1990.gada 3.maijs – 1993.gada 5.jūlijs

1990.gada 10.maija sēdes stenogramma

Rīta sēdē

 */ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / – atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Lilitas Kainaizes tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Turpinām mūsu sesijas darbu. Rīta sēdi paziņoju par atklātu. Lūdzu reģistrēties, izmantojot pulti. Rezultāts– 170. Vismaz trīs deputāti nepaspēja reģistrēties. Netērēsim laiku. Pirms balsošanas precizēsim mūsu skaitu.
Es īsi gribēju informēt par situāciju republikā. Pēc Valsts drošības komitejas un Iekšlietu ministrijas ziņojuma situācija republikā šajā diennaktī bijusi normāla, pēc Iekšlietu ministrijas ziņojuma– pat ļoti normāla. Kā jūs zināt, vakar ir noticis mītiņš pie pieminekļa atbrīvotājiem. Šajā mītiņā pieņemta rezolūcija. Es domāju, ka skaidrot šīs rezolūcijas būtību nav vajadzības. Līdzko šo rezolūciju saņemsim, mēs to pavairosim un katram deputātam izsniegsim.
Vispirms par darba gaitu. Tātad 10.00 sākam, strādājam līdz 11.30, no 11.30 līdz 12.00– pārtraukums, tālāk darbs no 12.00 līdz 13.30, no 13.30 līdz 15.00– pusdienas pārtraukums, tālāk no 15.00 līdz 16.30 strādājam, no 16.30 līdz 17.00 pārtraukums, un tad strādājam no 17.00 līdz 18.30. Praksē tomēr ir tā, ka 19.00 gan jābeidz, bet, ja ir steidzīgi Sekretariāta paziņojumi, tad beidzam 19.30. Tātad beigsim 18.30 ar domu, ka mēs varam aizkavēties līdz 19.00.
Par darba kārtību. Šeit nekādu jautājumu nav. Jāturpina tas, ko esam apstiprinājuši. Es tikai varētu atgādināt, ka tūlīt no rīta mēs balsosim par pastāvīgo komisiju nolikumu, tas ir, apstiprināsim šo nolikumu balsojot. Pēc tam lemsim par pastāvīgajām komisijām. Tālāk risināsim jautājumu par Augstākās padomes Prezidiju. Pēc tam būs likuma projekts par Latvijas Republikas Ministru padomes sastāvu un darbības pamatvirzieniem. Protams, arī komisijas sāks darboties tur, kur tas būs vajadzīgs. Tas mums ne darba kārtībā, ne darba gaitā nav jāprecizē.

I.Caune: Vēlētāji zvana un prasa, kad varētu rīkot tikšanos. Ir daži tādi jautājumi, kuri jākārto. Viņi prasa, lai darbadienā deputāts būtu vēlēšanu apgabalā. Man ir priekšlikums turpmāk vienu dienu nedēļā, sākot ar nākamo nedēļu– tā varētu būt piektdiena –, mums šeit nestrādāt, bet risināt jautājumus savos vēlēšanu apgabalos. Aizbraucot pa brīvdienām, neko nevar izkārtot.

Priekšsēdētājs: Esmu desmitām reižu atkārtojis– kamēr nebūsim izpildījuši savu galveno uzdevumu šajā posmā, tas ir, kamēr mums nebūs izpildvaras, tikmēr dažādas tikšanās un visas citas lietas, kā arī pastāvīgo komisiju darbs būs jāpakārto mūsu galvenajam uzdevumam. Pēc tam, protams, sadalīsim savu laiku, kad strādāt komisijās, kad tikties ar vēlētājiem un tā tālāk. Tagad es lūdzu šos jautājumus necilāt.

J.Bojārs: Ņemot vērā Maskavas pieredzi, mums vajadzētu katras dienas beigās atstāt 10, 15 minūtes dažādiem jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Godātais kolēģi! Es atstāju pusstundu. Vai jūs nedzirdējāt to? Tagad par pašu nolikumu. Pagājušās dienas sēdes beigās mēs balsošanu atlikām, jo daļa kolēģu piedalījās citos pasākumos. Mēs esam nolikuma apspriešanu pilnīgi pabeiguši. Tagad mums jāparāda attieksme pret šo nolikumu balsojot. Lūdzu reģistrēties. Rezultāts– 175. Lūdzu balsot. Par– 156, pret– 12, atturas– 3. Lēmums ir pieņemts.
Tagad par pastāvīgo komisiju izveidošanu. Es atgādinu, ka komisiju nosaukumus esam apstiprinājuši, atliekot tikai jautājumu par Reliģijas lietu komisiju. Tagad mēs varam virzīties uz priekšu. Šeit būs dažādi priekšlikumi. Es jums izklāstīšu savu viedokli, pēc tam demokrātiski vienosimies par turpmāko. Mums ir jāapstiprina gan skaitliskais, gan vārdiskais sastāvs. Mēs vienojāmies, ka komisijas priekšsēdētāju izvirzīs pati komisija savā sēdē, bet mēs viņu ievēlēsim jeb apstiprināsim plenārsēdē visi kopīgi.
Kolēģa Budovska vadībā ir veikts liels saskaņošanas darbs, kura rezultātā radies šis projekts. Es neizslēdzu, ka kādam no kolēģiem varētu rasties iebildes pret to, ka viņš ir vienā vai otrā komisijā. Tie varētu būt daži gadījumi. Nebūtu jēgas šeit plenārsēdē sākt pārvietot deputātus no vienas komisijas uz otru. Mēs varētu izdarīt tā: ja kādam no deputātiem ir kategoriska iebilde, ka viņš nevar strādāt tajā komisijā, kurā iekļauts, lai viņš vienkārši to pasaka, un mēs pagaidām izsvītrosim viņu no tās komisijas. Pārējos deputātus mēs apstiprinātu tādā sastāvā, kādā viņi ir šeit ierakstīti. Komisijas tūlīt sanāktu uz savu sēdi un ievēlētu priekšsēdētāju. Pēc tam plenārsēdē mēs tos apstiprinātu, vēlreiz ievēlot izvirzītos deputātus par komisiju priekšsēdētājiem. Līdz ar to būtu gan skaitliskais, gan vārdiskais sastāvs apstiprināts. Kāpēc tas ir vajadzīgs? Redzat, ja mēs visus apstiprināsim, bet viens vai divi kolēģi pateiks: zināt, visu cieņu, bet es tomēr negribu šai komisijā, tad iznāks, ka skaitliskais sastāvs būs tāds, no kura būs jāvadās. Praktiski šie kolēģi nepiedalīsies komisijas darbā. Šeit var būt pāris izņēmumu, bet ne vairāk. Tie kolēģi, kuri nevar šodien precīzi pateikt, ka viņi vēlas būt šajā vai citā komisijā, tālāk darbosies ar komisiju priekšsēdētājiem. Ja radīsies konflikti, viņi darbosies ar Augstākās padomes Prezidiju, un pēc tam, kad jautājums būs izlemts, šos gadījumus mēs varēsim izskatīt atsevišķi. Tas ir, papildinot komisijas skaitlisko un vārdisko sastāvu. Tas būtu ļoti loģiski un nekavētu mūs virzīties uz priekšu. Es arī atceros Maskavas pieredzi– plenārsēdē nekur nelēma, ka vienu biedru vajag tur, otru biedru– citur. Vispirms to lēma pati komisija vai kopā ar Prezidiju, ja bija konfliktsituācija, jo plenārsēdē mēs tādas lietas nevaram izlemt. Es savu priekšlikumu esmu pabeidzis. Pašreiz vajadzētu atbalstīt šo priekšlikumu vai izvirzīt kādu citu par pašu kārtību. Pēc tam dosim vārdu deputātam Budovskim. Acīmredzot viņš atbildēs uz jautājumiem konkrēti.

E.Maharevs:  */Jautājums ir šāds: par kuru sarakstu ir runa? Par to sarakstu, kuru saņēmām agrāk, vai to, kuru saņēmām šodien? Tāpēc ka tajā sarakstā, kuru mēs saņēmām agrāk, visi deputāti ir sarakstīti pa komisijām. Tajā sarakstā, kuru saņēmām šodien, es pēkšņi konstatēju, ka atrodos ārpus komisijas./

Priekšsēdētājs:  */Paldies./ Deputāt Budovski, fiksējiet jautājumu un pēc tam varēsit atbildēt. Vārds deputātam Dīmanim.

S.Dīmanis: Redzat, kas par lietu– jaunajā sarakstā, kuru mēs šodien saņēmām, 16 cilvēki no mūsu frakcijas praktiski ir palikuši ārpus visām komisijām. Šāda situācija izveidojusies tāpēc– kā es jau teicu –, ka mums ir specifiska sociālā struktūra un šie cilvēki iepriekšējā variantā bija ieteikti tajās komisijās, kuras atbilst viņu profesionālajai mākai, un tagad viņi visi ir palikuši ārpus tām. Tāpēc mēs nevaram apstiprināt jūsu ieteikto komisiju, ievēlēt priekšsēdētāju un tā tālāk. Sākumā jātiek skaidrībā par šiem 16 cilvēkiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi vēl būtu priekšlikumi?
No zāles: Man tomēr, cienījamais priekšsēdētāj, būtu lūgums fiksēt komisiju locekļu skaitu, lai mēs varētu balsot par jau fiksētu komisijas locekļu skaitu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Rogaļam.

M.Rogaļs:  */Cienījamais priekšsēdētāj, esmu pastāvīgo komisiju sagatavošanas komisijas loceklis. Pēdējā sēdē ar cienījamo deputātu Budovski par visu vienojāmies: par komisijas skaitlisko sastāvu, par komisijas personālo sastāvu, un šodien pavisam negaidīti saņēmu šo jauno uzskaitījumu. Turklāt es nezinu, kuri bija tie, ko cienījamais priekšsēdētājs tika sapulcinājis, vismaz es nepiedalījos. Tātad es pats biju Enerģētikas komisijā, bet tagad atrodos ārpus tās. Tāpēc uzskatu, ka nav lietderīgi tagad vēlēt komisijas priekšsēdētāju, pamatojoties uz mums izsniegto priekšlikumu. Kopā ar frakcijām jāprecizē komisiju sastāvs un tikai pēc tam jāvēlē priekšsēdētāji./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Budovskim informācijas sniegšanai.

M.Budovskis: Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Tātad ir radušies vairāki jautājumi, kas saistīti ar izmaiņām komisiju sastāvā. Es gribētu atzīmēt, ka šīs izmaiņas nav radušās tāpēc, ka kāds no deputātiem būtu izslēgts no kādas komisijas, tās ir radušās tāpēc, ka daudzos, precīzāk, pāris, gadījumos nebija vienošanās, kurš no deputātiem konkrēti būs tajā vai citā komisijā. Es jums uzreiz varu minēt piemēru. Runa ir par 6.komisiju. Tātad– celtniecība, enerģētika, transports un informātika. Visa šī neskaidrība sākās ar 29.vēlēšanu apgabala balsošanas rezultātiem. Tad pienāca klāt vairāki deputāti, kurus, protams, vajadzēja izvietot pa attiecīgajām komisijām, ņemot vērā viņu vēlmes. Un šajā sakarībā mums radās tāda grūtība, ka Celtniecības komisijā no jaunievēlētajiem deputātiem bija pieteikušies klāt 9 cilvēki no mazākuma frakcijas un viņus visus iesaistīt šajā komisijā nebija iespēju, taču tajā pašā laikā vairākās komisijās ir vakances.
Ir iespējams strādāt arī citās komisijās, neskatoties uz to, vai deputāts ir celtnieks vai ne. Piemēram, Ekoloģijas komisijā, kura patiešām ir ļoti būtiska, deputāti vēl nav pieteikušies. Arī Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijā nav pieteikušies. Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijā ir 3 vakances. Es mēģināju šo jautājumu saskaņot. Mēs ar kolēģi Dīmani par to runājām, taču līdz galam nevarējām izrunāt, jo kolēģis Dīmanis apgalvoja, ka viņš šo jautājumu ir apspriedis savā frakcijā, bet nav panācis pilnīgu vienošanos. Un galīgā vienošanās netika panākta ar nedaudziem cilvēkiem. Tomēr mēs nekādā gadījumā negribējām aizskart tā vai cita deputāta tiesības, bet atļāvām to izspriest tieši komisijās, nevis mazākuma frakcijā. Un tāpēc parādījās to deputātu saraksts, kuru izvietojums pa komisijām vēl jāprecizē. Tas nenozīmē, ka viņi ir, kā šeit teica, palikuši aiz borta. Jā, kolēģi Dīmani, mēs par to runājām! Tātad principā daudzi no viņiem jau bija komisijās, bet, atļaujot šo jautājumu līdz galam izlemt pašā frakcijā, mēs šajā Celtniecības komisijā, kā jūs redzat, atstājām 5 vakances. Es zinu, ka principā cilvēki jau tur ir, taču mēs devām iespēju, lai frakcijā visu precizē. Tāpat tas ir arī ar Tirdzniecības, Aizsardzības un iekšlietu komisijām. Es domāju, ka pret šādu rīcību nevarētu būt pretenziju, tas ir vienkārši darba jautājums. Man liekas, ka šobrīd mums vajadzētu vienoties par cilvēku skaitu, cik katrā komisijā strādās, un šajā ziņā mēs esam veikuši patiešām lielu darbu, mēs esam pavirzījušies jau tik tālu, ka šodien varam par to runāt bez lielām domstarpībām.
Mūsu ieteiktais komisijas locekļu skaits ir objektīvi nosacīts. Kā jūs zināt, mums ir 201 deputāts. No tiem 5 deputāti praktiski nevar strādāt komisijās, taču tajā pašā laikā Mandātu komisijas locekļiem ir dotas 2 balsis– iespēja strādāt 2 komisijās. Tātad praktiski mums sanāk tā– 201 deputāts mīnus 5 deputāti, kuri nevar strādāt, un plus 7 deputāti– tātad 203 deputātu balsošanas iespējas. Tā ir pirmā objektivitāte, kas mums ir jāņem vērā.
Par komisijām. Mēs ļoti daudz esam strādājuši un sprieduši par to darba apjomu, kas gaidāms komisijās. Un tieši šajā sakarībā ir panākta vienošanās par komisiju locekļu skaitu– kura komisija būs lielāka un kura– mazāka. Likumdošanas jautājumu komisija– 15 cilvēku sastāvā. Mums ir pilnīga vienošanās par šo komisiju.

Priekšsēdētājs: Vai jums ir vienošanās arī par proporciju?

M.Budovskis: Arī par proporciju.

Priekšsēdētājs: Paldies.

