisija atvainojas deputātam Leonīdam Alksnim un lūdz turpmākajā darbā izvairīties no viņa un deputāta Viktora Alkšņa sajaukšanas.”

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi sakarā ar Mandātu komisijas ziņojumu? Jautājums, kā es saprotu, ir deputātei Buķelei.

E.Buķele: Man ir jautājums Mandātu komisijas priekšsēdētājam. Esmu iedevusi Mandātu komisijai iesniegumu izskatīt materiālus par deputātu Jāni Dzintaru. Es lūdzu šo jautājumu no darba kārtības nenoņemt. Kā jūs zināt, priekšvēlēšanu kampaņas laikā presē un citos masu informācijas līdzekļos bija ārkārtīgi negatīva informācija par deputātu Jāni Dzintaru. Ja šī informācija nav patiesa, tā ir jāatsauc. Ja informācija ir patiesa, tad es uzskatu, ka Jānis Dzintars nav tiesīgs pārstāvēt mūsu tautas intereses Augstākajā padomē, jo tas met ēnu uz visiem Augstākās padomes deputātiem. Es lūdzu Mandātu komisiju papildināt varbūt vēl ar kādiem deputātiem un šo jautājumu pārbaudīt. No savas puses ierosinu darbā iesaistīt deputāti Rutu Marjašu. Man ir vēl viens jautājums, ja cienījamais priekšsēdētājs atļauj turpināt.
Es ceru, ka cienījamie deputāti sapratīs mani pareizi. Mēs šeit esam sanākuši strādāt ļoti nopietni. Deputāts Rubiks, kuru Augstākā padome nebija pilnvarojusi nevienam zvanīt, informēt un sniegt valdības vārdā informāciju par Augstākās padomes darbu, ir pārkāpis savu pilnvaru robežas.
Es neapšaubu deputāta Aleksejeva kompetenci, bet, ja viņš jūt, ka negūst piekrišanu deputātu vidū, tad viņš sauc palīgā savus vēlētājus. Es uzskatu, ka šī un arī iepriekš minētā deputāta Rubika rīcība ļoti saasina situāciju sabiedrībā. Tas nevienam no mums nav nepieciešams. Arī viņiem, kā viņi paši to ir teikuši.
Vēl attiecībā uz vakardienas rezolūciju par armiju, es atvainojos, šī deputāta uzvārdu nezinu. Uzskatu, ka neviens mūsu armiju 9.maija svētku priekšvakarā neapdraud. Tādēļ šādas rezolūcijas iesniegšana Augstākajā padomē, ka padomju armijas apakšvienība ir gatava ķerties pie ieročiem, lai gan šo apakšvienību neviens nav apdraudējis, destabilizē stāvokli.
Es aicinu deputātus un Mandātu komisiju par šiem jautājumiem padomāt. Mēs nespēlējamies smilškastēs, mēs esam nākuši veikt nopietnu darbu.

Priekšsēdētājs: Ja mēs pašreiz sāksim politiskas diskusijas, tā būs kļūda. Es devu vārdu Mandātu komisijas priekšsēdētājam konkrētam ziņojumam. Ja jautājums nebūs par konkrēto ziņojumu, es pārtraukšu uzstāšanos. Mēs balsosim par konkrēto ziņojumu. Ja jūs gribat darba kārtībā vispārējas politiskas diskusijas par to, kas, ko un kur teica, tad tādas arī paredzēsim darba kārtībā. Turpināsim sesiju.
Es jums, deputāt Aleksejev, nedevu vārdu.

A.Aleksejevs: */Es lūdzu vārdu uzziņai./

Priekšsēdētājs: */Nekādu uzziņu. Vai jums ir konkrēts jautājums Mandātu komisijas priekšsēdētājam?/

A.Aleksejevs: */Es domāju gan./

Priekšsēdētājs: */Vai jums ir jautājums?/

A.Aleksejevs: */Man ir uzziņa, jo šeit tika minēts mans uzvārds. Un es ceru, ka mūsu sapulce ir demokrātiska./

Priekšsēdētājs: */Paldies. Lūdzu, apsēdieties./
Jautājumu nav. Mandātu komisija ierosina atzīt Rīgas 12. un 39.vēlēšanu apgabala deputātu Vladimira Smirnova un Staņislava Bukas pilnvaras. Kuri deputāti ir par to, lai apstiprinātu šo Mandātu komisijas lēmuma projektu, lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Pirms tam reģistrēsimies. Zālē ir 176 deputāti. Ja ar tādu ģeometrisko vai vienkāršu aritmētisko progresiju atbilstoši nostrādāto dienu skaitam turpinās samazināties to deputātu skaits, kuri piedalās sēdē, tad jūs saprotat, uz ko mēs virzāmies. Lūdzu balsošanas rezultātu. Par— 126, pret— 21, 26 atturas. Deputāts Salītis ir par.
Lēmums ir pieņemts. Deputātu Vladimira Smirnova un Staņislava Bukas pilnvaras apstiprinām un vēlam mūsu kolēģiem radošu darbu.
Vakar tika iesniegti pieprasījumi. Atbildes uz šiem pieprasījumiem mēs organizēsim starplaikos starp jautājumu izskatīšanu, bet nesāksim pašreiz sesiju ar šīm atbildēm.
Kāda mums ir situācija? Situācija ir tāda, ka pašreiz būtu loģiski, ja mēs izskatītu nolikumu par pastāvīgajām komisijām un pēc diskusijām šo nolikumu, protams, apstiprinātu. Mums visiem kopīgi vajadzētu ievēlēt pastāvīgās komisijas, bet pēc tam varētu lemt par komisiju priekšsēdētājiem. Līdz ar to mēs tuvotos jautājumam par Augstākās padomes Prezidiju.
Tātad nākamais mums būtu jāizskata likumprojekts par Latvijas Republikas Ministru padomes sastāvu un tās darbības pamatvirzieniem. Turklāt tas ir jautājumu bloks, kuru mēs varētu izlemt šeit, plenārsēdē, un tālāk, tas būtu ceturtdien, mēs varētu turpināt komisijās. Mums Ministru padome iesniegtu savus priekšlikumus par ministru kandidatūrām, un mēs tās izskatītu vispirms komisijās. Protams, šeit var rasties jautājumi, tāpēc man jums ir jādara zināmi daži priekšlikumi, piemēram, priekšlikumi par Augstākās tiesas priekšsēdētāju un citi. Taču pats galvenais šobrīd mums ir nolikums par komisijām— radīt komisijas, apstiprināt to priekšsēdētājus— un jautājums par Latvijas Republikas Ministru padomes sastāvu un tās darbības virzieniem. Ja mēs to izdarītu, tad, manuprāt, mēs ļoti konstruktīvi virzītos uz priekšu. Un, lai kādi mums arī rastos politiskie jautājumi, mūsu galvenais uzdevums šobrīd ir veidot varas struktūras, veidot valdību. Lai būtu izpildvara, lai būtu cilvēki, kuri konkrēti strādā un konkrēti atbild. Tas, protams, es vēlreiz uzsveru, neizslēdz iespēju, ka jums šeit rodas politiska rakstura jautājumi, mēs tos izskatīsim, taču, manuprāt, mēs nedrīkstam ne mirkli aizmirst galveno domu. Kādi ir jūsu priekšlikumi par nule izteikto viedokli? Šeit var rasties jautājums, kā mēs nolikumā par komisijām apspriedīsim, piemēram, jautājumu par to priekšsēdētāju vēlēšanām. To mēs vispirms izdarīsim komisijā un pēc tam apstiprināsim šeit, plenārsēdē, vai arī otrādi. Taču tās visas ir diskutējamas detaļas, nolikuma detaļas, pie kurām tagad laiku nevajadzētu tērēt. Ja jums principiālu iebilžu nav, tad es vēlreiz formulētu savu priekšlikumu un tad jūs izteiksit savu attieksmi. Tātad priekšlikums ir tāds: ietvert darba kārtībā sekojošus jautājumus: likumprojektu par Latvijas Augstākās padomes pastāvīgo komisiju nolikuma pastiprināšanu, tālāk— par pastāvīgo komisiju ievēlēšanu un, visbeidzot,— likumprojektu par Latvijas Republikas Ministru padomes sastāvu un darbības pamatvirzieniem. Tātad tie ir trīs galvenie jautājumi, kurus es ierosinu iekļaut mūsu darba kārtībā. Tagad, lūdzu, izsakiet savus priekšlikumus un viedokļus.

No zāles: */Anatolij Valerjanovič! Iespējams, ka jautājumu būtu mazāk, ja mēs sākumā būtu pieņēmuši pilnu darba kārtību visai sesijai, bet tagad mums bezgalīgi rodas vieni un tie paši jautājumi. Mani interesē— kad mēs to varam izdarīt?
Otrs jautājums. Kad mums tiks izsniegta visa sesijā izskatāmo dokumentu pakete? Tāpēc ka nav iespējams strādāt, ja mums dokumentus izsniedz pirms sēdes sākuma vai to izskatīšanas laikā sēdē.
Cik dienu turpināsies sesija? Kā mēs strādāsim? Es lūgtu nesākt mūsu šīsdienas darbu, kamēr kopumā nav atrisināts jautājums par sesijas darba kārtību./

Priekšsēdētājs: */Uzreiz paskaidroju, nekomentējot jūsu priekšlikumu. Prakse ir tāda, vismaz PSRS Augstākajā padomē un kongresā: kamēr mēs neesam atrisinājuši organizatoriskos jautājumus un mums nav valdības, ir bezjēdzīgi sēdēt un diskutēt par darba kārtību, par to, ko mēs izskatīsim, piemēram, jūlija beigās. To var darīt, bet tā ir velta laika tērēšana. Tāpēc ka 6.jūlijā būs cita situācija un mēs sēdēsim un apspriedīsim jautājumus, kuri radīsies 6.jūlijā.
Es pilnībā piekrītu jūsu piezīmei par to, ka visus izskatāmo jautājumu materiālus vajag izdalīt iepriekš. Es ceru, ka par manis ierosinātajiem jautājumiem jums ir materiāli./

V.Alksnis: */Anatolij Valerjanovič! Es gribētu šajā jautājumā jums iebilst. Pirmkārt, kongresos, sesijās tomēr pirmais punkts vienmēr ir darba kārtības apstiprināšana.
Turklāt es atsaucos uz pasaules pieredzi. Man ir Starpparlamentu padomes izdevums, lasu: “Tāda prakse, ka tiek sastādīta darba kārtība samērā ilgam laikam, paver iespēju sistemātiski organizēt parlamenta darbību un nodrošina zināmu stabilitāti un debašu nepārtrauktību. Nejauši grozījumi nav vēlami. Tie ne tikai rada jucekli jautājumu izskatīšanas kārtībā, bet var izraisīt arī strīdus un pārsteidzīgus balsojumus, kas diezin vai atbilst parlamenta pašcieņai. Ņemot to vērā, bieži tiek veikti pasākumi, lai jau apstiprinātajā darba kārtībā netiktu izdarīti nekādi grozījumi.” Itālijā darba kārtības grozījumiem ir nepieciešams vairākuma atbalsts— trīs ceturtdaļas deputātu balsu un divas trešdaļas— Senātā. Vācijas Federatīvajā Republikā jebkuru jautājumu no darba kārtības izslēdz ar Bundestāga lēmumu, taču jaunu jautājumu tajā nevar iekļaut, ja pret to ir nobalsojuši pieci klātesošie deputāti.
Es uzskatu, ka mēs šim jautājumam veltām maz uzmanības. Ja mēs jau no paša sākuma būtu pievērsušies darba kārtībai un precīzi sadalījuši savu darbu, deputāti zinātu, kas tiks apspriests, un tā rezultātā mēs strādātu daudz produktīvāk./

Priekšsēdētājs: */Es nekomentēšu. Es jau paskaidroju, ka ir nepieciešams izveidot komisiju, pieņemt nolikumu par komisijām un izlemt ar valdību saistītos organizatoriskos jautājumus./
No zāles: */Man ir šāds jautājums. Kad mēs izskatīsim deputāta statusu un pagaidu nolikumu par deputātu nodrošinājumu? Tāpēc ka mēs strādājam, pamatojoties uz entuziasmu, bet runājam par profesionālu parlamentu. Varbūt šo jautājumu vajag iekļaut darba kārtībā, pirms sākam veidot valdību un visu pārējo?/

Priekšsēdētājs: */Tiklīdz mēs izveidosim komisijas, bet tas taču ir mūsu galvenais uzdevums, tiklīdz tās uzsāks darbu, pirmais jautājums būs par mūsu turpmāko reglamentu, arī jautājums par deputāta statusu. Kad komisijas strādās, mēs varēsim apspriest arī jautājumu par deputāta statusu un visus pārējos reglamenta jautājumus, un tad mēs varēsim skatīt darba kārtības jautājumus līdz pat augustam un tā tālāk. Kamēr komisijas nestrādā, kamēr valdība nav izveidota, es domāju, tās visas ir veltīgas diskusijas, arī diskusija par laika noteikšanu, cik ilgi mēs strādāsim./

V.Alksnis: */Paldies, atbilde mani apmierina. Tātad visas šīs dienas, kas tagad ir aizritējušas, tur ieies automātiski./

Priekšsēdētājs: */Dabiski./

J.Bojārs: Tātad mēs tagad pieņemsim ceturto sadaļu, vai tā?

Priekšsēdētājs: Kā, lūdzu?

J.Bojārs: Pagaidu reglamenta ceturto sadaļu?

Priekšsēdētājs: Jā, nolikumu par komisijām.

J.Bojārs: Zināt, man tomēr ir priekšlikums pieņemt arī, un 9.sadaļu, jo mēs taču visu laiku pieņemam lēmumus un balsojam, lai mums tas viss nebūtu sadalīts pa krikumiem. Tas ir viens. Vajadzētu pieņemt arī 4., 8. un 9.sadaļu. Bez tam es gribētu vērst visu klātesošo uzmanību uz to, ka šajā pagaidu reglamentā vispār nav ietverta kāda ārkārtīgi svarīga sadaļa, svarīgs jautājums, kuram vajadzētu būt arī pagaidu reglamentā. Tā ir likuma, lēmuma teksta izstrāde vispār. Protams, šis jautājums būs pilnīgi izvērsts reglamentā, taču mums vajag kādus pagaidu noteikumus, jo mēs visu laiku pieņemam likumus un lēmumus, un katrs ceļas kājās un ierosina papildinājumus, tātad mums vajadzētu pieņemt vismaz pagaidu noteikumus. Vajadzētu nosēdināt komisiju, lai tā šodien strādā kaut vai līdz naktij un papildina šo pagaidu reglamentu tiktāl, ka mēs varam strādāt un rīt vai 10.datumā to pieņemt. Tātad mans priekšlikums ir šāds: pirmais— pagaidu reglamentā pieņemt gan 4., gan 8., gan 9.sadaļu, un otrs— varbūt šovakar vajadzētu izstrādāt pagaidu reglamenta sadaļu, kas atteicas uz likumu un lēmumu pieņemšanu.

