• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Bagātība, ko zeme devusi un jāsaudzē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.07.2000., Nr. 272/274 https://www.vestnesis.lv/ta/id/9346

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Austrumu robežas izbūves finansējumu

Vēl šajā numurā

28.07.2000., Nr. 272/274

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Bagātība, ko zeme devusi un jāsaudzē

Par mūsu dzīlēm

Inga Gavena, Valsts ģeoloģijas dienesta direktora padomniece - "Latvijas Vēstnesim"

- Cik bagāti esam ar zemes dzīļu resursiem? Ko varam un ko spējam iegūt?

- Iegūt mēs varam gana daudz - dažāda veida kaļķakmeni, dolomītu, mālu, ģipšakmeni, smilti, granti, kūdru, sapropeli, dziednieciskās dūņas un visdažādākos pazemes ūdeņus. Kā liecina Valsts ģeoloģijas dienesta sastādītā Latvijas derīgo izrakteņu krājumu bilance, 1999. gadā palielinājās smilts un grants ieguve, un tas vēstī par būvdarbu apjoma pieaugumu valstī. Kopumā tiek izmantota 261 atradne, un to skaits gadu gaitā pakāpeniski pieaug.

Piemēram, pabeigta Salaspils ģipšakmens atradnes izpēte. Plānots uzsākt tās izstrādi, jo līdz šim izmantotās Sauriešu atradnes krājumi drīz būs izsmelti. Salaspils tāpat kā Sauriešu atradni kopā ar Sauriešu būvmateriālu kombinātu izstrādās vācu firma "Knauf".

Palielinājusies arī kūdras ieguve. Lai gan lauksaimniecībā valda stagnācija, kūdru joprojām izmanto augsnes ielabošanai, bet daļa no tās tiek izlietota enerģētikā kā kurināmais. Pakāpeniski palielinās arī kūdras eksports.

Vēl nav sastādīta pazemes ūdeņu atradņu kadastra un krājumu bilance, tāpēc ir grūtāk raksturot pazemes ūdeņu izmantošanas apjomu un tendences. Kopš deviņdesmitajiem gadiem to izmantošana samazinājusies gandrīz divas reizes. Pazemes ūdens ieguves vietu skaits Latvijā ir ļoti liels, daļu no tām veido atsevišķi urbumi individuālajai ūdensapgādei. Ūdens ņemšanas vietām, kurām jānodrošina centralizētā ūdens apgāde, jāveic pazemes ūdens krājumu aprēķins, jānosaka aizsargjoslas un jāsastāda pazemes ūdeņu atradnes pases. Valsts investīciju programmā (800+) "Mazpilsētu ūdensapgāde un kanalizācija" Valsts ģeoloģijas dienests veica hidroģeoloģiskos pētījumus 47 mazpilsētās, apsekojot urbumus, dažiem no tiem veicot arī tehniskā stāvokļa izpēti, aprēķināja pazemes ūdens atradnes krājumus, nosakot optimālu ieguves shēmu, aizsargjoslas, sagatavoja atradnes pasi un nepieciešamības gadījumā atjaunoja ūdens ieguves urbumu dokumentāciju. Taču paveikta tikai daļa no kopējā apjoma - vēl būtu jāstrādā aptuveni 100 mazpilsētās un apdzīvotās vietās, kurās ir centralizētās ūdensapgādes sistēmas.

Atsevišķus urbumus un urbumu kopas izmanto arī lielie uzņēmumi. Vēl nepieciešams apzināt visas minerālūdens ņemšanas vietas. Tikai apkopojot informāciju par pieejamajiem pazemes ūdens resursiem un ūdens ieguves apjomu katrai teritorijai, iespējams izvairīties no kļūdām, kuras tika pieļautas agrāk, kad atsevišķās teritorijās ūdens ņemšanas apjomi pārsniedza teritorijas dabiskos ūdens krājumus un sākās pazemes ūdens izsīkšanas process, kas saistīts ar pazemes ūdens līmeņu pazemināšanos un ūdens kvalitātes izmaiņām. Piemēram, Liepājā nesabalansētas ūdens ieguves ietekmē izveidojās depresija, kura izraisīja jūras ūdens pieplūdi ūdens horizontā. Sliktās kvalitātes dēļ to nevarēja izmantot kā dzeramā ūdens avotu. Jauno ūdens ņemšanas vietu vajadzēja meklēt samērā tālu no pilsētas.

- Vai var apgalvot, ka zemes dzīles ir mūsu lielākā bagātība?

- Protams, tā bija, ir un būs mūsu bagātība. Un nav mazsvarīgi, kā šīs zemes dzīles izmantojam. Zināmā mērā tas ir duālistisks jautājums. Lai attīstītos ekonomika, dzīles vajadzētu izmantot vairāk. No otras puses, jādomā, kur un cik daudz izrakteņu iegūstam, lai pēc 100 vai 200 gadiem tie nebūtu izstrādāti. Zemes dzīlēs atrodami gan atjaunojamie, gan neatjaunojamie zemes dzīļu resursi. Latvijā tiek izmantotas arī zemes dzīļu derīgās īpašības, piemēram, kolektorīpašības Inčukalna gāzes glabātavā. Varētu ierīkot vēl vairākas šādas gāzes glabātavas. Esošie derīgo izrakteņu krājumi nodrošina Latviju samērā labi, un tomēr lielāka vērība būtu veltāma zemes dzīļu racionālai izmantošanai un aizsardzībai.

