Privatizācija kā "Latvenergo" nākotne

Vakar, 27. jūlijā, ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis informēja žurnālistus par sava vienu dienu ilgā Igaunijas apmeklējuma rezultātiem, kā arī par Ekonomikas ministrijas un valdības nostāju valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" tālākās attīstības sakarā.

Jau iepriekš tika ziņots, ka galvenais A. Kalvīša un Igaunijas ekonomikas ministra Mikhela Pērnoja sarunu temats būs — uzņēmumu "Latvenergo" un "Eesti Energia" sadarbības iespējas. Tomēr, kā vakar preses konferencē atzina A. Kalvītis, abi ministri secinājuši, ka šo divu elektroenerģijas uzņēmumu sadarbības plānošanā kādu laiku būtu jāietur pauze. Nepārtraucot jau ilgstošo ekspertu sadarbību un konsultācijas, par kādu konkrētu sadarbības modeli pašlaik neesot iespējams runāt.

To nosakot vairāki apstākļi. Pirmkārt tas, ka Igaunijas valdība, pabeigusi "Eesti Energia" restrukturizāciju, pašlaik jau ir izlēmusi par divu Narvā esošu termoelektrostaciju (TES) akciju pārdošanu stratēģiskam investoram, par kuru, arī drošības apsvērumu dēļ, ir izvēlēts amerikāņu uzņēmums, kurš pēc šo uzņēmumu 49 procentu akciju iegādes ir apņēmies veikt tajos nepieciešamo rekonstrukciju. Bet priekšlikumos par "Latvenergo" un ‘’Eesti Energia" sadarbību, kuru noslēgt abu valstu valdībām tika piedāvāts ar uzņēmumu apvienošanos, darba grupa bija rēķinājusies ar situāciju, kad šīs akciju sabiedrības pilnībā ir valsts īpašums. Savukārt Latvijas pusei grūtības šobrīd sagādā joprojām neskaidrā "Latvenergo" nākotne, kuras izlemšanu sarežģījis gaidāmais referendums.

Tādēļ abu ekonomikas ministru kopīgais secinājums esot bijis — nogaidīt, līdz tiek nokārtotas Narvas TES īpašnieku maiņas jautājums, sagaidīti Latvijā gaidāmā referenduma rezultāti, kā arī vēlreiz nopietni izpētīt Baltijas kopīgā elektroenerģijas tirgus perspektīvas. Tikai pēc tam būtu iespējams atjaunot nopietnas sarunas par tālāku "Latvenergo" un "Eesti Energia" sadarbību. Un, tā kā abu valstu valdības principā ir noraidījušas darba grupas piedāvājumu — elektroenerģijas uzņēmumus apvienot, būtu jāmeklē citas sadarbības formas. Kā piemēru tām A. Kalvītis minēja iespējamo vienota operatora izveidi abu valstu elektroenerģijas pārvades sistēmām. Pēc ministra domām, sadarbība būtu iespējama arī savstarpējā elektroenerģijas tirdzniecībā, kuras ietvaros pavasara un rudens laikā "Latvenergo" Igaunijas pusei varētu pārdot Latvijas hidroelektrostacijās saražotās un valsts patēriņu pārsniedzošās jaudas, bet pārējā gada laikā — ūdens daudzumam Latvijas upēs samazinoties — savukārt pirkt Igaunijā ražoto elektroenerģiju.

Taču šim divu valstu elektrokompāniju sadarbības plānam nevajadzētu tikt politizētam un tā izlemšanai vajadzētu palikt ekspertu un valdības ziņā, secināja A. Kalvītis. Līdzīgi kā valdības kompetencē būtu bijis jāpaliek arī "Latvenergo" privatizācijas un tālākās attīstības jautājumam. Jo, pēc ministra domām, pašlaik ierosinātais referendums par "Latvenergo" privatizāciju gadījumā, ja pilsoņi nobalsos par Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) ierosināto likumprojektu, tikai apgrūtinās šā uzņēmuma nākotnes attīstību un kavēs arī visas valsts ekonomisko izaugsmi. "Šādas praktiskas, saimnieciskas lietas tomēr ir valdību kompetences jautājums" — secināja A. Kalvītis, komentēdams gan pašreizējās diskusijas ap "Latvenergo", gan arī Igaunijas parlamenta opozīcijas un arodbiedrību centienus ierosināt tautas nobalsošanu pret iecerēto energouzņēmuma daļu pārdošanu arī šajā valstī.