M.Budovskis: Nolikumā tas ir ietverts. Trešā komisija– 18 cilvēki. Kolēģi, mums patiešām bija tāda precīza vienošanās par 17 cilvēkiem, bet es jums gribēju teikt– saskaņošanā mēs par to runājām– būsim mazliet elastīgāki, viens cilvēks plus vai mīnus nebūs tas būtiskais, kas noteiks komisijas darbu kopumā. Tomēr ļoti strikti ir jāņem vērā deputātu vēlēšanās un arī iespējas. Šajā gadījumā mēs palielinājām līdz 18 cilvēkiem, ņemot vērā mūsu kolēģa Viļņa Breša lūgumu iekļaut viņu Ekonomikas komisijā. Es domāju, ka tas proporciju nemaina, jo, kā jūs zināt, deputāts Bresis ir neatkarīgais deputāts. Tāpēc es domāju, viss ir korekti. Lauksaimniecības komisija– 17 cilvēki. Arī par šo skaitu ir pilnīga vienošanās. Rūpniecības komisija– 13 cilvēki. Sestā ir Celtniecības, enerģētikas, transporta un informātikas komisija. Lūk, šeit bija domstarpības, bet es uzskatu, ka tas ir pārvarams. Jautājums vienkārši ir korekti jārisina. Šobrīd mēs lūdzam apstiprināt šo komisiju 14 cilvēku sastāvā. Komisija būs darbaspējīga. Bet vienlaikus izvirzās būtisks jautājums par proporciju ievērošanu. Tātad no sarakstā ietvertajiem cilvēkiem 9 pārstāv LTF frakciju. 5 vietas jūs varētu ieņemt, savstarpēji vienojoties. Līdz ar to 9 pret 5– tā būtu proporcija, par kuru nevajadzētu apvainoties.
Kolēģi, atļaujiet izskatīt līdz galam. Tālākais– Jūras lietu komisija– 6 cilvēki. Arī te mums ir pilnīga vienošanās. Tirdzniecības un pakalpojumu komisija. Sākotnēji tā bija domāta 13 cilvēku sastāvā. Kolēģi, šajā komisijā bija trīs vakances, un es griezos pie atsevišķiem deputātiem ar lūgumu iekļauties šīs komisijas darbā, bet atsaucība ir minimāla. Šajā sakarībā mēs gribētu lūgt šādu transformāciju– samazināt Tirdzniecības un pakalpojumu komisiju līdz 12 cilvēkiem, tad vēl paliek divas vakances. Bet, tā kā mēs palielinājām Ekonomikas komisiju līdz 18, kopskaits nemainās. Viss ir korekti. Tātad šeit es lūgtu fiksēt 12. Apkārtējās vides komisija– 11 cilvēku sastāvā. Viena brīva vakance. Un es ļoti gribētu, lai mazākuma frakcija patiešām atsaucas uz šo aicinājumu un aizpilda vienu brīvo vakanci. Tas ir būtiski. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šobrīd mums ir proporcija 7:3. Es nemaz neiebilstu, ja šī proporcija būtu 7:4.
Nākamā ir 10.komisija. Sociālā nodrošināšana un veselības aizsardzība. Kolēģi, mēs lūgtu šo komisiju apstiprināt 15 cilvēku sastāvā. Un ir vēl trīs vakances. Kad mēs uzstājamies šeit, no tribīnes, tad visi iestājamies par sociālo nodrošināšanu, līdzjūtības pilniem vārdiem runājot par dzīves grūtdieņiem. Bet sakiet, lūdzu,– kādēļ šobrīd mums šajā komisijā ir trīs vakances? Tas man nav saprotams. Es jūs aicinu aizpildīt tās.
Tautas izglītības komisija ir 11. Šobrīd ir pilnīga vienošanās par 16 cilvēkiem. Problēmu nebija nevienā līmenī– ne skaitliskajā, ne vārdiskajā.
12.komisija. Tautas pašvaldības un sabiedriskās lietas. Šeit mēs lūdzam apstiprināt 17 vietas– viena vēl ir brīva. Un atkal es lūdzu jūs padomāt par šīs vakances aizpildīšanu.
13.komisija. Cilvēka tiesības un nacionālie jautājumi. Mēs lūdzam apstiprināt šo komisiju 14 cilvēku sastāvā. Arī te ir viena vakance. Tā kā arī mums aktuāls ir jautājums par cilvēka tiesībām un nacionālajiem jautājumiem, es šobrīd konkrēti griežos pie mazākuma frakcijas. Lūdzu, izspriediet– viena vieta būtu vairāk nekā vajadzīga, turklāt es gribētu uzsvērt tādu niansi, ka 13.komisijā pašlaik proporcija ir 10:3. Lūdzu, mazākuma frakcija, dariet kaut ko lietas labā, lai vismaz ir 10:4. Atrodiet vienu cilvēku, kas patiešām gribētu savu enerģiju veltīt cilvēka tiesībām un nacionālajiem jautājumiem.
Visbeidzot, 14.komisija– Aizsardzības un iekšlietu komisija. Tur mums radās nelielas domstarpības par proporcijas ievērošanu. Šajā sakarībā mēs vienkārši atļāvāmies neierakstīt pēdējos piecus. Tātad lūdzam apstiprināt 14 cilvēku sastāvā, piecas brīvas vietas, kaut gan faktiski tās jau ir aizpildītas. Mēs tikai gribētu mazākuma frakcijas apstiprinājumu.
Un, visbeidzot, Ārlietu komisijā lūdzam apstiprināt 14 cilvēkus. Šeit ir viena brīva vieta, un tā ir mazākuma frakcijas vieta. Mēs ļoti lūdzam aizpildīt to. Es domāju, ka tādā gadījumā mēs būtu aptvēruši visas mūsu deputātu iespējas darboties vienā frakcijā ar balsstiesībām.
Tagad, kolēģi, man būtu viens neliels precizējums. Mēs visi esam sapratuši un vienojušies, ka ikviens deputāts var līdzdarboties jebkuras komisijas darbā, izteikt tur savu viedokli, priekšlikumus un tā tālāk, bet, lai mums tomēr būtu pilnīga skaidrība– balsstiesības komisijā ir tam deputātam, kurš ir apstiprināts.

Priekšsēdētājs: Vai jautājumu nav? Deputāts Sergejs Dīmanis.

S.Dīmanis: Jūs laikam ievērojāt, ka mēs faktiski piekritām visu komisiju sastāva un skaitliskajam lielumam, bet 6.komisijai es tomēr nevaru piekrist. Tur ir tikai 14 vietas, turklāt te komisijā ietvertas trīs nozares. Ekonomikas komisijā ir 18 cilvēki, te arī vajag vismaz 18. Paliek aiz borta profesionāli celtnieki, kas strādājuši šajā nozarē desmitiem gadu, paliek transportnieki, paliek informātiķi. Vai tiešām ir vērts viņus sabāzt citās komisijās, kur viņi vienkārši sēdēs un tam nebūs absolūti nekādas jēgas? Es ļoti labi saprotu, ka vairākuma frakcija grib, lai būtu zināma proporcija, ja balsos. Bet, no otras puses,– es nezinu, vai tiešām mēs varam būt, mēs neesam...

Priekšsēdētājs: Kāds ir jūsu priekšlikums?

S.Dīmanis: Priekšlikums– palielināt Celtniecības, enerģētikas, transporta un informātikas komisiju līdz 18 cilvēku sastāvam un iekļaut tajā speciālistus, kas ir mūsu frakcijā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu.

Dz.Ābiķis: Komentējot Dīmaņa teikto, es domāju, ka absolūti nevienam nav liegts strādāt attiecīgajā komisijā. Par to jau tika runāts, tikai nebūs balsstiesību. Un tāpēc es ierosinu– vairāk debates neizvērst un balsot piedāvāto skaitlisko sastāvu.

M.Budovskis: Kolēģi Dīmani, principā es domāju, ka mēs neko neesam grēkojuši. Saprotiet, celtniecība, enerģētika, transports un informātika– nu, neņemiet ļaunā, jūs pats saprotat, ka šeit nebūt nav pārskaitīti visi aspekti, kuros deputāti lems jautājumus. Mēs skaidri vienojāmies, ka tā praktiski ir infrastruktūras komisija. Bez ekspertiem, bez kolēģiem, kas piedalīsies tās darbā, nekas netiks lemts. Runa ir par šīs komisijas pamatsastāvu. Tanī pašā laikā es vēl gribu vaicāt, vai patiešām tur ir 5 vietas vakantas? Jūs nevarat šīs vietas aizpildīt? Jums patiešām ir augstas klases profesionāli celtnieki, bet sakiet, lūdzu, vai viens no celtniekiem nevarētu iet uz Ekoloģijas komisiju, jo mēs zinām, ka celtniecība un ekoloģija ir cieši saistītas un varbūt celtniecības dēļ mēs ekoloģijā esam ļoti daudz zaudējuši. Sakiet, lūdzu, vai jums būtu tāda iespēja?

S.Dīmanis: Principā visu ko var darīt, bet cilvēki grib darīt to, kas saistās ar viņu profesiju. Jo, redziet, šie cilvēki galvenokārt nebūs profesionāļi.

Priekšsēdētājs: Kolēģi Dīmani, visiem ir skaidrs.

S.Dīmanis: Lems, bez šaubām, vairākums, bet es vēlreiz atkārtoju, mēs uzskatām, ka tā būtu pareizāk. Var samazināt citas komisijas, kuras nevar nokomplektēt. Tad ņemsim tur vienu divus cilvēkus nost. Jo es nezinu, vai komisijās ir vajadzīgs tik liels skaitliskais sastāvs, ja nav cilvēku, kas tajās reāli strādās.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, nākamais.