Īpaša vieta mūsu tautsaimniecībā varētu būt atjaunojamo dabas resursu - kūdras, sapropeļa, pazemes ūdeņu - izmantošanai. Viens no perspektīvākajiem biznesa projektiem Latvijā ir tūrisma un kūrortoloģijas attīstība. Plaši pieejamie dažādas kvalitātes minerālūdeņu, ārstniecisko dūņu un sapropeļu krājumi, kā arī ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi varētu veicināt šīs nozares attīstību.

Diemžēl, piemēram, ārstnieciskos Ķemeru un Baldones minerālūdeņus, kuru sastāvs patiesi ir unikāls, jo tie ir bagāti ar sērūdeņradi, neizmanto ārstniecībā. Vēl nesen ar labiem panākumiem tos ārīgi lietoja nervu iekaisuma slimību ārstēšanā. Septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados kūrortoloģijas speciālisti pētījumos pierādīja, ka šie ūdeņi ļoti pozitīvi iedarbojas uz organismu, arī iekšķīgi lietoti, jo uzlabo imūnsistēmu, vielmaiņu. Pašlaik izmanto 0,1 procentu no pieejamajiem šo ūdeņu krājumiem.

- Tagad ir ļoti daudz mākslīgo ūdeņu…

- Jā, ir dabiskie un mākslīgie minerālūdeņi. Pēdējos gatavo, destilējot jebkuru ūdeni un pēc tam pievienojot minerālsāļus, līdz sasniedz vēlamo sastāvu. Uz iepakojuma jābūt norādītam, ka tas ir mākslīgais minerālūdens. Savukārt dabiskos minerālūdeņus atbilstoši Eiropas prasībām drīkst apstrādāt, tikai tos filtrējot vai gāzējot. Tāpēc tādi ūdeņi kā "Sidrabūdens", "Vendenas" ūdens un vēl daži citi nav uzskatāmi par dabiskajiem ūdeņiem. Patlaban pilda pudelēs un pārdod kā ārstnieciskos ūdeņus arī tādus, kas nav ne kurortoloģiski, ne balneoloģiski pārbaudīti. Šai problēmai pievēršama lielāka uzmanība. Nedrīkst deklarēt, ka tas ir ārstnieciskais ūdens, ja tas nav pierādīts, kaut arī tā ķīmiskais sastāvs ir tuvs ārstnieciskajam. Diemžēl daudzi ūdens tirgotāji māna un krāpj pircējus, ja neuzrāda, no kāda urbuma iegūts ūdens un kā tas ir apstrādāts. Bieži vien ūdens tiek pārvadāts apšaubāmā tarā.

- Kādas ir galvenās problēmas nozares attīstībā?

- Valsts ģeoloģijas dienests centies sakārtot ar likumdošanu saistītos jautājumus. Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas tika atjaunots arī Civillikums, tāds, kāds tas bija 1937. gadā. Un viena no Civillikuma normām noteic, ka zemes īpašniekam pieder visas zemes dzīles, kas atrodas zem viņa zemes. Šī norma pēc Otrā pasaules kara Eiropā ir izzudusi. Visās Eiropas valstīs zemes dzīļu apsaimniekotājs vai pārraudzītājs ir valsts, kura vai nu iznomā, vai nodod kādam lietošanā, bet ne īpašumā derīgo izrakteņu ieguves vietas. Tādējādi ir vienkāršāk sakārtot derīgo izrakteņu un pazemes ūdeņu ieguvi likumā noteiktajā kārtībā.

Vislielākās problēmas likumdošana rada pazemes ūdeņu izmantošanai. Noteikt grants vai smilts atradņu robežas ir iespējams, bet ūdeņi plūst un tos nevar ierobežot. Nevar noteikt, no kuras vietas līdz kurai katrs sūknē, tas praktiski nav iespējams. Jāteic, ka Latvijas likumi var radīt neprognozējamus tiesas procesus, kaut vai saistībā ar Inčukalna gāzes krātuvi un lielākajām ūdens ņemšanas vietām.

- Par valstiski nozīmīgu var uzskatīt arī privatizēto Ķemeru minerālūdens atradni.

- Valsts ģeoloģijas dienests jau protestēja pret atsevišķu urbumu privatizāciju parka teritorijā. Diemžēl Latvijā ir vēl daudzas vietas, kur zemes īpašnieks ir viens, urbuma īpašnieks - cits, bet ūdens izmantotājs - kāds trešais. Viņu savstarpējās attiecības bieži vien ir neprognozējamas. Un minerālūdens urbumu privatizācija rada tieši tādu pašu situāciju, jo atsevišķi urbumi ir dažādu īpašnieku zemē. Cerams, ka vairākumam īpašnieku urbumi zemesgrāmatā ierakstīti kā apgrūtinājumi, jo citādi bez tiesas lēmuma nekas nav panākams. Urbuma īpašnieks ir tikai metāla caurules īpašnieks, un viņam nepieder ne ūdens, ne zeme, kurā urbums atrodas. Savukārt zemes īpašniekam nav nekādu pienākumu slēgt līgumu par urbuma izmantošanu. Nav tāda likuma, kas zemes īpašniekam liktu slēgt līgumu ar urbuma īpašnieku, vienalga, vai zemes īpašnieks ir valsts vai pašvaldība, mežniecība vai privātpersona.

