Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kura rokās likt ieroci. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.09.2004., Nr. 145 (3093) https://vestnesis.lv/ta/id/93556

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Dzejas dienas aizvien vēl turpinās...

Vēl šajā numurā

14.09.2004., Nr. 145 (3093)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kura rokās likt ieroci

Augstskolu likumā noteikts augstākās izglītības mācību iestāžu sadalījums grupās: universitātes tipa augstskolas un neuniversitātes tipa augstskolas. Pie pēdējām pieder augstskolas, kurās studijas notiek un zinātniskie pētījumi, pārsvarā lietišķie, tiek veikti atsevišķās zinātņu, tautsaimniecības, mākslas nozarēs. Tas attiecas arī uz Nacionālo aizsardzības akadēmiju (NAA), kur sagatavo speciālistus ar augstāko profesionālo izglītību.

ARMIJA001.PNG (107536 bytes)

Foto: Andris Kļaviņš

Vai NAA var zaudēt augstskolas statusu?

Likums prasa, lai mācību ilgums pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmā būtu 2–3 gadi, bet otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības iegūšanai kopējais mācību ilgums – vismaz 4 gadi. Pašlaik NAA mācību ilgums ir viens gads. NAA pirmā līmeņa profesionālā studiju programma “Vada komandieris” un divas otrā līmeņa profesionālās studiju programmas – “Komandējošā sastāva virsnieks” un “Rotas komandieris” – akreditētas līdz 2008.gada beigām. Studiju programmu licencēšana un akreditācija notiek regulāri, vismaz reizi sešos gados. Kā “Latvijas Vēstnesī” rakstījis Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra direktors J.Dzelme: “Ja augstskola neslēpj savas problēmas, bet atklāti apspriež tālākās attīstības ceļus, tad tai var uzticēties un studenti var būt droši, ka visas grūtības tiks sekmīgi pārvarētas.” Pagaidām NAA uz to var paļauties, tomēr jārēķinās ar Augstskolu likuma prasībām.
Virsniekam jābūt vispusīgi izglītotam. Šāda nostādne tika pieņemta jau 1992.gadā NATO konferencē Romā, kad runāja par militārās izglītības jautājumiem valstīs, kas nesen bija atguvušas neatkarību. Arī virsnieks ir sabiedrības loceklis. Pabeidzot dienestu armijā, viņam būs jāiekļaujas apkārtējā dzīvē, jāturpina darbs kādā civilā specialitātē. Ja viņa armijas specialitāte būs specifiska, kas nav savietojama ar civilo dzīvi, cilvēks, kurš savus labākos gadus atdevis kalpošanai valsts drošībai, jutīsies kā no laivas izmests.

Atgriežoties vēsturē un ieskatoties citu pieredzē

Kad 1992.gadā Nacionālajā aizsardzības akadēmijā sāka virsnieku apmācību ar četru gadu programmu, uzņemot kadetus ar vidējo izglītību, viņiem bija iespēja iegūt jurista (robežsargiem) un pedagoģijas bakalaura grādu. Programmu palīdzēja sagatavot Latvijas Universitāte un apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrija. Mācību procesā kā lektori piedalījās LU profesori, valsts eksāmenu komisijā bija arī LU mācībspēki. Kadetu zināšanas, aizstāvot bakalaura grādu, tika augstu novērtētas. Pēc reorganizācijas, kad Robežsardze pārgāja Iekšlietu ministrijas pārziņā, ar Aizsardzības ministrijas ierosmi programma tika atzīta par pārāk dārgu un aizstāta ar virsnieku viengadīgu apmācību pēc augstākās izglītības iegūšanas kādā no augstskolām.
Igaunijā mācību laiks pirmā profesionālā līmeņa iegūšanai ir trīs gadi un četri mēneši, otrā līmeņa – divi gadi. Pirmā līmeņa apmācībā 55% ir akadēmiskās izglītības īpatsvars, 45% – militārā izglītība. 1992.gadā, kad Latvijā veidoja Nacionālo aizsardzības akadēmiju un savu pirmo izglītības koncepciju, Lietuva dibināja savu karaskolu. Viņi brauca pie mums konsultēties un pēc diviem gadiem izveidoja savu militāro akadēmiju. Lietuva tagad kadetiem piedāvā trīs bakalaura programmas – militārās vadības, inženierzinātņu un militārās diplomātijas. Pašlaik ir viena maģistra programma militārajā vadībā, bet nākamajā gadā būs arī otra – militārajā diplomātijā.

ARMIJA002.PNG (114814 bytes)
Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors brigādes ģenerālis Kārlis Krēsliņš

Foto: Andris Kļaviņš

Izglītības secības ķēdes pārrāvums un tradīcijas

Sākot ar 2005.gadu, Baltijas militārajā koledžā Tartu sāks uzņemt klausītājus maģistra programmā. Abām Baltijas kaimiņvalstīm ir konkursa iespējas, jo visi jaunākie virsnieki ir ar bakalaura grādu militārajās zinībās. Latvija nevar sūtīt uz augstāka līmeņa militāro koledžu virsnieku, kuram ir bakalaura grāds veterinārajās zinībās vai datorprogrammēšanā. Latvija var “izkrist” no kopējās Baltijas sadarbības. Otrs piemērs. NBS prasa sagatavot militāros atašejus. Salīdzinājumam: lietuvieši arī šinī ziņā bijuši tālredzīgāki, jo viņu akadēmijā ir militārās diplomātijas bakalaura programma. Balstoties uz šīs bāzes, līdz atašeju sagatavošanai ir tikai viens solis. Līdzīgi ir ar virsnieku apmācību darbam NATO štābos, tur darbs saistīts arī ar militāro diplomātiju.
Ekonomiski un līdz ar to arī militāri spēcīgās lielvalstīs pastāv divas pieejas komandējošā sastāva militārpersonu apmācībā. Vācijā, piemēram, dominē princips, ka topošais virsnieks vispirms jāsagatavo kā karavīrs. Obligātais karadienests, tad karaskola, dienests, tad militārā akadēmija, kuru pabeidz pārsvarā virsnieki majora pakāpē. Tad seko dažādas virzības augstākie kursi. Spējīgākie, kas perspektīvā var kandidēt uz ģenerāļu zīmotnēm (ap 12,5%), tiek nozīmēti uz speciāliem kursiem, 2,5% – NATO un starptautisko operāciju virsnieku kursiem, 85% – uz regulārās armijas virsnieku kursiem brigāžu un divīziju līmenī. Bet pēc zināma dienesta laika virsnieki tiek nosūtīti uz Minhenes vai Hamburgas tā saucamajām bundesvēra universitātēm, kur karavīri iegūst akadēmisko izglītību. Šajās universitātēs ir civilie mācībspēki, bet mācās tikai karavīri. Pateicoties tam, virsnieks saņem gan akadēmisko, gan militāro izglītību, turklāt par valsts līdzekļiem. Vecākā virsnieka pakāpes var iegūt tikai šo universitāšu absolventi. Šajās universitātēs mācās arī daži Latvijas virsnieki. Ar Vācijas atbalstu, bet tikai līdz 2007. gadam. Otra ir ASV pieeja, kad tiek akcentēta akadēmiskā izglītība. Latvijā zināmas Vestpointas un ASV Gaisa spēku akadēmijas (GSA), kurās mācījušies arī mūsu jaunieši. ASV Gaisa spēku akadēmijā ir 24 bakalaura programmas, 75% mācību laika kadeti veltī akadēmisko priekšmetu studijām. Šajās prestižajās akadēmijās, kā Vestpointā, no kuras absolventiem nākuši pieci ASV prezidenti, nākamie vadītāji iegūst augsta līmeņa akadēmisko izglītību un tiek perfekti sagatavoti savai turpmākajai karjerai. Ļoti lielu uzmanību tur pievērš morālo īpašību veidošanai, disciplīnai, patriotismam, fiziskajai sagatavotībai, psiholoģiskā spiediena izturēšanai u.tml. Bet akadēmijā lidošanas prakse ir tikai nedaudz stundu. Toties pēc akadēmijas, salīdzinoši īsā laikā, tiek apgūtas tās prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas specialitātē, kurā virsnieks turpinās savu karjeru. Abas sistēmas labas, bet dārgas, piemēram ASV GSA viena kadeta četru gadu apmācība 90. gadu vidū izmaksāja 250 000 ASV dolāru. To var atļauties tikai bagātās valstis.

