Vai nepieciešams mazākumtautību izglītības likums
Starpministriju darba grupas
otrajā sēdē, kas notika aizvadītās nedēļas nogalē, tās dalībnieki
aktīvi diskutēja par atsevišķa likuma sagatavošanas
nepieciešamību mazākumtautību izglītības iestādēm. Tika skatīts
arī I.Pimenova iesniegtais priekšlikums mazākumtautību izglītības
iestāžu likumam.
16.septembrī ir paredzēta Konsultatīvās padomes mazākumtautību
izglītības jautājumos sēde. Tādēļ starpministriju darba grupa
aicinājusi padomi vēlreiz diskutējot izteikt savu viedokli, vai,
ievērojot šābrīža politisko situāciju, atsevišķs likums vispār ir
nepieciešams.
Vienprātības par mazākumtautību izglītības likuma nepieciešamību
nav arī likumdevēju vidū. Divas lielākās Saeimā pārstāvētās
partijas – “Jaunais laiks” un Tautas partija – uzskata, ka
speciāls likums, kas regulētu mazākumtautību izglītības iestāžu
darbību, nav nepieciešams. Pamatojumam tiek minēts, ka darbojas
Izglītības likums, tādēļ pašreizējā situācijā nekas nav jāmaina.
Tāpat arvien nav skaidri definēts, kas ir minoritāte.
Pēc juridiskajiem principiem, ja kādas Izglītības likuma normas
būs pretrunā ar speciālo likumu, ar šo likumu varēs atcelt
vispārīgā likuma normas. Tas vedina domāt, ka likumprojekta
izskatīšana Saeimā būs “diskusijas atvēršana”.
Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis
Strazdiņš uzskata, ka likumprojekta ideja ir radīt juridisku bāzi
mazākumtautību skolām, lai tās varētu saņemt atbalstu no
vēstniecībām un nacionālajām kultūras biedrībām. Šādās skolās
mācības turpinātu notikt valsts valodā, tajā pašā laikā saņemot
atbalstu, kā arī tiktu koptas nacionālās kultūras intereses.
“LV” informācija