Priekšsēdētājs: Protams, mēs varam tagad sākt diskusiju par visu reglamentu. Vārds deputātam Vidavskim.

A.Vidavskis: */Godātais Anatolij Valerjanovič! Godātie deputāti! Vēlētāji zvanīja man pat uz viesnīcu un teica, ka republikā, arī Rīgā un Daugavpilī, veikalos faktiski trūkst ilgi glabājamu pārtikas preču: miltu, putraimu, sāls, sērkociņu utt. Kopš maija benzīnu nevar dabūt individuālo automašīnu īpašnieki. Sakarā ar to es gribētu lūgt jūs, godātais Anatolij Valerjanovič, darba kārtībā iekļaut tirdzniecības ministra vai kāda valdības pārstāvja informāciju par to, kādi operatīvi, steidzami pasākumi tiek veikti, lai stabilizētu situāciju šajā jautājumā./

Priekšsēdētājs: */Tas vēlreiz mums atgādina, ka ir jāvirzās uz priekšu un jāieceļ izpildvara, bet pēc tam jānoklausās tā./ Vārds deputātei Seilei.

A.Seile: Es ierosinu izteikt savu attieksmi pret Anatolija Gorbunova priekšlikumu balsojot un atbalstīt viņu.

I.Geidāns: Man ir jautājums. Mēs esam apjukuši. Vai mēs 3.nodaļu debatēs esam apstiprinājuši vai ne? Man liekas, ka ne.

Priekšsēdētājs: Kā— lūdzu?

I.Geidāns: Manuprāt, mēs pagaidu nolikumā neesam ap-stiprinājuši 3.nodaļu, bet mēs taču visu laiku debatējam. Man ir lūgums to tomēr apstiprināt, lai mēs šajā sistēmā varam ieviest kaut kādu kārtību. Un otrais jautājums, cienījamais priekšsēdētāj, man ir jums. Vai esmu pareizi sapratis, ka šodien iesniegtie deputātu pieprasījumi tiks vai nu nolasīti, vai apspriesti pārtraukumos?

Priekšsēdētājs: Jā, jā.

I.Geidāns: Paldies.

P.Šapovālovs: */Godātais Anatolij Valerjanovič! Es gribētu motivēt savu priekšlikumu un atbalstīt citu deputātu izteiktos priekšlikumus par mūsu darba reglamentu un darba kārtības apstiprināšanu. Tomēr gribu izteikt savu viedokli arī par to, ka katrā atsevišķā situācijā jūs vadāt sesiju, izmantojot vairākuma balsojumu pat attiecībā uz dažādiem procedūras jautājumiem. Es uzskatu, ka mums obligāti jāpieņem vismaz pagaidu reglaments un jāiezīmē darba kārtība kaut vai tuvākajām dienām. Tā, piemēram, vakar, pat ievēlot Ministru padomes priekšsēdētāju, mēs faktiski nebalsojām par lēmumu šajā jautājumā./

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Vārds deputātam Plotniekam.

A.Plotnieks: Man ir tāds priekšlikums: ļoti straujā tempā apmēram stundas laikā izdiskutēt šo reglamenta projektu visumā un to pieņemt, jo parlaments nevar strādāt, ja ir reglamentēti tikai atsevišķi tā darbības posmi vai formas. Ātri strādājot, mēs to varam izdarīt, un līdz ar to mums būs vismaz kāds juridisks pamats zem kājām. Turklāt tajā būs jāievieš grozījumi un papildinājumi. Tas ir nākamās dienas, parītdienas, darbs.

Priekšsēdētājs: Kāds ir konkrētais priekšlikums?

A.Plotnieks: Es ierosinu šajā gadījumā likt uz balsošanu jautājumu par to, ka mēs pieņemam reglamentu visumā. Un pēc tam sākam to pārrunāt, lai ieviestu nepieciešamos grozījumus un par tiem nobalsotu.

Priekšsēdētājs: Par kuru pagaidu reglamentu jūs runājat?

A. Plotnieks: Šajā gadījumā par dažiem organizatoriskiem jautājumiem kā pagaidu reglamentu visumā. Mums nevajadzētu to diskutēt pa struktūrdaļām, bet izlemt tā likteni kopumā.

Priekšsēdētājs: Jā, loģiski tas ir, taču jūs izlasiet, kas šajā pagaidu reglamentā ir teikts. Tātad tagad mums jāsāk diskutēt par tautas kontroli. Jūs domājat, ka mēs par tautas kontroli un par Ministru padomi varēsim visu izdiskutēt, ja debates ilgs tikai vienu stundu? Kāpēc jūs spriežat tā: ja tās shēmas ir skaidras, tad varam doties ātri uz priekšu? Manuprāt, mēs tik ātri uz priekšu netiksim. Jūs apskatieties, kas tur ir iekšā. Šeit runa par apkārtējās vides aizsardzības komiteju, par tiesu, par tautas kontroli, arī par Ministru padomi un vēl par visu pārējo. Es piekrītu, mums vajadzētu šeit paildzināt debates. Jā, debates varētu būt, taču mums ir jāvirzās uz priekšu, jo citādi mēs tagad tomēr iestigsim šajos jautājumos. Kādi vēl ir priekšlikumi? Vārds deputātam Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš: Es gribētu atgādināt godājamiem kolēģiem, ka mēs nedzīvojam tukšā vietā, ka mums joprojām darbojas un ir spēkā Latvijas PSR Augstākās padomes reglaments, kas pieņemts 1979.gadā. Un es gribētu teikt arī kolēģim Bojāram, ka tajā ir ļoti plaša nodaļa par likumu pieņemšanu. Tātad mēs jau tagad varam šos jautājumus regulēt un vadīties pēc šā spēkā esošā reglamenta. Mēs nestāvam tukšā vietā, tāpēc ierosinu strādāt tā, kā to ierosināja Augstākās padomes priekšsēdētājs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad dosim vēl vārdu deputātam Bojāram, bet pēc tam tomēr balsosim.

J.Bojārs: Es vēlreiz gribu precizēt savu priekšlikumu. Ja mēs turpināsim strādāt tā, kā to darām tagad, manuprāt, mēs atstāsim nenopietnu cilvēku iespaidu. Šeit mums ir priekšā dokumenti, kuros ir konkrētas sadaļas, un tās mums tagad ir jāpieņem, jo mēs taču visu laiku pieņemam lēmumus, bet uz kāda pamata? Četras sadaļas— trešā, ceturtā, astotā un devītā —, manuprāt, ir jāpieņem jau tagad. Tas ir mans priekšlikums, un es gribu to likt uz balsošanu. Pieņemsim šīs četras sadaļas un tad virzīsimies tālāk. Tad mums būs kaut kāds legāls pamats zem kājām. Kādam mērķim tad mēs to visu te gatavojām?

A.Plotnieks: Es gribu piebilst nelielu piezīmīti šajā sakarā. Godājamo kolēģi! Ja mēs šodien neesam skaidrībā, vai vēlamies veidot Tautas kontroles komiteju, Valsts kontroles ministriju vai vēl ko citu, mums nav arī jātiek skaidrībā šajā jautājumā, jo reglaments neuzliek par pienākumu veidot tos vai citus valsts orgānus, tajā ir ieskicētas tikai darba formas, tāpēc šo pagaidu reglamentu var pieņemt, vienīgi vienojoties par atsevišķiem principiāliem jautājumiem, piemēram, par debašu ilgumu vai kaut ko citu. Tas ir procesuāls, nevis konstitucionāls dokuments.

Priekšsēdētājs: Sakarā ar to, ka jūs mikrofonu paņēmāt bez atļaujas, lūdzu, nolieciet mikrofonu tālāk no pirmās rindas. Tātad priekšlikums ir sekojošs: bez jau minētajiem jautājumiem iekļaut darba kārtībā jautājumu par pagaidu reglamenta šādām sadaļām: par debatēm, par Augstākās padomes pastāvīgajām komisijām (tās mēs, protams, izskatīsim, bet tas jau mums bija paredzēts), par lēmumu pieņemšanu un par balsošanu. Tāda būs mūsu darba kārtība. Tomēr jautājumus par pastāvīgajām komisijām un par Ministru padomes nolikumiem vajadzētu ietvert atsevišķos punktos, kurus mēs izskatīsim, apspriežot konkrētos jautājumus. Es domāju, ka tā būs pareizāk. Vai jūs piekrītat, deputāt Bojār? Jā. Tātad šī daļa ir reglamentēta. Tālāk apspriedīsim nolikumu par pastāvīgo komisiju izveidošanu, un tajā būs iekļauti arī reglamenta jautājumi. Tātad nākamais jautājums ir— par pastāvīgo komisiju izveidošanu, par komisiju priekšsēdētāju vēlēšanām un par Ministru padomes sastāvu. Par Ministru padomi es Jums jau nolasīju: “Par Latvijas Republikas Ministru padomes sastāvu un tā darbības pamatvirzieniem.” Varbūt balsosim par šo priekšlikumu, bet pēc tam, ja pārējie deputāti uzstās, ka jābalso arī par viņu priekšlikumiem, tad balsosim priekšlikumus to ienākšanas kārtībā, taču, manuprāt, tad kāds no šiem piedāvātajiem priekšlikumiem būs jāanulē un jābalso no jauna par deputāta ierosināto priekšlikumu. Vai viss ir skaidrs? Lūdzu, ieslēdziet balsošanas režīmu. Kuri deputāti iestājas par to, lai mēs izskatītu tādu minēto darba kārtību un tajā iekļautos jautājumus, lūdzu balsojiet! Kuri ir par , kuri— pret vai atturas? Vai varam rezumēt rezultātu? Par— 158, pret— 11, atturas— 2. Kā, lūdzu? Tātad par ir 159 deputāti. Lēmums ir pieņemts. Ja kāds no deputātiem grib anulēt šos pieņemtos punktus un ierosina ko citu, tad šo priekšlikumu liksim uz balsošanu. Vai iebildumu nav?
Tagad runāsim par šiem trim reglamenta punktiem, kurus esam pieņēmuši,— par debatēm, lēmumu pieņemšanu un balsošanu. Kādi ir ierosinājumi par pašu apspriešanas gaitu? Cik ilgi mēs tagad debatēsim par šiem jautājumiem? Vārds deputātam Bojāram.

J.Bojārs: Man ir priekšlikums— katram runātajam dot piecas minūtes, ne vairāk. Jautājums ir ļoti konkrēts un ļoti īss. Garas debates nerīkosim, runāsim tikai par priekšlikumiem.

Priekšsēdētājs: Un cik ilgi vispār debatēsim?

J.Bojārs: Es domāju, pietiks ar stundu, ne ilgāk. Man ir tāds priekšlikums— varbūt pusstundu.

Priekšsēdētājs: Šie jautājumi mums ir izskatīti jau organizatoriskā darba komisijā, tāpēc varbūt tiešām konkrētiem priekšlikumiem dosim piecas minūtes laika, bet attieksmi izteiksim balsojot, pašas debates neturpināsim ilgāk par pusstundu. Vai iebildumu nav? Vai balsot vajag? Nevajag. Lūdzu, vārds jums, Sergej Dīmani!

S.Dīmanis: Debatēm vajag vairāk— stundu laika.

Priekšsēdētājs: Zināt, varbūt atļaujiet izmantot kompromisa variantu, atļaujiet man vadīt debates pusstundu un pēc tam kopīgi izlemsim, jo būs skaidri redzams, cik mums būs priekšlikumu, cik mēs esam polāri savos viedokļos. Varbūt mums stunda nemaz nebūs vajadzīga, taču, ja mēs jutīsim, ka tā ir vajadzīga, tad nobalsosim. Vai jūs neiebilstat, deputāt Dīmani? Paldies. Tātad varam atklāt debates. Pirmais roku pacēla deputāts Juris Bojārs. Zīmītes sūtiet sekretariātam.

J.Bojārs: Cienījamie deputāti, cienījamais priekšsēdētāj! Trešajā sadaļā es gribētu pievērst uzmanību 13.punktam. Ierosinu 15 minūtes nomainīt ar 10 minūtēm, jo Rietumu parlamentos dod ļoti īsu laiku runām. Piemēram, Zviedrijas parlamentā— 12 minūtes. Es domāju, ka 10 minūtēs galveno domu deputāts var formulēt. Tālāk, ceturtā sadaļa, 18.punkts. Te ir paredzēts, ka deputātu var ievēlēt ne vairāk kā vienā pastāvīgajā komisijā. Man tomēr ir priekšlikums dot deputātam iespēju strādāt divās komisijās, jo, paskatoties uz darba grupas priekšlikumu, jūs redzat, ka, piemēram, Romāns Apsītis ir Mandātu un ētikas komisijā, kā arī Likumdošanas jautājumu komisijā. Es uzskatu, ka daudziem deputātiem varētu interesēt darbs divās komisijās, un vajag dot šādu iespēju. Tajā pašā 18.punktā mums vajadzētu pierakstīt tēzi, kas ir PSRS reglamentā šādā redakcijā: “Deputāts, kas nav ievēlēts par komisijas locekli, ir tiesīgs piedalīties jebkuras komisijas sēdē bez balsstiesībām.” Tālāk 8.sadaļā ir runa par lēmumu pieņemšanu. Sevišķi strīdīgs ir 42.punkts— par to, vai plenārsēdes ir tiesīgas ar to vai citu kvorumu. Es gribētu atgādināt, ka, piemēram, Zviedrijas parlamentā tāda kvoruma vispār nav. Uz plenārsēdi ierodas tikai tie cilvēki, kas ir ieinteresēti konkrētā jautājuma apspriešanā, tāpēc zālē var būt 10, 20 cilvēki vai mazāk. Es uzskatu, ka mums jāpārņem šī pieredze. Turpretīm 46.punkts jau ieved pilnīgu kārtību šajā jautājumā. Ir noteikts kvorums balsošanai. Mums nevajag noteikt nekādu kvorumu jautājuma apspriešanai, lai nebūtu tā, ka situācija izvēršas līdz pilnīgai ačgārnībai, kad sēž, piemēram, tikai prezidijs. Mēs varētu noteikt 10, 20 cilvēku kvorumu, bet tā arī absolūti formāla lieta. Es vēlreiz atgādinu, ka esmu iepazinies, kā strādā Zviedrijas parlaments. Jūs zināt, ka galvenokārt tas strādā restorānā. Frakcijas un deputātu grupas sēž pie galda, ēd vai dzer kafiju un apspriež jautājumus. Bet toties tad, kad jābalso, balsošanas laiks ir precīzi izziņots, tabele izkārta pie sienas, atskan zvans visā Riksdāgā, visi deputāti skrien uz balsošanu un visi balsotāji ir uz vietas. Visi nobalso un pēc tam atkal ir brīvi. Tāpēc es ierosinu 42.punktu mainīt šādā redakcijā: “Latvijas PSR Augstākās padomes plenārsēdes ir...”

Priekšsēdētājs: Lūdzu, uzmanību!

