Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Eiropas lietas jau kļuvušas par rutīnu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.09.2004., Nr. 145 (3093) https://vestnesis.lv/ta/id/93542

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Veselības aprūpe reanimācijā

Vēl šajā numurā

14.09.2004., Nr. 145 (3093)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Eiropas lietas jau kļuvušas par rutīnu

ES jautājumu “risināšanā”, problēmu aktualizēšanā sava loma ir Saeimas Eiropas lietu komisijai (SELK). Par to, kāda tā un kā komisijas darbs varētu mainīties nākotnē, “Latvijas Vēstnesim” stāsta nesen ievēlētais SELK priekšsēdētājs Oskars Kastēns.

KASTENS1.PNG (106134 bytes)
Oskars Kastēns
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Kāda ir SELK nozīme Eiropas jautājumu risināšanā?

– ES bieži tiek runāts par demokrātijas deficītu. Viena no iespējām, kā mazināt demokrātijas deficītu ES, ir aktīvāka nacionālo parlamentu iesaistīšanās lemšanā par ES jautājumiem. Vai, jūsuprāt, Saeima ir pietiekami iesaistīta ES procesos?
– Jau šobrīd Saeimai ir diezgan liela loma ES jautājumu risināšanā. Galvenā ietekme, lemjot par ES jautājumiem, ir Eiropas lietu komisijai. Tā veidota, galvenokārt balstoties uz Dānijas pieredzi. Līdzīgi kā Dānijas arī mūsu SELK pirms ministru došanās uz ES Ministru padomes sēdēm pozīcijas tiek saskaņotas. Jāatzīmē, ka Eiropā ir atsevišķas valstis, īpaši Dienvideiropā, kur parlaments tikai pēc ministru atgriešanās no Ministru padomes sēdēm uzzina, kāda ir bijusi pozīcija un kā gājis ar tās aizstāvēšanu. Atšķirībā no šīm valstīm pie mums kontroles mehānisms jau iestrādāts. Piedevām vēl paredzēts, ka vismaz reizi pusgadā premjers vai kāds cits ministrs Saeimai ziņo par paveikto un vēl veicamo ES jautājumos. Diemžēl iepriekšējā premjera laikā šī tradīcija pārtrūka. 8.Saeimas laikā tādas debates nav notikušas. Ceru, ka pašreizējais Ministru prezidents pievērsīs lielāku uzmanību ES jautājumiem un debates Saeimā par šiem jautājumiem tiks atjaunotas.

Darba virzieni – ārpolitika un iekšpolitika

– Nesen jūs komisijas priekšsēža krēslā nomainījāt Guntaru Krastu. Kādu redzat SELK darbu nākotnē? Vai gaidāmas kādas pārmaiņas?
– Runājot plašākā nozīmē, redzu divus virzienus, kur būtu “jāiet dziļāk”. Pirmkārt, tā ir ārējā sadarbība. Nepieciešams nodibināt ciešākus kontaktus ar Lietuvas un Igaunijas ES lietu komisijām. Pēdējo reizi šī gada pirmajā pusē tāda tikšanās notika Lietuvā. Tagad būtu Igaunijas kārta. Cerams, ka igauņi šo tikšanos sarīkos līdz gada beigām; ja ne, tad iniciatīva būs jāuzņemas Saeimai.
Domājot par ārējo sadarbību, mums Latvijas pieredze “ir jāeksportē”. Daudzām Eiropas valstīm Latvija ir kā success story (veiksmes stāsts – angļu val. – red.). Tāpēc mēs savu pieredzi varam piedāvāt citiem. Piemēram, Gruzijas parlamentā ir nodibināta Eiropas integrācijas komisija. Tuvākajā laikā man plānota tikšanās ar šīs komisijas vadītāju, lai runātu par tālākiem konkrētiem sadarbības soļiem. Šādu sadarbību mēs varētu attīstīt arī ar citām valstīm, piemēram, Horvātiju. Tātad tie ir ārpolitiski jautājumi, pie kuriem jāstrādā.
Otrkārt, mūsu komisijai jāstrādā arī pie iekšpolitisku jautājumu risināšanas. Tā kā lielākā daļa likumdošanas Latvijā pārņemta, vēl cenšamies apzināt, kas ir nepaveikts. Tomēr galvenā prioritāte, manuprāt, šobrīd ir ES finansējums un ar to saistītie jautājumi. Pirms struktūrfondu naudas ienākšanas Latvijā sekojām, kā notiek sagatavošanās darbi, tagad sekosim, kā iecerētais tiek īstenots. Jāseko līdzi, lai nebūtu nekādu aizķeršanos, lai nebūtu juridisku šķēršļu. Ja paskatāmies pēdējo nedēļu presi, redzams, ka neiet tik gludi kā gribētos. Tāpat arī jādomā, vai priecāties, vai bēdāties, ka dažām aktivitātēm triju gadu finansējums izsmelts jau pāris mēnešu laikā. Protams, no vienas puses, varam priecāties, ka tik sekmīgi esam rakstījuši projektus. Bet, no otras puses, varbūt tas liecina, ka sadalījums nav bijis adekvāts.

Kā SELK apstiprina nacionālās pozīcijas?