M.Rogaļs:  */Cienījamais Māri Pavlovič! Man ir šāds jautājums. Mēs savulaik visai auglīgi strādājām, taču pēdējā posmā jūs nezin kāpēc vismaz deputātus no mūsu frakcijas neuzaicinājāt. Vai jūs nepateiksit, kāpēc? Runa ir par šā pēdējā lēmuma projekta izstrādi./

M.Budovskis: Es varu atbildēt. Kolēģi, es neatceros, vai pēdējā saskaņošanas komisijā jūs visi bijāt klāt. Tur bija ieradies kolēģis Dīmanis, un mēs vienojāmies, ka kolēģis Dīmanis kā šīs frakcijas vadītājs dos informāciju. Vēl bija jautājums par neatkarīgajiem deputātiem, kuri neietilpst šajā frakcijā. Visi šie cilvēki tika iekļauti, arī jūs. Es domāju, ka domstarpību nav, tā bija saskaņošana, kurā kolēģis Dīmanis pārstāvēja frakciju.

M.Rogaļs:  */Dīmani es pats uzaicināju uz pēdējo komisijas sēdi, mēs bijām kopā. Taču sakiet, kāpēc 9.maijā, kā šeit atzīmēts, mēs netikām uzaicināti?/

M.Budovskis:  */Tāpēc ka pirms 9.maija, tas ir, pirms brīvā projekta, mēs vairākas reizes sēdējām kopā ar Dīmani un to visu pārrunājām, jo līdz tam jūs taču piedalījāties. Dīmanis bija pilnvarots risināt šo sarunu frakcijas vārdā kā tās vadītājs. Es domāju, ka te viss ir korekti./

M.Rogaļs:  */Es esmu piedalījies visu komisiju darbā. Diemžēl atbildi no jums neesmu saņēmis. Tātad man, Anatolij Valerjanovič, ir priekšlikums./

Priekšsēdētājs:  */Lūdzu./

M. Rogaļs:  */Varbūt šajā 6.komisijā, nemainot pārsvaru par labu mazākumam vai vairākumam un ņemot vērā mazākuma frakcijas grupas specifiku, nedaudz palielināt tās sastāvu. Varbūt ne līdz 19 locekļiem, bet vēl par diviem cilvēkiem./

Priekšsēdētājs: Kolēģi, vai jums ir jautājumi, vai arī mēs atklājam debates?  */Jums visiem ir jautājumi? Vienīgi jautājumi? Tikai uzdodiet jautājumus, bet pēc tam atklāsim debates./

A.Līgotnis: Kā jūs raugāties uz to, vai Aizsardzības un iekšlietu komisijā, kas neapšaubāmi būs viena no svarīgākajām, nebūtu pareizāk locekļu skaitu samazināt uz 13. Pretējā gadījumā, paliekot 14 cilvēkiem šajā komisijā, ir pārkāpts frakciju proporcionalitātes princips. Odisejs Kostanda ir neatkarīgais deputāts, un 14 cilvēku komisijā viena lieka vieta nepamatoti dota mazākuma frakcijai.

M.Budovskis: Es gribu atbildēt. Varbūt izpaliks turpmākie jautājumi. Kad runājām par proporciju, tad mēs patiešām lielāko uzmanību veltījām tam, lai mazākuma frakcijai nebūtu nekādā gadījumā nodarīts pāri. Atbildot uz šo konkrēto jautājumu par 14 cilvēku komisiju, varu teikt, ka šeit proporcija ir 8:5:1. Es domāju, ka šeit nav vietas pārmetumiem un aizvainojumam. Mums ir jāstrādā.
Izmantojot iespēju, gribu pateikt attiecībā uz proporciju, ka, pirmkārt, Mandātu komisijai šī proporcija ir 5:2. Likumdošanas komisijai– 10:5.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos. Ja proporcija ievērota, netērēsim laiku.

G.Preinbergs: Vai nebūtu lietderīgi, ka mūsu opozīcija apspriestu jautājumu par Tirdzniecības, Celtniecības vai, piemēram, par Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisiju. Republikā veselības aizsardzība, celtniecība, kapitālremonti, rekonstrukcija klibo uz visām četrām kājām. Šeit tieši vajadzīgi kvalificēti speciālisti. Otrkārt, man šķiet, ka šīs debates jāpārtrauc.

Priekšsēdētājs: Debates beigušās, ir tikai jautājumi. Jūsu priekšlikums ir skaidrs.

V.Kostins:  */Man priekšsēdētājam ir šāds jautājums, pat divi mazi jautājumi. Pirmais: pētot komisiju sastāvu, duras acīs, ka galvenokārt pārmaiņas skārušas 6. un 14.komisiju, pārējās komisijas pilnvarojumu saglabājušas. Nezin kāpēc īpaši mainījusies 14.komisija, kuras sastāvā ir militārpersonas un vienīgais Iekšlietu ministrijas un mazākuma frakcijas pārstāvis Šapovālovs. Pēkšņi izrādījies, ka ir nepieciešams precizēt viņu vietu šajā komisijā. Man šķiet, cienījamais kolēģi, ka šajā gadījumā jautājums vakar tīri cilvēciski risināts pat juridiski nepareizi. Un vēl otrs jautājums: ar mani arī neviens nav runājis, un izrādās, ka esmu Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijā. Es to ļoti atbalstu, liels paldies, tomēr es šeit kolēģu deputātu vidū esmu vienīgais militārās pārvaldes vietējo orgānu sistēmas speciālists un gribētu sev atrast vietu 14.komisijā./

M.Budovskis: Deputāts Šapovālovs nebūt nav izslēgts no darbības komisijā, tikai mēs gribējām tieši mazākuma frakcijai dot iespēju iekļaut viņu tajā komisijā, par kuru jūs paši esot vienojušies. Mums absolūti nav nekādu pretenziju par saskaņošanu. Ja ir brīvas vietas, to visu var izdarīt. Šis jautājums ir mazākuma frakcijas darba jautājums.

Priekšsēdētājs: Godātie deputāti! Acīmredzot šeit turpinās jautājumi un debates. Viss ir kopā. Diemžēl tā mums sanāk. Man, protams, ir jādod vārds jautājumam, bet es gribētu vienoties par skaitu, vadoties no proporcionālā sastāva. Savu priekšlikumu vairāk neizvirzu apspriešanai, jo, ja ir tāda situācija, ka skaitliskais sastāvs pārveidojies, tad ir jābalso par skaitlisko sastāvu. Es gribētu pievienoties kolēģim, kurš teica, ka daži nav gribējuši celtnieku komisijā darboties, bet tagad gribot un viņiem aizliedzot to darīt. Tas kaut kā nesaistās ar visām proporcijām un tā tālāk. Palielinot skaitu, protams, ne jau bezgalīgi, šeit nekādu problēmu nebūtu. Tāpat arī, ja proporcijas ir ievērotas Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Mēs balsotu par skaitlisko sastāvu, un pēc tam mūsu frakcijai, opozīcijai vai citiem kolēģiem būtu iespēja pārtraukumā aizpildīt vakantās vietas pēc viņu vēlmēm. Pēc tam balsojam par vārdisko sastāvu un virzāmies uz priekšu.  */Principiālos jautājumus es pēc tam likšu uz balsošanu./

J.Jagupecs:  */Man ir jautājums Budovska kungam. Kāpēc 14.komisijas veidošanā ir pārkāpts proporcionalitātes princips, lai gan iepriekš viss tika saskaņots?/

Priekšsēdētājs:  */Kāpēc tika pārkāpts 14. komisijas proporcionalitātes princips?/ Atbildiet, ka nav, vai pasakiet precīzi!

M.Budovskis: Komisijā patiešām ir 8:5:1. Tādā gadījumā, ja mēs runātu par to proporciju, ko esam frakciju nolikumā izskatījuši, vajadzētu būt 8:4:1. Tā kā no opozīcijas frakcijas ir vairāk armijas cilvēku, mēs patiešām sapratām šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Jūsu proporcija ir lielāka. Kolēģis ierosina vienu noņemt. Noņemiet vienu! Bet, ja atnāk un saka, ka nav ievērota proporcija?  */Lūdzu– jūsu jautājums./

V.Mihailovs:  */Man ir šāds jautājums: vai tika ņemts vērā, vismaz daļēji, kur agrāk strādājuši cilvēki, kurus jūs izraudzījāties komisijai? Es jautāju tāpēc, ka pēdējā mums izsniegtajā sarakstā, kurā minēti viņu amati, 6.komisijā nav transporta darbinieka. Tas ir tā paradoksāli./

M.Budovskis: Transports ir šeit iekļauts.