J.Bojārs: Jā, pirmajā acumirklī tas šķiet smieklīgi, bet tas ir ļoti pareizi. Jautājuma apspriešanā piedalās tie, kas ir ieinteresēti. Varbūt tas ir medicīniskas dabas jautājums, kur man nav ne mazākās jēgas, vai ekoloģija, vai jebkurš cits jautājums. Pārējie tajā laikā var strādāt savās komisijās. Tātad 42.punktu šādā redakcijā: “Latvijas PSR Augstākās padomes plenārsēdes ir tiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā”— liksim 10 vai 20, lai nebūtu galīgs idiotisms. Un tālāk es ierosinu šovakar vai varbūt 9.datumā sapulcēties komisijai pēc frakcijas un izstrādāt 10.sadaļu— pagaidu sadaļu par likumu un lēmumu tekstu izstrādi un par papildinājumu iesniegšanu. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo pretējā gadījumā mums nekādas kārtības nebūs. Tas man pagaidām viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es ceru, ka deputāts Endziņš cītīgi pieraksta visus priekšlikumus, kaut gan acīmredzot balsošana mums notiks par katru sadaļu atsevišķi. Lēmuma pieņemšanu mēs balsosim par katru punktu, ja būs dažādi priekšlikumi. Vārds deputātam Seikstam, nākamais runās deputāts Bērzs. Jau pateica. Tad deputāts Bērzs.

A.Bērzs: Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Es jūsu uzmanību gribētu vērst uz 50.punktu. Un šajā sakarībā padomāt par jaunu loģiku attieksmē pret balsošanu. 50.punktā ir ierakstīts: “Ja deputāts nepiedalās balsošanā vai neatrodas plenārsēdes zālē, uzskatāms, ka balsojot viņš ir atturējies.” Padomāsim, ko nozīmē balsošana. Mums ir skaidrs, kas ir “par”, mums ir skaidrs, kas ir “pret”. Atturēšanās ir noteikta viedokļa izteikšana. Mēs atturamies tad, ja kādu ētisku apsvērumu dēļ negribam balsot, piemēram, nevēlamies balsot par sevi. Mēs atturamies gadījumā, ja nejūtamies pietiekami kompetenti, lai izlemtu jautājumu. Savu nezināšanu par problēmu zināmā mērā izsakām atturoties. Bet ir vēl ceturtā pozīcija. Tā ir nepiedalīšanās balsošanā. Tam var būt dažādi iemesli. Dažs vienkārši var uzskatīt, ka šis jautājums ir tik mazsvarīgs, ka sevi vispār nepiepūlē ar piedalīšanos balsošanā. Cits uzskata, ka šis jautājums viņam ir vienaldzīgs un tādēļ viņam nav vajadzības ietekmēt balsošanas rezultātu. Bet, ja deputāts nevēlas ietekmēt balsošanas rezultātu, tas nozīmē, ka viņš jau iepriekš ir piekritis tam rezultātam, kādu pieņems vairākums. Tātad, nepiedaloties balsošanā, deputāts nevis atturas, bet ir solidārs ar vairākuma viedokli. Tāpēc mans priekšlikums ir šo punktu pieņemt sekojošā redakcijā: “Ja deputāts nepiedalās balsošanā vai neatrodas plenārsēdes zālē, uzskatāms, ka balsojot viņš ir solidārs ar vairākuma viedokli.” Es ceru, ka, pieņemot šo pareizo viedokli, mēs ar laiku ieviesīsim arī tādu praksi, ka summēsim “par”, “pret” un “atturas”. Tādējādi to balsis, kuri nav bijuši klāt, kuri nav piedalījušies balsošanā, mēs varēsim pieskaitīt vairākuma viedoklim.

Priekšsēdētājs: Sekretariāts man ir iesniedzis sekojošo: debatēs ir pieteikušies deputāti— Zaļetajevs, Šapovālovs, Plotnieks, Dīmanis, Jagupecs un Kurdjumovs.
Vārds deputātam Zaļetajevam.

S.Zaļetajevs: */Godātie deputāti! Es gribu pievērst jūsu uzmanību 42.punktam. Tas ir samērā principiāls punkts, tas skar konstitucionālu normu. Es, protams, nezinu, kādi Konstitūcijas panti pie mums darbojas, kādi nedarbojas. Kā jums ir zināms, deputāts Gavrilovs vakar iesniedza attiecīgu pieprasījumu, taču pagaidām atbildes uz šo pieprasījumu nav. Un tomēr man nav pamata domāt, ka PSRS Konstitūcijas 100. pants nav spēkā. Šā panta pēdējā rindkopā ir teikts: “Plenārsēdes ir tiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk par divām trešdaļām no deputātu kopskaita.” Es neredzu pietiekami būtisku pamatojumu tam, lai, pusstundu apspriedušies, tā uzreiz mainītu konstitucionālas normas.
Analoģiska norma attiecas arī uz astotās sadaļas 44. punktu. Arī šis punkts skar konstitucionālu normu, proti, Konstitūcijas 97. pantu, kurā ir teikts, ka virkni likumu pieņem ar divu trešdaļu balsu vairākumu. Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka šis ir ļoti nopietns, svarīgs un principiāls jautājums.
Es, protams, cienu deputāta Bojāra vēlmi strādāt sesijā, atrodoties kafejnīcā, bet mēs vēl neesam sasnieguši tādu attīstības stadiju. Tāpēc es neuzskatu par iespējamu šobrīd grozīt konstitucionālas normas un lūdzu atstāt tādu reglamentu, kāds ir ierakstīts Konstitūcijā./

Priekšsēdētājs: Deputāts Šapovālovs, nākošais runās deputāts Plotnieks.

P.Šapovālovs: */Godātie deputāti, godātais priekšsēdētāj! Es ierosinu pievērsties mūsu reglamenta 15.punktam. Tur rakstīts, ka debates tiek izbeigtas pēc Augstākās padomes lēmuma. Mēs pieņēmām nolikumu par frakcijām, un tur ir 7.punkts, saskaņā ar kuru tiesības uzstāties tiek piešķirtas proporcionāli deputātu skaitam frakcijās. Tāpēc ierosinu papildināt, ka debates tiek pārtrauktas pēc Augstākās padomes lēmuma, taču ņemot vērā nolikuma par frakcijām 7.punktu. Nolikumu par frakcijām es pieminu tāpēc, ka mēs to esam jau pieņēmuši un mūsu pienākums ir to ievērot.
17.punktā rakstīts: “Latvijas PSR Augstākā padome nosaka šo komisiju skaitlisko sastāvu, ievēlē komisijas priekšsēdētāju un komisijas locekļus.” Lai kaut kā aizsargātu mūsu mazākuma tiesības, ierosinu turpināt (papildināt ar vārdu), ka komisiju priekšsēdētājus ievēlē, ņemot vērā frakcijas dalībnieku proporcionālas pārstāvības principu.
Tālāk es pievēršu jūsu uzmanību tam, ka attiecībā uz 50. punktu atbalstu tā deputāta viedokli, kurš uzstājās pirms manis. Šajā punktā ir teikts: ja deputāts nepiedalās balsošanā, neatrodas plenārsēžu zālē, tad balsojot tiek uzskatīts, ka viņš ir atturējies. Tas ir pilnīgs absurds! Es ierosinu šo punktu vispār izslēgt.
51.punktā rakstīts: “Latvijas PSR Augstākajā padomē lēmumus pieņem, atklāti balsojot— paceļot balsošanas kartītes”, bet 52.punktā par procedūras jautājumiem teikts, ka var izmantot elektronisko iekārtu. Es, godātie deputāti, domāju: ja jau mēs reiz esam uzstādījuši elektronisko iekārtu, tad mums arī jābalso ar elektroniskās iekārtas palīdzību, bet pēc priekšsēdētāja vai deputāta ierosinājuma mēs varam balsot, arī paceļot kartītes. Tāpēc es ierosinu izslēgt 51. un 52.punktu un šo punktu vietā ierakstīt, ka Augstākajā padomē visus lēmumus pieņem ar elektronikas palīdzību. Un gadījumā, kad ierosina priekšsēdētājs vai deputāts, lēmumu var pieņemt, paceļot kartītes.
Un vēl— pēc 53.punkta, kurā teikts, ka pēc ne mazāk kā 20 deputātu pieprasījuma sēdes vadītājam ir pienākums paziņot, ka lēmums tiek pieņemts, balsojot pēc saraksta, ierosinu ierakstīt jaunu 54. punktu, kurā lūdzu atspoguļot mazākuma tiesību ievērošanu, un proti: pēc ne mazāk kā 20 deputātu pieprasījuma priekšsēdētājam tāpat ir pienākums noteikt arī aizklāto balsošanu. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Deputātam Plotniekam vārds tiks dots, bet par turpmāko mums vajadzētu padomāt, jo man visu to lietu vajadzēs rezumēt un pabeigt. Es gan lūgtu runātājus atturēties no tādiem vārdiem, kuri dažreiz izsauc zālē jautrību. Mums ir daži kolēģi, kuri speciāli pasaka jautrību izraisošu vārdu, un tad mēs domājam nevis par lietu, bet par šo vārdu. Protams, tas skan efektīgi, bet darbā rada grūtības.
Vai mums nebūtu tomēr jānorunā sekojošais: pēc tam, kad deputāts Plotnieks izteiks savu viedokli, vajadzētu izskatīt konkrēti katru punktu. Tad mēs lūgtu Endziņu komentēt, un katrs no mums ļoti īsi izteiktu savu labojumu. Pēc tam mēs uzreiz balsotu un ietu uz priekšu. Tagad vārds deputātam Plotniekam.

A.Plotnieks: Godājamie Latvijas tautas deputāti! Daži ļoti konkrēti priekšlikumi. Pirmkārt, runājot par ceturto sadaļu, pastāvīgo komisiju komplektēšanu, mēs esam pieņēmuši aktu, kas reglamentē frakciju darbību, un, šķiet, mums atliek tikai atkārtot, ka šīs komisijas tiek komplektētas, ievērojot frakciju pārstāvības principus. Bet es jums varu teikt, ka tāda darba pieredze, kāda šobrīd ir Savienības līmenī, liecina, ka tie deputāti, kas piedalās tādas komisijas darbā, kuras profils viņiem ir svešs, šajās komisijas sēdēs tikai sēž un neko praktiski ietekmēt nevar. Tātad pirmais un svarīgākais kritērijs ir profesionālas zināšanas. Un šajā sakarībā es gribētu 17.punktā otro teikumu— “Komisijas locekļus ievēlē, ievērojot”— papildināt ar četriem vārdiem “vispirms profesionālo sagatavotību un tad frakciju dalībnieku proporcionālās pārstāvības principu”. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo mēs veidojam komisijas, kurām būs jāizstrādā konkrēti projekti, un no šo komisiju darba kvalitātes būs atkarīga visa parlamenta darba kvalitāte.
Tālāk jautājums par lēmumu pieņemšanu. Es vēroju mūsu zāli, kad uzstājās deputāts Bojārs, un pēc tam klausījos piezīmes, kuras izteica šajā sakarībā un izraisīja vispārēju jautrību. Pasaules parlamentos debašu laikā parlamentārieši nesēž krēslos nevis tāpēc, ka viņi šai laikā dzertu kafiju vai ēstu bulciņas, bet tāpēc, ka notiek intensīva gatavošanās jautājumu aktīvai apspriešanai. Es varu sniegt jums otru liecību, ka Eiroparlamentā ļoti lielā greznā zālē, kura ir trīsreiz lielāka par mūsu zāli, debašu laikā atrodas četri, pieci, seši un septiņi Eiroparlamenta locekļi. Tas nenozīmē, ka pārējie kaut kur klaiņo un nepilda savus profesionālos pienākumus. Viņi katrs sēž savā kabinetā un kopā ar savu palīgu strādā konkrēti un lietišķi. Ja viņi visu laiku sēdēs zālē, tikai veidojot fonu, tad parlamenta darbs būs neauglīgs. Es ierosinu 42.pantu vispār svītrot, jo ir jāreglamentē, kad mēs esam tiesīgi, kādi ir priekšnoteikumi likumdošanas akta pieņemšanai— un tikai.
Savukārt par 8.sadaļu izraisījās diskusija. Par 50.punktu— tātad deputāts, kas nepiedalās balsošanā— es domāju, ka mūsu protokolos tā arī ir jākonstatē, ka viņš nav piedalījies balsošanā, un nevajag šeit izdomāt kaut kādas jaunas konstatācijas. Vienkārši konstatēsim faktu, vai viņš atrodas zālē vai ne. Ja viņš nepiedalās balsošanā, tas jāfiksē protokolā kā fakts— un tikai. Savukārt punktos par to, kā tiek pieņemti lēmumi, mums nezin kāpēc atkal figurē šī arhajiskā kartīte un pēc tam kautrīgi— elektroniskā iekārta. Es ierosinu abus šos punktus apvienot un formulēt vienu punktu, nosakot, ka balsošana notiek, izmantojot elektronisko iekārtu, un tikai tādā gadījumā, ja to pieprasa ne mazāk kā 20 deputāti, balsošana var notikt atklāti, paceļot kartīti, vai arī tā, kā šeit noteikts īpašā nodalījumā personālā balsošana. Jo nav jēgas iztērēt tautas naudu, lai izgreznotu zāli ar šo aparatūru un to nelietotu. Turklāt papildus tērēt mūsu dārgo laiku, par kuru arī maksā tauta.
Beidzot pēdējais. Arī pirmo reizi izdarot personālo balsošanu, mēs necēlāmies kājās un neapstiprinājām rezultātu. Tātad iepriekšējā punktā izmetīsim šo prasību, jo katrā ziņā tā ir neloģiska. Pietiek, ja nolasa protokolu un pēc tam pieņem zināšanai. Katrs deputāts, kuram ir iebildumi, ir tiesīgs iebilst. Tādi ir mani konkrētie priekšlikumi.

Priekšsēdētājs: Sāksim ar debatēm, ar trešo sadaļu. Katru punktu es nosaukšu. Ja iebildumu nebūs, mēs par šo punktu nebalsosim. Es tā ierosinu, lai mazliet ekonomētu laiku. Balsosim tikai par tiem punktiem, kuros ir citi priekšlikumi un konkrēti ieteikumi. Pēc tam balsosim kopumā. Domāju, ka tādējādi es nepārkāpšu nekādas loģiskas normas. Deputāt Kurdjumov, jums ir priekšlikums par procedūru? Par pašu procedūru nav iebildumu? Nav. 9.punkts. Deputātam Kurdjumovam ir priekšlikums.

L.Kurdjumovs: */Es ierosinu 9.punktā vārdu “ar rakstveida iesniegumu” vietā vai blakus tiem ierakstīt vārdus “ar elektroniskās balsošanas sistēmas un informātikas palīdzību”. Reklāmas pielikumā, kuru mēs saņēmām, rakstīts, ka šo iekārtu var izmantot arī debašu ierakstīšanai. Un mūsu pagaidu komisija, kas izskata ar elektroniskās balsošanas izmantošanu saistīto situāciju, iesaka to lietot pēc iespējas biežāk. Vismaz lai attaisnotu to lielo naudu, ko Augstākā padome par to iztērējusi./

Priekšsēdētājs: */Paldies. Jums ir rakstveidā./
Godātie kolēģi! Lūdzu, sagatavojiet savus priekšlikumus rakstveidā, bet man liekas, ka debates nevajadzētu atklāt. Vai nav iebildumu? Mums ir pieņemts pagaidu nolikums par frakcijām, tāpēc 10.punktu mēs pilnīgi varam pieņemt šajā redakcijā.
Lūdzu, jums ir iebildumi?
No zāles: Jā ir iebildumi. Domāju, ka šajā sakarībā bija priekšlikums par proporcionālu pārstāvību, bet tas jau ir pagaidu noteikumos. Nav vajadzības dublēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Endele: Man šajā punktā ir iebildumi. Tur rakstīts: “Debatēs piedalās tādā secībā, kādā ir saņemti pieteikumi.” Tātad ātrākie skrējēji skrien pirmie, iesniedz pieteikumu, bet tie, kas aizmugurē, nespēj tikt. Varbūt šeit varētu nedaudz mainīt redakciju: “Sēdes vadītājs dod vārdu uzstāties debatēs pēc saviem ieskatiem, ievērojot frakcijas.”

Priekšsēdētājs: Tā kā tas attiecas uz mani, es ļoti lūdzu atstāt pašreizējā redakcijā, jo ideālas shēmas nav. Ir Sekretariāts, ir nolikums par frakcijām un ir sēdes vadītājs. Gribot negribot visi šie faktori jāsavieno. Ideāli pateikt— tikai pēc mana ieskata katrā ziņā tas būtu ļoti grūti. Bet par jūsu priekšlikumu mēs tūlīt izteiksim savu attieksmi balsojot. Citu priekšlikumu nav?

I.Caune: Ja debatēs ir pieteikušies ļoti daudzi cilvēki un redzams, ka visi nevarēs uzstāties, tad saskaņā ar frakciju nolikumu jāņem vērā, lai no katras frakcijas uzstātos proporcionāli.

Priekšsēdētājs: Bet šeit taču tas ir iekšā.

I.Caune: Nē tur ir rakstīts, ka iesniegšanas kārtībā, iznāk, ka viena frakcija…

Priekšsēdētājs: Es paskaidroju, ka jūsu priekšlikums ir ņemts vērā. Vispirms balsojam par darba grupas iesniegto priekšlikumu. Ņemot vērā to, ka nolikums par frakcijām jau ir, šis punkts jāformulē atbilstoši nolikumam.
Kuri ir par to, lai apstiprinātu 10.punktu tādā redakcijā, kāds tas iesniegts? Ieslēdziet balsošanas režīmu un izsakiet savu attieksmi. Lūdzu rezultātu. Par— 147, ar deputātu Endziņu— 148. Tātad lēmums pieņemts. Šis pants paliek sākotnējā redakcijā, un par jūsu iebildumu, godātas kolēģi, vairāk nebalsojam, jo nav jēgas to darīt, attieksme ir izteikta.
11.punkts. Nav. Kopumā balsojot, mēs to akceptēsim. 12.punkts— paliek. 13.punkts. Jā.
*/Atvainojiet, jums par 12. punktu bija, nu, lūdzu. Varbūt vajadzētu savlaicīgi pienākt, lūdzu. Es saprotu, ka te ir sarežģījumi ar tulkojumu. Staigājot pa zāli, ir grūti./
No zāles: */Pirmajā frāzē, pirmajā teikumā ir sacīts, ka atkārtota uzstāšanās debatēs ir pieļaujama tad, kad ir izteikušies visi deputāti un citas personas. “Un citas personas” vajag izslēgt, tāpēc ka deputātiem ir jābūt priekšrocībai./

Priekšsēdētājs: */Te ir domāts PSRS deputāts vai attiecīgajā jautājumā pieaicināts speciālists.../ Es domāju, ka priekšlikums ir loģisks un visiem saprotams. Mēs katrs varam izteikt savu viedokli. Tūlīt balsosim par to, kā šeit ir ierakstīts, pēc tam, ja nebūs vairākuma, balsosim par otro viedokli. Nav iebildumu?
12.punkts. Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātus: par— 105, vienu balsi pieliekot— 106. Tātad punkts paliek tādā redakcijā, kādā iesniegts projektā, kolēģa priekšlikums noraidīts.
13.punkts. Ir priekšlikums: 15 minūšu vietā— 10 minūtes. Vai ir kādi citi priekšlikumi par šo punktu? Vispirms balsojam par to, ka 13.punkts paliek tādā redakcijā, kādā iesniegusi darba grupa. Tas ir— par 15 minūtēm. Lūdzu rezultātu: par— tikai 48. Jābalso par deputāta Bojāra un, manuprāt, vēl dažu kolēģu izteikto priekšlikumu. Tagad balsojam par to, lai 13.punkts ir šādā redakcijā— “vārdu dod līdz 10.minūtēm”.
*/Lūdzu, balsosim, izsakiet savu attieksmi par desmit minūtēm. Paldies./ Lūdzu rezultātu! Par— 122, pret— 36, atturas— 4. Tātad punkts ir pieņemts redakcijā— “10 minūtes”.
14.punkts. Lūdzu— deputāts Teikmanis.

A.Teikmanis: Kolēģi, mūsu nelielā pieredze ir par pamatu papildinājumam pie 14.punkta. Daudzi deputāti laužas pie mikrofona it kā par procedūras jautājumiem, bet pēc tam runā par visu, par ko vien iegribas. Tāpēc es ierosinu papildināt 14.punktu un noteikt, ka sēdes vadītājam ir tiesības nedot vārdu deputātam visas dienas laikā, ja viņš nerunā par to jautājumu, par ko ir pieteicies runāt. 11.punktā tas gluži nav tā ietverts. Viņš var pārtraukt runātāju, bet pagaidām mums šādas prakses nav. Es ierosinu noņemt vārdus “līdz dienas beigām”.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, lūdzu.
No zāles: Man ir ierosinājums grozīt 14.punktu. Ierosinu to izteikt šādi: “Augstākās padomes sēdes vadītājs debatēs piedalās vispārējā kārtībā.” Mēs nevaram ierobežot tiesības sēdes vadītājam, jo viņš, tāpat kā mēs visi, ir deputāts. Ja viņš vēlas, viņš var savam vietniekam uzticēt sēdes vadīšanu un uzstāties ar desmit minūšu ilgu runu par attiecīgo jautājumu. Tātad es ierosinu: “Augstākās padomes sēdes vadītājs debatēs piedalās vispārējā kārtībā un Augstākās padomes sēdes vadītājs sēdē izteiktos viedokļus nekomentē.”

Priekšsēdētājs: Paldies.
No zāles: */Es polemikas kārtībā. Grūti piekrist deputāta Teikmaņa priekšlikumam, tāpēc ka, protams, ir acīmredzamas lietas, kad cilvēks runā par tematu, bet ir ļoti sarežģīti jautājumi, kuri pirmajā acu uzmetienā šķiet nesaistīti, bet kurus ir nepieciešams sasaistīt, lai iegūtu vispārēju ainu, un brīvi skaidrot. Tāpēc, neraugoties uz ārējo pievilcību, šis priekšlikums ietver sevī lielus zemūdens akmeņus, un es tiem nepiekristu./

Priekšsēdētājs: */Nu, lūdzu, izteiksim savu attieksmi balsojot. Tāpēc man šķiet, ka tie ir ārkārtīgi skaidri priekšlikumi un katrs var saprast, kas viņam tuvāks, ņemot vērā savu attieksmi pret šo jautājumu./ Tātad praktiski mums būs jābalso trīs reizes. Pirmo reizi mēs balsosim šo punktu bez kaut kādām izmaiņām, kā jau mums tas pieņemts. Otro reizi mēs balsosim, papildinot ar deputāta Teikmaņa priekšlikumu, ka sēdes vadītājam ir tiesības dienas laikā nedot vārdu deputātam, kurš ir uzstājies vai runājis debatēs, ar vārdu sakot, pārkāpis reglamentu. Trešais priekšlikums bija, ka Augstākās padomes sēdes vadītājs debatēs piedalās vispārējā kārtībā un sēdē izteiktos viedokļus nekomentē. Vai jums ir vēl kāds priekšlikums?

J.Karlsons: Vai deputāta Teikmaņa priekšlikumu nevarētu formulēt kā atsevišķu punktu?

Priekšsēdētājs: Deputāts Teikmanis ir iesniedzis konkrētu priekšlikumu. Uzdodiet jautājumu viņam. Viņš ieteica papildināt šo punktu, es taču nevaru ierosināt likt kā atsevišķu punktu. Bet kā tad jūs domājat? Man jāņem vērā priekšlikumi, es taču nevaru veidot punktus tā, kā es gribu.
No zāles: Man liekas, ka jābalso četras reizes, jo ceturtais priekšlikums apvieno iepriekšējos. Jūs tagad izslēdzāt katru atsevišķi, bet pastāv iespēja ietvert Teikmaņa priekšlikumu un vēl labojumus.

Priekšsēdētājs: Mīļo kolēģi, es ierosinu visus trīs apvienot un likt uz balsošanu. Lūdzu, nevajag gari komentēt visas tās lietas. Tātad ceturtais priekšlikums ir visus trīs apvienot. Tas nozīmē, ka Augstākās padomes sēdes vadītājs debatēs piedalās vispārējā kārtībā, viņam ir tiesības dienas laikā liegt vārdu debatēs, ja deputāts ir uzstājies ne pēc reglamenta jeb pārkāpis reglamentu. Nu jau es mazliet sajaucu. Kāds tad bija trešais priekšlikums? Pasakiet, lūdzu.
No zāles: Un visbeidzot bija, ka sēdē izteiktos viedokļus sēdes vadītājs nekomentē.

Priekšsēdētājs: Jā, tas jau šeit ir ietverts. Es domāju, ka faktiski ir jāapvieno visi priekšlikumi. Man šķiet, ka tā ir pareizi. Labi, ņemsim pēc kārtas, lai nebūtu nekāda sajukuma. Tātad pēc mūsu tradīcijas balsojam 14.punktu tādā redakcijā, kādā tas iesniegts. Lūdzu, ieslēdziet režīmu. Izsakiet savu attieksmi pret 14.punktu tādā redakcijā, kādā tas ir projektā. Vai ir problēmas? Lūdzu rezultātus. Tātad šādā redakcijā 14.punkts netiek pieņemts, jo par to ir tikai 69. Nākamais mums bija deputāta Teikmaņa priekšlikums papildināt šo punktu un dot tādā redakcijā, ka sēdes vadītājam ir tiesības liegt vienas dienas sēdes laikā deputātam vārdu, ja deputāts ir pārkāpis reglamentu. Tagad nobalsosim šo variantu, pēc tam ar papildinājumu. Tad balsosim nākamo, kurā būs papildinājums, ka sēdes vadītājs debatēs piedalās vispārējā kārtībā, un Teikmaņa kunga papildinājums. */Atļaujiet, vai jums ir priekšlikums? Nu, lūdzu./
No zāles: */Vienpadsmitajā punktā ir runāts tikai par sēdes vadītāja pienākumiem, bet Teikmaņa priekšlikums precizē.../

Priekšsēdētājs: */Bet, godājamie, es nevaru komentēt katra deputāta priekšlikumu. Te formulēja priekšlikumu, un es to lieku uz balsošanu. Es saprotu, bet ko lai daru? Bija vai nebija?/ Tātad balsojam par priekšlikumu papildināt tikai ar to, ka sēdes vadītājam ir tiesības liegt deputātam vārdu dienas sēdes laikā, ja tas ir pārkāpis reglamentu. Lūdzu, ieslēdziet režīmu un izsakiet savu attieksmi. Pēc tam balsosim par visu punktu. Vai ir problēmas? Lūdzu rezultātu. Paldies. Tātad priekšlikums nav pieņemts, jo tikai 50 balsis ir par to. Tagad balsosim par šādu redakciju: “Augstākās padomes sēdes vadītājs debatēs piedalās vispārējā kārtībā un sēdē izteiktos viedokļus nekomentē. Sēdes vadītājam ir tiesības liegt deputātam vārdu dienas sēdes laikā, ja deputāts ir pārkāpis reglamentu.” Varbūt latviski vēl mazliet jānoslīpē, bet priekšlikuma būtību es izteicu. Vai jautājumu nav? Lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Vai ir problēmas? Nav. Lūdzu rezultātu. Par— 102. Tātad ir pieņemts šādā redakcijā. Es vēlreiz atkārtoju, ka vajag piestrādāt tīri redakcionāli, nemainot būtību, varbūt viens otrs vārds jāmaina, jo es formulēju pēc atmiņas. Tagad par 15.punktu.

A.Endziņš: Šajā sakarībā bija, ja nemaldos, Zaļetajeva priekšlikums pieņemt tādā redakcijā, kā ir pašreiz, tikai papildināt ar tekstu: */“taču, ņemot vērā nolikuma par frakcijām 7.punktu.”/
Tātad pievienot frakciju nolikumu. Te ir runa par to, ka frakciju vadītājiem ir tiesības uzstāties, ja nepieciešams papildināt, jo tas jau mums ir nolikumā par frakcijām.

Priekšsēdētājs: Jūsu domas ir tādas, ka nevajadzētu papildināt, jo tas jau ir izteikts 10.punktā un nolikumā par frakcijām. Bet, ja reiz ierosinājums ir, balsosim. Vispirms par 15.punktu tādā redakcijā, kādā tas šeit ir, pēc tam par ierosinājumu, kuru izteica mūsu kolēģis. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi pret 15.punktu. Kārtība tā pati. Paldies. Lūdzu rezultātu. Par— 120. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Šis punkts paliek tādā redakcijā, kā ir.
Pēc reglamenta jābūt pārtraukumam. Tātad līdz plkst.12.00 pārtraukums. 12.00 turpinām darbu.
(Pārtraukums)

Priekšsēdētājs: Ceturtā sadaļa— Augstākās padomes pastāvīgās komisijas, 16.punkts.
Lūdzu, deputāt Providenko.

A.Providenko: */Es ierosinu papildināt pēdējo frāzi: “kontrolē valsts orgānu un organizāciju, kā arī citu iestāžu un organizāciju un Latvijas Republikas teritorijā funkcionējošo organizatorisko struktūru darbību”, tāpēc ka runa ir ne tikai par valsts orgāniem un organizācijām, bet es uzskatu, ka nepieciešams ņemt vērā arī kooperatīvo un citu organizāciju pastāvēšanu. Ierosinu papildināt 16.pantu pēc frāzes “kontrolē valsts orgānu un organizāciju darbību” ar vārdiem “kā arī citu iestāžu un Latvijas Republikas teritorijā funkcionējošo organizatorisko struktūru darbību”./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Plotniek.

A.Plotnieks: Ja mēs vēlamies šajā gadījumā Augstākās padomes pilnvaras paplašināt, tad ieliksim vārdus “valsts un sabiedrisko”. Un tad viss ir iekļauts.

Priekšsēdētājs: Tātad ārpus— valsts un sabiedrisko— nekas nevar būt?

A.Plotnieks: Vairāk nekas nevar būt.

Priekšsēdētājs: */Tātad jūsu priekšlikums— tas ir precizējums juridiskā valodā. Kolēģis deputāts Plotnieks teica, ka bez valsts un sabiedriskajām organizācijām citu nevar būt./ Deputāt Plotniek, vai tad šādā redakcijā valsts orgāni paredz visas organizācijas?

A.Plotnieks: Nē, mēs šķiram valsts un sabiedriskās organizācijas. Dažādas saimnieciskās organizācijas var būt valsts un var būt sabiedriskās. Kooperatīvi ir sabiedriska organizācija. Tātad visplašākā formula ir— valsts un sabiedriskās organizācijas. Tā ietver visu. Ja mēs gribam īpaši izcelt, tad mēs varam izcelt valsts orgānus.

Priekšsēdētājs: Nesāksim diskusiju. Jautājumu loku neierobežosim tikai ar valsts un sabiedriskajām organizācijām. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šeit ir valsts orgānu un organizāciju darbība. Mūsu kolēģis ierisināja mazliet precizēt, lai gan šeit jau ir teikts: “un organizāciju darbību,”— tātad jebkuru organizāciju darbību. Tāpēc varbūt to, ko mūsu kolēģis ierosina, papildināsim un nesāksim diskusiju par jautājumu, kurš, man liekas, ir skaidrs. Nav iebildumu? */Jūsu priekšlikums ir pieņemts. Vai jūs par sešpadsmito? Lūdzu./

G.Romašovs: */Nobeigums: “Latvijas PSR Augstākā padome, kad uzskata par nepieciešamu, izveido komisijas jebkurā jautājumā.” Man ir priekšlikums: nevis “kad uzskata par nepieciešamu”, bet “pēc ne mazāk kā vienas trešdaļas deputātu pieprasījuma” un ne vienkārši “komisijas”, bet “pagaidu komisijas jebkurā jautājumā”. Tāpēc ka vārdi “kad uzskata par nepieciešamu” ir nepietiekams jēdziens./

A.Endziņš: */Tā vai citādi to izlems Augstākā padome. Un to, kāds būs šīs komisijas statuss— pagaidu vai pastāvīgā, vai kaut kāda īpaša komisija, ir tiesīga lemt vienīgi Augstākā padome./

G.Romašovs: */Es ierosinu formulējumu “pēc ne mazāk kā vienas trešdaļas deputātu pieprasījuma (priekšlikuma)” likt uz balsošanu./

Priekšsēdētājs: */Paldies, jūsu priekšlikums ir skaidrs./ Vai vēl ir priekšlikumi? Nav. Tātad mums ir jābalso par 16.punktu. Vispirms mēs balsojam par to redakciju, kura šeit ir, tikai ar deputāta Providenko ieteikto precizējumu. Lūdzu balsojam. Un otrs variants būs pēdējais priekšlikums— ja viena trešdaļa ierosina, tiek dibinātas komisijas.
Vispirms balsosim par pirmo variantu, lūdzu, balsojiet, paceļot balsošanas kartītes. Neskaitiet, jo ir vairākums, un, manuprāt, komisija to apstiprina. Tagad— kuri ir pret? Pret ir trīs. Kuri atturas? 16.punkts ir pieņemts ar precizējumu, kuru ieteica. Līdz ar to nākamo priekšlikumu mēs nebalsojam.

A.Endziņš: Pie 17.punkta bija priekšlikums, kas skan šādi: “Veidojot komisijas, ne tikai to sastāvu, bet arī vadību, jāņem vērā frakciju proporcionāla pārstāvība.” Un vēl bija priekšlikums — ņemt vērā arī profesionālo sagatavotību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Dīmani, jūsu priekšlikums.

S.Dīmanis: Es gribu atbalstīt Plotnieka ieteikumu, jo tiešām situācija ir ļoti sarežģīta, un te mēs varam iestrēgt. Mūsu frakcijas sociālais raksturojums ir īpatnējs. Tajā ir ļoti daudz speciālistu, un tagad, formējot pastāvīgās komisijas, iznāk, ka, ievērojot profesionālo pārstāvību, speciālisti ir kaut kur jāievieto, pat tur, kur viņi strādāt nevar. Tas tiešām nav loģiski.

No zāles: Bet mēs taču jau esam nobalsojuši par frakcijām.

S.Dīmanis: Es gan neesmu jurists, bet šajā ziņā varbūt var kaut ko darīt, jo tas būtu racionāli.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Endziņam.

A.Endziņš: Man ir ierosinājums 17.punktu izteikt šādā redakcijā: “Latvijas Republikas Augstākā padome nosaka šo komisiju skaitlisko sastāvu”, tālāk labojums “un, uzklausījusi komisijas viedokli, apstiprina komisijas priekšsēdētāju”. Tālāk kā tekstā. Ja jūs manu domu sapratāt un to atbalstāt, tad man ir arī vadības jautājums. Mums vajadzētu pēc visu komisijas locekļu apstiprināšanas iedot komisijām vienu stundu brīva laika, lai tās varētu aprobēt savas domas un nākt klajā ar sava priekšsēdētāja kandidatūru, ko mēs šeit varētu apstiprināt jau kā visas komisijas domas.

Priekšsēdētājs: Es ceru, ka jūs savu priekšlikumu esat uzrakstījis. Lūdzu, iedodiet to man.

A.Endziņš: Tikai ņemiet vērā, ka komisiju priekšsēdētājus nevis apstiprina, bet ievēlē Augstākā padome.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, dodiet man tekstu, mums tas būs jābalso. Vārds deputātam Ābiķim.

Dz.Ābiķis: Es kategoriski iebilstu pret profesionalitātes kritēriju. Jo kurš gan būs tas, kas šo profesionalitātes pakāpi noteiks? Tā, piemēram, Latvijā profesionālus ekologus negatavo. Tas nozīmē, ka mums vispār ekoloģiskās komisijas nebūs, bet komisijā par armijas lietām būs vienīgi profesionāli virsnieki? Tā ir nepareiza pieeja, es kategoriski pret to iebilstu un aicinu deputātus apdomāties.

Priekšsēdētājs: */Lūdzu./

L.Kurdjumovs: */Es ierosinu šādu labojumu. Krievu tekstā 17.punkts skan šādi: “Augstākā padome nosaka šo komisiju skaitlisko sastāvu, ievēlē priekšsēdētājus un komisiju locekļus.” Es ierosinu: “ievēlē komisiju locekļus un pēc komisiju priekšlikuma apstiprina komisiju priekšsēdētājus”./

A.Endziņš: */Konstitūcija paredz, ka priekšsēdētājus ievēlē Augstākā padome, nevis komisijas./

L.Kurdjumovs: */Mēs tik bieži esam atkāpušies no Konstitūcijas. Tas ir, priekšsēdētājs tiek ievēlēts kā komisijas loceklis, bet pēc tam komisija nolemj un iesaka, un viņu apstiprina Augstākā padome. Paldies./

No zāles: */Gribētu precizēt. Profesora Plotnieka priekšlikums ir ļoti svarīgs, bet ir, protams, iebildumi. Jābūt kādam precizējošam kritērijam, lai profesionālā nozīmē izraudzītos komisijas tur, kur tas ir acīmredzams. Teiksim, ir Juridiskā komisija, un tas, ka tajā jābūt juristiem, ir acīmredzams. Nu, bet tādā gadījumā, kad tas nav tik acīmredzams, ar šādu labojumu var atkāpties no šā noteikuma./

Priekšsēdētājs: */Lūdzu./

A.Aleksejevs: */Es domāju, ka profesionālisms ir visur nepieciešams. Bet lieta jau tā, ka mūsu cienījamie vēlētāji mūs ievēlēja ne jau atkarībā no mūsu profesijas. Tāpēc te ir izveidojies pilnīgi nejaušs profesionāļu kopums, un mums jāiziet no tā, kas mums šodien ir. No otras puses, mums vakar nodemonstrēja tādu piemēru, ka valdības priekšgalā nostājās cilvēki, kurus no šāda viedokļa var uzskatīt par neprofesionāļiem. Tāpēc es domāju, ka tādu kritēriju, saskaņā ar kuru komisijā obligāti ir jābūt profesionālim, vajag izslēgt, jo vēlētāji mums ir uzticējuši pārstāvēt viņu intereses. Un, protams, vēlams, lai cilvēks mācītos un būtu aktīvs. Tā es uzskatu. Tas ir galvenais. Un laikam svarīgi ir arī tas, lai viņš būtu godīgs./

Priekšsēdētājs: */Neliels lūgums. Lūdzu nekomentēt priekšlikumus. Ja ir jauns priekšlikums, pasakiet. Ja nav, izteiksim savu attieksmi balsojot. Citādi mums aizrit laiks. Lūdzu./

G.Morozļi: */Es ierosinu 17.pantu papildināt tā: “Nolūkā veicināt sekmīgāku Latvijas PSR Augstākās padomes pastāvīgo komisiju darbu un nodrošināt mazākuma tiesības komisijas priekšsēdētājs un viņa vietnieks jāievēlē no deputātiem, kuri ir dažādās frakcijās.”/

Priekšsēdētājs: */Dodiet savu formulējumu. Paldies. Lūdzu./

A.Zotovs: */Man ir pretējs priekšlikums. Man šķiet, ka pastāvīgo komisiju un vispār Augstākās padomes darbā tad, kad tas neattiecas uz kādiem principiāliem politiskiem momentiem, jāatsakās no frakciju ambīcijām un jānodarbojas ar pārstāvību, jāveic darbs. Tāpēc es domāju, ka 17.punkts jālasa līdz frāzei “ievēlot priekšsēdētāju no komisijas locekļu vidus”, bet, lūk, formulējums “pēc proporcionalitātes principa” vispār jāsvītro. Lai strādā cilvēki, nevis frakcijas./

Priekšsēdētājs: */Protams, būtu ļoti labi, ja jūs savu formulējumu uzreiz iesniegtu. Bet nekas, es sapratu, ka proporcionalitātes princips jāsvītro./

J.Jagupecs: */Es pilnībā atbalstu deputāta Morozļi, deputāta Plotnieka formulējumu un ierosinu pēc Morozļi formulējuma pierakstīt: “turklāt komisijas priekšsēdētājs tiek ievēlēts, ņemot vērā viņa profesionālo sagatavotību”./

Priekšsēdētājs: */Paldies./ Paldies. Acīmredzot ir jābalso. Pirmie divi man šķiet tādi priekšlikumi, kuri ir būtiski visā šajā tekstā, tātad pirmais, protams, paliek tāpat, bez kaut kādām izmaiņām. Mēs par to balsosim. Otrais šeit būtiski tika izmainīts. Šo komisijas skaitlisko sastāvu nosaka un komisijas locekļus ievēlē, uzklausot komisijas viedokli, un apstiprina komisijas priekšsēdētāju. Jā, par to jau šeit runa bija. Kā, lūdzu? Faktiski tas ir vienalga, vai ievēlē vai apstiprina, bet tikai pēc komisijas priekšlikuma. Pēc tam balsosim, ja šis variants nedabūs vajadzīgo balsu vairākumu, un pēc tam papildināsim gan ar profesionalitāti, gan to, ka jābūt no dažādām frakcijām. Tādā secībā arī balsosim, tātad pirmais, īsi izskatoties, tikai teksts, kurš ir pašreiz ietverts. Kas ir par šo priekšlikumu? Lūdzu, balsojiet. Par— 17. */Tātad tagad mēs balsojam tikai par tā projekta tekstu, kas mums ir. Bez jebkādiem papildinājumiem, tas ir, tādā kārtībā, kādā mēs to visu laiku darām. Komisijas priekšsēdētājs uzskata, ka vairākums. Jā, bet vai jūs saskaitījāt? Lūdzu, saskaitiet, mēs tad neskaitīsim tos, kuri bija pret vai atturējās. Ja sanāks vajadzīgais balsu skaits, tad viss ir skaidrs. Jāskaita “par”. Lūdzu, saskaitiet./
Saskaitiet. Paldies, līdz ar to jautājums ir šķirts. Lai kā katram no mums gribētos kādu citu viedokli apstiprināt, bet tādi ir balsošanas rezultāti.
Pie 18.punkta bija deputāta Bojāra iebildums attiecībā uz to, ka deputāts var darboties tikai viena pastāvīgajā komisijā. Viņš ierosināja, ka varbūt var darboties arī divās vai vairākās komisijās. Mēs esam pieļāvuši izņēmumu tikai attiecībā uz Mandātu un ētikas komisijas locekļiem, kuri var darboties arī citā pastāvīgajā komisijā. Katrs deputāts ir tiesīgs piedalīties jebkuras pastāvīgās komisijas darbā tikai ar padomdevēja balsstiesībām, bet balsstiesības deputātam ir tikai vienā pastāvīgajā komisijā. Man viss šeit liekas pilnīgi skaidrs. Manuprāt, te nebūtu ko debatēt, vienīgi, ja ir vēl citi priekšlikumi.
Mīļie kolēģi, viss ir skaidrs. Balsosim pirmo variantu, kā ir tekstā. Ja nesaņemsim balsu vairākumu, balsosim deputāta Bojāra priekšlikumu. Kas par? Ir vairākums. Lūdzu, neskaitiet, es uzņemos atbildību. Kas pret? Kas atturas? Nav. Ļoti liela vienprātība. Tādā vienprātībā aicinu virzīties uz priekšu. 19.punkts. Kā, lūdzu?

No zāles: Par šo punktu priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs: Pārejam pie 20.punkta.
Man liekas, ka vārdi par profesionālajām komisijām ir lieki, jo ar Augstākās padomes lēmumu mēs izveidosim ne tikai pastāvīgās komisijas, bet arī visas ārkārtējās, izmeklēšanas un citas komisijas, par ko ir runa šajā nodaļā. Redakcionāli precizējot, īpaši neizmainot būtību, varam pieņemt tādu, kāds tas ir, ietverot arī precīzāku skaidrojumu. Vai nav iebildumu?
No zāles: Šeit ir jautājums par Konstitucionālās likumdošanas komisiju. Acīmredzot mums šāda komisija būs jāveido, vai nu tā sauksies par Konstitucionālo, vai Satversmes komisiju. Bija priekšlikums izslēgt no likumdošanas, bet to nevajadzētu darīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nē, punkts ir precizēts un atstāts tāds, kāds tas ir.
Lēmumu pieņemšana. 42.punkts. Ja atstājam tādā veidā, kā šeit formulēts, mums jāizdara izmaiņas Konstitūcijā. Šajā sakarībā atļaujiet man izteikt savu viedokli. Ja es izteikšos beigās, tad būs komentēšana, bet dažreiz ir grūti nošķirt komentēšanu no viedokļa izteikšanas.
Vai mums nebūtu jāapsver iespēja par pagaidu reglamentu? Mēs Konstitūciju nemainījām. Vai mums vajadzētu tagad iestigt debatēs par Konstitūcijas grozīšanu? Kāpēc es to īpaši atgādinu? Tāpēc, ka mēs neesam nonākuši krīzes situācijā. Kāpēc iestigt Konstitūcijas labojumos, vēl jo vairāk tāpēc, ka mums jāatsaucas uz veco reglamentu, jo jaunā reglamenta nav. Tad mums ir vajadzīgs pirmais lasījums un otrais lasījums, jo te ir Konstitūcijas labojumi. Lūdzu, deputāt Plotniek.

