
Bagātība, ko zeme devusi un jāsaudzē
Par mūsu dzīlēm
Inga Gavena, Valsts ģeoloģijas dienesta direktora padomniece - "Latvijas Vēstnesim"
- Cik bagāti esam ar zemes dzīļu resursiem? Ko varam un ko spējam iegūt?
- Iegūt mēs varam gana daudz - dažāda veida kaļķakmeni, dolomītu, mālu, ģipšakmeni, smilti, granti, kūdru, sapropeli, dziednieciskās dūņas un visdažādākos pazemes ūdeņus. Kā liecina Valsts ģeoloģijas dienesta sastādītā Latvijas derīgo izrakteņu krājumu bilance, 1999. gadā palielinājās smilts un grants ieguve, un tas vēstī par būvdarbu apjoma pieaugumu valstī. Kopumā tiek izmantota 261 atradne, un to skaits gadu gaitā pakāpeniski pieaug.
Piemēram, pabeigta Salaspils ģipšakmens atradnes izpēte. Plānots uzsākt tās izstrādi, jo līdz šim izmantotās Sauriešu atradnes krājumi drīz būs izsmelti. Salaspils tāpat kā Sauriešu atradni kopā ar Sauriešu būvmateriālu kombinātu izstrādās vācu firma "Knauf".
Palielinājusies arī kūdras ieguve. Lai gan lauksaimniecībā valda stagnācija, kūdru joprojām izmanto augsnes ielabošanai, bet daļa no tās tiek izlietota enerģētikā kā kurināmais. Pakāpeniski palielinās arī kūdras eksports.
Vēl nav sastādīta pazemes ūdeņu atradņu kadastra un krājumu bilance, tāpēc ir grūtāk raksturot pazemes ūdeņu izmantošanas apjomu un tendences. Kopš deviņdesmitajiem gadiem to izmantošana samazinājusies gandrīz divas reizes. Pazemes ūdens ieguves vietu skaits Latvijā ir ļoti liels, daļu no tām veido atsevišķi urbumi individuālajai ūdensapgādei. Ūdens ņemšanas vietām, kurām jānodrošina centralizētā ūdens apgāde, jāveic pazemes ūdens krājumu aprēķins, jānosaka aizsargjoslas un jāsastāda pazemes ūdeņu atradnes pases. Valsts investīciju programmā (800+) "Mazpilsētu ūdensapgāde un kanalizācija" Valsts ģeoloģijas dienests veica hidroģeoloģiskos pētījumus 47 mazpilsētās, apsekojot urbumus, dažiem no tiem veicot arī tehniskā stāvokļa izpēti, aprēķināja pazemes ūdens atradnes krājumus, nosakot optimālu ieguves shēmu, aizsargjoslas, sagatavoja atradnes pasi un nepieciešamības gadījumā atjaunoja ūdens ieguves urbumu dokumentāciju. Taču paveikta tikai daļa no kopējā apjoma - vēl būtu jāstrādā aptuveni 100 mazpilsētās un apdzīvotās vietās, kurās ir centralizētās ūdensapgādes sistēmas.
Atsevišķus urbumus un urbumu kopas izmanto arī lielie uzņēmumi. Vēl nepieciešams apzināt visas minerālūdens ņemšanas vietas. Tikai apkopojot informāciju par pieejamajiem pazemes ūdens resursiem un ūdens ieguves apjomu katrai teritorijai, iespējams izvairīties no kļūdām, kuras tika pieļautas agrāk, kad atsevišķās teritorijās ūdens ņemšanas apjomi pārsniedza teritorijas dabiskos ūdens krājumus un sākās pazemes ūdens izsīkšanas process, kas saistīts ar pazemes ūdens līmeņu pazemināšanos un ūdens kvalitātes izmaiņām. Piemēram, Liepājā nesabalansētas ūdens ieguves ietekmē izveidojās depresija, kura izraisīja jūras ūdens pieplūdi ūdens horizontā. Sliktās kvalitātes dēļ to nevarēja izmantot kā dzeramā ūdens avotu. Jauno ūdens ņemšanas vietu vajadzēja meklēt samērā tālu no pilsētas.
- Vai var apgalvot, ka zemes dzīles ir mūsu lielākā bagātība?
- Protams, tā bija, ir un būs mūsu bagātība. Un nav mazsvarīgi, kā šīs zemes dzīles izmantojam. Zināmā mērā tas ir duālistisks jautājums. Lai attīstītos ekonomika, dzīles vajadzētu izmantot vairāk. No otras puses, jādomā, kur un cik daudz izrakteņu iegūstam, lai pēc 100 vai 200 gadiem tie nebūtu izstrādāti. Zemes dzīlēs atrodami gan atjaunojamie, gan neatjaunojamie zemes dzīļu resursi. Latvijā tiek izmantotas arī zemes dzīļu derīgās īpašības, piemēram, kolektorīpašības Inčukalna gāzes glabātavā. Varētu ierīkot vēl vairākas šādas gāzes glabātavas. Esošie derīgo izrakteņu krājumi nodrošina Latviju samērā labi, un tomēr lielāka vērība būtu veltāma zemes dzīļu racionālai izmantošanai un aizsardzībai.
Īpaša vieta mūsu tautsaimniecībā varētu būt atjaunojamo dabas resursu - kūdras, sapropeļa, pazemes ūdeņu - izmantošanai. Viens no perspektīvākajiem biznesa projektiem Latvijā ir tūrisma un kūrortoloģijas attīstība. Plaši pieejamie dažādas kvalitātes minerālūdeņu, ārstniecisko dūņu un sapropeļu krājumi, kā arī ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi varētu veicināt šīs nozares attīstību.
Diemžēl, piemēram, ārstnieciskos Ķemeru un Baldones minerālūdeņus, kuru sastāvs patiesi ir unikāls, jo tie ir bagāti ar sērūdeņradi, neizmanto ārstniecībā. Vēl nesen ar labiem panākumiem tos ārīgi lietoja nervu iekaisuma slimību ārstēšanā. Septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados kūrortoloģijas speciālisti pētījumos pierādīja, ka šie ūdeņi ļoti pozitīvi iedarbojas uz organismu, arī iekšķīgi lietoti, jo uzlabo imūnsistēmu, vielmaiņu. Pašlaik izmanto 0,1 procentu no pieejamajiem šo ūdeņu krājumiem.
- Tagad ir ļoti daudz mākslīgo ūdeņu…
- Jā, ir dabiskie un mākslīgie minerālūdeņi. Pēdējos gatavo, destilējot jebkuru ūdeni un pēc tam pievienojot minerālsāļus, līdz sasniedz vēlamo sastāvu. Uz iepakojuma jābūt norādītam, ka tas ir mākslīgais minerālūdens. Savukārt dabiskos minerālūdeņus atbilstoši Eiropas prasībām drīkst apstrādāt, tikai tos filtrējot vai gāzējot. Tāpēc tādi ūdeņi kā "Sidrabūdens", "Vendenas" ūdens un vēl daži citi nav uzskatāmi par dabiskajiem ūdeņiem. Patlaban pilda pudelēs un pārdod kā ārstnieciskos ūdeņus arī tādus, kas nav ne kurortoloģiski, ne balneoloģiski pārbaudīti. Šai problēmai pievēršama lielāka uzmanība. Nedrīkst deklarēt, ka tas ir ārstnieciskais ūdens, ja tas nav pierādīts, kaut arī tā ķīmiskais sastāvs ir tuvs ārstnieciskajam. Diemžēl daudzi ūdens tirgotāji māna un krāpj pircējus, ja neuzrāda, no kāda urbuma iegūts ūdens un kā tas ir apstrādāts. Bieži vien ūdens tiek pārvadāts apšaubāmā tarā.
- Kādas ir galvenās problēmas nozares attīstībā?
- Valsts ģeoloģijas dienests centies sakārtot ar likumdošanu saistītos jautājumus. Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas tika atjaunots arī Civillikums, tāds, kāds tas bija 1937. gadā. Un viena no Civillikuma normām noteic, ka zemes īpašniekam pieder visas zemes dzīles, kas atrodas zem viņa zemes. Šī norma pēc Otrā pasaules kara Eiropā ir izzudusi. Visās Eiropas valstīs zemes dzīļu apsaimniekotājs vai pārraudzītājs ir valsts, kura vai nu iznomā, vai nodod kādam lietošanā, bet ne īpašumā derīgo izrakteņu ieguves vietas. Tādējādi ir vienkāršāk sakārtot derīgo izrakteņu un pazemes ūdeņu ieguvi likumā noteiktajā kārtībā.
Vislielākās problēmas likumdošana rada pazemes ūdeņu izmantošanai. Noteikt grants vai smilts atradņu robežas ir iespējams, bet ūdeņi plūst un tos nevar ierobežot. Nevar noteikt, no kuras vietas līdz kurai katrs sūknē, tas praktiski nav iespējams. Jāteic, ka Latvijas likumi var radīt neprognozējamus tiesas procesus, kaut vai saistībā ar Inčukalna gāzes krātuvi un lielākajām ūdens ņemšanas vietām.
- Par valstiski nozīmīgu var uzskatīt arī privatizēto Ķemeru minerālūdens atradni.
- Valsts ģeoloģijas dienests jau protestēja pret atsevišķu urbumu privatizāciju parka teritorijā. Diemžēl Latvijā ir vēl daudzas vietas, kur zemes īpašnieks ir viens, urbuma īpašnieks - cits, bet ūdens izmantotājs - kāds trešais. Viņu savstarpējās attiecības bieži vien ir neprognozējamas. Un minerālūdens urbumu privatizācija rada tieši tādu pašu situāciju, jo atsevišķi urbumi ir dažādu īpašnieku zemē. Cerams, ka vairākumam īpašnieku urbumi zemesgrāmatā ierakstīti kā apgrūtinājumi, jo citādi bez tiesas lēmuma nekas nav panākams. Urbuma īpašnieks ir tikai metāla caurules īpašnieks, un viņam nepieder ne ūdens, ne zeme, kurā urbums atrodas. Savukārt zemes īpašniekam nav nekādu pienākumu slēgt līgumu par urbuma izmantošanu. Nav tāda likuma, kas zemes īpašniekam liktu slēgt līgumu ar urbuma īpašnieku, vienalga, vai zemes īpašnieks ir valsts vai pašvaldība, mežniecība vai privātpersona.
Atsevišķu minerālūdens urbumu privatizācija nav pamatota un var radīt problēmas nākotnē gan urbumu izmantotājiem, gan kopējai minerālūdeņu atradnes apsaimniekošanai. Piemēram, Ķemeru un Baldones minerālūdeņu atradnes ieguļ tuvu zemes virskārtai un ir ļoti jutīgas pret jebkuru hidroģeoloģisko apstākļu maiņu. Urbuma īpašniekam vajadzētu būt arī visas atradnes apsaimniekotājam, kurš atbildētu par atradnes aizsardzību, monitoringa pasākumiem utt. Daļēji šīs prasības Valsts ģeoloģijas dienests likuma noteiktajā kārtībā, izsniedzot zemes dzīļu izmantošanas licenci, var iekļaut tās nosacījumos, taču tas, ka zemes dzīles pieder zemes īpašniekam, stipri apgrūtina šo nosacījumu izstrādāšanu un izpildi.
- Tātad šīs attiecības vajadzētu regulēt valstij.
- Vajadzētu panākt, lai nerastos tādas situācijas, ka zemes īpašnieks ir viens un urbuma - cits. Katrā ziņā zemei ap urbumu jābūt urbuma īpašnieka lietošanā. Būtu jādomā arī par Civillikuma normu maiņu vai vismaz stipru revīziju, lai valsts varētu ierobežot zemes īpašnieku tiesības izmantot zemes dzīles, piemēram, dziļāk par 20 metriem, nosakot, ka tām jāpāriet valsts īpašumā ar tiesībām nodot lietošanā, bet nekādā gadījumā - īpašumā.
- Reizēm pašvaldības savus purvus iznomā par ļoti mazu samaksu. Kā jūs to komentētu?
- Īpašnieks ir tiesīgs iznomāt zemi par tādu cenu, kādu viņš vēlas. Lai veiktu kūdras vai citu derīgo izrakteņu ieguvi, jāsaņem Valsts ģeoloģijas dienesta licence. Tādējādi tiek nodrošināta ieguvju kontrole un uzskaite un tiek maksāts dabas resursu nodoklis.
Derīgo izrakteņu uzskaites sistēma ir samērā labi sakārtota, bet smagāka situācija ir ar pazemes ūdeņiem. Pazemes ūdeņi var būt arī nozīmīgs Latvijas eksporta produkts. Pēc ANO ekspertu ziņojuma, 1999. gadā vienai trešdaļai pasaules iedzīvotāju nav pieejams kvalitatīvs dzeramais ūdens. Ja neņem vērā paaugstināto dzelzs saturu, Latvijas pazemes ūdens atbilst Eiropas Savienības prasībām. Dzelzs koncentrāciju var samērā vienkārši samazināt ar filtrācijas un aerācijas palīdzību.
Visā pasaulē ūdeņu, arī pazemes ūdeņu aizsardzībai tiek pievērsta īpaša uzmanība. Latvijā sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados šis jautājums bija atstāts novārtā. Zemes īpašnieku maiņa un lielo rūpnīcu un kolhozu likvidācija ir radījusi lielas pārmaiņas. Pašlaik ir daudz neapsaimniekotu pazemes urbumu, un tā ir viena no lielākajām Latvijas problēmām, jo nesakārtotie urbumi ir potenciāli visbīstamākais piesārņojuma avots. 1998. gadā Valsts ģeoloģijas dienests par saviem līdzekļiem likvidēja vairākus urbumus. Taču nepietiekamās finanses neļauj likvidēt visus neapsaimniekotos urbumus Latvijā. Domāju, ka lielāka atbildība būtu jāuzņemas pašvaldībām.
Mums ir izveidojusies laba sadarbība ar Rīgas domes Vides pārvaldes departamentu. Tā aizsākās ar ūdensapgādes un metro izpētes urbumu apzināšanu. Kopīgi esam apzinājuši visus urbumus. Ceram, ka nebūs vairs tādas situācijas, kā ceļot garāžas pie Rīgas autoostas, kad pēdējā brīdī vajadzēja apturēt darbus, lai novērstu piesārņojuma briesmas. Šāda veida sadarbībai vajadzētu būt arī ar pārējām pašvaldībām.
- Valsts ģeoloģijas dienests var lepoties ar bagātīgu urbumu seržu glabātavu.
- Jā, tas ir gan mūsu lepnums, gan arī rūpju bērns. Urbumu seržu glabātavā atrodas unikāls materiāls, kura papildināšana vai atjaunošana ir problemātiska lielo izmaksu dēļ. Tās ir urbumu serdes, kas iegūtas visā Latvijā - gan no dziļajiem naftas urbumiem, gan no daudzajiem izpētes urbumiem. Daļa materiāla ir gājusi bojā, bet to, kas ir saglabājies, mēs cenšamies sakārtot, jo vēlreiz iegūt kilometru dziļas urbumu serdes prasītu milzīgu naudu. Protams, lai to visu varētu izmantot, krājumi prasa specifisku uzglabāšanas tehnoloģiju. Pašlaik daļa no paraugiem ir neparocīgi sakārtoti kastēs, kas sakrautas cita uz citas. Igaunijā un Lietuvā urbumu seržu glabātavas ir gandrīz vai tūrisma objekts. Mēs gatavojam arī paraugu komplektus skolām par Latvijā iegūstamajiem iežiem. Uzskatu, ka ir ļoti noderīgi iepazīstināt sabiedrību ar mūsu darbu, jo 50 padomju varas gados šī informācija bija slepena, paredzēta tikai darba lietošanai, turklāt tikai krievu valodā. Protams, ne jau uzreiz mūsu sabiedrība spēs izprast ģeoloģijas problēmas un ar šīm zināšanām saistītās valsts attīstības iespējas.
- Pazemes ūdeņu datu bāzes izveide prasa daudz darba, bet kāda ir situācija ar pārējiem derīgajiem izrakteņiem?
- Kopš pagājušā gada Valsts ģeoloģijas dienests izstrādā atjaunotu informācijas izmantošanas, aprites un uzkrāšanas stratēģiju, jo milzīgais informācijas apjoms līdz šim nebija mūsdienīgi sistematizēts un inventarizēts. Šis darbs tuvojas nobeigumam. Veidojam elektroniskās datu bāzes. Sagatavojot Valsts ģeoloģijas dienesta mājaslapu internetā, tiek iekļauts visu sistēmu apraksts, lai ikviens interesents varētu iepazīties ar informāciju, kāda pie mums ir pieejama. Tā būtu tāda kā informācija par informāciju.
- Kāda veida informāciju jūs piedāvājat?
- Valsts ģeoloģijas dienestā pieejama plaša spektra informācija, kas iegūta kopš četrdesmitajiem gadiem līdz mūsdienām. Daļa no tās tiek ievadīta elektroniskajās datu bāzēs. Uzkrāts liels daudzums izpētes un zinātnisko darbu pārskatu un dažāda mēroga ģeoloģiskās un specializētās (hidroģeoloģiskās, inženierģeoloģiskās u.c.) kartes.
