Par Latvijas tautsaimniecības soļiem

Ar 2000. gada jūnija skatu

No Ekonomikas ministrijas sagatavotā ziņojuma

Satura rādītājs

Saīsinājumi, mērvienības un nosacītie apzīmējumi "LV" 259/261, 2.lpp.

1. Ekonomiskais stāvoklis un valdības politika:

īss kopsavilkums ........................................................................"LV 259/261, 2.lpp.

1.1. Makroekonomiskā attīstība "LV" 259/261, 2.lpp.

1.2. Valdības ekonomiskās politikas mērķi un prioritātes "LV" 259/261, 2.lpp.

2. Ārējā ekonomiskā vide ........................................................."LV" 259/261, 2.lpp.

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība .................................................."LV" 262, 2.lpp.

3.1. Iekšzemes kopprodukts "LV" 262, 2.lpp.

3.1.1. Attīstības tendences un struktūra "LV" 262, 2.lpp.

3.1.2. Prognozes "LV" 262, 2.lpp.

3.2. Cenas "LV" 262, 2.lpp.

3.2.1. Privātā patēriņa cenas "LV" 262, 2.lpp.

3.2.2. Ražotāju cenas, būvniecības un ārējās tirdzniecības cenas "LV" 262, 2.lpp.

3.3. Maksājumu bilance un ārējās tirdzniecības apgrozījums "LV" 263/265,17.lpp.

3.3.1. Maksājumu bilance "LV" 263/265,17.lpp.

3.3.2. Ārējās tirdzniecības apgrozījums

pa preču grupām un valstīm "LV" 263/265,17.lpp.

3.3.3. Pakalpojumu eksports un imports "LV" 263/265,17.lpp.

3.3.4. Ārējās tirdzniecības politika "LV" 263/265,17.lpp.

3.4. Investīcijas "LV" 263/265,18.lpp.

3.4.1. Kapitāls un investīcijas "LV" 263/265,18.lpp.

3.4.2. Valsts investīciju programma "LV" 263/265,18.lpp.

3.4.3. Ārvalstu tiešās investīcijas "LV" 263/265,18.lpp.

3.5. Monetārā sektora attīstības rādītāji

un valūtas maiņas kurss "LV" 266/268, 12.lpp.

3.5.1. Monetārā politika, banku sistēma

un vērtspapīru tirgus "LV" 266/268, 12.lpp.

3.5.2. Latvijas banku sistēmas monetārie rādītāji "LV" 266/268, 12.lpp.

3.5.3. Noguldījumu un kredītu procentu likmes "LV" 266/268, 12.lpp.

3.5.4. Valūtas maiņas kurss

un Latvijas Bankas ārējās rezerves "LV" 266/268, 12.lpp.

3.6. Valsts fiskālais stāvoklis "LV" 269, 2.lpp.

3.6.1. Fiskālā politika un valsts parāds "LV" 269, 2.lpp.

3.6.2. Nodokļu ieņēmumi "LV" 269, 2.lpp.

3.6.3. Kopbudžeta izdevumi "LV" 272/274, 12.lpp.

3.7. Iedzīvotāju dzīves līmenis un nodarbinātība "LV" 272/274, 12.lpp.

3.7.1. Iedzīvotāju dzīves līmenis "LV" 272/274, 12.lpp.

3.7.2. Iedzīvotāju personīgais patēriņš un pirktspēja "LV" 272/274, 12.lpp.

3.7.3. Nodarbinātība un bezdarbs

4. Tautsaimniecības nozaru struktūra un dinamika

4.1. Apstrādājošā rūpniecība

4.2. Transports un sakari.

4.2.1. Autotransports

4.2.2. Ostu saimniecība

4.2.3. Dzelzceļa transports

4.2.4. Aviācija un lidostas "Rīga" darbība

4.2.5. Sakari

4.3. Būvniecība

4.4. Enerģētika

4.4.1. Attīstības aktualitātes

4.4.2. Energoapgāde

4.4.3. Energoapgādes regulēšanas padome

4.4.4. Cenas un tarifi

4.4.5. PVAS "Latvenergo" un a/s "Latvijas gāze" debitoru

un kreditoru parādu analīze

4.5. Lauksaimniecība

4.6. Iekšzemes tirdzniecība un maksas pakalpojumi

4.7. Tūrisms

4.8. Informācijas tehnoloģijas

5. Ekonomiskās politikas prioritātes un reformas

5.1. Integrācija Eiropas Savienībā

5.1.1. Pašreizējais stāvoklis

5.1.2. Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finansu palīdzība

5.2. Nacionālās programmas

5.3. Privatizācija

5.3.1. Īpašuma struktūra un investīcijas privatizētajos uzņēmumos

5.3.2. Valsts īpašuma privatizācija

5.3.3. Akciju publiskais piedāvājums

5.3.4. Dzīvojamo māju privatizācija

5.3.5. Pašvaldību īpašuma objektu privatizācija

5.3.6. Zemes privatizācija

5.3.7. Privatizācijas sertifikātu piešķiršana un izmantošana

5.3.8. Valsts īpašuma privatizācijas fonds

5.4. Uzņēmējdarbības attīstības politika

5.5. Mazie un vidējie uzņēmumi

5.6. Konkurences veicināšana un monopoldarbības regulēšana

5.6.1. Konkurences politika

5.6.2. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšana

5.7. Kvalitātes nodrošināšana

5.7.1. Kvalitātes nodrošināšanas nacionālā programma

5.7.2. Nacionālā standartizācija un metroloģija

5.7.3. Nacionālā akreditācijas sistēma

5.7.4. Patērētāju interešu aizsardzība

5.8. Īpaši atbalstāmo reģionu ekonomiskās attīstības politika

5.9. Speciālās ekonomiskās zonas un brīvostas

5.10. Izmaksu - izlaides tabulas statistikā

6. Rekomendācijas

Turpinājums. Sākumu sk. "LV" nr. 259/261, 14.07.2000.; nr. 262, 18.07.2000.;

nr. 263/265, 19.07.2000.; nr. 266/268, 21.07.2000.; nr. 269, 25.07.2000

1TAI aprēķināts, balstoties uz vidējo mūža ilgumu, izglītības līmeni un pēc pirktspējas paritātes principa noteiktā reālā iekšzemes kopprodukta uz 1 iedzīvotāju. Tomēr, kā atzīst paši TAI rādītāju izstrādātāji, tas vēl nav pilnīgs dzīves kvalitātes raksturotājs.

2Gini indekss variē no 0 līdz 1. Tas ir vienlīdzīgs 0 pie nosacījuma, ja pastāv absolūta vienlīdzība ienākumu sadalē, un tas ir 1, ja tā ir pilnīgi pretēja.

3Kvintile - viena piektā daļa no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā kārtībā pēc to rīcībā esošā ienākuma lieluma uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

3.6. Valsts fiskālais stāvoklis

3.6.2. Nodokļu ieņēmumi

3.29. tabula

Nodokļu ieņēmumi ceturkšņu griezumā pa budžetu veidiem (milj. latu)

	1998	1999				1999	2000.g.	1999.g.	2000.g.
		I	II	III	IV		1.cet.	pret	1.cet.
								1998.g.	pret
								(%)	1999.g.
									1.cet.
									(%)
Nodokļu
ieņēmumi
- pavisam	1304,7	315,8	328,7	336,9	353,9	1332,2	328,7	102,3	104,1
tai skaitā
pa budžetu
veidiem:
valsts
pamatbudžets	544,3	135,8	125,2	131,4	139,7	532,1	133,5	97,8	98,3
pašvaldību
pamatbudžets	206,8	52,1	58,9	53,8	54,3	219,1	55,5	106,0	106,5
valsts
speciālais
budžets	550,9	127,4	144,1	151,1	159,1	581,7	139,0	105,6	109,1
pašvaldību
speciālais
budžets	2,7	0,5	0,5	0,6	0,8	2,4	0,7	88,9	140,0

Apskatot nodokļu ieņēmumus pa budžeta veidiem (skatīt 3.29. tabulu), redzam, ka nodokļu ieņēmumi 1999. gadā samazinājušies, salīdzinot ar 1998. gadu, valsts pamatbudžetā par 2,2% jeb12,2 milj. latu, kas izskaidrojams ar akcīzes nodokļa ievērojami mazākiem ieņēmumiem.