Priekšsēdētājs: Kolēģi Budovski, vai mēs varam Arhitektūras, celtniecības, enerģētikas, transporta un informācijas komisiju palielināt līdz 17 cilvēkiem? Pēc tam, ja radīsies kaut kādi jautājumi, mēs vienmēr varēsim sastāvu izmainīt. Šis priekšlikums ļautu virzīties uz priekšu un pārējās komisijas atstāt skaitliski tādas pašas, kādas tās ir. Kā jūs uzskatāt?

M.Budovskis: Uz šo brīdi mēs to nevaram izdarīt.

Priekšsēdētājs: Kāpēc?

M.Budovskis: Pirmkārt, ar palielināšanu mēs būtībā neko neizmainīsim, jo tā ir infrastruktūras komisija, kurā darbojas ne tikai celtnieki, tur vēl būs ļoti daudzi speciālisti. Tas neko nemainīs. Mēs nevaram visu to izdarīt.
Otrkārt, 14 cilvēku skaitliskais sastāvs faktiski nav tikai šīs komisijas jautājums. Visām komisijām un visam sastāvam ir dziļš iekšējais sakars. Šobrīd, izmainot vienu, esam spiesti skart visas komisijas. Mēs ilgi par to spriedām un uzskatām, ka 14 cilvēku sastāvā šī komisija ir dzīvotspējīga. Lūdzam balsot par to.

Priekšsēdētājs: Tātad balsosim par diviem priekšlikumiem. Taču jāsaprot– ja ir tāda opozīcijas nostāja, pārējās komisijas tā kā tā noformētas netiks. Tas jums jāņem vērā un ar to jārēķinās. Jums ir jautājums? Lūdzu.

T.Jundzis: Cienījamais Budovska kungs! Tā kā bija ļoti daudz pretenziju, ka Celtniecības komisijā ir par maz cilvēku, bet Aizsardzības komisijā nav ievērota proporcija, vai nevarētu Aizsardzības komisijā, lai ievērotu šo proporciju, atstāt 13 cilvēkus, savukārt Celtniecības, enerģētikas, transporta un informātikas komisijā– 15?

Priekšsēdētājs:  */Jums ir jautājums? Lūdzu./

S.Zaļetajevs:  */Cienījamais Budovska kungs! Vai varat paskaidrot, kādu apsvērumu vadīti iekļāvāt vakanci 12.komisijā– Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijā? Tur bija 16 cilvēki, un vēl ir pievienota viena vakance. Kādi bija apsvērumi, iekļaujot vakanci komisijā, kurā neviens negrib strādāt, un vienlaikus samazinot skaitlisko sastāvu komisijā, kurā cilvēki vēlas strādāt? Iznāk tāda kā Prokrusta gulta.
Un vēl viens jautājums attiecas uz 9.komisiju– Apkārtējās vides aizsardzības komisiju. Tur pierakstīti 10 cilvēki. Kāpēc vajadzēja iekļaut vēl vienu vakanci, ja to varēja pārlikt uz 6.komisiju, kurā cilvēki vēlas strādāt?/

Priekšsēdētājs: Lūdzu, īsi atbildiet, un balsosim!

M.Budovskis:  */Es gribēju teikt, ka runa nav par vakances iekļaušanu. Mēs saskaņošanas laikā runājām par katras komisijas dzīvotspēju un skaitlisko sastāvu. Tieši tur arī radās šis skaitlis. Tāpēc, pildot vienošanos, mums palika vakance./

Priekšsēdētājs: Paldies. Tagad ar jūsu atļauju mēs balsosim par diviem priekšlikumiem. Pirmais priekšlikums projektā ir, ka Ekonomikas komisijā vajag 18, nevis 17 cilvēkus. Citu izmaiņu nav. T.Jundža ierosinājums nav komisijas ierosinājums, un par to balsosim pēc tam. Nākamais ierosinājums, nosacīti runājot, ir opozīcijas priekšlikums. Es sapratu, ka jūs gribējāt Ekonomikas komisijā 17? Balsosim, kā ir likts priekšā, tikai Celtniecības, enerģētikas, transporta un informātikas komisijā– 17. Trešais priekšlikums– atstāt visu tā, kā izspriests komisijā, tikai deputāts Jundzis lika priekšā samazināt Aizsardzības komisiju par vienu cilvēku un vienu pielikt Celtniecības komisijai. Vai izpratāt?
Tātad pašreiz mēs balsojam par komisijas priekšlikumu, tikai ar izmaiņām Ekonomikas komisijā, kur ir 18, un Tirdzniecības komisijā, kur ir 12. Tātad Ekonomikas komisijā ir plus 1, Tirdzniecības– mīnus 1. Viss pārējais ir tā, kā bija projektā. Balsojam par komisiju skaitlisko sastāvu!  */Jums balsojums neizdodas? Kad būs rezultāts, jūs izteiksit savu attieksmi, mēs nobalsosim. Kur jūsu balsi ieskaitīt? Pret ?/ Rezultāts: par– 117, pret– 48, atturas– 5. Līdz ar to par pārējiem priekšlikumiem balsot nav nozīmes. Kolēģi no frakcijas, vai ir vajadzīga pusstunda, lai jūs izskatītu vakances un vienotos? Acīmredzot tas būtu loģiski. Nav iebilžu? Lūdzu.

P.Simsons: Viens jautājums. Man īsti nav skaidrs, vai trešais priekšlikums izslēdz šīs balsošanas rezultātus. Es domāju, ka neizslēdz, jo 14– 1, mēs jau nobalsojām, ka sestais nāk klāt.

Priekšsēdētājs: Es atkārtoju: ja mēs balsojam kopumā par kādu priekšlikumu, bet pēc tam gribam mainīt atsevišķus pantus, tad ir jābalso par katra panta anulējumu un no jauna jābalso kopumā. Ja nevienam nav iebildumu– pusstundu garš pārtraukums.  */Uz pusstundu tiek izziņots pārtraukums. Kuriem ir vajadzība izmantot zāli, lūdzu, palieciet zālē, izmantojiet mikrofonus, lai šeit atrisinātu vakanču jautājumus./

(Pārtraukums)

Priekšsēdētājs: Tātad acīmredzot deputātam Budovskim ir jāturpina. Ja jūs vēlaties kādu sev ņemt palīgā, tad– lūdzu.

M.Budovskis: Kolēģi, es jums varu ziņot, ka mēs esam panākuši pilnīgu vienošanos par visām komisijām. Šobrīd es lūdzu skatīties sarakstā. Minēšu tikai tos cilvēkus, kuri nākuši klāt. Tas nozīmē, ka mēs izskatīsim uzreiz arī personālijas un varēsim apstiprināt komisijas.

1. Mandātu komisija– tieši tā, kā rakstīts, tā arī viss paliek.
2. Likumdošanas komisija– precīzi tā, kā rakstīts.
3. Ekonomikas komisija– ar to piebildi, par kuru mēs jau esam pārrunājuši, 18 cilvēki– Vilnis Edvīns Bresis.
4. Lauksaimniecības komisija– precīzi tā, kā rakstīts.
5. Rūpniecības– tas pats.
6. Celtniecības, enerģētikas, transporta un informātikas. Tātad 10. ir deputāts Rogaļs, 11.– deputāts Rodins, 12.– deputāts Bartaševičs, 13.– deputāts Providenko un 14.– deputāts Maharevs. Līdz ar to šī komisija ir izveidota.
7. Jūras lietu komisija– tieši tā, kā rakstīts.
8. Tirdzniecības un pakalpojumu komisija– lūdzu, ierakstiet, ka 11. ir deputāts Mihailovs, 12.– deputāts Gerasimovs. Līdz ar to arī šī komisija ir izveidota.
9. Apkārtējās vides aizsardzības komisija– tieši tā, kā rakstīts. Joprojām ir viena vakance.
10. Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisija. Lūdzu, šeit 9.– Vladimiru Kostinu– izsvītrojiet. Tur, kur bija rakstīts 13.– brīvā vieta– deputāts Radionovs,14.– deputāts Feršalovs un 15.– deputāts Priščepovs. Paliek viena vieta, bet komisija praktiski ir izveidota.
11. Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisija– tā, kā rakstīts.
12. Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija– šeit vienīgo vakanci aizpilda deputāts Beskrovnovs. Tātad 17.– deputāts Beskrovnovs.
13. Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisija. Šeit bija vakanta 14.vieta, šobrīd, lūdzu, ierakstiet– deputāts Beluha.
14. Aizsardzības un iekšlietu komisija. 10.– deputāts Šapovālovs, 11.– deputāts Jagupecs, 12.– deputāts Kostins, 13.– deputāts Smirnovs un 14.– deputāts Dzintars. Tātad arī šī komisija ir pilnībā nokomplektēta.
Visbeidzot, Ārlietu komisija. Vakantajā 14.vietā– deputāts Prokofjevs.
Līdz ar to mēs esam saskaņojuši visu komisiju sastāvu. Es jūs apsveicu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Jautājumam vārds deputātam Bojāram.