A. Kalvītis iepazīstināja žurnālistus arī ar valdības nodomiem, reaģējot uz LSDSP iniciēto tautas nobalsošanu. Jau nākamajā otrdienā, 1. augustā, Ministru kabineta sēdē tikšot pieņemts valdību veidojošo partiju izstrādāts alternatīvs Enerģētikas likuma grozījumu projekts. Jo referendumam opozīcijas izvirzītais likumprojekts neesot pieņemams vairāku iemeslu dēļ — tas sarežģījot uzņēmuma "Latvenergo" situāciju un mīkstinot pašreizējā Enerģētikas likuma pozīciju.

Tā, piemēram, pašlaik spēkā esošajā Enerģētikas likuma redakcijā Daugavas spēkstacijas un Latvijā esošās elektropārvades līnijas ir definētas kā neprivatizējamas un valsts īpašumā esošas. Savukārt LSDSP piedāvātajā likuma grozījumu projektā tās tiek nosauktas par "Latvenergo" īpašumu, vienlaikus aizliedzot ieķīlāt jebkādus "Latvenergo" īpašumus un iekārtas, bet neizslēdzot iespēju ieķīlāt paša uzņēmuma akcijas. Kas, pēc A. Kalvīša domām, var izraisīt LSDSP gribētajam gluži pretēju situāciju — kad, ieķīlājot "Latvenergo" akcijas, uzņēmuma īpašums var nonākt trešo personu īpašumā kā šā uzņēmuma kapitāla daļas.

Tādā veidā LSDSP ierosināto likuma grozījumu pieņemšanas gadījumā īpašnieka maiņu varētu piedzīvot arī Daugavas hidroelektrostacijas un elektropārvades līnijas. Savukārt šādu infrastruktūras objektu nonākšana citu juridisko personu rokās, pēc A. Kalvīša domām, varētu kļūt par bīstamu faktoru Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Tādēļ pirms jebkādas privatizācijas būtu jānotiek "Latvenergo" restrukturizācijai, kuras gaitā, pārveidojot akciju sabiedrību par koncernu, tiktu nodalīti ražošanas un pārvades objekti.

Turklāt A. Kalvītis uzsvēra, ka LSDSP veiktā kampaņa, kuras laikā apgalvots, ka pozīcijas partijas gatavo Daugavas HES kaskādes privatizāciju, bijusi melīga. Tādu nodomu valdībai nekad neesot bijis. Jo, kā secināja ministrs, šīs hidroelektrostacijas ir Latvijas nacionālā bagātība un ar to palīdzību ir iespējams ražot ļoti lētu elektroenerģiju.

Pretēji LSDSP ierosinātajam, topošajā valdības partiju likumprojektā tiks piedāvāti tādi grozījumi Enerģētikas likumā, kas ļaus "Latvenergo" attīstīties un būt tirgū konkurētspējīgam. Turklāt, kā atzina A. Kalvītis, šie likuma grozījumi nodrošināšot tādu "Latvenergo" attīstību, kuras gaitā nebūs nepieciešama arī elektroenerģijas tarifu paaugstināšana. Savukārt LSDSP ierosinātais likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā kļūšot par pamatu elektroenerģijas cenu kāpumam nākotnē. Jo, kā atzina ministrs, neļaujot "Latvenergo" paaugstināt uzņēmuma efektivitāti un nepaaugstinot tā konkurētspēju, "sabiedrībai un ekonomikai nāksies par elektroenerģiju maksāt dārgāk."