A.Plotnieks: Pirmais teikums paliek tieši tādā veidā, kā te ir rakstīts, bet otro teikumu papildināt ar tekstu: “Kvorumu pārbauda tad, ja to pieprasa kāds no deputātiem.” Tas pilnīgi sakritīs ar deputāta Bojāra priekšlikumu. Tas ir tas pats Konstitūcijas labojums. Pašreiz Konstitūcijas 100.pants paredz, ka Augstākās padomes plenārsēdes ir tiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas deputātu. Prakse, it sevišķi Rīgas pilsētas padomes prakse, kā arī Liepājas pilsētas padomes prakse, rāda, ka opozīcija ļoti sekmīgi izmanto šāda veida noteikumus. Es varu galvot, ka mēs nebūsim tādi džentlmeņi kā Dānijā, ja kāds no pamatfrakcijas deputātiem nav klāt, opozīcija vienu no saviem deputātiem atsauc no zāles, lai šo paritāti saglabātu. Esmu simtprocentīgi pārliecināts, ka opozīcija to tik vien darīs kā skaitīs, cik lielākās frakcijas pārstāvju ir zālē, lai destruktīvi rīkotos. Un vēl viena lieta— pasaules praksē tiesīgs ir jebkurš kvorums, ja tas ir vienkāršs vairākums.

Priekšsēdētājs: Es gandrīz vai protestēju, ka mēs īpaši uzsveram, ka frakcija mums ir tāda un opozīcija atkal tāda. Gluži cilvēciski neatkarīgi no mūsu viedokļiem mūsu darbā līdz šim vēl nav izveidojusies krīze situācija. Es kā vadītājs gribu noraidīt šo paredzējumu. Ja mums būtu vajadzējis radīt krīzi, tad to ļoti labi varēja izdarīt, pieņemot Deklarāciju un lēmumus par Ministru padomes priekšsēdētāja iecelšanu.

A.Aleksejevs: */Es gribētu uzdot jautājumu. Es īsti labi nesapratu. Tātad šīs redakcijas galvenais mērķis ir apspiest citādi domājošos, tas ir, opozīciju. Vai esmu pareizi jūs sapratis?/

A.Endziņš: */Nē, jūs neesat pareizi sapratis. Te runa ir par to, lai mazākums nevarētu destruktīvi ietekmēt padomes darbu./

A.Aleksejevs: */Bet, piedodiet, ja tādā veidā var ietekmēt darbu tur, kur vairāk nekā divas trešdaļas ir otrai pusei, ar ko tad mēs varam rēķināties? Ar to, ka puse jūsu frakcijas nenāks uz sēdēm?/

A.Endziņš: */Nē, es vēlreiz atkārtoju: visā pasaulē parlaments gluži vienkārši strādā ar vairākumu./

A.Aleksejevs: */Es uzskatu, ka šis formulējums tādā veidā, kādā tas mums ir iesniegts un pamatots, ir pret opozīciju vērstas cīņas metode. Tas ir pilnīgi nepieņemami, tāpēc ka tādā veidā var turpmāk vispār liegt opozīcijai tiesības balsot un izteikties./

A.Endziņš: */Diemžēl mūsu republikā opozīcija jau praksē sevi ir tā parādījusi. Un tas gluži vienkārši ir vajadzīgs tāpēc, lai parlaments varētu normāli funkcionēt./

Priekšsēdētājs: Vai tiešām jūs nesaprotat, ka līdz šim mums nav bijis krīzes situācijas. Kāpēc mēs tagad gribām to radīt? Nevis izlemjot galvenos jautājumus, bet izlemjot, es atvainojos, pagaidu reglamenta vienu punktu, divus punktus. Vai mēs nevaram pārtraukt debates par šo jautājumu un atstāt šos abus punktus, negrozot Konstitūciju? Tie netraucēs mums turpināt darbu. Varbūt balsosim, jo citu priekšlikumu šeit nevarētu būt. Vai ir cits priekšlikums? Lūdzu, deputāt Plotniek.

A.Plotnieks: Hronoloģiski tomēr mans bija pirmais priekšlikums, ka 42.punkts jāsvītro. Un tad zudīs visas pretrunas. Un turpmāk, pilnveidojot reglamentu un Konstitūciju, precizēsim arī šo mehānismu. Svītrosim šo punktu. Lūdzu balsot.

Priekšsēdētājs: Bet šis punkts ir Konstitūcijā. Vai jums ir cits priekšlikums? Tātad ir divi priekšlikumi, balsosim. */Vai jums ir citi priekšlikumi? Nav? Tad balsosim./

R.Rikards: Lai kā mēs nobalsotu, joprojām spēkā ir Konstitūcijas atbilstošais pants, kurš uzliks mums par pienākumi būt divām trešdaļām deputātu plenārsēdēs. Vienīgā izeja ir grozīt Konstitūciju.
No zāles: Pilnīgi pareizi.

Priekšsēdētājs: Bet vai līdz šim šī situācija radīja krīzi? Lūdzu, deputāts Geidāns.

I.Geidāns: Es atvainojos, cienījamo priekšsēdētāj, jums ir lielāka pieredze un jūs protams, labāk protat novērtēt situāciju. Manuprāt, krīze nav bijusi un nebūs, nevajadzētu lietot šo vārdu un saasināt attiecības. Bet skaidrs ir tas, ka jebkurā gadījumā mums būs jāgroza Konstitūcija, tad kāpēc atkal atlikt un atlikt un pašiem sevi ierobežot. Es ierosinu tomēr atbalstīt priekšlikumu un izskatīt šo pantu maiņu šodien.

Priekšsēdētājs: Es tikai loģiski paskaidroju. ja mēs vienu pagaidu reglamenta daļu nemainījām Konstitūcijas dēļ, tad kāpēc mums jāmaina otra reglamenta daļa, ja šīs krīzes nav. Tad mums pret vienu pagaidu reglamenta daļu būs viena attieksme un pret otru— cita. Lūdzu, deputāt Muciņ.

L.Muciņš: Skatīsimies tomēr kompleksi. Kaut arī jūsu argumentiem var daļēji piekrist, tomēr 97.panta grozīšanas sakarā nekādu pretargumentu nevarētu būt, jo te ir pretruna jau pašā Konstitūcijā. Tātad Konstitūcija ir jāgroza, vai nu mēs to gribam, vai negribam. Un pie reizes jāgroza arī 100.panta 3.daļa par kvorumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

S.Dīmanis: Dažus vārdus no opozīcijas puses. Mēs nekādu krīzi neveidojam. Attiecībā uz Deklarāciju — tā bija demonstrācija, kura, bez šaubām, var arī atkārtoties, un nekas briesmīgs tas nav. Mēs to darām tā, lai aizstāvētu mazākuma intereses, un, ja jūs nemeklēsit kompromisus ar mums un, tā sakot, neievērosit arī mazākuma intereses, tad, bez šaubām, mēs šādā veidā demonstrēsim arī turpmāk. Bet apvainot mūs par to, ka mēs speciāli veidojam krīzi, es domāju, nav korekti. Un vēlreiz par Konstitūciju. Cik tālu mēs aiziesim, ja katru reizi, tiklīdz mums radīsies zināmas problēmas nolikumos un lēmumos, mainīsim Konstitūciju?

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

R.Krūmiņš: Šo te praksi par nepieciešamību noteikt kvoruma vienu pusi mums pierādīja arī tiešs mūsu frakcijas darbs, Tautas frontes frakcijas, jo, teiksim, tiklīdz sākās darbs komisijās un dažādos citos orgānos, teiksim, attiecīgas frakcijas jeb padomes ietvaros, tūlīt rodas problēmas ar šo te plenārsēdes klātbūtnē esošo deputātu nodrošināšanu, tāpēc tomēr ir priekšlikums šo te jautājumu neatlikt.

Priekšsēdētājs: Paldies.

P. Šapovālovs: */Godātie deputāti! Godātais priekšsēdētāja kungs! Ja mēs gribam grozīt šo 42.punktu, tad cienīsim paši sevi. Kā jūs ne reizi vien esat teicis, sāksim no sākuma. Mums ir jāievēro Latvijas PSR Konstitūcijas 108.pants, kurā teikts, ka “Latvijas PSR likumi un Latvijas PSR Augstākās padomes lēmumi tiek pieņemti pēc tam, kad projektus iepriekš apspriedušas Latvijas PSR Augstākās padomes attiecīgās pastāvīgās komisijas”. Lai grozītu Konstitūciju, mums ir nepieciešams likums par 100. un 97.panta grozīšanu. Tātad, lai to izdarītu, mums jāizveido pastāvīgā komisija, tai jāizskata jautājums par Konstitūcijas grozīšanu un pēc tam jāierosina izskatīt Augstākajā padomē. Un tikai tad, kad Augstākā padome būs grozījusi 97. un 100.pantu, mums būs tiesības grozīt reglamentu un 42.pantu./

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad mans pienākums ir likt uz balsošanu. Pie tam nevis formulējumu, bet ieslēgt dienas kārtībā izmaiņas Konstitūcijā un sākt šīs izmaiņas apspriest tā, kā tas pienākas izmaiņām Konstitūcijā. Ja jūs ļoti gribat šo procedūru, un acīmredzot tam ir pamats, ja jūs tā ļoti gribat, tad atliksim visas valdības lietas uz tālāku nākotni un sāksim apspriest šo procedūras jautājumu. tāpēc ir jāmaina darba kārtība, jo darba kārtībā šā punkta nav, tātad, lai to ietvertu, mums nekas nav jāsvītro šis dienas kārtībā, ko esam apstiprinājuši. Mēs vienkārši ietversim darba kārtībā punktu par izmaiņām Konstitūcijā. Lai to izdarītu, ir vajadzīga tikai puse no balsīm, tāpēc šeit nekādu problēmu nav. Jūs tik emocionāli iestājaties, ka to vajag, tad tagad bez emocijām arī uzņemiet to, ka mēs šo jautājumu ietveram. Kas ir par to, lai darba kārtībā ietvertu punktu par izmaiņām Konstitūcijā? Lūdzu, balsojiet! Par— 41. Tātad vajadzīgā skaita nav un darba kārtībā šis jautājums netiek ietverts. 42. un 44.punktu praktiski neapspriežam, bet atstājam tā, kā tas ir Konstitūcijā. Ko jūs teicāt? Izslēgt?
No zāles: Var atstāt tādā pašā veidā, tikai ierakstīt “divas trešdaļas”.

Priekšsēdētājs: Ir tāda doma, ka tas jāsvītro. Es nezinu, ko te īsti lai maina. Varbūt es kaut ko te galīgi nesaprotu?

A.Plotnieks: Šajā sakarībā mēs atstājam jautājumu atklātu. Ja mēs balsojam par to, ka ierakstīt Konstitūcijas normu, tad tas nav vajadzīgs.

Priekšsēdētājs: Nē, nav vajadzīgs.

A.Plotnieks: Ja mēs šajā gadījumā ieliekam pusi tā, kas ir paredzēts, tad mēs esam pretrunā ar Konstitūciju. Tā ka vienkāršāks risinājums ir šo punktu pagaidām izņemt no reglamenta. Vēlāk mēs pie tā varam atgriezties.

Priekšsēdētājs: Tad tāpat arī 44.punkts jāizņem.

A.Endziņš: Man ir tomēr ir jautājums par 44. Tas paliek atklāts, jo tādā gadījumā vajag kaut kādu Augstākās padomes izskaidrojumu. No vienas puses, Konstitūcija pasaka, ka Augstākā padome pieņem Latvijas Republikas likumus, ja par tiem balso vairākums no tautas deputātu kopskaita. Tas ir jau ierakstīts. Bet tālāk seko atruna, kas būtībā nozīmē to, ka jebkurš likums ir jāpieņem, kā noteikts Konstitūcijā, ar divām trešdaļām balsu. Tā ir iepriekšējā sasaukuma izdarīta kļūda, kura nozīmē pretrunu Konstitūcijā.

Priekšsēdētājs: Jā. Tagad es ļoti labi saprotu, ka šeit it kā saplūst gan Konstitūcija, gan likums. Kā mēs tulkojām šo ierakstu? Mēs tulkojām tādā veidā— Konstitūcijas grozījumus vai jaunus pantusvar pieņemt ar divām trešdaļām balsu,
likumus— ar pusi balsu. Vienīgais jautājums— vai no deputātu kopskaita? Ir priekšlikums nerakstīt acīmredzamo, kas ir ierakstīts Konstitūcijā. Mēs varam abus punktus izņemt ārā, jo paliek Konstitūcija un līdz ar to ir skaidrs, ka debates nav vajadzīgas, 43. Bet numerāciju atļaujiet man saukt, kādā šeit ir 43.punkts.

A.Endziņš: Tādā gadījumā 45. arī jāņem ārā, jo tas tikai atkārto Konstitūciju un nekā jauna nedod.

Priekšsēdētājs: Ņemam to laukā un atstājam tā, kā ir Konstitūcija. Līdz ar to šī sadaļa pašreiz praktiski kļūst mums nevajadzīga.

A.Endziņš: Vienīgais paskaidrojums ir par 43.pantu, lai nav strīdu, kas tiek skaitīts un kādā veidā noteikts deputātu kopskaits.

Priekšsēdētājs: Bet to varbūt pievienot citai sadaļai, lai nav vesela sadaļa, kura mums jāpārstāsta Konstitūcija. Jums bija iebilde? Lūdzu.
No zāles: Par 45. Ja par to esam nobalsojuši, ne tik vienkārši to var izņemt ārā. Konstitūcijā tādu precizējumu nav. Tātad par to, kādā veidā mēs pieņemam un tā tālāk, var rasties visādi strīdi. Tādēļ es iebilstu, ka šo pantu ņem ārā.

Priekšsēdētājs: Varbūt es kaut ko nesaprotu, bet, lai pieņemtu, ka par to ir nobalsojuši vai kaut kā citādi, ir tikai viens kritērijs— cik ir balsojuši par un cik balsis ir vajadzīgas, lai pieņemtu to vai citu lēmumu. Lūdzu— deputāts Geidāns.

I.Geidāns: Man ir priekšlikums— 8.nodaļu vispār izslēgt, jo tā atkārto visus Konstitūcijas pantus šajā jautājumā.

Priekšsēdētājs: Par to jau tika runāts.

I.Geidāns: Vienīgais, ko tādā gadījumā vajadzētu saglabāt, ir pašreizējais 43.punkts, kurš būtu jāpievieno.

Priekšsēdētājs: Bet tas taču izriet no mūsu darbības principiem. Jo Mandātu komisija jau to dara.

I.Geidāns: Jā, to dara, bet tomēr rodas strīdi. Tam vienreiz skaidri un gaiši jābūt ierakstītam, jo citādi atkal sāksies runas par to, ka jāskaita no tā, cik mums ir deputātu, tātad no 201 deputāta.

