Uzturoties vizītē Nīderlandē un piedaloties konferencē “The Politics of European values (Eiropas vērtību politika)”

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga otrdien, 7.septembrī, Hāgā konferencē “The Politics of European values” (Eiropas vērtību politika) par Eiropas vērtību nākotni uzsvēra, ka ir nepieciešama Eiropas ideja, kas spētu iedvesmot un vienot cilvēku sirdis un kas sniegtu emocijas un līdzdalības prieku. Viņa atzīmēja, ka Eiropas Savienības (ES) direktīvas un normas nav tās, kas varētu iedvesmot cilvēkus un ļautu viņiem emocionāli just piederību Eiropai.
Prezidente stāstīja par Baltijas valstu unikālo pieredzi dziesmotās revolūcijas laikā, kad Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tautas sadevās rokās, lai demonstrētu savus centienus pēc brīvības. Prezidente uzsvēra, ka viņa priecātos, ja kādreiz Eiropā būtu tāda ideja, kas spētu vienot cilvēkus visapkārt Eiropai un ļautu izjust šo milzīgo solidaritāti un vienotības garu. Tomēr viņa uzsvēra, ka garīgā saskarsme un vienotība ir iespējama par vispārīgām, kopīgām vērtībām un ir jāveicina diskusijas, kas rosinātu cilvēku piesaisti savai valstij, cilvēku piesaisti Eiropai, eiropieša idejai.
Stāstot par Eiropas kultūrvēsturisko mantojumu, prezidente atzīmēja, ka šodien Eiropai iespējams izvēlēties to labāko, kas ir bijis tās kultūrā un vēsturē. “Tā ir mūsu privilēģija, domājot un veidojot Eiropas nākotni,” sacīja V.Vīķe-Freiberga.
Prezidente uzsvēra sabiedriskā nolīguma ideju kopumā, kurai, pēc viņas domām, vajadzētu raisīties plašumā Eiropā, lai padziļinātu idejas par pilsonisku sabiedrību un par to, kā cilvēki var palīdzēt cits citam: “Sociālā nolīguma idejas izplešanās ir nepieciešama mūsu sabiedrībā. Ir būtiski svarīgi, lai cilvēki atvērtos palīdzībai vienam pret otru, lai sabiedrība pasniegtu roku savam līdzpilsonim.”
Valsts prezidente arī izvirzīja ideju, ka izpratnei par cilvēcību joprojām ir jāattīstās, tā nekad nedrīkst palikt kā kāds noslēgts, pabeigts jēdziens. Viņa uzsvēra, ka jēdziens par dzīvības vērtību, par cilvēka vērtību cauri gadu tūkstošiem un gadu simtiem ir būtiski evolucionējis un šobrīd vairs nav apspriežamas tādas tiesības kā tiesības sievietēm vēlēt u.tml., kas pirms dažiem gadsimtiem vispār netika izvirzīts kā jautājums. “Šodien vairs nav jautājuma par to, ka dvēseļu glābšana būtu svarīgāka nekā cilvēka dzīvība, tā ir būtiska evolūcija. Es esmu pārliecināta, ka izpratnei par dažādām vērtībām ar katru paaudzi ir jāturpina padziļināties un paplašināties.” Viņa uzsvēra arī būtisko ES konstitucionālā līguma punktu par fundamentālo principu attiecībā uz cieņu pret cilvēku.
Nobeigumā prezidente atzīmēja: “Visas valstis Eiropas Savienībā vieno perspektīva, kas garantē izvēles brīvību pašiem veidot tādu Eiropu, kādu mēs to vēlamies redzēt, un ir būtiski, lai šajā Eiropas veidošanas procesā neviens netiktu izslēgts, vai tā būtu maza vai lielāka valsts, vai tas būtu vienas vai otras tautības cilvēks, viena vai otra vecuma cilvēks, vienas vai otras rases vai reliģiskās pārliecības cilvēks, mums jāveido Eiropa visiem kopā,” atzīmēja prezidente.
Tālākajā diskusijā izskanēja doma, ka ir jāatrod veidi, kā mazināt Eiropas pilsoņos izslēgtības sajūtu par piederību sabiedrībai un Eiropai, kā veicināt jaunu iesaistes līmeni sabiedriskos un Eiropas norišu procesos. Tika uzsvērts, ka Eiropai ir jāturpina darbs pie tā, lai veidotu savu morālo balsi, kas pārstāvētu eiropiešu viedokļus par svarīgiem vērtību jautājumiem pasaulē.
Valsts prezidentes runu noklausīties bija ieradusies arī Viņas majestāte Nīderlandes karaliene Beatrikse.
Nīderlande savā ES prezidentūrā ir nākusi klajā ar iniciatīvu noturēt piecu konferenču ciklu par Eiropas vērtību nākotni. 7.septembrī Hāgā tika atklāts šis konferenču cikls, un Latvijas prezidente bija uzaicināta kā goda viešņa.

Valsts prezidenta preses dienests