Tiek atjaunotas Latvijas ģeoloģiskās kartes, mērogā 1: 200 000. Tās tiek gatavotas pa nomenklatūras lapām, publikācijās ietverot pamatiežu un kvartāra nogulumu ģeoloģiskās kartes un griezumus, palīgkartes un paskaidrojuma tekstus.
Sagatavojam arī ģeoloģiskās informācijas paketes dažāda mēroga teritorijas attīstības plānošanai. Īpaša uzmanība pēdējā laikā pievērsta ģeofizikālo pētījumu materiālu sistematizācijai un pārinterpretācijai, un tas ļāvis precizēt Latvijas teritorijas ģeoloģisko uzbūvi. Šos materiālus izmantos naftas meklēšanas un izpētes pirmā raunda nodrošināšanai. Datu bāzē "Urbumi" un ar to saistītajos datu blokos tiek ievadīta informācija par dažādas nozīmes un dažādiem mērķiem ierīkotiem urbumiem, arī par ūdens ieguves urbumiem.
Atjaunota arī derīgo izrakteņu ieguves bilance 1998. un 1999. gadam un derīgo izrakteņu kadastrs. Šī informācija drīzumā būs pieejama arī internetā.
- Ģeoloģijas dienests ir veiksmīgi iesaistījies vairākos starptautiskos projektos.
- Ģeoloģijā nepastāv administratīvās robežas - viss ir savstarpēji saistīts, un zinātnes attīstība ir svarīga arī mums. Pašlaik visā pasaulē intensīvi analizē piesārņojuma problēmas. Arī mēs esam iesaistījušies Dānijas un Zviedrijas Vides aģentūras organizētajos starptautiskajos pasākumos, semināros. Valsts ģeoloģijas dienests ir arī Eiropas Vides aģentūras un Eiropas Ģeoloģijas dienestu asociācijas (FOREG) biedrs. Ikgadējās sanāksmēs mēs iepazīstinām ar Latvijas ģeologu veikumu. Visciešākā sadarbība mums izveidojusies ar Dānijas, Igaunijas un Lietuvas ģeoloģijas dienestiem.
Patlaban noris intensīvs darbs kopā ar Lietuvas kolēģiem ģeoloģisko robežkaršu saskaņošanā, pazemes ūdeņu resursu apzināšanā vienotajiem ūdens horizontiem, kas ietver arī Eiropas Vides aģentūras organizēto iekšzemes saldūdeņu monitoringu. Dānijas Vides aģentūras finansējums paredzēts Latvijas gruntsūdeņu kvalitātes izpētei un karšu sagatavošanai. Lai gan mēs uzskatām, ka gruntsūdeņi pie mums ir samērā tīri, jo samazinājies lauksaimniecības radītais piesārņojums, jāatzīst, ka nav neviena pētījuma, kas apstiprinātu šo apgalvojumu. Tas ir trīs gadu darbs, kam nepieciešams liels finansējums. Rezultātā varēsim iezīmēt tās teritorijas, kas ir jutīgas pret piesārņojumu, piemēram, nitrātiem, pesticīdiem utt.
Ja vēlamies iestāties Eiropas Savienībā, jāpilda arī ES direktīvas par ūdens resursu apsaimniekošanu. Tāpēc jābūt sagatavotai informācijai par pazemes ūdeņu krājumiem. Pašlaik pilnīgas informācijas mums nav.
Darbalauks ir plašs, bet tā pilnīgai apguvei trūkst gan finansiālu, gan cilvēku resursu.
Ingrīda Rumbēna,
"LV" nozares redaktore
Par derīgo izrakteņu
(būvmateriālu izejvielas, kūdra, sapropelis, dziedniecības dūņas) 1999. gada bilanci
Derīgo izrakteņu krājumu bilance par 1999. gadu sastādīta atbilstoši ar VARAM 1997. gada 4. novembra rīkojumu nr. 163 apstiprinātajai "Instrukcijai par derīgo izrakteņu atradņu un krājumu uzskaiti". Bilancē iekļautie derīgie izrakteņi klasificēti atbilstoši šīs instrukcijas 1. pielikumam. Krājumu bilance sastādīta katram derīgā izrakteņa veidam. 1999. gadā iegūti šādi derīgie izrakteņi: ģipšakmens, kaļķakmens, dolomīts, māls, smilts-grants, smilts, smilts-grants un smilts (būvmateriālu izejvielu grupa); kūdra, sapropelis un dziedniecības dūņas. Kvarca smilts, laukakmeņi un krāsu zemes 1999. gada netika iegūtas. Būvmateriālu izejvielu krājumu uzskaites mērvienība ir tūkst.m3; kūdras un dziedniecības dūņu - tūkst. tonnas pie 40% mitruma, sapropeļa - tūkst. tonnas pie 60 % mitruma. Uzskaites dati par atradnēm apkopoti pēc instrukcijas 4. pielikuma formas.
Bilancē krājumi uzskaitīti, ievērojot derīgo izrakteņu krājumu klasifikāciju pēc izpētes detalitātes saskaņā ar 1997. gada 8. jūlija Ministru kabineta "Zemes dzīļu izmantošanas noteikumiem" nr. 239. Bilancē uzskaita tikai izpētītos (A kategorijas) un novērtētos (N kategorijas) krājumus. Valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnes un to krājumi bilancē uzskaitīti atsevišķi.
Derīgo izrakteņu (būvmateriālu izejvielas, kūdra, sapropelis un dziedniecības dūņas) krājumu bilancē par 1999. gadu apkopoti dati par aktīvajā apritē esošiem krājumiem 261 izmantojamā atradnē, tas ir, atradnēs, kurās 1999. gadā notika derīgo izrakteņu ieguve saskaņā ar Zemes dzīļu izmantošanas licenci vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju.
