Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Vai nepieciešams mazākumtautību izglītības likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.09.2004., Nr. 145 (3093) https://vestnesis.lv/ta/id/93549

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vai virpulis slaucenē un piena kvotu tirgū?

Vēl šajā numurā

14.09.2004., Nr. 145 (3093)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Vai nepieciešams mazākumtautību izglītības likums

Starpministriju darba grupas otrajā sēdē, kas notika aizvadītās nedēļas nogalē, tās dalībnieki aktīvi diskutēja par atsevišķa likuma sagatavošanas nepieciešamību mazākumtautību izglītības iestādēm. Tika skatīts arī I.Pimenova iesniegtais priekšlikums mazākumtautību izglītības iestāžu likumam.
16.septembrī ir paredzēta Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos sēde. Tādēļ starpministriju darba grupa aicinājusi padomi vēlreiz diskutējot izteikt savu viedokli, vai, ievērojot šābrīža politisko situāciju, atsevišķs likums vispār ir nepieciešams.
Vienprātības par mazākumtautību izglītības likuma nepieciešamību nav arī likumdevēju vidū. Divas lielākās Saeimā pārstāvētās partijas – “Jaunais laiks” un Tautas partija – uzskata, ka speciāls likums, kas regulētu mazākumtautību izglītības iestāžu darbību, nav nepieciešams. Pamatojumam tiek minēts, ka darbojas Izglītības likums, tādēļ pašreizējā situācijā nekas nav jāmaina. Tāpat arvien nav skaidri definēts, kas ir minoritāte.
Pēc juridiskajiem principiem, ja kādas Izglītības likuma normas būs pretrunā ar speciālo likumu, ar šo likumu varēs atcelt vispārīgā likuma normas. Tas vedina domāt, ka likumprojekta izskatīšana Saeimā būs “diskusijas atvēršana”.
Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš uzskata, ka likumprojekta ideja ir radīt juridisku bāzi mazākumtautību skolām, lai tās varētu saņemt atbalstu no vēstniecībām un nacionālajām kultūras biedrībām. Šādās skolās mācības turpinātu notikt valsts valodā, tajā pašā laikā saņemot atbalstu, kā arī tiktu koptas nacionālās kultūras intereses.

“LV” informācija

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!