J.Bojārs: Vai jūs varat pateikt, kuram no Ārlietu komisijas locekļiem ir profesionāla diplomātiskā izglītība vai kurš no viņiem ir profesionāli strādājis Ārlietu ministrijā? Pretējā gadījumā var izrādīties, ka šī tik svarīgā komisija paliek vispār bez profesionāļiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

M.Budovskis: Cienījamo kolēģi! Man patiešām, sastādot šo sarakstu, nebija informācijas, kurš tieši ir profesionālis. Bet tajā pašā laikā es varu teikt, ka visi šie cilvēki ir cieši saistīti ar ārlietu darba nozari.

J.Bojārs: Paskaidrojiet, lūdzu, kādā veidā?

M.Budovskis: Dažādā līdz šim esošajā praksē. Es varētu minēt kaut vai deputātu Āriju Ūdri, kurš jums var sniegt plašu atbildi par agrofirmas “Ādaži” sadarbību ar ārzemēm.

J.Bojārs: Vēl es gribētu teikt, ka Ārlietu komisijai nebūt nav jābūt tam pašam, kas ir Ārlietu ministrija. Tomēr domāju, ka mēs nedrīkstam šo ārkārtīgi svarīgo komisiju atstāt bez profesionāļiem, bez cilvēkiem ar profesionālu izglītību un darba pieredzi šajā sfērā.

Priekšsēdētājs: Kādi jums ir priekšlikumi?

J.Bojārs: Vienīgais no deputātiem, kam ir šāda pieredze un izglītība, ir Bojārs. Tāpēc es lieku šo jautājumu uz balsošanu. Tas ir nopietni. Jā, es tūlīt atbildēšu. Vajadzības gadījumā es esmu ar mieru piekāpties un darboties Likumdošanas komisijā, tāpēc es lūdzu likt šo jautājumu uz balsošanu. Ja deputāti nobalsos pretī, es palikšu Likumdošanas komisijā.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs, deputāt Bojār, gribētu strādāt nevis Likumdošanas komisijā, bet Ārlietu komisijā. Paldies.
Tātad mēs pašreiz varētu balsot. Vispirms balsosim par to priekšlikumu, kuru mums ierosināja komisija. Interesanti būtu zināt, vai jūs esat pierakstījuši visas tās komisijas, kur vēl ir vakances, un tādas ir trīs. Tātad šajā ziņā problēmu nav, un mēs varam balsot par šo priekšlikumu, bet pēc tam balsosim par deputāta Bojāra priekšlikumu. Taču vispirms vajadzētu reģistrēties, jo bija starpbrīdis. Ieslēdziet reģistrācijas režīmu. Nospiediet, lūdzu, jebkuru no savas pults taustiņiem. Ziņojiet rezultātu– 171 deputāts. Tagad, lūdzu, ieslēdziet balsošanas režīmu un balsosim par komisijas piedāvāto mūsu pastāvīgo komisiju vārdisko sastāvu.
Lūdzu balsojot izsakiet savu attieksmi– esat par, pret vai atturaties. Es te nesaskatu nekādu problēmu, tāpēc, lūdzu, ziņojiet rezultātu. Par– 155, pret– 6, atturas– 4. Atvainojiet, par– 159 deputāti. Tātad komisiju vārdiskais sastāvs ir apstiprināts. Kādi vēl ir priekšlikumi? Cik mums tagad vajag laika? Kamēr jūs domājat, es lūgšu Imantu Daudišu nolasīt visas komisijas un pateikt telpas, kur šīs komisijas pašreiz sanāks kopā. Es atvainojos. Bet kā iznāk, kolēģi Bojār, vai mums tomēr jūsu priekšlikums ir jābalso?
Vārds deputātam Viktoram Alksnim.

V.Alksnis:  */Anatolij Valerjanovič! Jau kuro reizi tiek pārkāpta procedūra. Mēs taču noteicām– sākumā par pamatu tiek ņemts iesniegtais dokuments. Pēc tam notiek balsošana par visiem šā dokumenta grozījumiem. Tāpēc priekšlikums absolūti nav tiesīgs. Tas jāliek uz balsošanu./

Priekšsēdētājs:  */Jūs tā runājat, ar tādu intonāciju, it kā jums simtprocentīgi būtu taisnība. Es nešaubos par to, ka jums vajag mani kritizēt, es pats jūtu, ka dažkārt varbūt pieļauju kaut kādas neprecizitātes, bet šoreiz mēs visi rīkojamies atbilstoši vienai procedūrai: noteicām komisiju, komisijas darbā jūs pats piedalījāties, es liku uz balsošanu komisijas priekšlikumu. Mēs nobalsojām. Tagad deputātam Bojāram ir cits priekšlikums. Ja mēs par visu kopumā esam nobalsojuši, tad man jāanulē tas, par ko nobalsojām. Jūs varat uzstāt uz to, ka lēmums, par kuru balsojām, ir jāanulē un jāsāk no sākuma./

V.Alksnis:  */Tad vajadzēja sākumā likt Bojāra priekšlikumu uz balsošanu. Vienmēr vienojamies, ka ir darba grupas priekšlikums par kādu dokumentu. Balsojam par šo dokumentu. Pieņemam par pamatu. Pēc tam notiek balsošana par grozījumiem šajā dokumentā– visur ir tāda procedūra./

Priekšsēdētājs:  */Es neliku priekšā un nepiedāvāju balsot par pamatu. Tādā gadījumā procedūra ir šāda– jābalso, ka pieņem par pamatu, un jāiet pa punktiem, jābalso nevis par kaut kādiem grozījumiem, bet par konkrētu punktu. Tādā gadījumā tas priekšlikums, kas iegūst vairākumu, arī tiek pieņemts./ Lūdzu.

M.Budovskis (no zāles): Es gribētu mazliet paskaidrot, lai mums pie šī jautājuma nevajadzētu atgriezties. Jebkurā komisijā ir paredzēts konsultanta statuss, arī jebkurš cits deputāts var piedalīties komisiju darbā. Cienījamais profesors Bojārs tiek mīļi aicināts kā konsultants Ārlietu komisijā. Es gribētu teikt, ka mēs pat daudzreiz nevarēsim bez viņa iztikt, tāpēc, es domāju, šis jautājums nepastāv.

Priekšsēdētājs: Tātad es gribu atgādināt deputātam Viktoram Alksnim, ka turpmāk, ja deputāti grib balsot atsevišķi par katru komisiju, tad mums par to jāvienojas pašā sākumā. Turklāt tādas procedūras, kad vispirms pieņem par pamatu un pēc tam balso par katru pantu atsevišķi, nemaz nav. Tikpat muļķīgi notika kongresā– vispirms nobalsoja un tad, neanulējuši pieņemto pantu, balsoja vēlreiz un nesavāca divas trešdaļas balsu, un iznāca tā, ka vairākums balsojuši citādāk, bet Gorbačovs saka– biedri, viss ir kārtībā– nav divu trešdaļu. Bet kā būtu bijis pareizi? Pareizi būtu tā, ka viņš pateiktu: biedri, nobalsojam, šo pantu anulējam un izskatām citus priekšlikumus– kurš priekšlikums saņem balsu vairākumu, tas arī paliek. Tāds formulējums– pieņemt par pamatu, ir aizgūts no partijas sapulcēm, kad pieņem par pamatu un tad runā uz priekšu.
Vārdu lūdz deputāts Viktors Alksnis.

V.Alksnis:  */Anatolij Valerjanovič, jūs pilnīgi pareizi atbildējāt, ka tagad jūs pareizi izmantojāt to pašu Gorbačova ieroci, ar kura palīdzību viņš dabūja cauri prezidenta institūtu. Jūs tagad analoģiski izmantojāt to pašu: kad cilvēki jau ir nobalsojuši un nevienu grozījumu vairs nedrīkst izdarīt. Bet mums vajag vienmēr balsot– sākumā pieņemt likumprojektu par pamatu un pēc tam par katru grozījumu balsot atsevišķi./

Priekšsēdētājs:  */Vienīgais, uz ko saskaņā ar procedūru jūs tagad varat uzstāt, ir tas, lai mēs ar balsu vairākumu anulējam savu lēmumu par 2.komisiju un 16.komisiju. Ja jūs būtu atnācis un tā teicis, es tūdaļ atbildētu: viss pareizi, šāds priekšlikums ir un mums ir jābalso. Taču, ja jūs sakāt– par pamatu– un tagad sāksim dot visus priekšlikumus, to es noraidu./
Vārdu informācijai lūdz deputāts Daudišs.

I.Daudišs: Ir priekšlikums komisijām sanākt kopā sekojošās telpās: Likumdošanas jautājumu komisija– 402.telpā, Aivara Krūmiņa kabinetā; Ekonomikas komisija– šajā zālē, Sesijas zālē; Lauksaimniecības komisija– Sarkanajā zālē; Rūpniecības komisija– Prezidija zālē; Celtniecības, enerģētikas, transporta un informātikas komisija– Ordeņu zālē; Jūras lietu komisija– Centrālās vēlēšanu komisijas kabinetā, blakus Augstākās padomes Prezidija sēžu zālei 1.stāvā; Tirdzniecības un pakalpojumu komisija– 414.telpā, 4.stāvā; Apkārtējās vides aizsardzības komisija– Autotransporta ministrijas zālē, tātad Jēkaba ielā pretim Augstākajai padomei; Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisija– 421.kabinetā, 4.stāvā;
Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisija– Augstākās padomes priekšsēdētāja 1.vietnieka Daiņa Īvāna kabinetā– 3.stāvā; Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija– 303.kabinetā, t.i., manā kabinetā; Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisija– 302.kabinetā, 3.stāvā; Aizsardzības un iekšlietu komisija– 305.kabinetā, 3.stāvā; Ārlietu komisija –Dzeltenajā zālē. Tas ir viss, ar ko gribēju jūs iepazīstināt.

Priekšsēdētājs: Kādi būtu jautājumi? Sakiet, lūdzu, cik mums tagad vajadzētu laika? Vai pusstundas pietiks? Manuprāt, pietiks. Līdz ar to paziņoju pusstundu ilgu pārtraukumu. Lūdzu pulcēties pa telpām uz komisiju sapulcēm!
(Pārtraukums)

Priekšsēdētājs: Ieņemiet savas vietas un sākam darbu. Tagad mazs skaidrojums par mūsu balsošanas lietām, jo pārtraukumā mani kolēģi izteica dažas iebildes un dažus priekšlikumus. Vēlreiz gribētu precizēt mūsu attiecības, it sevišķi, kad mēs balsojam par dažādām atkāpēm vai labojumiem komisiju iesniegtajos projektos. Tātad mēs pagaidām likumus nepieņemam, bet pieņemam lēmumus. Un varbūt, ņemot vērā to mūsu dialogu, kas bija ar Viktoru Alksni, mums vēlreiz vajadzētu precizēt, kā rīkoties.
Tātad, ja mums ir mūsu izveidotās komisijas iesniegtais likumprojekts, tad mēs, protams, varam balsot par šo likumprojektu. Bet, ja kāds deputāts tomēr vēlas, lai viņa īpašais labojums būtu izskatīts atsevišķi, tad deputātam tūlīt tas arī jāpasaka. Tādā gadījumā es rīkošos sekojoši: šo pantu likšu uz balsošanu atsevišķi, taču kā pirmo uz balsošanu likšu komisijas priekšlikumu un pēc tam deputāta ierosināto labojumu. Tādējādi būs ievērota formalitāte. Ja komisijas ierosinātais variants saņems vairākumu, tad tālākai balsošanai nav jēgas, vienīgi būs ievērota šī formalitāte. Tas neizslēdz to, ka deputāti var ierosināt balsot par katru pantu atsevišķi, un to mēs arī darījām.  */Jums ir piezīmes par manu paziņojumu? Jā? Lūdzu./ Bet tādu jautājumu kā pieņemt par pamatu– принять за основу– mēs nevaram izvirzīt. Likumus mēs varam pieņemt pirmajā lasījumā, tas ir cits jautājums.

Deputāts...? (nestādījies priekšā):  */Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamā Augstākā padome! Man tomēr šķiet, ka vajadzētu izveidot komisiju. Otrdien mēs pārāk viegli izlaidām cauri lēmumu pieņemšanas sadaļu, bet mums paliek daudz neskaidrību. Es to apstiprināšu ar piemēru. Pie mums tagad ir izveidojusies tāda situācija, ka par lēmumu par Ministru padomes priekšsēdētāja ievēlēšanu nav nobalsots, proti, iznāk, ka Ivars Godmanis nav apstiprināts. Mēs lēmumu nolasījām, ar aplausiem un piecelšanos apsveicām, bet neapstiprinājām. Tātad turpmākā jurisdikcija– Bišera ievēlēšana jau tiek apšaubīta. Tāpēc, lai šādus gadījumus izslēgtu, manuprāt, tomēr ir jāizveido komisija, kas izstrādās lēmumu pieņemšanas kārtību. Tas ir ļoti svarīgi. Lai mēs reizi par visām reizēm turpmāk zinātu, kā šādās situācijās rīkoties./

Priekšsēdētājs:  */Sakarā ar jūsu paziņojumu lūdzu paņemt stenogrammu: aplausi bija tad, kad tika nolasīti balsošanas rezultāti./

Deputāts...?  */Es visnotaļ un pilnībā apstiprinu jūsu vārdus. Jā, rezultāti tika nolasīti, bet pēc tam tika pieņemts lēmums, kurā bija divi punkti par to, ka tiek uzdots izveidot ministru kabinetu. Par to netika balsots. Vēl vairāk– es cerēju, ka šis lēmums tiks likts uz balsošanu, un personiski man patika deputāta Blažēviča priekšlikums par to, ka vajag uzdot mūsu premjerministram izstrādāt programmu un ar to iepazīstināt Augstāko padomi. Šie priekšlikumi gluži vienkārši netika ņemti vērā, tāpēc ka nebija balsošanas par lēmumu./

Priekšsēdētājs:  */Es jums piekrītu tajā ziņā, ka patiešām mums ir darba grupa, kuru vada deputāts Endziņš. Varbūt šo grupu vajag papildināt vai varbūt lai katrs deputāts, kuram ir iebildumi par sēdes vadīšanu, redzot manu kļūdu, to fiksē. Un tad, teiksim, katru dienu vai ik pēc aizvadītas pusdienas šos iebildumus iesniedz deputātam Endziņam. Man šķiet, ka mūsu pagaidu reglaments– tas nav kaut kas sastindzis, mums rodas jaunas situācijas, jauni kāzusi, jaunas kļūdas, un mums tas viss ir jāapkopo, tāpēc grupa acīmredzot ziņos par to, arī par to, kādi priekšlikumi izteikti, lai šādus pārpratumus novērstu un lai visi formālie aspekti, tai skaitā no manas puses, tiktu ievēroti. Es personiski esmu visvairāk ieinteresēts, lai šādi iebildumi un vēlējumi tiktu izteikti./
Tagad turpinām mūsu darbu komisijās. Vai visi protokoli ir iesniegti? Vai komisijas ziņos mutiski? Ja visi protokoli nav iesniegti, tad lūdzu komisiju locekļus nākt tribīnē un ziņot par attiecīgās komisijas ieteikumu. Sāksim ar Mandātu un ētikas komisiju. Vai Māris Budovskis mums vēlreiz jāapstiprina? Viņš jau ir ievēlēts. Likumdošanas jautājumu komisija par savu priekšsēdētāju ierosina izvirzīt deputātu Aivaru Endziņu. Lūdzu, vai ir jautājumi? Nav. Tātad balsosim visi kopā par komisijas ierosinājumu, lai par Likumdošanas komisijas priekšsēdētāju būtu deputāts Aivars Endziņš.
Zināšanai pateikšu, ka pēc ziņām, kuras ir manā rīcībā, šī komisija par vietniekiem izvirzījusi deputātus Valdi Birkavu un Andri Plotnieku, par sekretāru– Linardu Muciņu.
Tātad es vēlreiz atkārtoju, balsosim Likumdošanas komisijas ierosinājumu par komisijas priekšsēdētāju apstiprināt Aivaru Endziņu. Ieslēdziet balsošanas režīmu. Rezultāts: par– 115, pret– 37, atturas– 5. Tātad par Likumdošanas komisijas priekšsēdētāju ievēlēts Aivars Endziņš.
Nākamā pēc saraksta ir Ekonomikas komisija, bet protokola no šīs komisijas vēl nav. Kas var izteikt komisijas viedokli, lūdzu kāpt tribīnē.