Derīgo izrakteņu krājumu bilances sastādīšanai izmantota 1998. gada krājumu bilance, Valsts ģeoloģijas dienesta Licencēšanas nodaļas izdotās atradņu pases, reģionālo vides pārvalžu iesniegtie pārskati par derīgo izrakteņu ieguvi 1999.gadā, VĢD datu bāzes "Būvmateriālu izejvielu atradnes" un "Kūdras atradnes", Valsts ģeoloģijas fonda materiāli un Vides valsts inspekcijas Zemes dzīļu kontroles daļas pārbaužu rezultāti. Vienas dolomīta un 46 smilts un grants atradņu krājumu atlikumi (bilancē atzīmēti ar zvaigznīti) uzskaitīti tikai aptuveni, tos nāksies precizēt 2000. gadā pēc uzmērīšanas dabā. Derīgo izrakteņu krājumu bilancē iekļauti tikai no atradnēm (izpētītām vai novērtētām) iegūti resursi. No agrāk ierīkotām krautnēm 1999. gadā iegūts 78.58 tūkst. m3 smilts un grants. Bez tam no Zemes dzīlēm vēl iegūti ieži, kuri nav derīgie izrakteņi (smilšmāls, mālsmilts), kopumā - 35.67 tūkst. m3.
Derīgo izrakteņu (būvmateriālu izejvielas, kūdra, sapropelis, dziedniecības dūņas) krājumu bilanci par 1999. gadu sastādīja Valsts ģeoloģijas dienesta Zemes dzīļu resursu nodaļas vadošā ģeoloģe S. Kondratjeva (tel. 7325121).
1.tabula
Derīgo izrakteņu (būvmateriālu izejvielas,
kūdra, sapropelis, dziedniecības dūņas)
1999. gada bilances krājumu apkopojums /
valsts nozīmes atradnēs un pārējās/
Nr. pēc | Derīgais | Krā- | Krājumi uz | Krājumu | Krājumi uz | Atradņu | |
klasi- | izraktenis | jumu | 1998.01.01. | izmaiņas 1999.g. | 2000. 01.01. | skaits | |
fika- | kate | -------------- | |||||
tora | gorija | ( - ) | ( + ) | ||||
Valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnes | |||||||
1. Būvmateriālu izejvielas, apjoms tūkst. m3 | |||||||
1.2. | Kaļķakmens | A | 36 190.67 | 203.49 | 0 | 35 987.18 | 1 |
N | 198 274.38 | 0 | 0 | 198 274.38 | |||
1.3. | Dolomīts | A | 46 403.62 | 524.37 | 0 | 45 879.25 | 5 |
N | 135 847.70 | 0 | 0 | 135 847.70 | |||
1.4. | Māls | A | 51 611.60 | 104.68 | 0 | 51 506.92 | 2 |
N | 53 950.70 | 0 | 0 | 53 950.70 | |||
1.6. | Smilts-grants | A | 81 704.17 | 416.72 | 0 | 81 287.45 | 4 |
N | 140 519.20 | 0 | 0 | 140 519.20 | |||
Pārējās atradnes | |||||||
1. Būvmateriālu izejvielas, apjoms tūkst. m3 | |||||||
1.1. | Ģipšakmens | A | 356.29 | 45.38 | 539.27 | 850.18 | 1 |
N | 0 | 0 | 0 | 0 | |||
1.3. | Dolomīts | A | 8 038.49 | 119.34 | 0 | 7 919.15 | 5 |
N | 26 208.91 | 0 | 0 | 26 208.91 | |||
1.4. | Māls | A | 4 741.99 | 14.15 | 0 | 4 727.84 | 3 |
N | 4 238.62 | 0 | 0 | 4 238.62 | |||
1.6. | Smilts-grants | A | 45 123.37 | 489.13 | 6.80 | 44 641.04 | 62 |
N | 23 320.04 | 28.52 | 0 | 23 291.52 | |||
1.7. | Smilts | A | 14 607.45 | 329.81 | 285.59 | 14 563.23 | 52 |
N | 7 305.87 | 3.79 | 0 | 7 302.08 | |||
1.8. | Smilts-grants | A | 39 344.24 | 294.96 | 0 | 39 049.28 | 73 |
un | N | 40 457.47 | 15.18 | 0 | 40 442.29 | ||
smilts | A | 38 594.00 | 157,93 | 0 | 38 436.07 | ||
N | 15 936.92 | 3.00 | 0 | 15 933.92 | |||
2. Kūdra, apjoms tūkst. tonnas pie 40% mitruma | |||||||
2.1. | Kūdra | A | 145 551.92 | 753.68 | 0 | 144 798.24 | 50 |
N | 43 228.37 | 70.91 | 0 | 43 157.46 | |||
3. Sapropelis, apjoms tūkst. tonnas pie 60% mitruma | |||||||
3.1. | Sapropelis | A | 26.00 | 0.01 | 0 | 25.99 | 2 |
4. Dziedniecības dūņas, apjoms tūkst. tonnas pie 40% mitruma | |||||||
4.1. | Dziedn. dūņas | A | 563.44 | 0.77 | 0 | 562.67 | 1 |
2. tabula
Derīgo izrakteņu (būvmateriālu izejvielas, kūdra, sapropelis un dziedniecības dūņas)
1999. gada bilances krājumu kopsavilkums
Nr. pēc | Derīgais | Krā- | Krājumi uz | Krājumu | Krājumi uz | Atradņu | ||
klasi- | izraktenis | jumu | 1999.01.01. | izmaiņas 1999.g. | 2000. 01.01. | skaits | ||