3.6.3. Kopbudžeta izdevumi

Kopbudžeta izdevumi pa ceturkšņiem atspoguļoti 3.30. tabulā.

Budžeta izdevumi 1999. gadā, salīdzinot ar 1998. gadu, visvairāk palielinājušies veselības aprūpei, transportam un sakariem, tāpat auguši arī sociālā budžeta izdevumi.

3.30. tabula

Valsts kopbudžeta izdevumi pa ceturkšņiem* (milj. latu)

	1999				1999	2000.g.	1999.g.	2000.g.
	I	II	III	IV		1.cet.	pret	1.cet.
							1998.g.	pret
							(%)	1999.g.
								1.cet.
								(%)
Izdevumi - pavisam	427,6	539,3	507,5	551,6	2026,0	464,1	128,9	108,5
vispārējie valdības
dienesti	31,0	31,1	31,8	45,8	139,7	29,2	97,8	94,2
aizsardzība	7,9	3,8	8,7	12,2	32,6	8,6	87,6	108,9
sabiedriskā kārtība
un drošība,
tiesību
aizsardzība	21,8	33,9	27,9	32,9	116,5	26,0	127,5	119,3
izglītība	60,2	76,8	55,1	74,8	266,9	64,6	108,3	107,3
veselības aprūpe	39,5	62,0	58,0	55,7	215,2	45,7	144,9	115,7
sociālā apdrošināšana
un nodrošināšana	153,3	158,0	159,5	162,7	633,5	155,6	117,1	101,5
dzīvokļu un komunālā
saimniecība,
vides aizsardzība	13,7	18,0	23,3	22,7	77,7	14,7	89,5	107,3
brīvais laiks, sports,
kultūra un reliģija	9,8	13,9	11,9	13,5	49,1	15,1	112,1	154,1
lauksaimniecība,
mežkopība
un zvejniecība	13,7	20,6	20,3	25,2	79,8	12,1	110,7	88,3
transports un sakari	20,9	35,0	37,2	29,9	123,0	21,6	134,4	103,3
pārējā ekonomiskā
darbība	7,8	17,3	16,3	16,1	57,5	13,5	262,6	173,1
pārējie izdevumi	48,0	68,9	57,5	60,1	234,5	57,4	481,5	119,6

* nekonsolidētais budžets, operatīvie dati

2000. gada 1. ceturksnī valsts kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar 1999. gada 1. ceturksni, palikuši nemainīgi, samazinoties vispārējiem valdības dienestu un lauksaimniecības, mežkopības un zvejniecības izdevumiem.

 

3.7. Iedzīvotāju dzīves līmenis un nodarbinātība

3.7.1. Iedzīvotāju dzīves līmenis

Iedzīvotāju dzīves līmeņa ziņā, pēc ANO Attīstības Programmas (UNDP) izstrādātā tautas attīstības indeksa (TAI1) vērtības, Latvija 2000. gadā ierindota 63. vietā pasaulē (1998. gadā - 92. vietā, 1999. gadā - 74. vietā). Lai gan 1999. gada laikā nedaudz palielinājās tautsaimniecībā nodarbināto darba samaksa, pensijas, mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, tomēr iedzīvotāju dzīves līmenis joprojām ir zems. IKP uz vienu iedzīvotāju, rēķināts pirktspējas paritātes vienībās, 1998. gadā bija tikai 27% no ES vidējā.

Vērojama augoša materiālās labklājības polarizācija . Viens no rādītājiem, kas raksturo, cik nevienlīdzīgi valstī tiek sadalīta ienākumu masa, ir Gini indekss2. Šis rādītājs, pēc mājsaimniecību budžetu pētījumu datiem, 1999. gadā bija 0,33, 1998. gadā - 0,32 (1996. gadā - 0,30), kas liecina par ienākumu nevienlīdzības pieauguma tendenču pastiprināšanos. Rīcībā esošais ienākums vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli pirmajā kvintilē 1999. gadā caurmērā bija tikai Ls 25,10, kas ir 5,4 reizes mazāk nekā vidēji augstākajā piektajā kvintilē esošajās mājsaimniecībās. Tajā pašā laikā viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojuma groza vērtība 1999. gadā bija 3,3 reizes augstāka un sastādīja Ls 83,18. Taču arī ceturtajā kvintilē3 rīcībā esošais ienākums vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli bija zemāks par iztikas minimuma groza vērtību (par 7%).