Atsevišķu minerālūdens urbumu privatizācija nav pamatota un var radīt problēmas nākotnē gan urbumu izmantotājiem, gan kopējai minerālūdeņu atradnes apsaimniekošanai. Piemēram, Ķemeru un Baldones minerālūdeņu atradnes ieguļ tuvu zemes virskārtai un ir ļoti jutīgas pret jebkuru hidroģeoloģisko apstākļu maiņu. Urbuma īpašniekam vajadzētu būt arī visas atradnes apsaimniekotājam, kurš atbildētu par atradnes aizsardzību, monitoringa pasākumiem utt. Daļēji šīs prasības Valsts ģeoloģijas dienests likuma noteiktajā kārtībā, izsniedzot zemes dzīļu izmantošanas licenci, var iekļaut tās nosacījumos, taču tas, ka zemes dzīles pieder zemes īpašniekam, stipri apgrūtina šo nosacījumu izstrādāšanu un izpildi.

- Tātad šīs attiecības vajadzētu regulēt valstij.

- Vajadzētu panākt, lai nerastos tādas situācijas, ka zemes īpašnieks ir viens un urbuma - cits. Katrā ziņā zemei ap urbumu jābūt urbuma īpašnieka lietošanā. Būtu jādomā arī par Civillikuma normu maiņu vai vismaz stipru revīziju, lai valsts varētu ierobežot zemes īpašnieku tiesības izmantot zemes dzīles, piemēram, dziļāk par 20 metriem, nosakot, ka tām jāpāriet valsts īpašumā ar tiesībām nodot lietošanā, bet nekādā gadījumā - īpašumā.

- Reizēm pašvaldības savus purvus iznomā par ļoti mazu samaksu. Kā jūs to komentētu?

- Īpašnieks ir tiesīgs iznomāt zemi par tādu cenu, kādu viņš vēlas. Lai veiktu kūdras vai citu derīgo izrakteņu ieguvi, jāsaņem Valsts ģeoloģijas dienesta licence. Tādējādi tiek nodrošināta ieguvju kontrole un uzskaite un tiek maksāts dabas resursu nodoklis.

Derīgo izrakteņu uzskaites sistēma ir samērā labi sakārtota, bet smagāka situācija ir ar pazemes ūdeņiem. Pazemes ūdeņi var būt arī nozīmīgs Latvijas eksporta produkts. Pēc ANO ekspertu ziņojuma, 1999. gadā vienai trešdaļai pasaules iedzīvotāju nav pieejams kvalitatīvs dzeramais ūdens. Ja neņem vērā paaugstināto dzelzs saturu, Latvijas pazemes ūdens atbilst Eiropas Savienības prasībām. Dzelzs koncentrāciju var samērā vienkārši samazināt ar filtrācijas un aerācijas palīdzību.

Visā pasaulē ūdeņu, arī pazemes ūdeņu aizsardzībai tiek pievērsta īpaša uzmanība. Latvijā sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados šis jautājums bija atstāts novārtā. Zemes īpašnieku maiņa un lielo rūpnīcu un kolhozu likvidācija ir radījusi lielas pārmaiņas. Pašlaik ir daudz neapsaimniekotu pazemes urbumu, un tā ir viena no lielākajām Latvijas problēmām, jo nesakārtotie urbumi ir potenciāli visbīstamākais piesārņojuma avots. 1998. gadā Valsts ģeoloģijas dienests par saviem līdzekļiem likvidēja vairākus urbumus. Taču nepietiekamās finanses neļauj likvidēt visus neapsaimniekotos urbumus Latvijā. Domāju, ka lielāka atbildība būtu jāuzņemas pašvaldībām.

Mums ir izveidojusies laba sadarbība ar Rīgas domes Vides pārvaldes departamentu. Tā aizsākās ar ūdensapgādes un metro izpētes urbumu apzināšanu. Kopīgi esam apzinājuši visus urbumus. Ceram, ka nebūs vairs tādas situācijas, kā ceļot garāžas pie Rīgas autoostas, kad pēdējā brīdī vajadzēja apturēt darbus, lai novērstu piesārņojuma briesmas. Šāda veida sadarbībai vajadzētu būt arī ar pārējām pašvaldībām.

- Valsts ģeoloģijas dienests var lepoties ar bagātīgu urbumu seržu glabātavu.

- Jā, tas ir gan mūsu lepnums, gan arī rūpju bērns. Urbumu seržu glabātavā atrodas unikāls materiāls, kura papildināšana vai atjaunošana ir problemātiska lielo izmaksu dēļ. Tās ir urbumu serdes, kas iegūtas visā Latvijā - gan no dziļajiem naftas urbumiem, gan no daudzajiem izpētes urbumiem. Daļa materiāla ir gājusi bojā, bet to, kas ir saglabājies, mēs cenšamies sakārtot, jo vēlreiz iegūt kilometru dziļas urbumu serdes prasītu milzīgu naudu. Protams, lai to visu varētu izmantot, krājumi prasa specifisku uzglabāšanas tehnoloģiju. Pašlaik daļa no paraugiem ir neparocīgi sakārtoti kastēs, kas sakrautas cita uz citas. Igaunijā un Lietuvā urbumu seržu glabātavas ir gandrīz vai tūrisma objekts. Mēs gatavojam arī paraugu komplektus skolām par Latvijā iegūstamajiem iežiem. Uzskatu, ka ir ļoti noderīgi iepazīstināt sabiedrību ar mūsu darbu, jo 50 padomju varas gados šī informācija bija slepena, paredzēta tikai darba lietošanai, turklāt tikai krievu valodā. Protams, ne jau uzreiz mūsu sabiedrība spēs izprast ģeoloģijas problēmas un ar šīm zināšanām saistītās valsts attīstības iespējas.

- Pazemes ūdeņu datu bāzes izveide prasa daudz darba, bet kāda ir situācija ar pārējiem derīgajiem izrakteņiem?

- Kopš pagājušā gada Valsts ģeoloģijas dienests izstrādā atjaunotu informācijas izmantošanas, aprites un uzkrāšanas stratēģiju, jo milzīgais informācijas apjoms līdz šim nebija mūsdienīgi sistematizēts un inventarizēts. Šis darbs tuvojas nobeigumam. Veidojam elektroniskās datu bāzes. Sagatavojot Valsts ģeoloģijas dienesta mājaslapu internetā, tiek iekļauts visu sistēmu apraksts, lai ikviens interesents varētu iepazīties ar informāciju, kāda pie mums ir pieejama. Tā būtu tāda kā informācija par informāciju.

- Kāda veida informāciju jūs piedāvājat?

- Valsts ģeoloģijas dienestā pieejama plaša spektra informācija, kas iegūta kopš četrdesmitajiem gadiem līdz mūsdienām. Daļa no tās tiek ievadīta elektroniskajās datu bāzēs. Uzkrāts liels daudzums izpētes un zinātnisko darbu pārskatu un dažāda mēroga ģeoloģiskās un specializētās (hidroģeoloģiskās, inženierģeoloģiskās u.c.) kartes.

Tiek atjaunotas Latvijas ģeoloģiskās kartes, mērogā 1: 200 000. Tās tiek gatavotas pa nomenklatūras lapām, publikācijās ietverot pamatiežu un kvartāra nogulumu ģeoloģiskās kartes un griezumus, palīgkartes un paskaidrojuma tekstus.

Sagatavojam arī ģeoloģiskās informācijas paketes dažāda mēroga teritorijas attīstības plānošanai. Īpaša uzmanība pēdējā laikā pievērsta ģeofizikālo pētījumu materiālu sistematizācijai un pārinterpretācijai, un tas ļāvis precizēt Latvijas teritorijas ģeoloģisko uzbūvi. Šos materiālus izmantos naftas meklēšanas un izpētes pirmā raunda nodrošināšanai. Datu bāzē "Urbumi" un ar to saistītajos datu blokos tiek ievadīta informācija par dažādas nozīmes un dažādiem mērķiem ierīkotiem urbumiem, arī par ūdens ieguves urbumiem.

Atjaunota arī derīgo izrakteņu ieguves bilance 1998. un 1999. gadam un derīgo izrakteņu kadastrs. Šī informācija drīzumā būs pieejama arī internetā.

- Ģeoloģijas dienests ir veiksmīgi iesaistījies vairākos starptautiskos projektos.

- Ģeoloģijā nepastāv administratīvās robežas - viss ir savstarpēji saistīts, un zinātnes attīstība ir svarīga arī mums. Pašlaik visā pasaulē intensīvi analizē piesārņojuma problēmas. Arī mēs esam iesaistījušies Dānijas un Zviedrijas Vides aģentūras organizētajos starptautiskajos pasākumos, semināros. Valsts ģeoloģijas dienests ir arī Eiropas Vides aģentūras un Eiropas Ģeoloģijas dienestu asociācijas (FOREG) biedrs. Ikgadējās sanāksmēs mēs iepazīstinām ar Latvijas ģeologu veikumu. Visciešākā sadarbība mums izveidojusies ar Dānijas, Igaunijas un Lietuvas ģeoloģijas dienestiem.

Patlaban noris intensīvs darbs kopā ar Lietuvas kolēģiem ģeoloģisko robežkaršu saskaņošanā, pazemes ūdeņu resursu apzināšanā vienotajiem ūdens horizontiem, kas ietver arī Eiropas Vides aģentūras organizēto iekšzemes saldūdeņu monitoringu. Dānijas Vides aģentūras finansējums paredzēts Latvijas gruntsūdeņu kvalitātes izpētei un karšu sagatavošanai. Lai gan mēs uzskatām, ka gruntsūdeņi pie mums ir samērā tīri, jo samazinājies lauksaimniecības radītais piesārņojums, jāatzīst, ka nav neviena pētījuma, kas apstiprinātu šo apgalvojumu. Tas ir trīs gadu darbs, kam nepieciešams liels finansējums. Rezultātā varēsim iezīmēt tās teritorijas, kas ir jutīgas pret piesārņojumu, piemēram, nitrātiem, pesticīdiem utt.

Ja vēlamies iestāties Eiropas Savienībā, jāpilda arī ES direktīvas par ūdens resursu apsaimniekošanu. Tāpēc jābūt sagatavotai informācijai par pazemes ūdeņu krājumiem. Pašlaik pilnīgas informācijas mums nav.

Darbalauks ir plašs, bet tā pilnīgai apguvei trūkst gan finansiālu, gan cilvēku resursu.

Ingrīda Rumbēna,

"LV" nozares redaktore

Par derīgo izrakteņu

(būvmateriālu izejvielas, kūdra, sapropelis, dziedniecības dūņas) 1999. gada bilanci

Derīgo izrakteņu krājumu bilance par 1999. gadu sastādīta atbilstoši ar VARAM 1997. gada 4. novembra rīkojumu nr. 163 apstiprinātajai "Instrukcijai par derīgo izrakteņu atradņu un krājumu uzskaiti". Bilancē iekļautie derīgie izrakteņi klasificēti atbilstoši šīs instrukcijas 1. pielikumam. Krājumu bilance sastādīta katram derīgā izrakteņa veidam. 1999. gadā iegūti šādi derīgie izrakteņi: ģipšakmens, kaļķakmens, dolomīts, māls, smilts-grants, smilts, smilts-grants un smilts (būvmateriālu izejvielu grupa); kūdra, sapropelis un dziedniecības dūņas. Kvarca smilts, laukakmeņi un krāsu zemes 1999. gada netika iegūtas. Būvmateriālu izejvielu krājumu uzskaites mērvienība ir tūkst.m3; kūdras un dziedniecības dūņu - tūkst. tonnas pie 40% mitruma, sapropeļa - tūkst. tonnas pie 60 % mitruma. Uzskaites dati par atradnēm apkopoti pēc instrukcijas 4. pielikuma formas.

Bilancē krājumi uzskaitīti, ievērojot derīgo izrakteņu krājumu klasifikāciju pēc izpētes detalitātes saskaņā ar 1997. gada 8. jūlija Ministru kabineta "Zemes dzīļu izmantošanas noteikumiem" nr. 239. Bilancē uzskaita tikai izpētītos (A kategorijas) un novērtētos (N kategorijas) krājumus. Valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnes un to krājumi bilancē uzskaitīti atsevišķi.

Derīgo izrakteņu (būvmateriālu izejvielas, kūdra, sapropelis un dziedniecības dūņas) krājumu bilancē par 1999. gadu apkopoti dati par aktīvajā apritē esošiem krājumiem 261 izmantojamā atradnē, tas ir, atradnēs, kurās 1999. gadā notika derīgo izrakteņu ieguve saskaņā ar Zemes dzīļu izmantošanas licenci vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju.

Derīgo izrakteņu krājumu bilances sastādīšanai izmantota 1998. gada krājumu bilance, Valsts ģeoloģijas dienesta Licencēšanas nodaļas izdotās atradņu pases, reģionālo vides pārvalžu iesniegtie pārskati par derīgo izrakteņu ieguvi 1999.gadā, VĢD datu bāzes "Būvmateriālu izejvielu atradnes" un "Kūdras atradnes", Valsts ģeoloģijas fonda materiāli un Vides valsts inspekcijas Zemes dzīļu kontroles daļas pārbaužu rezultāti. Vienas dolomīta un 46 smilts un grants atradņu krājumu atlikumi (bilancē atzīmēti ar zvaigznīti) uzskaitīti tikai aptuveni, tos nāksies precizēt 2000. gadā pēc uzmērīšanas dabā. Derīgo izrakteņu krājumu bilancē iekļauti tikai no atradnēm (izpētītām vai novērtētām) iegūti resursi. No agrāk ierīkotām krautnēm 1999. gadā iegūts 78.58 tūkst. m3 smilts un grants. Bez tam no Zemes dzīlēm vēl iegūti ieži, kuri nav derīgie izrakteņi (smilšmāls, mālsmilts), kopumā - 35.67 tūkst. m3.

Derīgo izrakteņu (būvmateriālu izejvielas, kūdra, sapropelis, dziedniecības dūņas) krājumu bilanci par 1999. gadu sastādīja Valsts ģeoloģijas dienesta Zemes dzīļu resursu nodaļas vadošā ģeoloģe S. Kondratjeva (tel. 7325121).

1.tabula

Derīgo izrakteņu (būvmateriālu izejvielas,

kūdra, sapropelis, dziedniecības dūņas)

