Praktiķu viedokļi
Oskars Spurdziņš |
Ilmārs
Rimšēvičs |
Tīna Ķuze |
Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš:
– Šādu ierosinājumu vērtēju negatīvi. Finanšu ministrija no Eiropas Komisijas (EK) ir saņēmusi vēstuli ar ieteikumu kā Eiropas vienotās valūtas nosaukumu lietot euro. Šobrīd apritē esošais eiro būtu zināms kompromiss ar EK. Neuzskatu par lietderīgu mainīt naudas nosaukumu arī tādēļ, ka tas prasītu papildu izdevumus, būtu nepieciešams arī pārstrādāt visus dokumentus.
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs:
– Domāju, ka līdz eirai vēl
ir tālu. EK diezgan konkrēti un kategoriski ir atgādinājusi, ka
deviņdesmito gadu beigās Eiropas Savienībā (ES) ir pieņemts
lēmums visām ES valstīm Eiropas naudu saukt par
euro.
Šā gada sākumā, tiekoties ar Terminoloģijas komisijas
priekšsēdētāju Valentīnu Skujiņu, mēs vienojāmies, ka Latvijā
pagaidām vajadzētu lietot nosaukumu eiro. Šī saruna
acīmredzot nebūs bijusi sekmīga.
Domāju, ka valdībai būs jāpieņem lēmums, vai rīkoties saskaņā ar
minēto ES direktīvu, vai respektēt Latvijas valodnieku ieteikumu.
Manuprāt, vārds eiro ir sekmīgi iegājis apritē un nekas
slikts nenotiktu, ja tas tā arī paliktu. Ja Latvijas valdība kopā
ar Latvijas Banku šo jautājumu ierosinātu izskatīt Eiropas
Komisijā, iespējams, mums izdotos aizstāvēt savu taisnību un
pierādīt, ka vārds eiro ir aizgūts no vārda Eiropa,
un tādējādi saglabāt veco nosaukumu.
A/S “Hansabanka” Valdes locekle, finanšu daļas vadītāja Tīna Ķuze:
– Hansabankas vadība kopumā
uzskata, ka šāda nosaukuma latviskošana ir formāla un nebija
nepieciešamības pieņemt šādu lēmumu. Bankā nestrādā valodas
speciālisti, taču, mūsuprāt, nav jācenšas mākslīgi izskaust
nosaukumu, kas jau tiek ļoti aktīvi lietots un kas tiek nebūtiski
mainīts. Līdz ar to ir paredzams, ka iedzīvotāji turpinās
izmantot nosaukumu eiro un oficiālā nosaukuma maiņa tikai
radīs papildu izmaksas finanšu institūcijām.