Kura rokās likt ieroci
Augstskolu likumā noteikts augstākās izglītības mācību iestāžu sadalījums grupās: universitātes tipa augstskolas un neuniversitātes tipa augstskolas. Pie pēdējām pieder augstskolas, kurās studijas notiek un zinātniskie pētījumi, pārsvarā lietišķie, tiek veikti atsevišķās zinātņu, tautsaimniecības, mākslas nozarēs. Tas attiecas arī uz Nacionālo aizsardzības akadēmiju (NAA), kur sagatavo speciālistus ar augstāko profesionālo izglītību.
Foto: Andris Kļaviņš |
Vai NAA var zaudēt augstskolas statusu?
Likums prasa, lai mācību ilgums
pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmā būtu
2–3 gadi, bet otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības
iegūšanai kopējais mācību ilgums – vismaz 4 gadi. Pašlaik NAA
mācību ilgums ir viens gads. NAA pirmā līmeņa profesionālā
studiju programma “Vada komandieris” un divas otrā līmeņa
profesionālās studiju programmas – “Komandējošā sastāva
virsnieks” un “Rotas komandieris” – akreditētas līdz 2008.gada
beigām. Studiju programmu licencēšana un akreditācija notiek
regulāri, vismaz reizi sešos gados. Kā “Latvijas Vēstnesī”
rakstījis Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra
direktors J.Dzelme: “Ja augstskola neslēpj savas problēmas, bet
atklāti apspriež tālākās attīstības ceļus, tad tai var uzticēties
un studenti var būt droši, ka visas grūtības tiks sekmīgi
pārvarētas.” Pagaidām NAA uz to var paļauties, tomēr jārēķinās ar
Augstskolu likuma prasībām.
Virsniekam jābūt vispusīgi izglītotam. Šāda nostādne tika
pieņemta jau 1992.gadā NATO konferencē Romā, kad runāja par
militārās izglītības jautājumiem valstīs, kas nesen bija
atguvušas neatkarību. Arī virsnieks ir sabiedrības loceklis.
Pabeidzot dienestu armijā, viņam būs jāiekļaujas apkārtējā dzīvē,
jāturpina darbs kādā civilā specialitātē. Ja viņa armijas
specialitāte būs specifiska, kas nav savietojama ar civilo dzīvi,
cilvēks, kurš savus labākos gadus atdevis kalpošanai valsts
drošībai, jutīsies kā no laivas izmests.
Atgriežoties vēsturē un ieskatoties citu pieredzē
Kad 1992.gadā Nacionālajā
aizsardzības akadēmijā sāka virsnieku apmācību ar četru gadu
programmu, uzņemot kadetus ar vidējo izglītību, viņiem bija
iespēja iegūt jurista (robežsargiem) un pedagoģijas bakalaura
grādu. Programmu palīdzēja sagatavot Latvijas Universitāte un
apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrija. Mācību procesā kā
lektori piedalījās LU profesori, valsts eksāmenu komisijā bija
arī LU mācībspēki. Kadetu zināšanas, aizstāvot bakalaura grādu,
tika augstu novērtētas. Pēc reorganizācijas, kad Robežsardze
pārgāja Iekšlietu ministrijas pārziņā, ar Aizsardzības
ministrijas ierosmi programma tika atzīta par pārāk dārgu un
aizstāta ar virsnieku viengadīgu apmācību pēc augstākās
izglītības iegūšanas kādā no augstskolām.
Igaunijā mācību laiks pirmā profesionālā līmeņa iegūšanai ir trīs
gadi un četri mēneši, otrā līmeņa – divi gadi. Pirmā līmeņa
apmācībā 55% ir akadēmiskās izglītības īpatsvars, 45% – militārā
izglītība. 1992.gadā, kad Latvijā veidoja Nacionālo aizsardzības
akadēmiju un savu pirmo izglītības koncepciju, Lietuva dibināja
savu karaskolu. Viņi brauca pie mums konsultēties un pēc diviem
gadiem izveidoja savu militāro akadēmiju. Lietuva tagad kadetiem
piedāvā trīs bakalaura programmas – militārās vadības,
inženierzinātņu un militārās diplomātijas. Pašlaik ir viena
maģistra programma militārajā vadībā, bet nākamajā gadā būs arī
otra – militārajā diplomātijā.
Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors brigādes ģenerālis Kārlis Krēsliņš Foto: Andris Kļaviņš |
Izglītības secības ķēdes pārrāvums un tradīcijas
Sākot ar 2005.gadu, Baltijas
militārajā koledžā Tartu sāks uzņemt klausītājus maģistra
programmā. Abām Baltijas kaimiņvalstīm ir konkursa iespējas, jo
visi jaunākie virsnieki ir ar bakalaura grādu militārajās
zinībās. Latvija nevar sūtīt uz augstāka līmeņa militāro koledžu
virsnieku, kuram ir bakalaura grāds veterinārajās zinībās vai
datorprogrammēšanā. Latvija var “izkrist” no kopējās Baltijas
sadarbības. Otrs piemērs. NBS prasa sagatavot militāros atašejus.
Salīdzinājumam: lietuvieši arī šinī ziņā bijuši tālredzīgāki, jo
viņu akadēmijā ir militārās diplomātijas bakalaura programma.
Balstoties uz šīs bāzes, līdz atašeju sagatavošanai ir tikai
viens solis. Līdzīgi ir ar virsnieku apmācību darbam NATO štābos,
tur darbs saistīts arī ar militāro diplomātiju.
Ekonomiski un līdz ar to arī militāri spēcīgās lielvalstīs pastāv
divas pieejas komandējošā sastāva militārpersonu apmācībā.
Vācijā, piemēram, dominē princips, ka topošais virsnieks vispirms
jāsagatavo kā karavīrs. Obligātais karadienests, tad karaskola,
dienests, tad militārā akadēmija, kuru pabeidz pārsvarā virsnieki
majora pakāpē. Tad seko dažādas virzības augstākie kursi.
Spējīgākie, kas perspektīvā var kandidēt uz ģenerāļu zīmotnēm (ap
12,5%), tiek nozīmēti uz speciāliem kursiem, 2,5% – NATO un
starptautisko operāciju virsnieku kursiem, 85% – uz regulārās
armijas virsnieku kursiem brigāžu un divīziju līmenī. Bet pēc
zināma dienesta laika virsnieki tiek nosūtīti uz Minhenes vai
Hamburgas tā saucamajām bundesvēra universitātēm, kur karavīri
iegūst akadēmisko izglītību. Šajās universitātēs ir civilie
mācībspēki, bet mācās tikai karavīri. Pateicoties tam, virsnieks
saņem gan akadēmisko, gan militāro izglītību, turklāt par valsts
līdzekļiem. Vecākā virsnieka pakāpes var iegūt tikai šo
universitāšu absolventi. Šajās universitātēs mācās arī daži
Latvijas virsnieki. Ar Vācijas atbalstu, bet tikai līdz 2007.
gadam. Otra ir ASV pieeja, kad tiek akcentēta akadēmiskā
izglītība. Latvijā zināmas Vestpointas un ASV Gaisa spēku
akadēmijas (GSA), kurās mācījušies arī mūsu jaunieši. ASV Gaisa
spēku akadēmijā ir 24 bakalaura programmas, 75% mācību laika
kadeti veltī akadēmisko priekšmetu studijām. Šajās prestižajās
akadēmijās, kā Vestpointā, no kuras absolventiem nākuši pieci ASV
prezidenti, nākamie vadītāji iegūst augsta līmeņa akadēmisko
izglītību un tiek perfekti sagatavoti savai turpmākajai karjerai.
Ļoti lielu uzmanību tur pievērš morālo īpašību veidošanai,
disciplīnai, patriotismam, fiziskajai sagatavotībai, psiholoģiskā
spiediena izturēšanai u.tml. Bet akadēmijā lidošanas prakse ir
tikai nedaudz stundu. Toties pēc akadēmijas, salīdzinoši īsā
laikā, tiek apgūtas tās prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas
specialitātē, kurā virsnieks turpinās savu karjeru. Abas sistēmas
labas, bet dārgas, piemēram ASV GSA viena kadeta četru gadu
apmācība 90. gadu vidū izmaksāja 250 000 ASV dolāru. To var
atļauties tikai bagātās valstis.
Akadēmija kā izglītības centrs
Viens no NAA rektora brigādes
ģenerāļa Kārļa Krēsliņa priekšlikumiem ir koncentrēt mācību
spēkus un citus resursus NAA, pie tās izveidojot arī vecāko
instruktoru militāro koledžu un jaunākos instruktorus tāpat kā
līdz šim sagatavojot Cēsu instruktoru skolā. Ģenerālis uzskata,
ka pieredzējušiem instruktoriem, kādus sagatavo spēku veidiem,
bataljonu štābiem, vairāk nepieciešamas teorētiskās zināšanas.
Tāpat jāturpina sadarbība ar Latvijas Jūras akadēmiju, Rīgas
Tehnisko universitāti un Rīgas Aeronavigācijas institūtu dažādu
attiecīgo speciālistu sagatavošanā. Sadarbībai jābalstās uz
līgumiem, kadeti attiecīgajā specialitātē varētu iegūt arī
bakalaura grādu.