fika- | kate | -------------- | ||||||
tora | gorija | ( - ) | ( + ) | |||||
1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | |
1.Būvmateriālu izejvielas, apjoms tūkst. m3 |
||||||||
1.1. | Ģipšakmens | A | 356.29 | 45.38 | 539.27 | 850.18 | 1 | |
N | 0 | 0 | 0 | 0 | ||||
1.2. | Kaļķakmens | A | 36 190.67 | 203.49 | 0 | 35 987.18 | 1 | |
N | 198 274.38 | 0 | 0 | 198 274.38 | ||||
1.3. | Dolomīts | A | 54 442.11 | 643.71 | 0 | 53798.40 | 10 | |
N | 162 056.61 | 0 | 0 | 162 056.61 | ||||
1.4. | Māls | A | 56 353.59 | 118.83 | 0 | 56 234.76 | 5 | |
N | 58 189.32 | 0 | 0 | 58 189.32 | ||||
1.6. | Smilts-grants | A | 126 827.54 | 905.85 | 6.80 | 125 928.49 | 66 | |
N | 163 839.24 | 28.52 | 0 | 163 810.72 | ||||
1.7. | Smilts | A | 14 607.45 | 329.81 | 285.59 | 14 563.23 | 52 | |
N | 7 305.87 | 3.79 | 0 | 7 302.08 | ||||
1.8. | Smilts-grants | A | 39 344.24 | 294.96 | 0 | 39 049.28 | 73 | |
un | N | 40 457.47 | 15.18 | 0 | 40 442.29 | |||
smilts | A | 38 594.00 | 157,93 | 0 | 38 436.07 | |||
N | 15 936.92 | 3.00 | 0 | 15 933.92 | ||||
Ko- | Smilts-grants | A | 166 171.78 | 1 200.81 | 6.80 | 164 977.77 | ||
pā | N | 204 296.71 | 43.70 | 0 | 204 253.01 | |||
Smilts | A | 53 201.45 | 487.74 | 285.59 | 52 999.30 | |||
N | 23 242.79 | 6.79 | 0 | 23 236.00 | ||||
2. Kūdra, apjoms tūkst. tonnas pie 40% mitruma | ||||||||
2.1. | Kūdra | A | 145 551.92 | 753.68 | 0 | 144 798.24 | 50 | |
N | 43 228.37 | 70.91 | 043 157.46 | |||||
3. Sapropelis, apjoms tūkst. tonnas pie 60% mitruma | ||||||||
3.1. | Sapropelis | A | 26.00 | 0.01 | 0 | 25.99 | 2 | |
4. Dziedniecības dūņas, apjoms tūkst. tonnas pie 40% mitruma | ||||||||
4.1. | Dziedniec. dūņas | A | 563.44 | 0.77 | 0 | 562.67 | 1 |
Atradņu alfabētiskais rādītājs
Atradnes | Rajons | Nr. | |
nosaukums | bilancē | ||
1.1.Ģipšakmens atradnes | |||
Saurieši | Rīgas | 1 | |
1.2. Kaļķakmens atradnes | |||
Kūmas | Saldus | 1 VNA | |
1.3. Dolomīta atradnes | |||
Aiviekste-kr. | |||
krasts | Aizkraukles | 1 VNA | |
Dārzciems | Alūksnes | 2 VNA | |
Elstes | Ludzas | 1 | |
Gaitiņi | Rīgas | 2 | |
Gulbji | Bauskas | 3 | |
Iecava | Jelgavas | 3 VNA | |
Kalnciems II | Jelgavas | 4 | |
Kranciems | Ogres | 4 VNA | |
Mentes | Ogres | 5 | |
Turkalne | Rīgas | 5 VNA | |
1.4. Māla atradnes | |||
Brocēni II | Saldus | 1 VNA | |
Lielauce | Dobeles | 1 | |
Liepa | Cēsu | 2 VNA | |
Līvāni | Preiļu | 2 | |
Progress | Jelgavas | 3 | |
1.6. Smilts-grants atradnes | |||
Aizkraukle - kr. | |||
krasts | Aizkraukles | 1 | |
Aizpute- | |||
Grantnieki | Liepājas | 23 | |
Ausāti | Dobeles | 8 | |
Balkāni | |||
(II iecirknis) | Dobeles | 9 | |
Berjozovka | Krāslavas | 16 | |
Cēre | Tukuma | 4 VNA | |
Čuksti - | |||
1975 (III bl.) | Alūksnes | 2 | |
Čuksti - 1988 | Alūksnes | 3 | |
Dekšņi | Rēzeknes | 47 | |
Dubeņi | Liepājas | 24 | |
Dubkalni | Ogres | 42 | |
Elerne | |||
(I iecirknis) | Daugavpils | 6 | |
Elerne | |||
(II iecirknis) | Daugavpils | 7 | |
Ērmiķi - 1980 | Jelgavas | 14 | |
Garaiskalns II | |||
(I iec.) | Dobeles | 10 | |
Gramzda I 1988 | Liepājas | 25 | |
Ismeri-Lipušķi | |||
1990 | Rēzeknes | 48 | |
Janopole-Tuči | Rēzeknes | 49 | |
Jumurda | Madonas | 37 | |
Kalnaplāteri | Jelgavas | 15 | |
Karateri II | Limbažu | 28 | |
Kauperkalns | Bauskas | 4 | |
Krauļi | Krāslavas | 17 | |
Krūte- 1992 | Liepājas | 26 | |
Kurzeme | Talsu | 3 VNA | |
Ķeipāni | Rīgas | 54 | |
Lejas Romuļi | |||
(I-II iec.) | Krāslavas | 18 | |
Lielviši | Rēzeknes | 50 | |
Lisova | Ludzas | 31 | |
Lorupe (III iec.) | Rīgas | 55 | |
Madona | Madonas | 38 | |
Maļinovka | Ludzas | 32 | |
Melderi | |||
(Augšpidiltu. | |||
iec.) | Kuldīgas | 19 | |
Mentes | Ogres | 43 | |
Mierkalni | Valkas | 62 | |
Minerālšķūnis | Madonas | 39 | |
Naumki II | Ludzas | 33 | |
Niriņi - 3 | Ludzas | 34 | |
Pāvuli | Cēsu | 2 VNA | |
Plukši II | Gulbenes | 12 | |
Praviņas | |||
(pagasta daļa) | Tukuma | 58 | |
Praviņas - 1968 | |||
(Stumburi) | Tukuma | 59 | |
Praviņas - 1984 | Tukuma | 60 | |
Pūteļi | Kuldīgas | 20 | |
Robežnieki -1989 | Kuldīgas | 21 | |
Sakārņi | Rēzeknes | 51 | |
Silaraši | Rēzeknes | 52 | |
Silkalni- | |||
Meliorprojekts | Dobeles | 11 | |
Skangeļi | |||
(Riebiņi) | Preiļu | 44 | |
Skolaskalns | Cēsu | 5 | |
Skomaki | Limbažu | 29 | |
Skroderēni | Liepājas | 27 | |
Sokorņi II | Rēzeknes | 53 | |
Spaģēni | Madonas | 40 | |
Sprinčupe | Kuldīgas | 22 | |
Stienūži | Limbažu | 30 | |
Stupāni (I lauk.) | Preiļu | 45 | |
Sudrabiņi | Jēkabpils | 13 | |
Sviļeva | Ludzas | 35 | |
Veseta | Aizkraukles | 1 VNA | |
Villas-1977 | Talsu | 57 | |
Vīdale -1978 | Talsu | 56 | |
Zāģukalns | Madonas | 41 | |
Zīlāni - 1991 | Preiļu | 46 | |
Zujeva | Ludzas | 36 | |
Zvāre - 1975 | Tukuma | 61 | |
1.7. Smilts atradnes | |||
Augstie kalni | Gulbenes | 15 | |
Avotiņi | |||
(Priedīškalni) | Kuldīgas | 22 | |
Baltika | Krāslavas | 20 | |
Bērzi | Valkas | 48 | |
Birznieki | Kuldīgas | 23 | |
Branķi | Saldus | 42 | |
Brunevalka | Daugavpils | 9 | |
Celmji | Daugavpils | 10 | |
Ceraukste | Bauskas | 8 | |
Garās priedes | Preiļu | 39 | |
Grebņeva | Ludzas | 31 | |
Grunduļi | Kuldīgas | 24 | |
Ilganči | Balvu | 6 | |
Janova | Ludzas | 33 | |
Jaunružina | Rēzeknes | 40 | |
Juči | Aizkraukles | 1 | |
Kalniņi (Priedes) | Limbažu | 29 | |
Kāpas | Daugavpils | 11 | |
Krištupi | Daugavpils | 12 | |
Kūkas | Jēkabpils | 17 | |
Lielauce | Dobeles | 13 | |
Lielmeži | Krāslavas | 21 | |
Lielupes gultne - | |||
1972 | Jelgavas | 19 | |
Liepupe -1999 | Limbažu | 30 | |
Ļagušnieki | Ludzas | 32 | |
Miltukalni | Ludzas | 34 | |
Mučukalns | |||
(III iec.1998) | Kuldīgas | 25 | |
Namiķi | Saldus | 43 | |
Orca | Ludzas | 35 | |
Ošenieki | Kuldīgas | 26 | |
Pentsils | Valkas | 49 | |
Pinnes -1997 | Kuldīgas | 27 | |
Pīķi | Ventspils | 52 | |
Rubene | Jēkabpils | 18 | |
Sakari | Kuldīgas | 28 | |
Seda | Valmieras | 50 | |
Silapriedes | Alūksnes | 3 | |
Silciems -2 | |||
(1978) | Rīgas | 41 | |
Sita (Ramuksti) | Balvu | 7 | |
Skudras | Gulbenes | 16 | |
Smiltaine -1983 | Saldus | 44 | |
Smiltaine - 1996 | Saldus | 45 | |
Strautiņi | Alūksnes | 4 | |
Teitupe II - | |||
1977 | Tukuma | 47 | |
Tīrumi | Saldus | 46 | |
Tome | Ogres | 37 | |
Tomes | |||
mežniecība | Ogres | 38 | |
Tūcene -1992 | Alūksnes | 5 | |
Untupji | Dobeles | 13 | |
Vecpirogova | Ludzas | 36 | |
Vītolēni - 1998 | Valmieras | 51 | |
Zalvīte | |||
(Dolomīti) | Aizkraukles | 2 | |
1.8. Smilts-grants | |||
un smilts atradnes | |||
Aglona | |||
(Bašķu iec.) | Preiļu | 49 | |
Ancene (Asare I) | Jēkabpils | 22 | |
Arīši | Saldus | 57 | |
Ašusils | Balvu | 4 | |
Bečeri | Ludzas | 37 | |
Biksti | Saldus | 58 | |
Breņģi | Talsu | 64 | |
Butišķi- Ceļupr. | Daugavpils | 16 | |
Caunes | Ogres | 45 | |
Čodorāni | Ludzas | 39 | |
Dauģēni- 1976 | Valmieras | 68 | |
Deviņziedakalns | Balvu | 5 | |
Dikuri | Dobeles | 19 | |
Dobelnieki | Ogres | 46 | |
Dūči | Limbažu | 34 | |
Dziļlejas | Liepājas | 31 | |
Garkalne - 1992 | Rīgas | 55 | |
Griezes - | |||
Krastnieki | Saldus | 59 | |
Gritāni | Jēkabpils | 23 | |
Ieziņi | Ventspils | 72 | |
Jaundīriķi | Valmieras | 70 | |
Jaunsaimnieki | Rēzeknes | 52 | |
Kaļļas | Cēsu | 12 | |
Kankuļi - 1980 | Preiļu | 50 | |
Kaparāmuri - | |||
1998 | Ogres | 47 | |
