Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Eiropas finanšu ministru neformālo tikšanos Nīderlandē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.09.2004., Nr. 145 (3093) https://vestnesis.lv/ta/id/93558

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kura rokās likt ieroci

Vēl šajā numurā

14.09.2004., Nr. 145 (3093)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Eiropas finanšu ministru neformālo tikšanos Nīderlandē

Ekonomiskās pārvaldes stiprināšana un skaidrāka Stabilitātes un izaugsmes pakta piemērošana, kā arī uzņēmumu administratīvo izmaksu samazināšanas iespējas – šie jautājumi bija iekļauti Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā, kas aizvadītās nedēļas nogalē, 10. un 11.septembrī, tika apspriesti kārtējā ES Ekonomikas un finanšu ministru padomes (ECOFIN) neformālajā sanāksmē Sheveningenā, Nīderlandē.
Tā kā administratīvās nastas mazināšana ir viena no ES pašlaik prezidējošās valsts Nīderlandes būtiskākajām prioritātēm, izskatot šo darba kārtības jautājumu, Nīderlandes finanšu ministrs Gerits Zalms iepazīstināja kolēģus ar savas valsts pieredzi administratīvās nastas samazināšanā saistībā gan ar nacionālo, gan arī ar ES likumdošanu.
Nīderlandes eksperti veikuši pētījumu, kura rezultāti liecina, ka pusi no administratīvajām izmaksām uzņēmumiem rada tieši ES likumdošanas normu ievērošana. Pētījuma autori noskaidrojuši, ka šā sloga samazināšana par 25 procentiem ļautu palielināt iekšzemes kopproduktu (IKP) vismaz par 1,7 procentiem. Tādējādi, balstoties uz šā pētījuma rezultātiem, tika nolemts, ka EK jāturpina vienotas administratīvo izmaksu novērtēšanas metodoloģijas izstrāde, uz kā pamata varētu izstrādāt jau konkrētus priekšlikumus šīs problēmas risināšanai.
Savukārt pēc iepazīšanās ar EK ziņojumu par ekonomiskās pārvaldes stiprināšanu un skaidrāku Stabilitātes un izaugsmes pakta piemērošanu finanšu ministri piekrita, ka sagatavotais dokuments ir labs pamats turpmākām diskusijām par to, kā varētu pilnveidot ES fiskālās uzraudzības sistēmu, lielāku uzmanību pievēršot ekonomiskajai situācijai valstī, kā arī valsts finanšu stabilitātes nodrošināšanai ilgtermiņā.
Finanšu ministri un nacionālo centrālo banku pārvaldnieki diskutēja arī par jau pastāvošajiem un vēl iespējamajiem šķēršļiem banku sektora uzņēmumu pārrobežu saplūšanai un pārņemšanai Eiropas Savienībā, kā arī pēc Finanšu pakalpojumu komitejas ziņojuma noklausīšanās apmainījās viedokļiem par riska kapitāla rīcības plānu.
Sanāksmes noslēgumā, gatavojoties Starptautiskā valūtas fonda un Pasaules bankas ikgadējai sanāksmei, kas notiks šā gada 2. un 3.oktobrī Vašingtonā, finanšu ministri un nacionālo centrālo banku pārvaldnieki iepazinās ar Ekonomikas un finanšu komitejas sagatavoto materiālu projektiem un vienojās par runas tekstu, ko šajā sanāksmē visas ES vārdā teiks Gerits Zalms.
Kā sarunā ar “LV” pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta speciāliste Aija Krūmiņa, ES prezidējošās valsts organizētās neformālās ECOFIN sanāksmes ļauj dalībvalstu ministriem apmainīties viedokļiem brīvākā atmosfērā. Šajās sanāksmēs finanšu ministri nepieņem juridiski saistošus lēmumus, bet brīvā gaisotnē diskutē vai uzklausa ziņojumus par Eiropas Savienībai aktuāliem jautājumiem.
Latvijas delegāciju šajā sanāksmē pārstāvēja finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, FM valsts sekretāre Valentīna Andrējeva, viņas vietniece Inta Vasaraudze un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kā arī Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Nīderlandē Baiba Laizāne.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!