Ar 2001. gadu sāktā “Komandējošā sastāva virsnieka” programma,
kas varbūt bija labi iecerēta un lētāka, nav izturējusi laika
pārbaudi. Jau tās ieviešanas pirmsākumos daudzi pieredzējuši
karavīri izteica šaubas par koncepcijas pamatotību un piemērotību
mūsu apstākļiem. Galvenie skeptiķu argumenti bija īsais virsnieku
sagatavošanas laiks un pretendentu kvalitāte. 2001. gadā studijām
NAA pieteicās vairāk nekā 300 pretendentu ar augstāko izglītību,
2002. gadā – ap 160, 2003.gadā – vēl mazāk, bet 2004.gadā uz
pārbaudi ieradās tikai 24, tos izturēja 14, turklāt NBS
vajadzībām atbilstošajās specialitātēs – tikai 4. Daži saka, ka
slikti strādājuši rekrutētāji. Varbūt. Nav arī noslēpums, ka uz
minēto programmu, kas garantē studiju kredīta dzēšanu, piesakās
daļa jauniešu, kuriem nav izdevies dabūt labu darbu pēc
augstskolas beigšanas. Pretendentu vidū daudz sieviešu. Ģenerālis
uzskata, ka no šīs programmas atteikties nevajadzētu, bet tā
jāpiemēro citam mērķim – militāro speciālistu sagatavošanai,
piemēram, kartogrāfijā, jurisprudencē, militāro orķestru vadīšanā
u.tml. Viena no formām būtu līgumu slēgšana ar pirmā kursa
studentiem, kuri studētu ar militāro stipendiju un studiju laikā
un pēc tam izpildītu līgumā iekļautās prasības. ASV ar šādu
pieeju militāro profesiju izvēlas ap 50% virsnieku.
Jābūt manevra iespējām
Brigādes ģenerālis Kārlis
Krēsliņš:
“Nevar veidot virsnieku korpusu, balstoties uz civilās dzīves
neveiksminiekiem, kā arī virsniekus sagatavot tik īsā laikā.
Iespējams, ka, sasprindzinot visus spēkus, nedaudz varētu
palielināt pretendentu skaitu. Tomēr šaubos, vai desmitiem
jauniešu varēs samaksāt lielu mācību maksu, lai pabeigtu
augstskolu, lai pēc tam mācītos par virsnieku. Turklāt šogad uz
studijām pēc vidusskolas pieteicās 500 jauniešu. Mums nav tādu
programmu. Vienīgi divas 20 – 30 speciālistu grupas sadarbībai ar
Latvijas Jūras akadēmiju un Aeronavigācijas institūtu. Ko lai
saka Latgales puisim, kas grib mācīties par virsnieku? Lai stājas
universitātē? Par kādu naudu? Vienīgais ceļš – atgriezties pie
četru gadu sauszemes spēku virsnieku apmācības. Tā beigtos ar
militārās vadības bakalaura grāda aizstāvēšanu. Mācības jāsāk ar
4 – 6 mēnešu pārbaudes laiku, kad jaunieši iziet jaunkareivja,
kareivja un jaunāko komandieru kursu. Tajā laikā jaunieša ieceres
un pārliecība par izvēli var mainīties. Šajā pārbaudes laikā
izlūkdienestiem jādod atbilde par kandidātu pielaidi NATO
dokumentiem.”
Lai mācītu šodien, jāieskatās nākotnē
Brigādes ģenerālis K.Krēsliņš uzsver, ka, lai pareizi un plānveidīgi veidotu NAA, jāzina Nacionālo bruņoto spēku pasūtījums vismaz desmit gadu perspektīvā. Personāla plānošanā jāturas pie klasiskās piramīdas. Jaunāko virsnieku amatu skaits veido piramīdas pamatu, kurai nākamie pakāpieni būvēti ar mazāku amatu skaitu, bet – augstākas pakāpes virsniekiem. Pagaidām NBS plānotāji vairāk amatu paredzējuši kapteiņiem nekā leitnantiem un virsleitnantiem kopā ņemot. Otra nepareizība: vecāko virsnieku (majoru un augstāk) amatu ir daudz, bet armijā 1.jūlijā trūka ap 400 vecāko virsnieku. Ar likumu ir noteikts, ka ceļš no leitnanta līdz pulkvedim ļoti veiksmīgam virsniekam jāpaveic 22 gados. Pareizi plānojot un rūpīgi aprēķinot, šo sistēmu var sakārtot. NAA rektora K. Krēsliņa aprēķini liecina, ka akadēmijai katru gadu jārekrutē ap 100 kadetu, lai NBS ik gadu saņemtu 82–95 jaunākos virsniekus.
Andris Kļaviņš