1999. gada bilances krājumu apkopojums /

valsts nozīmes atradnēs un pārējās/

Nr. pēc Derīgais Krā- Krājumi uz Krājumu Krājumi uz Atradņu
klasi- izraktenis jumu 1998.01.01. izmaiņas 1999.g. 2000. 01.01. skaits
fika- kate --------------
tora gorija ( - ) ( + )
Valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnes
1. Būvmateriālu izejvielas, apjoms tūkst. m3
1.2. Kaļķakmens A 36 190.67 203.49 0 35 987.18 1
N 198 274.38 0 0 198 274.38
1.3. Dolomīts A 46 403.62 524.37 0 45 879.25 5
N 135 847.70 0 0 135 847.70
1.4. Māls A 51 611.60 104.68 0 51 506.92 2
N 53 950.70 0 0 53 950.70
1.6. Smilts-grants A 81 704.17 416.72 0 81 287.45 4
N 140 519.20 0 0 140 519.20
Pārējās atradnes
1. Būvmateriālu izejvielas, apjoms tūkst. m3
1.1. Ģipšakmens A 356.29 45.38 539.27 850.18 1
N 0 0 0 0
1.3. Dolomīts A 8 038.49 119.34 0 7 919.15 5
N 26 208.91 0 0 26 208.91
1.4. Māls A 4 741.99 14.15 0 4 727.84 3
N 4 238.62 0 0 4 238.62
1.6. Smilts-grants A 45 123.37 489.13 6.80 44 641.04 62
N 23 320.04 28.52 0 23 291.52
1.7. Smilts A 14 607.45 329.81 285.59 14 563.23 52
N 7 305.87 3.79 0 7 302.08
1.8. Smilts-grants A 39 344.24 294.96 0 39 049.28 73
un N 40 457.47 15.18 0 40 442.29
smilts A 38 594.00 157,93 0 38 436.07
N 15 936.92 3.00 0 15 933.92
2. Kūdra, apjoms tūkst. tonnas pie 40% mitruma
2.1. Kūdra A 145 551.92 753.68 0 144 798.24 50
N 43 228.37 70.91 0 43 157.46
3. Sapropelis, apjoms tūkst. tonnas pie 60% mitruma
3.1. Sapropelis A 26.00 0.01 0 25.99 2
4. Dziedniecības dūņas, apjoms tūkst. tonnas pie 40% mitruma
4.1. Dziedn. dūņas A 563.44 0.77 0 562.67 1

2. tabula

Derīgo izrakteņu (būvmateriālu izejvielas, kūdra, sapropelis un dziedniecības dūņas)

1999. gada bilances krājumu kopsavilkums

Nr. pēc Derīgais Krā- Krājumi uz Krājumu Krājumi uz Atradņu
klasi- izraktenis jumu 1999.01.01. izmaiņas 1999.g. 2000. 01.01. skaits
fika- kate --------------
tora gorija ( - ) ( + )
1 2 3 4 5 6 7 8
 

1.Būvmateriālu izejvielas, apjoms tūkst. m3

1.1. Ģipšakmens A 356.29 45.38 539.27 850.18 1
N 0 0 0 0
1.2. Kaļķakmens A 36 190.67 203.49 0 35 987.18 1
N 198 274.38 0 0 198 274.38
1.3. Dolomīts A 54 442.11 643.71 0 53798.40 10
N 162 056.61 0 0 162 056.61
1.4. Māls A 56 353.59 118.83 0 56 234.76 5
N 58 189.32 0 0 58 189.32
1.6. Smilts-grants A 126 827.54 905.85 6.80 125 928.49 66
N 163 839.24 28.52 0 163 810.72
1.7. Smilts A 14 607.45 329.81 285.59 14 563.23 52
N 7 305.87 3.79 0 7 302.08
1.8. Smilts-grants A 39 344.24 294.96 0 39 049.28 73
un N 40 457.47 15.18 0 40 442.29
smilts A 38 594.00 157,93 0 38 436.07
N 15 936.92 3.00 0 15 933.92
Ko- Smilts-grants A 166 171.78 1 200.81 6.80 164 977.77
N 204 296.71 43.70 0 204 253.01
Smilts A 53 201.45 487.74 285.59 52 999.30
N 23 242.79 6.79 0 23 236.00
2. Kūdra, apjoms tūkst. tonnas pie 40% mitruma
2.1. Kūdra A 145 551.92 753.68 0 144 798.24 50
N 43 228.37 70.91 043 157.46
3. Sapropelis, apjoms tūkst. tonnas pie 60% mitruma
3.1. Sapropelis A 26.00 0.01 0 25.99 2
4. Dziedniecības dūņas, apjoms tūkst. tonnas pie 40% mitruma
4.1. Dziedniec. dūņas A 563.44 0.77 0 562.67 1