– Ministru kabineta noteikumos “Pagaidu kārtība, kādā tiek koordinēta Latvijas nacionālo pozīciju ES jautājumos izstrāde, apstiprināšana un pārstāvēšana” teikts, ka pirms nacionālo pozīciju izskatīšanas Eiropadomē vai Ministru padomē tās saskaņojamas ar SELK. Kā jūs interpretētu vārdu “saskaņo”? Vai jūsu skatījumā tas nozīmē komisijas tiesības iebilst, ja konkrētā pozīcija ir slikti izstrādāta?
– SELK ir tiesības arī neapstiprināt izstrādāto pozīciju, kaut arī tā jau apstiprināta Ministru kabinetā. Ja mēs pozīciju neapstiprinām, Latvija uz Ministru padomi ierodas bez sava viedokļa, kā klausītājs.
Mani apbēdina, ka dažkārt, lai gan pozīcija tiek saskaņota valdībā un Saeimā un tajā ir paredzēti dažādi scenāriji, no Briseles tiek saņemta informācija, ka ministru padomēs Latvijai šajā jautājumā nav bijis sava viedokļa. Tas ir skumji. Protams, negribas saukt nevienu vārdā, bet, ja tādi gadījumi atkārtosies, būs jādomā, ko darīt, kā problēmu risināt. Protams, valdības sēdēs nereti tiek izskatīti pārdesmit jautājumi un ministriem līdz ar to dažkārt nav laika iedziļināties niansēs. Savukārt komisijai ir iespēja izpētīt un izjautāt par visu sīki un smalki. Tāpēc jau mums ir konsultanti – speciālisti, kuri specializējas katrs savā nozarē.

Kurā dienā noturēt sēdes?

– Pavasara sesijā vairākkārt izvērtās diskusijas par dienu, kurā noturamas SELK sēdes. Kā jūs kā priekšsēdētājs organizēsiet darbu? Kurās dienās galvenokārt gaidāmas sēdes?
– Komisijai pieder galavārds pozīciju apstiprināšanā. Vispirms attiecīgā pozīcija tiek izstrādāta ministrijās, ja nepieciešams – sadarbībā ar nevalstisko partneru līdzdalību. Tad pozīcija tiek apstiprināta valdībā. Mums – SELK – tā ir jāakceptē pēdējiem. Šobrīd ir zināms, ka valdībā pozīcijas tiks apstiprinātas ceturtdienās. Savukārt uz Ministru padomes sēdēm ministri parasti dodas pirmdienās vai otrdienās. Tātad pirmdienās sēdi sasaukt par vēlu, jo ministrs jau ir Briselē. Tas nozīmē, ka praktiski nav citas izvēles kā sēdes noturēt piektdienā.

– Tomēr piektdiena ir diena, kad deputāti tiekas ar vēlētājiem. Esmu novērojusi, ka pavasara sesijā SELK sēdes, kas notika piektdienā, bija slikti apmeklētas.

– Jā, no vienas puses, piektdienas ir vienīgās dienas, kad varam sasaukt sēdes, bet, no otras puses, tā ir vienīgā diena, kad deputāti var tikties ar vēlētājiem. Acīmredzot tuvākajā laikā nāksies skatīt, kā kurš deputāts apmeklē sēdes. Ja deputāts sēdes būs apmeklējis reti, nāksies runāt ar konkrētās frakcijas vadītāju, lai frakcija lemj, vai SELK nenozīmēt kādu citu deputātu.

– Gadījumā, ja SELK nav kvoruma, vai tā ir tiesīga apstiprināt pozīcijas?

– Ja uz sēdi atnāk divi, trīs deputāti, tad formāli šī pozīcija netiek apstiprināta. Tiesa, Saeimas kārtības rullī teikts, ka SELK izskata Latvijas

Republikas oficiālās nostādnes un lemj par tām pirms to paziņošanas ES institūcijām. Šeit gan jāatzīmē, ka neapstiprināšanas gadījumu SELK praksē nav.

– Prakse gan runā pretī jūsu teiktajam. Šā gada 22. jūnijā notikušo SELK sēdi apmeklējuši četri deputāti. SELK sēdes protokols Nr.32 liecina, ka pozīcijas nav apstiprinātas, bet izskatītas. Līdzīga situācija ir arī 14. jūlija sēdē (protokols Nr.35). Tātad šīs pozīcijas nav uzskatāmas par apstiprinātām?

– Tādā gadījumā pozīcija ir tikai daļēji apstiprināta. Tā ir apstiprināta valdībā, bet Saeimā tikai uzklausīta. Šeit jānošķir divas situācijas – kvoruma trūkums un slikti izstrādāta pozīcija. Jāskatās nedaudz globālāk. Ja pozīcija ir labi izstrādāta un nav noraidīta (kvoruma trūkuma dēļ SELK nav apstiprināta, bet ir izskatīta – red.), neuzskatu, ka Latvija savu viedokli Ministru padomes sēdē nevarētu paust.

– Tātad komisijas sēdēs dažkārt ir problēmas ar kvorumu. Daudzi izskatāmie jautājumi ir svarīgi, piemēram, nacionālo pozīciju apstiprināšana ES Ministru padomē. Kādu redzat problēmas risinājumu? Kā ieinteresēt deputātus komisijas darbā?

– Protams, jādomā par sēžu darba kārtību pilnveidošanu. Bet, manuprāt, intereses samazināšanās par ES jautājumiem ir vienkārši izskaidrojama. Līdz iestāšanās brīdim ES vairāk bija jūtams sacensības gars. Tad svarīgi bija noķert pārējās valstis – iestāšanās sarunu sadaļu slēgšana, likumdošanas aktu pārņemšana utt. Tagad ir iestājies zināms atslābums. Tas vairāk ir rutīnas darbs, tie ir vairāk tehniski jautājumi, līdz ar to arī interese ir mazāka. Tomēr es nedomāju, ka ES jautājumi ir zaudējuši savu aktualitāti.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!