Valdība ir uzsākusi dažādu nabadzības novēršanas pasākumu realizāciju. Tuvāko 4 gadu laikā atbilstoši Eiropas Padomes rekomendācijām paredzēts paaugstināt valsts pabalstus ģimenēm. Tiek izstrādāti pasākumi, lai nodrošinātu izglītības un veselības aprūpes pieejamību, studiju kreditēšanas iespējas, kā arī atvieglotu kredītu pieejamību mājokļu iegādei. 2000. gada februārī Ministru kabinets ir akceptējis Labklājības ministrijas izstrādāto koncepciju "Par minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanu trūcīgajiem iedzīvotājiem", kurā sniegti risinājumi, kā nodrošināt ikvienam valsts iedzīvotājam, kurš nespēj saviem spēkiem nodrošināt sevi, garantētu un visā valstī vienotu minimālo ienākumu līmeni. Šajā sakarā paredzēts noteikt garantētu minimālo ienākumu līmeni valstī, pašvaldību pienākumus minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanā, valsts līdzdalības apmēru pabalsta finansēšanā. Uz šīs koncepcijas pamata tiks veikti grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību".

Lai izstrādātu ilgtermiņa risinājumus nabadzības novēršanai, ir sagatavota koncepcija "Nabadzības novēršanas stratēģija" kuras mērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti un panākt, lai līdz 2015. gadam to iedzīvotāju skaits, kuru ienākumi ir zemāki par normatīvo iztikas minimumu, nepārsniedz 10% no kopējā iedzīvotāju skaita.

Demogrāfiskie rādītāji valstī ir vieni no sliktākajiem Eiropā. Iedzīvotāju skaits valstī turpina samazināties, un 2000. gada sākumā tas bija par 249 tūkstošiem jeb 9,3% mazāks nekā 1990. gada sākumā. Tas ir gan negatīvā iedzīvotāju dabiskā pieauguma, gan starpvalstu migrācijas negatīvā saldo rezultāts. Tomēr pēdējos gados ir manāmas dažas pozitīvas iezīmes. Samazinās dabiskā pieauguma negatīvie rādītāji. 1999. gadā dzimušo skaits, salīdzinot ar 1998. gadu, pieaudzis par 5%, bet mirušo skaits samazinājies par 4%. Arī starpvalstu migrācijas negatīvais saldo ar katru gadu kļūst arvien mazāks, un 1999. gadā tas bija viszemākais kopš 1991. gada (-1847 cilvēki). Zems ir vidējais paredzamais mūža ilgums: 1998. gadā vīriešiem tas bija tikai 64,1 gads, sievietēm gan ievērojami augstāks - 75,5 gadi. Šie rādītāji ir 1990. gada līmenī un ir zemāki nekā daudzās ekonomiski attīstītajās valstīs, kur vīriešu vidējais mūža ilgums pārsniedz 70 gadus, sievietēm sasniedzot 80 un vairāk gadu.

Lai panāktu pozitīvas izmaiņas valsts demogrāfiskajos procesos, valdība 1998. gada beigās akceptēja pasākumu programmu demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Programmas galvenais mērķis - kvalitatīvas un kvantitatīvas tautas ataudzes nodrošināšana. Stratēģiskie virzieni tās realizācijā: ģimenes stiprināšana un dzimstības veicināšana, kā arī izglītības un kultūras līmeņa celšana. Taču šī mērķa sasniegšanai nepieciešams ieguldīt ievērojamus līdzekļus valsts ekonomiskās attīstības, nodarbinātības līmeņa paaugstināšanai, zinātnes un izglītības veicināšanai, veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai.