Atradņu alfabētiskais rādītājs

Atradnes Rajons Nr.
nosaukums bilancē
1.1.Ģipšakmens atradnes
Saurieši Rīgas 1
1.2. Kaļķakmens atradnes
Kūmas Saldus 1 VNA
1.3. Dolomīta atradnes
Aiviekste-kr.
krasts Aizkraukles 1 VNA
Dārzciems Alūksnes 2 VNA
Elstes Ludzas 1
Gaitiņi Rīgas 2
Gulbji Bauskas 3
Iecava Jelgavas 3 VNA
Kalnciems II Jelgavas 4
Kranciems Ogres 4 VNA
Mentes Ogres 5
Turkalne Rīgas 5 VNA
1.4. Māla atradnes
Brocēni II Saldus 1 VNA
Lielauce Dobeles 1
Liepa Cēsu 2 VNA
Līvāni Preiļu 2
Progress Jelgavas 3
1.6. Smilts-grants atradnes
Aizkraukle - kr.
krasts Aizkraukles 1
Aizpute-
Grantnieki Liepājas 23
Ausāti Dobeles 8
Balkāni
(II iecirknis) Dobeles 9
Berjozovka Krāslavas 16
Cēre Tukuma 4 VNA
Čuksti -
1975 (III bl.) Alūksnes 2
Čuksti - 1988 Alūksnes 3
Dekšņi Rēzeknes 47
Dubeņi Liepājas 24
Dubkalni Ogres 42
Elerne
(I iecirknis) Daugavpils 6
Elerne
(II iecirknis) Daugavpils 7
Ērmiķi - 1980 Jelgavas 14
Garaiskalns II
(I iec.) Dobeles 10
Gramzda I 1988 Liepājas 25
Ismeri-Lipušķi
1990 Rēzeknes 48
Janopole-Tuči Rēzeknes 49
Jumurda Madonas 37
Kalnaplāteri Jelgavas 15
Karateri II Limbažu 28
Kauperkalns Bauskas 4
Krauļi Krāslavas 17
Krūte- 1992 Liepājas 26
Kurzeme Talsu 3 VNA
Ķeipāni Rīgas 54
Lejas Romuļi
(I-II iec.) Krāslavas 18
Lielviši Rēzeknes 50
Lisova Ludzas 31
Lorupe (III iec.) Rīgas 55
Madona Madonas 38
Maļinovka Ludzas 32
Melderi
(Augšpidiltu.
iec.) Kuldīgas 19
Mentes Ogres 43
Mierkalni Valkas 62
Minerālšķūnis Madonas 39
Naumki II Ludzas 33
Niriņi - 3 Ludzas 34
Pāvuli Cēsu 2 VNA
Plukši II Gulbenes 12
Praviņas
(pagasta daļa) Tukuma 58
Praviņas - 1968
(Stumburi) Tukuma 59
Praviņas - 1984 Tukuma 60
Pūteļi Kuldīgas 20
Robežnieki -1989 Kuldīgas 21
Sakārņi Rēzeknes 51
Silaraši Rēzeknes 52
Silkalni-
Meliorprojekts Dobeles 11
Skangeļi
(Riebiņi) Preiļu 44
Skolaskalns Cēsu 5
Skomaki Limbažu 29
Skroderēni Liepājas 27
Sokorņi II Rēzeknes 53
Spaģēni Madonas 40
Sprinčupe Kuldīgas 22
Stienūži Limbažu 30
Stupāni (I lauk.) Preiļu 45
Sudrabiņi Jēkabpils 13
Sviļeva Ludzas 35
Veseta Aizkraukles 1 VNA
Villas-1977 Talsu 57
Vīdale -1978 Talsu 56
Zāģukalns Madonas 41
Zīlāni - 1991 Preiļu 46
Zujeva Ludzas 36
Zvāre - 1975 Tukuma 61
1.7. Smilts atradnes
Augstie kalni Gulbenes 15
Avotiņi
(Priedīškalni) Kuldīgas 22
Baltika Krāslavas 20
Bērzi Valkas 48
Birznieki Kuldīgas 23
Branķi Saldus 42
Brunevalka Daugavpils 9
Celmji Daugavpils 10
Ceraukste Bauskas 8
Garās priedes Preiļu 39
Grebņeva Ludzas 31
Grunduļi Kuldīgas 24
Ilganči Balvu 6
Janova Ludzas 33
Jaunružina Rēzeknes 40
Juči Aizkraukles 1
Kalniņi (Priedes) Limbažu 29
Kāpas Daugavpils 11
Krištupi Daugavpils 12
Kūkas Jēkabpils 17
Lielauce Dobeles 13
Lielmeži Krāslavas 21
Lielupes gultne -
1972 Jelgavas 19
Liepupe -1999 Limbažu 30
Ļagušnieki Ludzas 32
Miltukalni Ludzas 34
Mučukalns
(III iec.1998) Kuldīgas 25
Namiķi Saldus 43
Orca Ludzas 35
Ošenieki Kuldīgas 26
Pentsils Valkas 49
Pinnes -1997 Kuldīgas 27
Pīķi Ventspils 52
Rubene Jēkabpils 18
Sakari Kuldīgas 28
Seda Valmieras 50
Silapriedes Alūksnes 3
Silciems -2
(1978) Rīgas 41
Sita (Ramuksti) Balvu 7
Skudras Gulbenes 16
Smiltaine -1983 Saldus 44
Smiltaine - 1996 Saldus 45
Strautiņi Alūksnes 4
Teitupe II -
1977 Tukuma 47
Tīrumi Saldus 46
Tome Ogres 37
Tomes
mežniecība Ogres 38
Tūcene -1992 Alūksnes 5
Untupji Dobeles 13
Vecpirogova Ludzas 36