Akadēmija kā izglītības centrs

Viens no NAA rektora brigādes ģenerāļa Kārļa Krēsliņa priekšlikumiem ir koncentrēt mācību spēkus un citus resursus NAA, pie tās izveidojot arī vecāko instruktoru militāro koledžu un jaunākos instruktorus tāpat kā līdz šim sagatavojot Cēsu instruktoru skolā. Ģenerālis uzskata, ka pieredzējušiem instruktoriem, kādus sagatavo spēku veidiem, bataljonu štābiem, vairāk nepieciešamas teorētiskās zināšanas. Tāpat jāturpina sadarbība ar Latvijas Jūras akadēmiju, Rīgas Tehnisko universitāti un Rīgas Aeronavigācijas institūtu dažādu attiecīgo speciālistu sagatavošanā. Sadarbībai jābalstās uz līgumiem, kadeti attiecīgajā specialitātē varētu iegūt arī bakalaura grādu.
Ar 2001. gadu sāktā “Komandējošā sastāva virsnieka” programma, kas varbūt bija labi iecerēta un lētāka, nav izturējusi laika pārbaudi. Jau tās ieviešanas pirmsākumos daudzi pieredzējuši karavīri izteica šaubas par koncepcijas pamatotību un piemērotību mūsu apstākļiem. Galvenie skeptiķu argumenti bija īsais virsnieku sagatavošanas laiks un pretendentu kvalitāte. 2001. gadā studijām NAA pieteicās vairāk nekā 300 pretendentu ar augstāko izglītību, 2002. gadā – ap 160, 2003.gadā – vēl mazāk, bet 2004.gadā uz pārbaudi ieradās tikai 24, tos izturēja 14, turklāt NBS vajadzībām atbilstošajās specialitātēs – tikai 4. Daži saka, ka slikti strādājuši rekrutētāji. Varbūt. Nav arī noslēpums, ka uz minēto programmu, kas garantē studiju kredīta dzēšanu, piesakās daļa jauniešu, kuriem nav izdevies dabūt labu darbu pēc augstskolas beigšanas. Pretendentu vidū daudz sieviešu. Ģenerālis uzskata, ka no šīs programmas atteikties nevajadzētu, bet tā jāpiemēro citam mērķim – militāro speciālistu sagatavošanai, piemēram, kartogrāfijā, jurisprudencē, militāro orķestru vadīšanā u.tml. Viena no formām būtu līgumu slēgšana ar pirmā kursa studentiem, kuri studētu ar militāro stipendiju un studiju laikā un pēc tam izpildītu līgumā iekļautās prasības. ASV ar šādu pieeju militāro profesiju izvēlas ap 50% virsnieku.

Jābūt manevra iespējām

Brigādes ģenerālis Kārlis Krēsliņš:
“Nevar veidot virsnieku korpusu, balstoties uz civilās dzīves neveiksminiekiem, kā arī virsniekus sagatavot tik īsā laikā. Iespējams, ka, sasprindzinot visus spēkus, nedaudz varētu palielināt pretendentu skaitu. Tomēr šaubos, vai desmitiem jauniešu varēs samaksāt lielu mācību maksu, lai pabeigtu augstskolu, lai pēc tam mācītos par virsnieku. Turklāt šogad uz studijām pēc vidusskolas pieteicās 500 jauniešu. Mums nav tādu programmu. Vienīgi divas 20 – 30 speciālistu grupas sadarbībai ar Latvijas Jūras akadēmiju un Aeronavigācijas institūtu. Ko lai saka Latgales puisim, kas grib mācīties par virsnieku? Lai stājas universitātē? Par kādu naudu? Vienīgais ceļš – atgriezties pie četru gadu sauszemes spēku virsnieku apmācības. Tā beigtos ar militārās vadības bakalaura grāda aizstāvēšanu. Mācības jāsāk ar 4 – 6 mēnešu pārbaudes laiku, kad jaunieši iziet jaunkareivja, kareivja un jaunāko komandieru kursu. Tajā laikā jaunieša ieceres un pārliecība par izvēli var mainīties. Šajā pārbaudes laikā izlūkdienestiem jādod atbilde par kandidātu pielaidi NATO dokumentiem.”

Lai mācītu šodien, jāieskatās nākotnē

Brigādes ģenerālis K.Krēsliņš uzsver, ka, lai pareizi un plānveidīgi veidotu NAA, jāzina Nacionālo bruņoto spēku pasūtījums vismaz desmit gadu perspektīvā. Personāla plānošanā jāturas pie klasiskās piramīdas. Jaunāko virsnieku amatu skaits veido piramīdas pamatu, kurai nākamie pakāpieni būvēti ar mazāku amatu skaitu, bet – augstākas pakāpes virsniekiem. Pagaidām NBS plānotāji vairāk amatu paredzējuši kapteiņiem nekā leitnantiem un virsleitnantiem kopā ņemot. Otra nepareizība: vecāko virsnieku (majoru un augstāk) amatu ir daudz, bet armijā 1.jūlijā trūka ap 400 vecāko virsnieku. Ar likumu ir noteikts, ka ceļš no leitnanta līdz pulkvedim ļoti veiksmīgam virsniekam jāpaveic 22 gados. Pareizi plānojot un rūpīgi aprēķinot, šo sistēmu var sakārtot. NAA rektora K. Krēsliņa aprēķini liecina, ka akadēmijai katru gadu jārekrutē ap 100 kadetu, lai NBS ik gadu saņemtu 82–95 jaunākos virsniekus.

Andris Kļaviņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!