Lai uzlabotu iedzīvotāju veselības aprūpi Latvijā un racionāli izmantotu tai iedalītos valsts budžeta līdzekļus, ir uzsākta veselības aprūpes reforma. Tās mērķis - sabalansētas un finansiāli līdzsvarotas veselības aprūpes sistēmas izveide. Jaunā sistēma ir balstīta uz primāro veselības aprūpi un profilaksi, kā arī uz universālu, efektīvu un vienotu veselības apdrošināšanas sistēmu, kura garantē veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.

Atbilstoši Eiropas Savienības prasībām veselības aprūpes finansēšanas noteikumos iestrādātas sociālās drošības normas. Ar 1999. gada sākumu ir noteikts, ka pacienta iemaksa par pakalpojumiem, kas ietilpst veselības aprūpes minimumā, kopsummā kalendāra gadā nedrīkst pārsniegt 80 latus un pacienta iemaksa par katru hospitalizāciju nedrīkst pārsniegt 15 latus pieaugušajiem un 5 latus bērniem (neskaitot maksu par ārstnieciskajām manipulācijām). Noteiktas neaizsargātākās iedzīvotāju sociālās grupas, kuras no pacientu iemaksām atbrīvotas. Neatliekamā medicīniskā palīdzība tiek sniegta bez maksas.

Tomēr veselības aprūpes reformas realizācija ir apgrūtināta sakarā ar nepietiekamo finansējumu. Veselības aprūpes vajadzībām valsts budžetā tiek paredzēti līdzekļi tikai nepilnu 4% apmērā no IKP, bet vairumā Eiropas valstu šī finansējuma daļa ir 6 līdz 9% apmērā.

CSP pētījumi (NORBALT II projekta ietvaros) liecina, ka katrs piektais Latvijas iedzīvotājs savu veselību vērtē kā sliktu vai pat ļoti sliktu. Pēdējā gada laikā naudas vai veselības apdrošināšanas polises trūkuma dēļ iedzīvotāji bija spiesti atteikties no nepieciešamajiem ārstniecības pakalpojumiem - zobu labošanas (30% gadījumu) un protezēšanas (21%) vai vizītes pie ļoti laba ārsta.

Izglītības sistēmas pārveide valstī ir nodrošinājusi pozitīvas pārmaiņas: veikta izglītības depolitizācija, radītas izglītības izvēles iespējas, likvidēts valsts monopols izglītībā, panākta izglītības pārvaldes decentralizācija.

Audzēkņu skaits izglītības iestādēs kopš 1993./1994. mācību gada valstī pakāpeniski pieaug un pašlaik sasniedz gandrīz 500 tūkstošus. Šis pieaugums galvenokārt saistīts ar studentu skaita pieaugumu augstskolās (skatīt 3.23. zīmējumu). 1999./2000. mācību gadā studentu skaits Latvijas augstskolās bija 89,5 tūkstoši jeb 1,9 reizes lielāks nekā 1990./1991. mācību gadā. Rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju, augstskolu studentu skaits Latvijā ir lielākais starp ES kandidātvalstīm.

Saskaņā ar CSP pētījumu datiem, 39% iedzīvotāju vecumā no 18 gadiem ir vidējā speciālā vai augstākā izglītība. Visaugstākais izglītības līmenis pašlaik ir vecuma grupā no 25-49 gadiem, kas ir vispieprasītākā darba tirgū. Katram trešajam šīs vecuma grupas pārstāvim ir vidējā vispārējā izglītība, bet 51% - vidējā speciālā vai augstākā izglītība.

3.23. zīmējums

Personu skaits izglītības iestādēs* (tūkst. cilvēku)

* neieskaitot bērnus pirmsskolas iestādēs

Taču studentu un audzēkņu skaits vidējās speciālās mācību iestādēs un arodskolās kopš 1990. gada ir samazinājies gandrīz par 30%. Paredzamā tautsaimniecības straujākā attīstība jau tuvākajos gados un integrēšanās ES izvirza nepieciešamību paplašināt un pilnveidot profesionālo izglītību. Šajā jomā paredzēta ciešāka sadarbība starp valsts institūcijām, darba devējiem un darba ņēmējiem. Liela vērība profesionālās izglītības reformā tiks paredzēta koledžas izglītības attīstīšanai, veidojot augstākās pakāpes īsā cikla profesionālās izglītības programmas.

Joprojām izglītības sistēmas nepietiekamā finansējuma dēļ netiek nodrošināts pienācīgs pedagogu atalgojums, trūkst līdzekļu izglītības infrastruktūras uzturēšanai. Līdzšinējais finansējums izglītībai un zinātnei ir nepietiekams minēto problēmu pienācīgam risinājumam.

Valdības akceptētā izglītības koncepcija noteica galvenos principus turpmākajai ilgtermiņa, mūsdienu prasībām atbilstošas izglītības politikas izstrādei un īstenošanai, kā arī izglītības reformu perspektīvu virzību. Tās ietvaros 1998. gada beigās un 1999. gada vidū Saeima pieņēma "Izglītības likumu", "Vispārējās izglītības likumu" un "Profesionālās izglītības likumu".

3.7.2. Iedzīvotāju personīgais patēriņš un pirktspēja

Lai gan Krievijas ekonomiskā krīze negatīvi iespaidoja Latvijas ekonomiku, iedzīvotāju ienākumi 1999. gadā nedaudz paaugstinājās (skatīt 3.31. tabulu).

Bruto darba samaksa tautsaimniecībā nodarbinātajiem 1999. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vidēji pieauga par 5,8% un sasniedza 141 latu. Sabiedriskajā sektorā strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa minētajā periodā vidēji bija augstāka - gandrīz 157 lati un pieauga par 9,7%. Tajā pašā laikā patēriņa cenas palielinājās par 2,4%. Līdz ar to tautsaimniecībā visu strādājošo reālā darba samaksa 1999. gadā, salīdzinot ar 1998. gadu, vidēji pieaugusi par 2,9%, bet sabiedriskajā sektorā strādājošo - par 6,5 procentiem.

Tomēr vidējās algas apmēri, izteikti pēc apmaiņas kursa dolāros, tautsaimniecībā nodarbinātajiem 1999. gada 4 ceturksnī atpalika kā no Lietuvas (par 7%), tā no Igaunijas (par 20%), tāpat no lielākās daļas pārējo ES kandidātvalstu.

Visaugstākā vidējā bruto darba samaksa 1999. gadā bija strādājošiem cauruļvadu transportā (579 lati), ūdens transportā (488 lati), gaisa transportā - (313 lati), telesakaros - (338 lati).

Izglītības iestādēs, veselības aizsardzībā un sociālajā aprūpē, kā arī atpūtas, kultūras un sporta sfērās strādājošiem vidējā darba samaksa ir vienā līmenī - 118-120 latu un joprojām ir krietni zemāka par tautsaimniecībā nodarbināto vidējo darba samaksas līmeni (aptuveni par 15%).

3.31. tabula

Darba samaksas un citu ienākumu dinamika (vidēji mēnesī, latos)

	1993	1994	1995	1996	1997	1998	1999
Tautsaimniecībā nodarbināto
mēneša vidējā darba samaksa:
- latos bruto	47,23	71,87	89,50	98,73	120,03	133,30	140,99
- latos neto	…	60,33	73,40	78,65	88,34	97,47	102,73
- dolāros bruto	70,07	128,34	169,51	179,18	206,59	225,93	241,01
- dolāros neto		107,73	139,02	142,74	152,05	165,20	175,61
Mājsaimniecību rīcībā esošais
ienākums vidēji uz vienu
mājsaimniecības locekli
mēnesī (mājsaimniecību
budžetu pētījumi)	…	…	…	51,50	55,45	62,33	64,73
Sociālās nodrošināšanas iestāžu
uzskaitē esošo pensionāru
vecuma pensiju vidējais lielums	14,74	24,75	30,17	37,82	42,24	51,26	58,18
Viena iedzīvotāja pilna iztikas
minimuma preču
un pakalpojumu groza vērtība	37,59	51,50	63,82	73,78	78,78	82,15	83,18
Tautsaimniecībā nodarbināto
reālās darba samaksas indekss
(procentos pret iepriekšējā gada
atbilstošo periodu)	…	108,2	97,4	91,2	103,6	105,3	102,9

Turpmāk - vēl