Vītolēni - 1998 Valmieras 51
Zalvīte
(Dolomīti) Aizkraukles 2
1.8. Smilts-grants
un smilts atradnes
Aglona
(Bašķu iec.) Preiļu 49
Ancene (Asare I) Jēkabpils 22
Arīši Saldus 57
Ašusils Balvu 4
Bečeri Ludzas 37
Biksti Saldus 58
Breņģi Talsu 64
Butišķi- Ceļupr. Daugavpils 16
Caunes Ogres 45
Čodorāni Ludzas 39
Dauģēni- 1976 Valmieras 68
Deviņziedakalns Balvu 5
Dikuri Dobeles 19
Dobelnieki Ogres 46
Dūči Limbažu 34
Dziļlejas Liepājas 31
Garkalne - 1992 Rīgas 55
Griezes -
Krastnieki Saldus 59
Gritāni Jēkabpils 23
Ieziņi Ventspils 72
Jaundīriķi Valmieras 70
Jaunsaimnieki Rēzeknes 52
Kaļļas Cēsu 12
Kankuļi - 1980 Preiļu 50
Kaparāmuri -
1998 Ogres 47
Kapusils I Valkas 66
Katlapkalns Kuldīgas 27
Kauši - 1980 Kuldīgas 28
Korigova Balvu 6
Krauļi Kuldīgas 29
Ķaupi - Kuldīgas 26
Ķoņi - 1984 Valmieras 69
Lāmas Saldus 60
Laukāres Jēkabpils 24
Līči (Kalnieši) Madonas 43
Liginišķi Daugavpils 15
Lipuški
(RPKK z.r.) Rēzeknes 53
Lipuški - 1987 Rēzeknes 54
Luikas-Zizāni Ogres 48
Mālnieki Cēsu 13
Mazie Kangari -
2 () Rīgas 56
Mazie Silagusti Gulbenes 21
Mihalīna II Krāslavas 25
Morozi Ludzas 40
Muižciems
(Ziem. iec.) Saldus 61
Oltūži -1996 Limbažu 35
Ozoli Aizkraukles 1
Pavlova
(Luņu iec.) Ludzas 41
Pedele Valkas 67
Posolnīca Balvu 7
Puze (I iec.) Ventspils 73
Rēzes Cēsu 14
Rubuļeva
(Silakrogs) Balvu 8
Rutuļi I Preiļu 51
Silaciems Balvu 9
Silakrogs Madonas 44
Silkalni II Dobeles 20
Skadarkalns
(I iec.) Valmieras 71
Skaistkalni Daugavpils 17
Smites Saldus 62
Sprīdīši Liepājas 32
Striķi Saldus 63
Stūrmaļi Aizkraukles 2
Svātaune Balvu 10
Sventes
mežniecība Daugavpils 18
Šuškova -1 Ludzas 38
Triķi (Griķi) Talsu 65
Ūdeņi Ludzas 42
Vecsaule Bauskas 11
Vidriži Limbažu 36
Vilgale (Siliņi) Kuldīgas 30
Zāgadi Alūksnes 3
Zemīši Liepājas 33
2. Kūdras atradnes
Aizkraukles
(Aklais) Aizkraukles 1
Bērzu purvs Talsu 37
Bieriņu purvs Rīgas 26
Bitenieku purvs Bauskas 3
Borovkas purvs Jēkabpils,
Preiļu 9
Briģu tīrelis Bauskas 4
Cenas tīrelis Rīgas 27
Dižais
Veiķenieku Saldus 30
Drabiņu purvs Jelgavas 12
Galenieku
(Lakstīgulu) Bauskas 5
Gargrodes purvs Jēkabpils 10
Gāgu purvs Saldus 31
Kaigu purvs Jelgavas 13
Knovu (Kņavu)
purvs Rēzeknes 24
Ķeizaru (Pungi)
purvs Valkas 43
Ķirmenieku -
Dadžu Saldus 32
Lambārtes purvs Bauskas 6
Lestenes-
Ēnavas purvs Tukuma 40
Lielais Aknīstes
purvs Jēkabpils 11
Lielais 2
(Mujānu) Valmieras 46
Lielais Mārku
(Ušuru) Gulbenes 8
Lielsalas purvs Talsu 38
Mazais
Veiķenieku Saldus 33
Medema purvs Rīgas 28
Nidas purvs Liepājas 16
Ozolmuižas
purvs Valmieras 47
Ozolu purvs Kuldīgas 14
Pleces purvs Liepājas 17
Ploču purvs Liepājas 18
Rau purvs Ludzas 21
Rāķu, Dzelves Limbažu 19
Rūjas purvs Valmieras 48
Sapatas purvs Valmieras 49
Sārāju (Pūņu)
purvs Talsu 39
Sedas (Tīreļa)
purvs Valmieras 49
Seķu purvs Limbažu 20
Senmāču
(Airītes) Rīgas 29
Siguldas purvs Alūksnes 2
Sīļu purvs Tukuma 41
Skrebeļu-
Skrūzmaņu Preiļu 23
Spundiņu purvs Saldus 34
Stružānu purvs Ludzas, Rēzeknes 22
Taures purvs Valkas 45
Tīreļa purvs Saldus 35
Umuļu purvs Kuldīgas 15
Unguru (Lielais)
purvs Cēsu 7
Vānes (Stulbais,
Kalves) Tukuma 42
Vārves (Buļļu,
Puņu) Ventspils 50
Vilīšu purvs Saldus 36
Žagatu-
Skušnovas Rēzeknes 25
3.1. Sapropeļa atradnes
Līņezers Rīgas 1
Melnezers Rīgas 2
4.1 Dziedniecības dūņu atradnes
Slokas purvs Jūrmala 1

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!