Priekšsēdētājs: Paldies. 40., 43.punkts, šī sadaļa tiek likvidēta. 43.punkts, kā ierosina mūsu komisijas vadītāja, attiecīgi tiek pievienots. Nav iebildumu? Lūdzu, deputāt Dīmani.

S.Dīmanis: 50.punkts vispār nav vajadzīgs, jo tam nav iekšējas loģikas. Kaut vai gadījumā, ja deputāts ir nomiris. Tad iznāk, ka arī viņš ir atturējies. Nav loģikas. Manuprāt, lai konkrētais fakts parādītos, vispareizākais ir deputāta Plotnieka priekšlikums, kurā šis punkts formulēts sekojoši: ja deputāts nepiedalās balsošanā, tas tiek fiksēts protokolā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Plotniek.

A.Plotnieks: Priekšlikums šādā formulējumā: “ja deputāts nepiedalās balsošanā vai neatrodas plenārsēdes zālē, par viņu tiek atzīmēts protokolā kā par nepiedalījušos”.

Priekšsēdētājs: Es dzirdu izsaucienus— pareizi! Mums tomēr ir jābalso tā, kā šeit ir rakstīts. Bez tam ir vairāki priekšlikumi. Pirmais būs tas priekšlikums, kurš šeit ir ierakstīts. Otrais būs profesora Plotnieka ieteikums, jo jau bija
izsaucieni— pareizi, tā kā priekšlikums ir ļoti loģisks.
Es vados pēc principa, ka balsot jāsāk ar pirmo priekšlikumu. Izsakiet savu attieksmi pret projektā ierakstīto. Kuri ir par? Tikai 3 balsis. Lūdzu balsot par otro, profesora Plotnieka ieteikumu. Ir pārliecinošs vairākums. Tātad šis punkts ir pieņemts ar balsu vairākumu.
Man ir deputāta Edmunda Krastiņa priekšlikums par 51. un 52.punktu. Atļaujiet to nolasīt. Viņš ierosina šādu redakciju: “Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumus pieņem atklāti, balsojot ar paceltu balsošanas kartīti vai arī izmantojot elektronisko balsošanas iekārtu. Balsošanas veidu izvēlas sēdes vadītājs.”
51. un 52.punkts ir sekojošs: “Ja elektroniskās balsošanas rezultāti atšķiras no lēmuma pieņemšanai nepieciešamā balsu skaita mazāk kā par 20 balsīm, deputātiem ir tiesības pieprasīt pārbalsošanu ar balsošanas kartītēm.”
Deputāts Ozols.

I.Ozols: Cienījamie deputāti! Es atvainojos, ka atgriežos pie 50.punkta. Kā balsošanas komisijas priekšsēdētājs gribētu atzīmēt, ka mums jānosaka sekojoša norma: pirms protokolā fiksē faktu par konkrēta deputāta neatrašanos zālē, ir obligāti jānoskaidro, kurš no deputātiem neatrodas zālē. Pretējā gadījumā 50.punktu nav iespējams precīzi atspoguļot protokolā.

Priekšsēdētājs: Man gan grūti atkal atsākt spriest par punktu, kuru mēs jau esam pieņēmuši.
Deputāts Plotnieks un deputāts Kurdjumovs par šo punktu? Deputāts Plotnieks, lūdzu.

A.Plotnieks: Tātad noņemt pretrunu starp jau pieņemto normu un to, kuru mēs gatavojamies likt uz balsošanu. Es ierosinātu pirmo normu formulēt šādi: “Latvijas Republikas Augstākā padomes lēmumus pieņem, izmantojot elektronisko balsošanas iekārtu.” Tas būtu visos gadījumos. Šajā gadījumā no balsošanas iekārtas var saņemt izrakstu un dabūt vienmēr zināt, kurš nepiedalās. Nav nekādas problēmas. Pēc tam otrā norma: “Pēc ne mazāk kā 20 deputātu pieprasījuma lēmumus pieņem atklāti, balsojot ar paceltu balsošanas kartīti.” Trešā norma, kuru nolasīja mūsu godājamais kolēģis Endziņš.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kurdjumovs— lūdzu.

L.Kurdjumovs: */Es pilnībā atbalstu priekšlikumu par to, ka balsošanā jāizmanto elektroniskā iekārta, vēl jo vairāk tāpēc, ka tad, kad par to runājām pirmoreiz, mēs atteicāmies no elektroniskās iekārtas izmantošanas aizklātajā balsošanā tieši tādēļ, ka katrā konkrētajā gadījumā var iesniegt protokolu, jo mēs esam reģistrēti pastāvīgās vietās, tas ir, nav problēmu noteikt, kurš nav ieradies, bet iemesls mūs jau neinteresē. Viņš nav ieradies, un viss.
Un pēdējais— par 20 balsīm. Es kategoriski protestēju pret kaut kādām aritmētiskām nostādnēm, izņemot vienu gadījumu: ja balsu summa salīdzinājumā ar reģistrācijas datiem ir, piemēram, par 20 vai 10, vai par 5 vairāk, ja tikai ir vairāk. Ja ir mazāk, tad nekādu pretenziju nevar būt. Skaidrs?/

Priekšsēdētājs: Deputāts Ozols— lūdzu.

I.Ozols: Cienījamie deputāti! Mēs neesam iepazīstināti ar mūsu elektroniskās skaitīšanas sistēmas matemātiskās loģikas uzbūvi. Deputāti šajā atmiņā nav fiksēti faktiski, bet atzīmēta ir konkrēta deputāta vieta. Un, ja arī saņemam izrakstu, tad tikai par vietu— vai šajā vietā deputāts ir vai nav. Un tāpēc es gribētu no mūsu vakardienas izveidotās komisijas lūgt paskaidrojumu, vai mēs varam no mašīnas atmiņas dabūt ārā to deputātu sarakstu, kuri piedalās sēdē, līdz ar to noskaidrojot tos, kuri nepiedalās. Tikai tādā gadījumā ir iespējams piedāvātais variants.

Priekšsēdētājs: Šis jautājums ir uzdots deputātam Kurdjumovam.

L.Kurdjumovs: */Šīs iekārtas iespējas ir tādas, ka tajā pēc vietas ir fiksēti arī mūsu uzvārdi, citādi nebūtu jēgas tos ierakstīt reģistrācijas kartītē.
Otrais. Kāpēc es lūdzu pirms katra balsojuma, pat pirms procedūras balsojuma, izdarīt reģistrāciju? Reģistrācija parādīs, ka deputāts ir ieradies šajā vietā. Bet negodīgas balsošanas gadījumā, ja mēs to domājam, balsosim ar kartītēm./

Priekšsēdētājs: */Jums taisnība, tāpēc ka prakse, kāda ir Maskavā... Pārbaudīt var, vienīgi publicējot sarakstus un pieņemot protestu. Citas iespējas nav./
Varbūt mēs varētu visu sasummēt— kā profesora Plotnieka ieteikumu un to nobalsot? Vai varam to izdarīt? Tad balsosim. Kuri ir par? Pamazām ceļas arvien vairāk un vairāk kartiņu. */Profesors Plotnieks faktiski akumulējis visus mūsu priekšlikumus./
Vai atkal sāksim runāt par šīm sīkajām detaļām? Lūdzu, vēlreiz nolasiet tekstu, lai visiem būtu skaidrs, bet jūs tikmēr turiet kartītes paceltas. Acīmredzams vairākums. Paldies. Es atvainojos, jo nepārskaitīju balsi. Es jūsu protestu, kolēģi, pieņemu, taču saprotiet arī mani.
Tālāk runāsim par 53.punktu. Lūdzu. Ja kādam ir cits priekšlikums, pasakiet to. */Lūdzu./

J.Jagupecs: */Ierosinu izteikt 53.punktu šādā redakcijā: “Pēc ne mazāk kā 20 deputātu pieprasījuma sēdes vadītāja pienākums ir paziņot, ka par lēmuma pieņemšanu tiek noteikta aizklātā vai personālā balsošana, turklāt prioritāte ir aizklātajai balsošanai./

Priekšsēdētājs: Vai vēl ir kādi priekšlikumi?
No zāles: Es iebilstu pret aizklātās balsošanas ietveršanu šajā punktā, jo faktiski mēs jau iepriekšējo reizi nobalsojām par atklāto balsošanu, jo strādājot ar podziņām, tā diemžēl jau ir slepenā balsošana. Neapzinādamies mēs esam to izdarījuši.

Priekšsēdētājs: Kādi vēl ir priekšlikumi?
No zāles: Katrā gadījumā atbilstoši normālaipraksei prioritāte ir dodama personālajai balsošanai, nevis aizklātajai.

Priekšsēdētājs: Kādi vēl ir priekšlikumi?

V.Gerasimovs: */Godātie kolēģi! Ir priekšlikums šo punktu grozīt un rakstīt to tādā redakcijā, ka pēc 20 deputātu pieprasījuma sēdes vadītājam šis jautājums jāliek uz aizklāto balsošanu, tāpēc ka atklātā un personālā balsošana mums notiek, izmantojot mašīnu./

No zāles: Es vienkārši atkārtoju— nospiežot podziņas, mēs balsojam atklāti, nevis aizklāti.

Priekšsēdētājs: Kā, lūdzu?
No zāles: Nospiežot podziņu, deputāti balso atklāti.

Priekšsēdētājs: Protams. Bet ko nozīmē— atklāta balsošana?
Lūdzu, esiet uzmanīgi! Deputāti Plotnieks un Bojārs man varbūt oponēs, bet varbūt arī atbalstīs, taču es saprotu to tā. Kā notiek, piemēram, šī balsošana Maskavā? Tā faktiski ir aizklāta, taču ar atklātas balsošanas iespējām, un tāpēc ir komisija, arī mums šāda komisija darbojas, kuras pārraudzībā esmu arī es un operators. Un par to esam atbildīgi mēs, ka balsošana ar podziņu vienmēr ir aizklāta, tā atklāta ir tikai tad, ja ir pieņemts attiecīgs lēmums. Ja es vai mani operatori atklāj aizklātās balsošanas mehānismu, tad šo jautājumu pēc tam acīmredzot lemj deputāti. Un tas ir mūsu ziņā, kā mēs to kvalificēsim un ko darīsim tālāk.

L.Kurdjumovs: */Es par to, kas attiecas uz deputātu Gorbunovu, tāpēc ka mēs pieņemsim likumu par deputāta ētiku, bet attiecībā uz tehniskā personāla ētiku mums nav pret Kriminālkodeksu vērsta likuma, un šis personāls nav sodāms ne pēc Kriminālkodeksa, ne pēc Civilkodeksa. Es nešaubos par šo cilvēku godīgumu, tomēr ir, tā sakot, kaut kāda robeža. Attiecībā uz tehnisko personālu jāpieņem likums par atbildību, un tad jautājumu nebūs./

Priekšsēdētājs: */Pareizi. Tāpēc komisija, es domāju, sagatavos tādus priekšlikumus un mēs pieņemsim. Bet tagad mums jāvirzās uz priekšu./ Vai jums ir vēl kāds cits priekšlikums?

R.Repša: Ierosinu šo punktu pārveidot šādā redakcijā: “Lēmumu par personālo balsošanu izlemj sesija.”

Priekšsēdētājs: Tas ir pavisam demokrātisks priekšlikums. */Lūdzu./
No zāles: */Trešais priekšlikums. Es uzskatu, ka mēs varētu dublēt 53.punktu attiecībā uz aizklāto balsošanu tieši tādā pašā redakcijā./

A.Endziņš: Repša pateica tikai par personālo balsošanu, taču es sapratu, ka citi deputāti ierosināja šādu priekšlikumu: sesija izlemj jautājumu vai nu par personālo, vai par aizklāto balsošanu. Taču to izlemj nevis sēdes vadītājs, bet sesija.

Priekšsēdētājs: */Jā, tātad uzklausīsim kolēģi Ždanoku, bet pēc tam pieņemsim lēmumu./

T.Ždanoka: */Es tomēr gribētu, lai 53.punktā attiecībā uz kadru jautājumu izlemšanu tiktu iekļauta atšķirīga balsošanas norma un balsošanas veids. Esmu cieši pārliecināta, ka šajā gadījumā nav pieļaujama personālā balsošana. Man joprojām ausīs skan balsošana Rīgas pilsētas padomē Rubika un Prūša sakarā un tā tālāk. Tāpēc 53. punktā ir attiecīgi jāformulē, ka, izlemjot kadru jautājumus, prioritāte ir aizklātajai balsošanai. Mums vēl priekšā stāv ministru un citu amatpersonu ievēlēšana./

Priekšsēdētājs: */Paldies, mēs sapratām. Tātad— vai mēs tomēr nevaram ar jūsu piekrišanu, jo es nevaru ierosināt mūsu kolēģa ieteikto priekšlikumu, bet man ir skaidras domstarpības šeit, iet uz tādu kompromisu un ierakstīt, ka izlemj sesija, pieņemot lēmumu? Tad mums nevajadzēs strīdēties par to, vai vieniem patīk personālā balsošana, otriem tāda, trešajiem citāda un tā tālāk. Deputāts Dozorcevs./

V.Dozorcevs: */Deputāta Repšas priekšlikums nav reāls tāpēc, ka jebkurā gadījumā lems sesija, tikai viņa priekšlikumā nav skaidra konstatācija, pēc kāda ierosinājuma sesija lems. Man ir pilnīgi cits priekšlikums, kā ātrāk var izbeigt visādus centienus noteikt balsošanas veidus un izdomāt jaunus.
Es visu laiku sēžu un domāju, cik ļoti gan mēs cits citam neuzticamies. Es balsoju tā, kā gribu. Mani neietekmē ne aizklātā, ne atklātā balsošana, ne balsošana, nospiežot pogu, vai ar kartītēm— nekāda balsošana, ne lemjot kadru jautājumus, ne kādus citus. Cik tad var neuzticēties cits citam? Es ierosinu nobalsot par pamatpriekšlikumu, pareizāk sakot, mēs par to nobalsojām, izraudzīties vienīgo balsošanas veidu, kā tikko nobalsojām. Nenorādīt balsošanas veidus un nemeklēt iemeslu, lai noteiktu, kā balsot. Runa ir par neuzticību, kas sakņojas pagātnē. Un neko vairāk. Uz mani nekāda zāles indukcija neiedarbojas. Ja uz kādu iedarbojas, lai viņš pats ar sevi tiek skaidrībā./

Priekšsēdētājs: */Lūdzu— deputāts Ščipcovs./

O.Ščipcovs: /Savā runā pirms divām dienām es izteicu vēlētāju viedokli par to, ka jaunie laiki faktiski neatšķiras no vecajiem laikiem, tāpēc šajā gadījumā nekādi nevar piekrist Dozorceva kunga apgalvojumam. Es uzskatu, ka aizklātajai balsošanai obligāti jābūt prioritārai. Šo divu dienu laikā es visu novēroju, pierakstīju rezultātus un to, kā kurš balso, un redzu, ka visi nav tādi kā Dozorceva kungs./

Priekšsēdētājs: */Šo pēdējo teikumu... nevajadzētu tā./

E.Repše: Es iebilstu pret demokrātijas vārda lietošanu šādā pārprastā nozīmē. Parlamenta visdemokrātiskākā balsošanas forma ir tā, ka vēlētāji zina, kā viņu deputāts ir balsojis, tātad atklāta balsošana.

V.Alksnis: Es gribu iebilst deputātam Repšem. */Atklātība reizēm nav vēlama. Aizklāto balsošanu izmanto, ne tikai ieceļot tajos vai citos amatos. Rumānijā, Šveicē tas ir normāls balsošanas veids, nosakot locekļu pilnvaras. Tā ir parasta procedūra deputātu palātā Itālijā, balsojot par likumprojektu kopumā. Tā ka arī Itālijā, kas ir demokrātiska valsts, tā ir normāla procedūra. Un, pieņemot visus likumus, tiek rīkota aizklātā balsošana./

Priekšsēdētājs: */Paldies. Jums ir pilnīgi cits priekšlikums? Es domāju: ja citu priekšlikumu nav, gluži vienkārši izlemsim, jo mums katram ir sava pieredze. Es, lūk, vienmēr runāju par Maskavas pieredzi, tur tiešām balsošanai pēc saraksta tiek dota prioritāte, ja deputāti to pieprasa. Katram no mums ir sava pieredze. Tā ka balsosim. Cits priekšlikums? Vai konkrēts?/
No zāles: */Sakarā ar to, ka rodas problēma par aizklāto un personālo balsošanu. Man šķiet, ka jautājumu var izšķirt šādā veidā. Pat ja par aizklāto balsošanu ir 30 balsis, bet par balsošanu pēc saraksta – 20, tad vienmēr ir precīzi jābalso par to vai citu priekšlikumu./

S.Zaļetajevs: */Man ir šāds priekšlikums attiecībā uz balsošanas kārtību. Es ierosinu vispirms likt uz balsošanu deputātes Ždanokas priekšlikumu, proti, par to, ka, izlemjot kadru jautājumus, priekšroka dodama aizklātajai balsošanai, citādi mēs gluži vienkārši varam lietišķu un svarīgu priekšlikumu noņemt no darba kārtības./

Priekšsēdētājs: */Paldies. Es pie tā arī nonāku, ka nedrīkstu šeit patvarīgi rīkoties. Es ļoti delikāti sākšu ar to, kas šeit ir rakstīts. Pretējā gadījumā mēs nonāksim pie bēdīga fināla./
53.pants. Tas skan tā: “Pēc ne mazāk kā 20 deputātu pieprasījuma sēdes vadītājam jāpaziņo par personālās balsošanas noteikšanu lēmumu pieņemšanai.” Un pēc tam runāsim par 54.pantu, par kuru arī bija iebildumi. Kuri ir par to, lai 53.pantu pieņemtu tādā redakcijā, kā mums ieteica darba grupa? Lūdzu, balsojiet! Tātad par ir 123. Lēmums tiek pieņemts. Vai jūs uzstājat, lai komisija skaita arī “pret” un “atturas”? Nē. Paldies.
54.pants. Redzat, bija tam arī vēl citas redakcijas. Runājot par aizklāto balsošanu, tiek prasīts, ka tā ir jāpieprasa ne mazāk kā 30 deputātiem. Tālāk deputāte Ždanoka ierosināja, kā vajadzētu balsot kadru jautājumos. Taču es personiski sapratu tā, ka darba grupa mums ierosinājusi tikai vienu formulējumu. Visus pārējos priekšlikumus jebkurā situācijā demokrātiski izlems ar sesijas lēmumu. Tas, es domāju, ir visiem saprotams.
55.pants. Šeit bija divi ierosinājumi: pirmais— atstāt pantu nemainītu; otrais — svītrot teikuma daļu: “bet deputāti pieceļas un mutiski apstiprina šā ieraksta pareizību.” Jau, balsojot par Deklarāciju, mēs to nepraktizējām zināmu ētisku apsvērumu dēļ. Balsošanas rezultātus nolasīja komisijas vadītājs, un jebkuram deputātam, kurš uzskatīja, ka viņa kartīte protokolā ierakstīta nepareizi, bija tiesības piecelties un pateikt, ka ieraksts ir nepareizs. Taču man priekšlikums jāliek balsot tādā redakcijā, kā tas šeit ir formulēts. Vispirms balsojam par variantu ar to ierakstu, kuru es te komentēju, pēc tam balsojam deputātam Plotnieka ieteikumu. Vai visu sapratāt? Kas atbalsta 55.pantu bez jebkādiem labojumiem? 11 deputāti ir par, tātad šī 55.panta redakcija ir noraidīta. Tagad balsosim par priekšlikumu, kuru es nolasu precīzi: “Personālās balsošanas rezultātus balsu skaitīšanas komisija ieraksta protokolā, kuru nolasa sēdes vadītājs.” Kuri ir par, balsojiet! Es ierosinu saskaitīt balsis, lai tās apstiprina komisijas priekšsēdētājs, lai gan balsu vairākums ir acīmredzams. Vai ir vēl kādi jautājumi vai ierosinājumi? */Par 56.punktu, ja? 55.punktu mēs jau nobalsojām. Ja par 56.punktu, tad— lūdzu./
No zāles: */Tā kā 56.punkts ir pēdējais, es pēc 55.punkta tomēr ierosinu, ņemot vērā šeit izteikto deputāta viedokli, atvainojos, aizmirsu viņa uzvārdu, attiecībā uz to pašu aizklātās balsošanas procedūru. To, ka mēs izanalizējām 53.pantu, to pašu aizklātās balsošanas procedūru, bet tad to, vai priekšroka dodama aizklātajai vai personālajai balsošanai, lemj sesija. Tāds priekšlikums./

Priekšsēdētājs: Vai sapratāt priekšlikumu? Praktiski tas ir papildu punkts. Kuri atbalsta mūsu kolēģa priekšlikumu, lūdzu, balsojiet? Nobalsojis 51 deputāts, tātad priekšlikums nav pieņemts.
Mēs pašā sākumā norunājām, ka daudzus pantus nebalsosim, ja nav citu priekšlikumu. Tāpēc tagad balsosim par visiem šiem reglamenta jautājumiem. Es redzu, ka ir vairākums. To apstiprina komisijas priekšsēdētājs. Paldies, lēmums ir pieņemts kopumā.
Tagad mēs varētu sākt nodarboties ar pastāvīgo komisiju bloku un Ministru padomes izveidošanas reglamenta bloku. Nav iebildumu? Nav. Vēl desmit minūtes līdz pārtraukumam. Vai ir priekšlikumi par komisijām? Sāksim acīmredzot ar nolikumu. Nav citu priekšlikumu? Nolikuma projekts jums ir? */Vai jums ir projekts mūsu Nolikumam par komisijām?/ Lūdzu, izsakiet savi viedokli. Ir priekšlikums skatīt tāpat pa punktiem. Šeit gan ierakstīti panti, nevis punkti. Tātad pirmais pants. */Vai visiem ir izdevies sameklēt Nolikumu par Augstākās padomes pastāvīgajām komisijām? Ir, ja?/ Par pirmo nav. Par otro pantu? Lūdzu deputāts Bresis.

V.Bresis: Šeit, cienījamie kolēģi, rodas pārdomas, kuras varbūt saistās ar to, ka mēs neesam vēl teorētiski nostiprinājuši valsts statusu un neesam izdiskutējuši, kādas būs īpašuma formas Latvijas Republikā, bet man tomēr liekas, ka 2.pantā, tas ir, otrās lapas otrajā rindkopā, vajadzētu izteikties nedaudz citādāk. Man šķiet, ka šajā sakarībā neder izcelt PSRS pakļautības uzņēmumus. Man pašam liekas, ka mūsu teritorijā varētu darboties citu valstu uzņēmumi, arī PSRS uzņēmumi, ja mēs to pieļaujam. Tāpat nav šaubu, ka mums būs tā saucamie kopuzņēmumi, kā arī privātpersonu uzņēmumi. Augstākajai padomei un tās komisijām ir jādod tiesības kontrolēt ikvienu uzņēmumu Latvijas Republikas teritorijā. Tāpat ikvienam uzņēmumam, lai kam tas būtu
pakļauts— PSRS, Amerikai vai Francijai —, jāpakļaujas Latvijas Republikas jurisdikcijai. Tāpēc es domāju, ka mums vajadzētu izteikties apmēram tā: “... kontrolēt Latvijas Republikas ministriju, valsts komiteju, resoru un citu republikānisko un vietējo organizāciju un iestāžu darbu, kā arī Latvijas un citu valstu kopuzņēmumu un privāto personu uzņēmumu darbību Latvijas teorijā.” Man šķiet, ka tas aptver visu to, ko es līdz šim centos pateikt. Šo pašu shēmu vajadzētu tālāk atkārtot gan 15., gan 16.pantā, kur ir līdzīgi ieraksti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, jums vārds.

I.Geidāns: Kolēģi, es lūdzu atvainot, bet tomēr turpmāk, apspriežot likumprojektus, būtu jāievēro, ka esam pieņēmuši neatkarības Deklarāciju, un, ja mēs kaut kur runājām par Latvijas PSR Konstitūciju, tad turpmāk runāsim par Latvijas PSR Konstitūcijas normām un blakus spēkā esošajai Latvijas PSR Konstitūcijai ierakstīsim šajā gadījumā, ka komisijas galvenie uzdevumi ir realizēt Latvijas Republikas Satversmes 1., 2. un 3.pantu. Galu galā šo Deklarāciju mēs pieņēmām ne jau kaut kādu ideoloģisku un propagandistisku motīvu dēļ. Tad nu ierakstīsim šeit Latvijas Republikas Satversmes 1., 2. un 3.pantu. Diemžēl esmu spiests to atgādināt.

A.Plotnieks: Priekšlikums ir tāds. 2.pantā, tā ir piektā rindkopa, teikts: “...palīdzēt Latvijas Republikas tautas deputātiem darbā, kas ir saistīts...” Šāda formula ir acīm redzamā pretrunā pirmām kārtām ar 106.pantu. Otrkārt, pati komisija ir deputātu darbības forma. Tāpēc es ierosinu šīs formulas vietā likt citu: “...veicina Latvijas Republikas likumu un citu Latvijas Republikas Augstākās padomes un tās Prezidija lēmumu realizēšanu.” Pēdējā rindkopā, kur deputāts Bresis ierosināja, manuprāt, ļoti lietišķu grozījumu, es nedaudz vēl akcentētu šo domu. Pašās beigās ir teikts: “...kontrolēt Latvijas kompetencē esošajos jautājumos.” Ja mēs esam suverēna valsts, pēc Deklarācijas mēs acīmredzot pretendējam uz šādu statusu, tad šāds ierobežojums ir nekorekts. Tas ir jāizņem ārā visos pantos.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Biezajam.

J.Biezais: Visumā pievienojoties Breša kunga ieteikumam, praktiski iznāk, ka kontrolēti tiek visi uzņēmumi. Formāli paliek pāri mafijas un ēnu ekonomikas uzņēmumi, kurus, pēc Breša kunga formulējuma, mēs it kā nevarētu kontrolēt.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Gavrilovam.

M.Gavrilovs: */Gribu precizēt deputāta Breša un deputāta Plotnieka priekšlikumu. Ir ierakstīts: “kontrolēt darbību”. Ja mēs ejam uz tirgus ekonomiku, tad, pagarinot uzskaitījumu, mēs ejam uz autoritāru ekonomiku. Komisijas nevar kontrolēt. Šim nolūkam ir attiecīgi finanšu un citi orgāni. Citā vietā teikts, ka visi republikas teritorijā esošie uzņēmumi atrodas Latvijas PSR jurisdikcijā (par šo formulējumu es negalvoju). Bet rakstīt, ka kontrolē,— tā, atvainojiet mani, nav tirgus pieeja. Un tāpēc vārdus “visi uzņēmumi” šeit vajag izslēgt. Cita lieta ir valsts orgāni, jā, tos mums ir tiesības kontrolēt. Bet uzņēmumus kontrolēt mums nav tiesību, tāpēc ka tas ir pret tirgus ekonomiku, kuru mēs šeit sludinām./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Endziņam.

A.Endziņš: Arī tas, ko iepriekšējais runātājs teica par Augstākās padomes tiesībām kontrolēt, ir ierakstīts Konstitūcijā. Man būtu priekšlikums izveidot nelielu redakcijas komisiju, kurai iesniegt šos konkrētos priekšlikumus, lai tos varētu apkopot. Citādi mēs nāksim ar 10 priekšlikumiem pie katra panta.
Otra lieta. Kā jūs redzat, nolikuma projekts, kas ir sagatavots, būtiski atšķiras no tā, kāds bija iepriekš. Šeit nav uzrādīta konkrēti katras patstāvīgas komisijas darbība. Izskanēja priekšlikums, ka šeit esot tikai paši pamatprincipi un katrai pastāvīgajai komisijai pēc tam, kad tā izveidota, vajagot izstrādāt galveno jautājumu loku, ar ko tā nodarbosies. Tas nāktu kā pielikums pie šā nolikuma.

Priekšsēdētājs: Ņemot vērā deputāta Endziņa priekšlikumu, vai mēs nevarētu lūgt deputātus, kuriem ir rakstiski priekšlikumi vienalga par kuru pantu, iesniegt tos komisijai, kuru mēs varētu izveidot tūlīt. Tā sapulcētos un, ņemot vērā, ka mēs šodien ātrāk beigsim, ziedotu pusstundu no pusdienas pārtraukuma. Tad izskatītu šos priekšlikumus deputāta Endziņa vadībā un mums pulksten 15.00 ziņotu. Komisijas sastāvā es ierosinu iekļaut deputātu Endziņu, deputātu Bresi, deputātu Gavrilovu, deputātu Plotnieku, un vēl var pieteikties. Nav iebildumu? Nosauktos kolēģus lūdzam pulksten 15.00 pulcēties Prezidija sēžu zālē.
Tagad mazs svinīgs brīdis. Gandrīz katru dienu kādam no mūsu deputātiem ir dzimšanas dienas vai vārda diena. Tāpēc acīmredzot mēs sveiksim cits citu individuāli. Jums nav iebildumu? Vienīgi, ja ir apaļa jubileja, tad apsveiksim plenārsēdē. Šodien apaļa jubileja ir mūsu kolēģei Tatjanai Ždanokai. No sirds sveicam un vēlam jums visu to labāko. (Aplausi).
Tagad īsam paziņojumam vārdu lūdz Sekretariāta vadītājs Dobelis.

J.Dobelis: Pirmkārt, Lauksaimniecības komisijas pārstāvjiem lūgums pārtraukumā nedaudz uzkavēties zālē sakarā ar konsultāciju par jaunās Ministru padomes iespējamo sastāvu. Otrs paziņojums ir no lietu pārvaldnieka Brenčeva kunga. Deputāti, kuri vēl nav paguvuši nofotografēties, var to izdarīt pusdienas pārtraukumā otrā stāva vestibilā.

Priekšsēdētājs: Pārtraukums līdz pulksten 15.00.
(Pārtraukums)