Valdības izstrādātajā likumprojektā atbilstoši tautas paustajai gribai tikšot apturēta "Latvenergo" privatizācija, taču ne restrukturizācija. Privatizācija netiks attiecināta arī uz Rīgas termoelektrocentrālēm. Tādējādi valdību veidojošās partijas tikai daļēji atkāpsies no februārī panāktās vienošanās par tālāko šī uzņēmuma attīstību.

Restrukturizācijas process, kas pēc A. Kalvīša domām varētu ilgt aptuveni 2 — 3 gadus, nozīmētu "Latvenergo" pārveidi par sazarotu koncernu ar vairākiem meitas uzņēmumiem. Tādējādi tiktu nodalītas ražošanas, kā arī neražojošās un elektropārvades jaudas. Tādējādi uzņēmums kļūtu moderns un mūsdienu prasībām atbilstošs.

Savukārt pēc restrukturizācijas posma atkal būtu nepieciešams atgriezties pie jautājuma par vismaz daļēju uzņēmuma privatizāciju. Taču par modeli kā privatizācija, A. Kalvīša vārdiem runājot — "neizbēgamā "Latvenergo" nākotne", varētu notikt, pirms restrukturizācijas noslēguma esot pāragri runāt.

Kā to vairākkārt uzsvēra A. Kalvītis, no domas par "Latvenergo" privatizāciju tālākā nākotnē nedz viņa pārstāvētā Tautas partija, nedz citi valdības koalīcijas locekļi neatteikšoties, jo viņi esot pārliecināti, ka tikai tādā veidā šis uzņēmums varot kļūt konkurētspējīgs līdz brīdim, kad Baltijas valstis kļūs Eiropas Savienības (ES) locekles un arī šajā reģionā atbilstoši šīs valstu savienības prasībām tiks liberalizētas elektroenerģijas cenas.

Jo, kaut gan valsts elektrouzņēmumu privatizācija neesot obligāta ES prasība, tomēr tieši tas esot veids, kādā gandrīz visas šīs savienības dalībvalstis līdz šim esot nodrošinājušas šo uzņēmumu konkurētspēju.

Turklāt, kā to atzina A. Kalvītis, vismaz perspektīvā paredzēta "Latvenergo" privatizācija arī esot viens no Latvijai izvirzītajiem Pasaules Bankas tālākās sadarbības nosacījumiem.

Valdības partiju izstrādātais likumprojekts atklātībai tiks nodots otrdien pēc tā izskatīšanas valdības sēdē. Turklāt A. Kalvītis izteica pārliecību arī par valdību veidojošo partiju vienotību, Ministru kabineta sēdē grozījumus Enerģētikas likumā akceptējot gan Ministru kabineta sēdē, gan, vēl līdz referendumam, arī Saeimā. Pēc tam, kad šie grozījumi jau būs ieguvuši likuma spēku, vēlētājiem, piedaloties referendumā, faktiski būtu jāizšķiras jau starp LSDSP ierosinātajiem Enerģētikas likuma grozījumiem un jauno likuma redakciju, kas tāpat kā LSDSP piedāvājums neparedz "Latvenergo" privatizāciju, taču, pēc A. Kalvīša domām, būs juridiski daudz korektāka un ekonomiski tālredzīgāka. Turklāt ekonomikas ministrs izteica arī pārliecību, ka LSDSP ierosinātais likumprojekts referendumā tiks noraidīts un spēkā paliks tobrīd jau pozīcijas grozītais Enerģētikas likuma variants. Jo Latvijas iedzīvotāji, vācot parakstus, neesot iestājušies pret "Latvenergo" attīstību, bet gan pret tā privatizāciju, un Latvijas sabiedrībai pietikšot veselā saprāta izdarīt izvēli par labu sagatavotam un pārdomātam likumam nevis juridiski nekorektiem tā grozījumiem, secināja ministrs.

Dina Gailīte, "LV" nozaru virsredaktore