Par Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu attīstības atzinīgo novērtējumu

Trešdien, 8.septembrī, Ekonomikas ministrijā (EM) notika Eiropas Mazo uzņēmumu hartas Latvijas puses un Eiropas Komisijas (EK) pārstāvju divpusējā tikšanās, kurā diskutēts par Latvijas progresu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstībā pēdējā gada laikā, realizējot Eiropas mazo uzņēmumu hartu.
Tikšanās laikā EM valsts sekretāra vietnieks Anrijs Matīss uzsvēra, ka ES dalībvalstīm ir nozīmīgi un lietderīgi īstenot tādu uzņēmējdarbības politiku, kas balstīta uz Eiropas mazo uzņēmumu hartā definētajiem 10 virzieniem un jo īpaši Latvijā, kurā 99% no visiem uzņēmumiem ir mazie un vidējie uzņēmumi. Harta ir instruments, kā veicināt MVU attīstību visā Eiropā un hartas dalībvalstu savstarpējo sadarbību.
A.Matīss uzsvēra: “Latvijai kā jaunajai hartas dalībvalstij nav viegli ielēkt jau ejošā vilcienā, taču mums ir visas iespējas izmantot citu valstu pieredzi, mācīties no to labās prakses un sasniegt ievērojamus un nozīmīgus rezultātus īsā laika posmā. Ekonomikas ministrija apzinās MVU nozīmi Latvijas ekonomikā, MVU ir mūsu ekonomikas stūrakmens.”
Eiropas Mazo uzņēmumu hartas delegācijas vadītāja, Eiropas Komisijas Uzņēmumu ģenerāldirektorāta vadītāja Mehthilda Versderfera uzsvēra hartas īstenošanas būtisko nozīmi ES dalībvalstīs MVU sektora attīstībai.
Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis Eiropas Komisijas pārstāvjiem pauda uzņēmēju viedokli par pasākumiem uzņēmējdarbības vides attīstībai Latvijā. Ekonomikas ministrija informēja par Latvijas dalību hartas Best Procedure projektos, t.i., par paveikto labo prakšu un rekomendāciju pārņemšanā.
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji informēja par uzņēmējdarbības izglītību Latvijā, it īpaši vidusskolās. Maksātnespējas administrācijas aģentūras pārstāvji iepazīstināja EK ar Maksātnespējas likumu un tā ietekmes novērtējumu uz uzņēmējdarbības vidi.
RTU rektors I.Knēts un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāve I.Berga savās prezentācijās uzsvēra inženierzinātņu profesiju pārstāvju vidū vērojamo iemaņu trūkumu.
Latvijas Hipotēku un zemes bankas pārstāvis A.Kaņējevs informēja par MVU finanšu pieejamību Latvijā.
Uzklausot Latvijas puses sagatavotās prezentācijas, Eiropas Komisijas pārstāvji atzina tās par ļoti izsmeļošām, kas atspoguļo galvenās tendences Latvijā. Komisija pauda gandarījumu par Latvijas valdības ieguldīto darbu un acīmredzamo ieinteresētību MVU attīstībai labvēlīgas vides radīšanā Latvijā.
Eiropas Komisijas delegācija informēja, ka tā jau viesojusies un tikusies ar ekspertiem gandrīz visās ES dalībvalstīs, bet tikšanās Latvijā bijusi viena no labāk organizētajām un izsmeļošākajām.
Latvija saskaņā ar 2002.gada 23.aprīlī Slovēnijā parakstīto Mariboras deklarāciju par pievienošanos Eiropas Mazo uzņēmumu hartai līdz ar citām ES kandidātvalstīm apņēmās strādāt saskaņā ar hartas 10 darbības virzieniem. Eiropas harta ir viens no svarīgākajiem politiskajiem dokumentiem Lisabonas mērķa sasniegšanā un atzīst mazo uzņēmumu lomu konkurētspējas, inovāciju un nodarbinātības attīstībā, uzskatot tos arī par sociālās un vietējās integrācijas Eiropā virzītājspēku un tautsaimniecības izaugsmes pamatu.
Eiropas Mazo uzņēmumu harta paredz Eiropas Savienības dalībvalstu un  kandidātvalstu rīcību atbalsta sniegšanā mazajiem uzņēmumiem 10 darbības virzienos: izglītība un uzņēmējdarbības mācības; lētāka un ātrāka uzņēmumu dibināšana; efektīvāka likumdošana un normatīvie akti; apmācības pieejamība; interneta pieejamības uzlabošana; vairāk guvumu no kopējā tirgus; nodokļu uzlikšana un finanšu jautājumi; mazo uzņēmumu tehnoloģiskās kapacitātes stiprināšana; veiksmīgi e-uzņēmējdarbības piemēri un augstākās klases atbalsts mazajiem uzņēmumiem; spēcīgāku, efektīvāku mazo uzņēmumu interešu pārstāvniecību attīstīšana ES un nacionālajā līmenī.
Hartas ietvaros tās dalībvalstīm katru gadu ir jāsagatavo un Eiropas Komisijā jāiesniedz nacionālais ziņojums par hartas uzdevumu izpildi iepriekšējā gadā, kā arī ik gadu hartas dalībvalstis apmeklē Eiropas Komisijas delegācija, lai apzinātu dalībvalstu pieredzi hartā noteikto virzienu realizācijā, uzklausītu progresu par attīstības scenāriju iepriekšējā gadā. No Latvijas puses tā ir labās prakses identificēšana, ko labu esam pārņēmuši no citām valstīm, kas ir tie labie piemēri, ko varam piedāvāt citām valstīm. Latvijas ziņojums tiks sagatavots un iesniegts Eiropas Komisijai šā gada oktobra sākumā, kad tas būs publicēts arī ministrijas mājaslapā internetā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa