“Būdami naidīgi noskaņoti pret padomju varu…”

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents

Nobeigums. Sākums “LV”, 03.09.2004.

Izvilkums no Klāva Lorenca apsūdzības slēdziena

Apsūdzības slēdziens

(Izmeklēšanas lietā Nr.15215)

Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas izdevums “Jaunais Laiks”

(..) 1951.gada 18.janvārī Latvijas PSR VDM arestēja un sauca pie kriminālatbildības Klāvu Kristapa dēlu Lorencu.
(..) tiek apsūdzēts:
Klāvs Kristapa dēls Lorencs, dzimis 1885.gadā Latv. PSR Liepājā, latvietis, PSRS pilsonis ar nepabeigtu augstāko izglītību, no strādniekiem, viņa trijus radiniekus ir represējuši padomju varas orgāni, līdz arestam strādāja par Latv. PSR Ministru Padomes Galvenās meliorācijas pārvaldes plānu un finansu daļas priekšnieku, dzīvoja Rīgā, Valdemāra ielā 67, dz. 6, par to, ka: 1905.gadā iestājies Latvijas novada sociāldemokrātiskajā partijā, pieslējās meņševistiskajam novirzienam un bija tā konsekvents sekotājs līdz savas politiskās darbības beigām. 1917.gadā, būdams Martova novirziena sociālists – internacionālists, meņševiks, Maskavas pilsētas domes un satversmes sapulces vēlēšanu laikā uzstājās pret komunistiem. Oktobra sacelšanās sagatavošanas laikā 1917.gadā uzstājās pret sociālistiskās revolūcijas īstenošanu. 1918. – 1920.gadā no meņševiku partijas iegāja Vladivostokas pilsētas domē, uzturēja sakarus ar latviešu Sibīrijas – Urālu nacionālo padomi. No 1920. līdz 1934.gadam bija Latvijas sociāldemokrātiskās partijas prezidija loceklis un buržuāziskās Latvijas Saeimas nemainīgs deputāts, buržuāziskajā valdībā ieņēma darba ministra amatu un, maskējoties ar kreiso frāzi, veica aktīvu cīņu pret strādnieku revolucionāro kustību, komunistisko partiju un Padomju Savienību.
1940.gadā uzstājās par jaunas Latvijas valdības izveidošanu bez komunistu piedalīšanās. Latv. PSR teritorijas vācu okupācijas laikā uzturēja sakarus ar latviešu Centrālās padomes locekļiem, piedalījās jautājumu apspriešanā par cīņu pret PSRS un par buržuāziskā režīma nodibināšanu Latvijā ar angļu un amerikāņu karaspēka palīdzību, glabāja pretpadomju literatūru. (..)
Izmeklēšana lietā Nr.15215 par K.K.Lorenca apsūdzību ir pabeigta, izdarītais noziegums ir pierādīts, tādēļ, vadoties no KPFSR Kriminālprocesa kodeksa 208.panta, šo lietu ar Latv. PSR Prokuratūras starpniecību nosūtīt izskatīšanai PSRS VDM Sevišķajā apspriedē.
Apsūdzētajam Klāvam Kristapa dēlam Lorencam soda mēru es ieteiktu 10 gadus labošanas darbu nometnē.

LPSR VDM izmeklēšanas daļas

6.nodaļas priekšnieka vietnieks majors Perminovs

“Piekrītu”

LPSR VDM izmeklēšanas daļas priekšnieks
apakšpulkvedis Pešehonovs

LVA, 1986.f., 2.apr., P4463.l., 213., 214., 215., 216.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

PSRS VDM Sevišķā apspriede 1951.gada 21.jūlijā K.Lorencam piesprieda 10 gadus labošanas darbu nometnē. PSRS Centrālā notiesāto lietu pārskatīšanas komisija 1955.gada 20.jūlijā K.Lorenca apsūdzības lietu pārskatīja, piemēroja PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1953.gada 27.marta dekrētu “Par amnestiju” un viņu no ieslodzījuma atbrīvoja.

Latvijas Republikas Saeimas deputāta Klāva Lorenca apliecība

Lēmums par Kārļa Būmeistera arestu

“Apstiprinu”

LPSR valsts drošības ministrs ģenerālmajors A.Noviks
1951.gada 18.janvārī
“Sankcionēju”
LPSR prokurora vietnieks Sokolovs
1951.gada 20.janvārī
Lēmums (par arestu)
1951.gada 17.janvārī

Latv. PSR, Rīga

Es, LPSR VDM 5.daļas 1.nodaļas vecākais operatīvais pilnvarotais vecākais leitnants Pavlovskis, izskatījis LPSR VDM saņemtos materiālus par noziedzīgo darbību attiecībā pret
Kārli Jēkaba dēlu Būmeisteru, dzimušu 1888.gadā Madonas apriņķa Grašu pagastā, PSRS pilsoni, latvieti, bezpartijisku, strādā trikotāžas rūpniecības trestā par grāmatvedi, dzīvo Rīgā, Čiekurkalna 5.šķērslīnijā 26, dz.1,

konstatēju:

K.J.Būmeisters buržuāziskās varas laikā Latvijā bija Latvijas sociāldemokrātiskās partijas Latgales apgabala komitejas loceklis, no 1922. līdz 1931.gadam bija Latvijas buržuāziskās Saeimas deputāts. No 1932. līdz 1934.gadam viņš bija buržuāziskās Latvijas Banku padomes loceklis.
K.J.Būmeistera noziedzīgo darbību apstiprina Latv.PSR VDM esošie materiāli.

Pamatojoties uz teikto – nolēmu:

Kārli Jēkaba dēlu Būmeisteru, kurš dzīvo Rīgā, Čiekurkalna 5.šķērslīnijā 26, dz.1 pakļaut arestam un kratīšanai.

LPSR VDM 5.daļas 1.nodaļas vecākais operatīvais
pilnvarotais vecākais leitnants Pavlovskis

“Piekrītam”:

LPSR VDM 5.daļas 1.nodaļas priekšnieks
kapteinis Burejevs
LPSR VDM 5.daļas priekšnieks
majors Ļevkovičs*

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3679.l., 1.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

*Lēmumu par arestu parakstījis LPSR VDM 5.daļas priekšnieka vietnieks. Paraksts – nesalasāms.

Ārkārtējās komisijas jeb tā sauktās “troikas” dokumenti

Izraksts no PSRS VDM Sevišķās apspriedes
protokola par K.Būmeistera notiesāšanu

Izraksts no Sevišķās apspriedes pie PSRS valsts drošības ministra 1951.gada 21.jūlija sēdes protokola Nr.28

Klausījās
62. Latv. PSR VDM lietu Nr.15218 par Kārļa Jēkaba dēla Būmeistera, dz.1888.g., Latv.PSR, latvieša, PSRS pilsoņa, bezpartijiska, apsūdzību.
Apsūdzēts pēc KPFSR KK 58.–4. un 58.–10.panta 1.daļas.

Nolēma

Kārli Jēkaba dēlu Būmeisteru par naidīgu darbību pret PSRS un pretpadomju aģitāciju ieslodzīt labošanas darbu nometnē uz 7 gadiem, termiņu skaitot no 1951.gada 19.janvāra.

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3679.l., 178.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

Atzīmes dokumentā:

7./VIII 51.g. Izsniegts norīkojums uz IeM nometni Nr.7 Bratskā.
Pēc prokurora protesta LPSR Augstākās tiesas krimināllietu tiesas kolēģija 1956.gada 5.maijā PSRS VDM Sevišķās apspriedes lēmumu atcēla un K.Būmeisteru no ieslodzījuma atbrīvoja.

Izvilkums no Latvijas PSR Valsts drošības komitejas
priekšsēdētāja J.Vēvera ziņojuma LKP CK
1.sekretāram J.Kalnbērziņam

Pilnīgi slepeni

LKP CK sekretāram J.Kalnbērziņam

Dienesta ziņojums

(..) Bijušie Latvijas Sociāldemokrātiskās partijas līderi F.F.Menders, K.Eliass, K.K.Lorencs, R.D.Bilmanis, K.J.Būmeisters, V.J.Grēviņš, H.J.Kaupiņš, paliekot savās meņševistiskajās politiskajās pozīcijās, pēc atgriešanās Rīgā atjaunoja savā starpā sakarus un sistemātiski satiekas. Viņiem ir nodomi atjaunot savu sociāldemokrātisko (meņševistisko) darbību, bet tikai tam labvēlīgā situācijā. Ar šādiem pašiem mērķiem viņi meklē iespēju saņemt informāciju par latviešu sociāldemokrātu (meņševiku) darbību ārzemēs.
Patlaban augstāk minētie sociāldemokrātijas līderi no meņševistiskām pozīcijām apspriež Komunistiskās partijas un Padomju valdības veiktos pasākumus.
Tādiem uzskatiem, piemēram, Lorencam, bez šaubām bija zināms iespaids uz viņa dēla Viktora Lorenca – Maskavas Kinematogrāfijas institūta studenta – ideoloģisko pasaules uzskatu un rakstnieka darbību, kurš uzrakstīja kaitīgu, ar nacionālistisku jēgu pilnu scenāriju kinofilmai “Dzimtene, piedod”, kura ir noņemta no ražošanas (..)”

Latvijas PSR Valsts drošības komitejas

priekšsēdētājs J.Vēvers

1958.gada 2.janvārī

LVA, PA, 101.f., 21.apr., 48.a.l., 46.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas