Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par valsts budžeta prioritātēm 2005.gadā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.09.2004., Nr. 145 (3093) https://vestnesis.lv/ta/id/93565

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas un Lietuvas sadarbību Baltijas jūras ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā

Vēl šajā numurā

14.09.2004., Nr. 145 (3093)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par valsts budžeta prioritātēm 2005.gadā

Vakar, 13.septembrī, Ekonomikas ministrijā notika Tautsaimniecības padomes sēde, kurā piedalījās finanšu ministrs Oskars Spurdziņš un ekonomikas ministrs Juris Lujāns un kā galvenais jautājums tika skatītas prioritātes 2005.gada valsts budžeta likumprojektam.
Finanšu ministrs informēja Tautsaimniecības padomi par iespējamo 2005.gada valsts budžeta projektu, kuru Finanšu ministrija plāno līdz 23.septembrim iesniegt izskatīšanai valdībā un līdz 1.oktobrim — Saeimā. 2005.gadam noteiktas šādas prioritātes:
– tiks turpināta pedagogu darba samaksas reforma;
– NATO programmas izpilde;
– tiesnešu un prokuroru atalgojuma palielināšana;
– tiks palielināti bērnu kopšanas pabalsti – “māmiņu algu” sistēmas ieviešana;
tiks uzsākta valsts probācijas programma u.c.
“Galvenais, ko gribu uzsvērt un kas īpaši svarīgi uzņēmējiem, – nākamā gada budžeta projektā tiek paredzēti vairāk nekā 100 miljoni latu ES fondu apgūšanai,” atzīmēja O.Spurdziņš.
Ministrs uzsvēra, ka valdība arī turpmāk centīsies saglabāt budžeta deficīta līmeni 2% apmērā un kopumā varētu sagaidīt līdzīgu iekšzemes kopprodukta pieaugumu kā šogad, ja neparādīsies kādi ārējie riski.
Ekonomikas ministrs Juris Lujāns: “Labā ziņa ir tā, ka nākamgad budžets būs lielāks nekā šogad.”
Ministrs atzīmēja, ka tikai pirms mēneša valdība ir apstiprinājusi “Tautsaimniecības vienoto stratēģiju”, kura beidzot ir “tas lineāls, kā var mērīt valsts darbību”, un kuru apstiprinot valdība pieņēma lēmumu, ka šis ir viens no galvenajiem dokumentiem, kurš tiek ņemts vērā, izstrādājot nākamo budžetu.
Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka 2005.gada budžetā ietverto uzņēmējdarbības veicinošo instrumentu ir 3 – 4 reizes vairāk nekā 2004.gadā un vismaz 10 reizes vairāk nekā iepriekšējos gados.
“Prognozēju, ka nākamais būs veiksmīgākais uzņēmējdarbības gads, kādu mēs jebkad esam piedzīvojuši, jo ļoti daudzas lietas, kuras ir iesāktas pēdējos piecos gados, nākamgad rezumēsies konkrētos projektos, tai skaitā ES struktūrfondi,” teica J.Lujāns.
Diskusijā apspriežot ministru sniegto informāciju, Tautsaimniecības padomes locekļi norādīja, ka valdībai ir jāizstrādā konkrētas prioritātes, kritēriji, kas palīdzētu sasniegt ministriju izstrādātos “sabiedriski lietderīgos mērķus”, un jāparedz konkrēti pasākumi, veidojot un attīstot mehānismu, kas tiek dēvēts par valsts un privāto partnerību.
Apspriežot jautājumu par iespējamām izmaiņām valsts nodokļu politikā 2005.gadā, finanšu ministrs O.Spurdziņš uzsvēra, ka “nākamgad Latvijā nav plānots palielināt nodokļus”. Ministrs informēja, ka Finanšu ministrijas darba grupa, kas izvērtē nodokļu sistēmu Latvijā, apsver efektīvākos veidus, kā stimulēt uzņēmējdarbības attīstību Latvijā, un ierosina palielināt koeficientus uzņēmumu pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanai.
Saskaņā ar pašlaik aktuālo diskusiju par iespēju uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN) samazināt no 15% līdz 12,5%, šobrīd eksperti pieļauj, ka, lai veiksmīgāk attīstītu Latvijas uzņēmējdarbību, daudz būtiskāk par nodokļa samazināšanu būtu noteikt nodokļa atvieglojumus.
Tautsaimniecības padomes dalīborganizācijas savā ikdienas darbā ir identificējušas vairākas nodokļu normas, kuras bremzē uzņēmējdarbības attīstību Latvijā, kā arī nodokļu ieņēmumu palielināšanu. Tautsaimniecības padome, pamatojoties uz uzņēmējus pārstāvošo organizāciju priekšlikumiem, ir sagatavojusi vairākus priekšlikumus par izmaiņām nodokļu politikā, lai tā nekavētu uzņēmējdarbības attīstību Latvijā.
Uzņēmēji uzskata, ka šobrīd ir neloģiski noteikt, ka mazo individuālo komersantu ienākumi ir aplikti ar lielāku iedzīvotāju ienākuma nodokli nekā lielajiem komersantiem. Proti, šobrīd noteikts, ka tie individuālie komersanti, kuru gada apgrozījums nesasniedz 45 tūkstošus latu, tiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli 25% apjomā no apliekamā ienākuma, bet tiem, kuriem apgrozījums pārsniedz 45 tūkstošus latu, savukārt jāmaksā UIN 15% apjomā no apliekamā ienākuma. Uzņēmēji uzskata, ka būtu jānosaka vienota likme visu komersantu ienākumiem. “Visvienkāršākais veids, kā izlīdzināt nodokļu slogu visiem komersantiem, būtu izdarīt grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, nosakot, ka personu ienākums no saimnieciskās darbības tiek aplikts ar 15% iedzīvotāju ienākuma nodokli,” uzskata padome.
Tautsaimniecība padome, izdarot minētās izmaiņas, prognozēja ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamā ienākuma bāzes paplašināšanos un tādējādi arī nodokļu ieņēmumu palielināšanos. Uzņēmēji uzskata, ka iespējamais ieņēmumu samazinājums, samazinot nodokļa likmi, varētu būt īslaicīgs. Savukārt daļējs minētās problēmas risinājums varētu būt atļaut individuālajiem komersantiem, kuru apgrozījums ir zemāks par 45 tūkstošiem latu, reģistrēties par UIN maksātājiem.
Šobrīd spēkā esošo kārtību var tulkot divējādi – proti, individuālais komersants, kuru gada apgrozījums ir mazāks par 45 tūkstošiem, var izvēlēties, vai kārtot vienkāršoto grāmatvedību un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli pēc 25% likmes vai kārtot grāmatvedību dubultā ierakstu sistēmā un maksāt UIN pēc 15% likmes. Uzņēmēji gan uzsver, ka praksē Valsts ieņēmumu dienests (VID) individuālos komersantus ar gada apgrozījumu līdz 45 tūkstošiem latu par uzņēmumu nodokļa maksātājiem nereģistrē, aizbildinoties, ka tas būtu pretrunā ar likumu par uzņēmumu ienākuma nodokli.
Tautsaimniecības padome arī ierosina vienkāršot uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumus. Pašreiz noteikts, ka uzņēmums var pretendēt uz tam izdevīgāku nodokļu avansa maksājuma kārtību, ja tā darbība ir sezonāla un tam nav vienādi ieņēmumi visu gadu, kā arī šis uzņēmums ir iesniedzis VID pamatotu iesniegumu. Tādējādi VID lemj, vai uzņēmumam ļaut maksāt nodokļa avansa maksājumus tam izdevīgākā laikā vai ne.
Tautsaimniecības padome ierosina mainīt šo kartību un ļaut nodokļu maksātājam noteikt nodokļa avansa maksājuma apjomus, par to iepriekš informējot VID. Padome ir pārliecināta, ka uzņēmumi nebūs ieinteresēti “aizņemties” naudu no valsts, kavējot noteiktos maksājuma termiņus, jo likumā par nodokļiem un nodevām noteikts, ka uzņēmumiem, kas laikus nepārskaita nodokļa maksājumus valsts budžetā, tiek aprēķināta kavējuma nauda.
Lai mazinātu administratīvos šķēršļus uzņēmējdarbībai, Tautsaimniecības padome ierosina atcelt prasību izmantot numurētas preču pavadzīmes, jo pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā tās ir zaudējušas savu nozīmi kā nodokļu administrēšanas un iekasēšanas uzskaite.
Tautsaimniecības padome nolēma uzņēmēju un ekspertu sagatavotos priekšlikumus pēc to saskaņošanas ar Latvijas Pašvaldību savienību iesniegt vērtēšanai Finanšu ministrijā.
Sēdes otrajā daļā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietnieks Andris Ozols informēja TSP par šogad plānoto Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību atvēršanu Dānijā un Norvēģijā, kā arī sniedza pamatojumu pārstāvniecību atvēršanai minētajās valstīs.

Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības padomes sekretariāts

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!