Par Austrumu robežas izbūves finansējumu

Vakar, 27. jūlijā, Iekšlietu ministrijā preses konferencē runāja par aktualitātēm austrumu robežas atjaunošanā. Preses konferencē piedalījās iekšlietu ministrs Mareks Segliņš un austrumu robežas atjaunošanas projektu nodaļas vadītājs Aivars Ābols.

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš atgādināja, ka pagājušā gada 2. septembrī Ministru kabinets nolēma likvidēt nesekmīgi strādājušo valsts akciju sabiedrību "Valsts robežbūve", kurā strādāja 40 cilvēki. Tagad Iekšlietu ministrijā ir izveidota Austrumu robežas atjaunošanas un projektu vadības nodaļa, kas realizē valsts investīciju projektu "Valsts robežas izbūve", kurā strādā tikai 8 cilvēki. Ministrs pastāstīja, ka pagājušās otrdienas Ministru kabineta sēdē viņš iesniedzis ziņojumu valdībai, kurā informē, ka ar pašreizējo finansējumu austrumu robežas izbūve nevar tikt pabeigta līdz 2003. gada 1. janvārim, kā to prasa Eiropas Savienība. M. Segliņš teica: "Man ir jāiesniedz Ministru kabinetā divi vai trīs varianti, kā finansējumu palielināt un naudas līdzekļus pārstrukturizēt tā, lai robeža tiktu pabeigta līdz 2003. gada 1. janvārim."

Sīkāk par austrumu robežas izbūvi Austrumu robežas atjaunošanas projektu nodaļas vadītājs Aivars Ābols pastāstīja:

— Valsts investīciju projekts "Valsts robežas izbūve" ietver trīs projektus: projektu IA–16 — "Valsts austrumu robežas infrastruktūras attīstība" (54 miljoni latu), projektu IA–20 "Valsts robežas atjaunošana" (1,90 miljoni latu) un projektu IA–22 "Valsts robežas tehniskās apsardzības informācijas sistēmas izveide" (34, 5 miljoni latu, to skaitā arī 16 miljoni latu ģenerālpasūtījuma līguma ar "Siemens" izpildei). Austrumu robežas izbūves uzdevums ir uzbūvēt 20 novērošanas torņus, 21 lielu objektu (pārvaldi, nodaļu un robežpārejas punktu), 8 sakaru torņus. Jāizbūvē arī 538 km rokādes ceļu, kas savienotu robežpārejas punktus. Attālums pa gaisa līniju starp tiem ir 20 km, bet reāli jābrauc pa apkārtceļiem 50 km. Jāuzbūvē 34 km garš elektroniskais žogs, kas būtu aprīkots ar sensoriem un novērstu iedzīvotāju nelikumīgu robežas šķērsošanu vietās, kur nav robežpārejas punktu. Austrumu robežas izbūve paredz arī izveidot elektronisko apsardzības daļu, elektronisko komunikāciju daļu un informācijas daļu.

No 1999. gada septembra līdz 1999. gada decembrim mūsu nodaļa izstrādāja "Situācijas vērtējumu austrumu robežas izbūvei". Galīgie aprēķini rādīja, ka izmaksas būs 90,4 miljoni latu. Tas, protams, ir ideālais variants. Ņemot vērā situāciju ar valsts budžetu, mūsu nodaļa izstrādāja tā saukto visracionālāko modeli austrumu robežas izbūves realizācijai. Mēs piedāvājam projektu realizēt divos gados ar 13,2 miljonu latu finansējumu 2001. gadam un 19,2 miljoniem latu 2002. gadam. Šis racionālais modelis apmierinātu visakūtākās robežsardzes vajadzības: tiktu uzbūvētas visas nodaļas un robežpārejas punkti, visu sakaru torņi un vizuālās novērošanas torņi, arī pirmās kārtas rokādes ceļi un izpildīts jumta līgums ar "Siemens". Taču šobrīd paredzētais valsts finansējums ir nepietiekams: 2001. gadam — 8,22 miljoni latu un 2002. gadam — 8,62 miljoni latu. Kā jau ministrs uzsvēra, ar šādu finansējumu nav iespējams izpildīt valdības deklarāciju par austrumu robežas izbūves pabeigšanu līdz 2003. gada 1. janvārim. Jau nākamā gada sākumā pietrūks naudas projektēšanai, bet nākamā gada jūlijā — visa veida celtniecības darbiem. Tas nozīmē, ka austrumu robežas izbūvē radīsies 11–14 mēnešu pārtraukums. Līdz ar to neglābjami cietīs attiecības ar "Siemens", jo netiks izpildīts 1998. gadā noslēgtais līgums.

Par situāciju ar "Siemens" M. Segliņš teica:

— Ar "Siemens" līgums tika noslēgts 1998. gada jūlijā, un, manuprāt, tiktu nodarīts kaitējums Latvijas tēlam, ja valdība nepildīs pašas parakstīto līgumu. Līgumā, vērtējot to juridiski, ir ļoti daudz nepilnību, neprecīzi noteikts līguma priekšmets un izstrādāti Latvijas pusei ļoti neizdevīgi līguma laušanas nosacījumi. Jāatzīmē, ka "Siemens" visas savas saistības izpilda nevainojami. Es gribētu pārmest tiem cilvēkiem no mūsu puses, kas, taupīdami naudu, bez labu juristu palīdzības noslēdza Latvijai diezgan neizdevīgu līgumu, kurā nav skaidri definēts ne līguma priekšmets, ne laušanas iespējas. Sarežģītās un neskaidrās līguma laušanas procedūras dēļ Latvijas valstij būtu ļoti grūti un dārgi tiesāties ar "Siemens", jo tiesa notiktu ārvalstīs un pēc to likumdošanas. Latvijas valstij daudz lētāk būtu bijis 1998. gadā, slēdzot līgumu, izmantot kvalificētu juristu pakalpojumus. Latvijas puses maksātnespējas gadījumā tas, vai mūs iesūdzēs tiesā par līguma neizpildi, būs atkarīgs no "Siemens" principialitātes un ambīcijām. Mums ir tikai divas iespējas: vai nu līgumu pildīt, vai lauzt. Tā kā līguma laušana ir tik sarežģīta un dārga, tad, manuprāt, Latvijas valstij lētāk būtu šo līgumu pildīt.

Preses konferences nobeigumā Aivars Ābols pastāstīja par paveikto no 1999. gada septembra līdz šā gada 1. jūlijam:

— Šajā laika posmā ir izbūvēti un nodoti ekspluatācijā astoņi objekti: Bērziņu nodaļa un robežpārejas punkts, Viļakas robežsardzes pārvalde, vizuālās un tehniskās novērošanas torņi Makšos un Timšānos, sakaru torņi Ludzā un Pasienā un sakaru torņi Dagdā un Indrā. Pabeigta arī 11 objektu projektu izstrāde.

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore