Kad pieņemts lēmums par eiru un centu
Valsts valodas likums, 22.pants, 1.daļa: Speciālajā mācību literatūrā, tehniskajā un lietvedības dokumentācijā lietojama vienota terminoloģija. Terminu veidošanu un lietošanu nosaka Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija (turpmāk – Terminoloģijas komisija). Jauni termini un to definīciju standarti lietojami oficiālajā saziņā tikai pēc apstiprināšanas Terminoloģijas komisijā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. |
Vakar “Latvijas Vēstnesis” publicēja (9.09.2004.; nr.143; B2.lpp.) Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas lēmumus par Eiropas naudas un sīknaudas nosaukumu. Šodien saruna turpinās: ar Terminoloģijas komisijas profesionālo komentāru un ar finanšu praktiķu viedokļiem. Šajā sakarā vietā varētu būt atgādinājums par Valsts valodas likuma 22.panta 1.daļu, kas nosaka jaunu terminu lietojumu Latvijas Republikā, kā arī habilitētā datorzinātņu doktora Jura Borzova atsevišķās domas no raksta “Kā manifests” un diplomēta angļu–latviešu filologa Alda Lauža ļoti argumentētā raksta “Dienišķās naudas vārds jāloka”, kas agrāk publicēts “Latvijas Vēstnesī” (30.12.2003., nr.183; 42.lpp.). Atcerēsimis: Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas lēmumi stājas spēkā pēc to publicēšanas “Latvijas Vēstnesī” un komisijas mājaslapā.
Dokumenti un komentāri
LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr.36
Par Eiropas naudas nosaukumu eira
Pieņemts 07.09.2004.; prot.
Nr.8/1049.
Lēmuma pamats: Valsts valodas likuma 22.panta pirmā daļa.
1. Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija nolemj latviešu valodā apstiprināt lokāmo naudas vienības nosaukumu sieviešu dzimtes formā: eira.
2. Līdz ar to spēku zaudē LZA Terminoloģijas komisijas 19.11.2002. lēmums Nr.17 “Par Eiropas jaunās naudas nosaukumu latviešu valodā” (“LV” 25.02.2003.).
LZA TK priekšsēdētāja
V.Skujiņa
LZA TK zinātniskā sekretāre I.Pūtele
Komentāri
1. Latviešu valodas gramatikas
sistēmā lietvārdi ir lokāmi, to galotnes rāda vārdu nepārprotamo
savstarpējo saistījumu tekstā. Par lokāmiem valodas lietojumā ar
laiku kļūst daudzi biežāk lietotie un sākotnēji nelokāmie
aizguvumi, piem., čello – čells, filē – fileja, želē –
želeja. Arī ekiju lietojām lokāmā formā, nevis kā
“ekjū”. Jo plašāk tautā jauns termins lietojams, jo būtiskāk ir
to izvēlēties tādā formā, ko vieglāk un nepārprotamāk lietot.
Eiras domātas plašam lietojumam tautā. Savukārt nelokāmā forma
eiro īpaši neērta lietošanai datīvā un lokatīvā, tāpēc izteiksmes
skaidrībai tai “palīgos” nereti ņem vārdu valūta:
“piesaistīt latu eiro valūtai”, “dolāra kurss eiro valūtā”,
“depozīts eiro valūtā”.
2. Citas valodas Eiropas naudas vienības nosaukumu atvasina no
Eiropas nosaukuma savā valodā un lieto atbilstoši savai
gramatikas sistēmai. Valodās, kurās lietvārdus loka, loka arī
Eiropas naudas nosaukumu, piem., lietuviešiem vienskaitlī ir
euras, daudzskaitlī – eurai, bet euro ir
vienskaitļa ģenitīvs.
3. Nelokāmā forma eiro- kā internacionāls elements
izmantota salikteņos, parasti – lai norādītu uz saistījumu ar
Eiropu, piem., Oksfordas vārdnīcā minēti šādi salikteņi
(tulkojumā): eirokrāts, eiroskeptiķis, eirovīzija, eirodolāri,
eirovalūta, eirotirgus, eiročeks.
4. Vajadzību apstiprināt noteiktu Eiropas naudas vienības
nosaukuma formu šajā brīdī noteica tas, ka patlaban tiek
pārskatīts Eiropas Konstitūcijas izveides līguma projekts, tiek
precizēta līgumā lietotā terminoloģija, lai gatavo dokumentu
nodotu parakstīšanai, savukārt pašreizējā normatīvo aktu
tulkošanas prakse ar tajā izplatītajām Eiropas naudas vienības
nosaukuma paralēlformām eiro un eira pieļauj
atšķirīgu teksta interpretāciju un rada būtiskas problēmas.
5. LZA TK atzīst, ka ir turpināma uzsāktā lokāmās formas
eira ieviešana valodas praksē, neizvirzot prasību likvidēt
vai pārstrādāt dokumentus, kuros lietota nelokāmā
forma.
N.B. LZA TK lēmums attiecas tikai uz Eiropas naudas vienības nosaukumu (t.i., vārdu) eira. Lēmums neskar naudas vienības starptautisko apzīmējumu EUR: tas joprojām lietojams starptautiski pieņemtajā formā tāpat kā citi naudas vienību apzīmējumi: USD (ASV dolārs), DEM (Vācijas marka), SEK (Zviedrijas krona), LVL (Latvijas lats) u.c.
LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr.37
Par Eiropas sīknaudas nosaukumu cents
Pieņemts 07.09.2004.; prot.
Nr.8/1049.
Lēmuma pamats: Valsts valodas likuma 22.panta pirmā daļa.
Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija nolemj latviešu valodā apstiprināt eiras simtdaļas lokāmo naudas vienības nosaukumu vīriešu dzimtes formā: cents.
LZA TK priekšsēdētāja
V.Skujiņa
LZA TK zinātniskā sekretāre I.Pūtele
Komentārs
LZA Terminoloģijas komisija atzīst, ka eiras simtdaļas nosaukšanai izmantojams tikai vārds cents, neveidojot salikteni “Eirocents”.