Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Ministru prezidenta vizīti Hamburgā un piedalīšanos Baltijas Attīstības foruma sammitā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.09.2004., Nr. 145 (3093) https://vestnesis.lv/ta/id/93574

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par NATO Militārās komitejas priekšsēdētāja vizīti Latvijā

Vēl šajā numurā

14.09.2004., Nr. 145 (3093)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Ministru prezidenta vizīti Hamburgā un piedalīšanos Baltijas Attīstības foruma sammitā

Vakar, 13.septembrī, vienas dienas vizītes laikā Hamburgā Ministru prezidents Indulis Emsis tikās ar Hamburgas otro birģermeistari Birgitu Šnīberi-Jastramu.
Sarunā diskutēts par sadarbības iespējām starp Latviju un Hamburgu izglītībā, zinātnē, tūrismā un ekonomikā. Atzīmēts, ka jau tagad Hamburga ir ļoti nozīmīga Latvijas ekonomiskās sadarbības partnere, pastāv izvērsta sadarbība starp Latvijas un Hamburgas augstskolām. Kā ļoti pozitīvs sadarbības paraugs starp augstākās izglītības mācību iestādēm tika minēta Latvijas Kultūras akadēmijas un Hamburgas Mūzikas augstskolas sadarbība kultūras menedžmenta jomā.
Vizītes turpinājumā Ministru prezidents I.Emsis piedalījās 6.Baltijas Attīstības foruma sammitā. Baltijas Attīstības forums ir bijušā Dānijas ārlietu ministra Ufes Elemana Jensena iniciatīva. Foruma mērķis ir radīt jaunas idejas un iniciatīvas Baltijas jūras reģiona identitātes stiprināšanai un ekonomiskās attīstības veicināšanai.
Ministru prezidents uzstājās ar runu “Baltijas jūras reģions – mūsu kopīgā iespēja”, kurā īpaši tika uzsvērta sammita norises vietas simboliskā nozīme, jo Vācija, vācieši un viņu sociālās struktūras gadsimtiem ilgi ir ietekmējušas Baltijas tirdzniecības un kultūras dzīves telpu.
I.Emsis dalījās pārdomās par Baltijas jūras reģiona identitātes attīstības turpmākām iespējām. Ministru prezidents uzsvēra, ka Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās devusi ļoti spēcīgu impulsu sadarbībai starp reģiona valstīm, ir ieslēgta zaļā gaisma Ziemeļu jūras un Baltijas jūras reģionu integrācijai.
Kā atzīmēja I.Emsis, reģions nav slēgta telpa, bet ir atvērts sadarbībai transatlantiskajā telpā, ideju apmaiņai un komunikācijai.
Ministru prezidents savā runā akcentēja, ka Baltijas jūras reģiona galvenā vērtība ir cilvēki. Cita starpā reģiona valstīm ir jānodrošina brīvas ideju kustības iespēja. To I.Emsis nosauca par sava veida piekto kustības brīvību līdzās četrām ES vienotā iekšējā tirgus kustības brīvībām: brīvai personu, preču, pakalpojumu un kapitāla kustībai.
Ministru prezidents atzīmēja, ka centieni radīt Baltijas jūras reģionu kā globālos apstākļos spēcīgu pasaules reģionu nebūs sekmīgi, ja rūpes par tā identitāti tiks atstātas tikai tirgus likumu varā. Reģionā ir jārada ideju centri, kuros notiktu apmaiņa ar idejām par jaunām tehnoloģijām, kas būtiski ietekmētu reģiona potenciāla izaugsmi.
Runājot par nesen notikušo ES paplašināšanos, I.Emsis atzīmēja, ka pēc ES dibināšanas šis ir otrais nozīmīgākais ES valstu lēmums. Būtisks Baltijas jūras reģiona konkurētspējas palielināšanas priekšnoteikums ir vienotās ES valūtas ieviešana Baltijas valstīs un citās reģiona valstīs, kā arī liberāla darba tirgus saglabāšana. Reģionu konkurētspējīgu padara ne tikai zinātniskais un tehnoloģiskais potenciāls, bet arī efektīva nodokļu politika, lēts, bet ļoti kvalificēts darbaspēks un liberāls darba tirgus. Premjers uzsvēra, ka bez konkurētspējīgas ES nav iedomājams konkurētspējīgs Baltijas jūras reģions.
I.Emsis uzsvēra, ka Krievija ir kļuvusi par ļoti nozīmīgu reģiona identitātes veidotāju, tostarp ietekmējot reģiona ekonomisko izaugsmi. Jo spēcīgāka ir Krievijas ekonomika, jo tas ir izdevīgāk Baltijas jūras reģionam kopumā.
Vienlaikus Ministru prezidents atzina, ka noturīga ilgtermiņa ekonomiskā attīstība nevar būt balstīta uz augstām naftas cenām. Ja ekonomiskā izaugsme ir atkarīga no augstām enerģijas resursu cenām un nepietiekama uzmanība ir pievērsta ekonomisko struktūru reformai, tas padara ekonomiku vājāku. Tādēļ Latvija līdz ar citām Eiropas reģiona valstīm ir ieinteresēta šo struktūru stiprināšanā Krievijā.
I.Emsis atzīmēja četrus galvenos reģiona sadarbības virzienus nākotnē: jānostiprina reģiona informātikas sistēmas; jāattīsta jauni un atjaunojami enerģijas avoti un veidi; jārada ekonomiski izsvērta un iedzīvotājiem droša enerģijas resursu pārvades sistēma; jāpaaugstina reģiona vides standarti.
Ministru prezidents uzsvēra, ka viens no galvenajiem reģiona politiķu, uzņēmēju, zinātnieku un līderu uzdevumiem ir veidot izvērstas un aktīvas attiecības starp Baltijas jūras reģiona valstīm un ASV.
Lai stiprinātu Baltijas jūras reģiona identitātes sajūtu, Ministru prezidents aicināja Baltijas Attīstības foruma dalībniekus domāt par iespēju radīt Baltijas Attīstības foruma ikgadēju prēmiju mākslā, zinātnē, ekonomikā vai politikā, kas tiktu pasniegta personai, kura gada laikā būtu nozīmīgi veicinājusi Baltijas jūras reģiona identitāti.
Līdz ar I.Emsi forumā par reģiona attīstību uzstājās Lietuvas prezidents Valds Adamkus un Dānijas Ministru prezidents Anderss Rasmusens. Foruma laikā Ministru prezidentam bija darba tikšanās ar Lietuvas prezidentu V.Adamku, kur pārrunāti abām pusēm būtiski divpusējās sadarbības jautājumi.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!