Kapusils I | Valkas | 66 | |
Katlapkalns | Kuldīgas | 27 | |
Kauši - 1980 | Kuldīgas | 28 | |
Korigova | Balvu | 6 | |
Krauļi | Kuldīgas | 29 | |
Ķaupi - | Kuldīgas | 26 | |
Ķoņi - 1984 | Valmieras | 69 | |
Lāmas | Saldus | 60 | |
Laukāres | Jēkabpils | 24 | |
Līči (Kalnieši) | Madonas | 43 | |
Liginišķi | Daugavpils | 15 | |
Lipuški | |||
(RPKK z.r.) | Rēzeknes | 53 | |
Lipuški - 1987 | Rēzeknes | 54 | |
Luikas-Zizāni | Ogres | 48 | |
Mālnieki | Cēsu | 13 | |
Mazie Kangari - | |||
2 () | Rīgas | 56 | |
Mazie Silagusti | Gulbenes | 21 | |
Mihalīna II | Krāslavas | 25 | |
Morozi | Ludzas | 40 | |
Muižciems | |||
(Ziem. iec.) | Saldus | 61 | |
Oltūži -1996 | Limbažu | 35 | |
Ozoli | Aizkraukles | 1 | |
Pavlova | |||
(Luņu iec.) | Ludzas | 41 | |
Pedele | Valkas | 67 | |
Posolnīca | Balvu | 7 | |
Puze (I iec.) | Ventspils | 73 | |
Rēzes | Cēsu | 14 | |
Rubuļeva | |||
(Silakrogs) | Balvu | 8 | |
Rutuļi I | Preiļu | 51 | |
Silaciems | Balvu | 9 | |
Silakrogs | Madonas | 44 | |
Silkalni II | Dobeles | 20 | |
Skadarkalns | |||
(I iec.) | Valmieras | 71 | |
Skaistkalni | Daugavpils | 17 | |
Smites | Saldus | 62 | |
Sprīdīši | Liepājas | 32 | |
Striķi | Saldus | 63 | |
Stūrmaļi | Aizkraukles | 2 | |
Svātaune | Balvu | 10 | |
Sventes | |||
mežniecība | Daugavpils | 18 | |
Šuškova -1 | Ludzas | 38 | |
Triķi (Griķi) | Talsu | 65 | |
Ūdeņi | Ludzas | 42 | |
Vecsaule | Bauskas | 11 | |
Vidriži | Limbažu | 36 | |
Vilgale (Siliņi) | Kuldīgas | 30 | |
Zāgadi | Alūksnes | 3 | |
Zemīši | Liepājas | 33 | |
2. Kūdras atradnes | |||
Aizkraukles | |||
(Aklais) | Aizkraukles | 1 | |
Bērzu purvs | Talsu | 37 | |
Bieriņu purvs | Rīgas | 26 | |
Bitenieku purvs | Bauskas | 3 | |
Borovkas purvs | Jēkabpils, | ||
Preiļu | 9 | ||
Briģu tīrelis | Bauskas | 4 | |
Cenas tīrelis | Rīgas | 27 | |
Dižais | |||
Veiķenieku | Saldus | 30 | |
Drabiņu purvs | Jelgavas | 12 | |
Galenieku | |||
(Lakstīgulu) | Bauskas | 5 | |
Gargrodes purvs | Jēkabpils | 10 | |
Gāgu purvs | Saldus | 31 | |
Kaigu purvs | Jelgavas | 13 | |
Knovu (Kņavu) | |||
purvs | Rēzeknes | 24 | |
Ķeizaru (Pungi) | |||
purvs | Valkas | 43 | |
Ķirmenieku - | |||
Dadžu | Saldus | 32 | |
Lambārtes purvs | Bauskas | 6 | |
Lestenes- | |||
Ēnavas purvs | Tukuma | 40 | |
Lielais Aknīstes | |||
purvs | Jēkabpils | 11 | |
Lielais 2 | |||
(Mujānu) | Valmieras | 46 | |
Lielais Mārku | |||
(Ušuru) | Gulbenes | 8 | |
Lielsalas purvs | Talsu | 38 | |
Mazais | |||
Veiķenieku | Saldus | 33 | |
Medema purvs | Rīgas | 28 | |
Nidas purvs | Liepājas | 16 | |
Ozolmuižas | |||
purvs | Valmieras | 47 | |
Ozolu purvs | Kuldīgas | 14 | |
Pleces purvs | Liepājas | 17 | |
Ploču purvs | Liepājas | 18 | |
Rau purvs | Ludzas | 21 | |
Rāķu, Dzelves | Limbažu | 19 | |
Rūjas purvs | Valmieras | 48 | |
Sapatas purvs | Valmieras | 49 | |
Sārāju (Pūņu) | |||
purvs | Talsu | 39 | |
Sedas (Tīreļa) | |||
purvs | Valmieras | 49 | |
Seķu purvs | Limbažu | 20 | |
Senmāču | |||
(Airītes) | Rīgas | 29 | |
Siguldas purvs | Alūksnes | 2 | |
Sīļu purvs | Tukuma | 41 | |
Skrebeļu- | |||
Skrūzmaņu | Preiļu | 23 | |
Spundiņu purvs | Saldus | 34 | |
Stružānu purvs | Ludzas, Rēzeknes | 22 | |
Taures purvs | Valkas | 45 | |
Tīreļa purvs | Saldus | 35 | |
Umuļu purvs | Kuldīgas | 15 | |
Unguru (Lielais) | |||
purvs | Cēsu | 7 | |
Vānes (Stulbais, | |||
Kalves) | Tukuma | 42 | |
Vārves (Buļļu, | |||
Puņu) | Ventspils | 50 | |
Vilīšu purvs | Saldus | 36 | |
Žagatu- | |||
Skušnovas | Rēzeknes | 25 | |
3.1. Sapropeļa atradnes | |||
Līņezers | Rīgas | 1 | |
Melnezers | Rīgas | 2 | |
4.1 Dziedniecības dūņu atradnes | |||
Slokas purvs | Jūrmala | 1 |