• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Krišjāņa Valdemāra ienākšana Ventmalā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.07.2000., Nr. 272/274 https://www.vestnesis.lv/ta/id/9345

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Medicīna novadā - attīstība gadu gaitā

Vēl šajā numurā

28.07.2000., Nr. 272/274

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Krišjāņa Valdemāra ienākšana Ventmalā

Šodien, 28.jūlijā, Ventspilī tiek atklāts piemineklis Krišjānim Valdemāram

KR4.JPG (28298 BYTES) "Kādēļ arī mēs nevaram no nākotnes to pašu cerēt, ko kura katra cita zeme Eiropā? Nē, mēs gribam cerēt un strādāt ar visu to sparību, rāmumu un izturību, kādas īpašības palaikam piemitušas ziemeļdēliem!" Krišjānis Valdemārs

Šodien, 28. jūlija novakarē, ar pieminekļa atklāšanu Krišjānim Valdemāram Ventspilī sākas plaši pilsētas 710 gadu jubilejas svētki nedēļas garumā. Kad tiks noņemts pārklājs, ventspilnieki ieraudzīs, ka viņu novadnieks, tautas atmodas skubinātājs un jūrā braukšanas aicinātājs Krišjānis Valdemārs sēž uz pagājušā gadsimta stilā ieturēta metāla sola Ventas krastmalā un veras uz jūru. Tādu ieceri pirms diviem gadiem savā projektā "Krišjānis Valdemārs — latvietis" piedāvāja mākslinieks Miervaldis Polis. Šis priekšlikums tika atzīts par veiksmīgāko Ventspils pilsētas domes un "Sorosa fonda – Latvija" rīkotajā konkursa akcijā.

Bet kā tad piemineklis tapa? Par to stāsta autors un sava projekta īstenotājs

Miervaldis Polis:

Darba gaitā bija vairāki posmi. Vispirms tika veidots ģipša un citu materiālu makets Latvijā, bet bronzā piemineklis tika atliets Vācijā.

Meta pozu iestudējis aktieris Rolands Zagorskis. Par Valdemāra tēla modeli kļuvis dizainers Auseklis Ozoliņš. Krišjāņa Valdemāra augums bijis viens metrs sešdesmit deviņi centimetri, bet tālaika cilvēku vidū Valdemārs izcēlies ne tikai ar dižu garu, bet arī ar lielu augumu. Tāpēc piemineklī Valdemārs atveidots mūsdienu vīru augumā, bet svarā tos pat pārspēj — ap divi simti kilogramu. Valdemāra meta svārkus šūdinājis slavens Dailes teātra meistars Vitālijs Pavlovs, bet pagājušajam gadsimtam raksturīgais metāla sols darināts Rīgā.

Piemineklis bronzā atliets slavenajā Berlīnes bronzas lietuvē "Hermann Noack", kurā tapusi karā nopostītā uzvaras smaile Berlīnē un citi starptautiski projekti.

Darbu veica Noaku dinastijas turpinātājs Hermanis Noaks III. Kopā ar viņu strādājis jau Noaks IV. Figūra atlieta vaska tehnikā, kas ir tik smalka, ka bronzā var panākt pat ādas poru zīmējumu. Autoram darba procesā palīdzēja Edgars Grīnfelds, kas ir čuguna sola projekta autors, un Kārlis Alainis.

Ventas krastmalā netālu no iespaidīgā akmens pieminekļa "Jūrniekiem un zvejniekiem, kuru kaps ir jūras dzelme" kopš šodienas ir arī drosmīgo un neatlaidīgo raksturu uzjundītāja dižā latvieša Krišjāņa Valdemāra tēls.

Andris Kļaviņš —

"Latvijas Vēstnesim"

Foto no Miervalda Poļa arhīva

KR9.JPG (26561 BYTES)

KR3.JPG (32739 BYTES)

KR8.JPG (24146 BYTES)

KR1.JPG (34245 BYTES)

Attēlos: Krišjāņa Valdemāra piemi-neklis šeit pat, vēl Rīgā — mākslinieka Miervalda Poļa darbnīcā

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!