Deputāts...? Ekonomikas komisijā par priekšsēdētāju ir izvirzīts Ojārs Kehris, par vienu no vietniekiem– Kazimirs Špoģis. Nolemts, ka pārējos vietniekus ievēlēs vēlāk. Par sekretāru– Artūrs Kodoliņš.

Priekšsēdētājs: Pārējos pieņemiet zināšanai. Par Ojāru Kehri kā komisijas vadītāju, lūdzu balsot. Ieslēdziet balsošanas režīmu. Ir pretenzijas pret mūsu galdu? Pārbaudīsim. Rezultāts: par– 111, pret– 41, atturas– 5. Vēl viena balss klāt, tātad par– 112. Paldies. Par Ekonomikas komisijas priekšsēdētāju ievēlēts deputāts Kehris.
Lauksaimniecības komisijas protokols. Par priekšsēdētāju ierosina ievēlēt Voldemāru Strīķi, par vietniekiem– deputātus Krūgaļaužu un Šļakotu. Tiem, kuriem ir vienādi uzvārdi, jāpieraksta vārdi. Šajā komisijā par sekretāru ierosina Raimondu Krūmiņu. Tātad mums jābalso par Voldemāra Strīķa kandidatūru. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi balsojot. Rezultāts: par– 112, pret– 30, atturas– 8. Tātad Voldemārs Strīķis ievēlēts par Lauksaimniecības komisijas priekšsēdētāju.
Rūpniecības komisijas sēdes protokols– par komisijas priekšsēdētāju iesaka ievēlēt Ģirtu Krūmiņu, par vietnieku– deputātu Ziediņu un par sekretāru– deputātu Ēlertu. Kas par Ģirta Krūmiņa kandidatūru– lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu. Par– 113, pret– 34, atturas– 8. Tātad Ģirts Krūmiņš ievēlēts par Rūpniecības komisijas priekšsēdētāju.
Arhitektūras, celtniecības, enerģētikas, transporta un informātikas komisija par priekšsēdētāju ierosina Ojāru Blumbergu, par vietniekiem– Rolandu Repšu un Eduardu Maharevu, par sekretāru– Visvaldi Mucenieku. Balsojam tikai par priekšsēdētāju Ojāru Blumbergu. Izsakiet savu attieksmi pret šo ierosinājumu. Lūdzu rezultātu. Par– 114, pret– 31 un atturas– 5. Ojārs Blumbergs ievēlēts par Arhitektūras, celtniecības, enerģētikas, transporta un informātikas komisijas priekšsēdētāju.
Jūras lietu komisijai nav protokola. Lūdzu jūrniekus tribīnē.
No zāles: Jūras lietu komisija ierosina par priekšsēdētāju apstiprināt Broņislavu Salīti, par vietnieku– Vladimiru Einiņu, par sekretāru– Imantu Kalniņu.

Priekšsēdētājs: Ieslēdziet balsošanas režīmu un izsakiet savu attieksmi. Kas par to, lai par Jūras lietu komisijas priekšsēdētāju ievēlētu Broņislavu Salīti? Lūdzu rezultātus. Par– 108, pret– 32, atturas– 4. Tātad par 109. Paldies. Esam ievēlējuši Broņislavu Salīti par Jūras lietu komisijas priekšsēdētāju.
Likumdošanas komisija. Tātad vispirms reģistrējamies. Lūdzu rezultātu. Vai jūs neiebilstat, ka pārbalsošanu veiksim mazliet ātrākā tempā. Pārbalsojam par Aivaru Endziņu. Izsakiet savu attieksmi balsojot. Par– 126, pret– 42, atturas– 1. Balsošanas rezultāts paliek spēkā.
Balsojam par Ekonomikas komisijas priekšsēdētāja Ojāra Kehra kandidatūru. Lūdzu rezultātu. Atļaujiet man nelasīt. Jūs redzat rezultātu. Es tikai teikšu, ka rezultāts ir apstiprināts.
Lauksaimniecības komisija– Voldemārs Strīķis. Lūdzu rezultātu. Rezultāts paliek tas pats.
Tālāk Rūpniecības komisija– Ģirts Krūmiņš. Izsakiet savu attieksmi. Rezultātu. Rezultāts paliek nemainīgs, klāt viena balss “par”.
Arhitektūras, celtniecības, enerģētikas, transporta un informātikas komisija– Ojārs Blumbergs. Balsošana. Izsakiet savu attieksmi. Lūdzu rezultātu. Tātad attieksme ir nemainīga un l balss klāt. Par– 132.
Jūras lietu komisija– Broņislavs Salītis. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi. Par– 123, tātad iepriekšējā attieksme.
Tirdzniecības un pakalpojumu komisija. Turpinām balsošanu. Pēc maniem protokoliem– Alfrēds Čepānis. Ieslēdziet balsošanas režīmu, izsakiet attieksmi pret komisijas ierosinājumu.
Tātad Čepānis– priekšsēdētājs, vietnieks– Karlsons, sekretārs– Edmunds Krastiņš. Izsakiet savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu. Par– 121. Tātad lēmums pieņemts, Čepānis ir ievēlēts par šīs komisijas priekšsēdētāju.
Nākamā komisija ir Apkārtējās vides komisija– priekšsēdētājs Oļegs Batarevskis, vietniece– Skaidrīte Albertiņa, sekretārs– Einārs Cilinskis. Tātad izsakām savu attieksmi pret komisijas ierosinājumu– par komisijas priekšsēdētāju apstiprināt Oļegu Batarevski. Rezultātu. Par– 123, pret– 35, atturas– 5. Tātad ievēlēts Oļegs Batarevskis.
Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisija ierosina par priekšsēdētāju Ivaru Krastiņu, par vietniekiem Teodoru Eniņu un Emeritu Buķeli, par sekretāru– Induli Ozolu. Par komisijas priekšsēdētāja Ivara Krastiņa kandidatūru izsakiet savu attieksmi. Rezultātu, lūdzu. Es nelasīšu, jūs redzat, bet radioklausītājiem vairāk interesē galarezultāts. Tātad Ivars Krastiņš ir ievēlēts par komisijas priekšsēdētāju.
Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisija par priekšsēdētāju ierosina Pēteri Laķi, par vietnieku izglītības jautājumos– Vili Selecki, zinātnes jautājumos– Jāni Vaivadu un kultūras jomā– Antonu Seikstu, par sekretāru– Dzintaru Ābiķi.

No zāles:  */Par šo jautājumu ir piezīme./

A.Aleksejevs:  */Ir izveidojušies visai labvēlīgi apstākļi, lai parādītu demokrātismu un par vienu no četriem priekšniekiem ievēlētu mazākuma pārstāvi, taču komisijā šis viedoklis netika atbalstīts, bet es uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgi, tāpēc ka pie mums republikā dzīvo dažādu tautību cilvēki, dažādu viedokļu piekritēji. Visi to uzņemtu ar sapratni./

Priekšsēdētājs:  */Lūdzu, kādi būtu jūsu priekšlikumi?/

A.Aleksejevs:  */Es ierosinu par Izglītības komisijas priekšsēdētāja vietnieku ievēlēt deputātu Smoļuku./

Priekšsēdētājs:  */Atvainojiet, nesaklausīju uzvārdu./

A.Aleksejevs:  */Smoļuks./

Priekšsēdētājs: Pagaidiet, mums neko nevajag. Komisijas šeit ir. Mēs balsosim divus priekšlikumus, kā esam norunājuši.
 */Anatolij Georgijevič, kur jūs esat mani ievedis ar savu priekšlikumu? Mēs taču nebalsojam par vietnieku. Bet mēs varam komisijai draudzīgi ieteikt nākamajā savā sēdē vēlreiz atgriezties pie šā priekšlikuma. Ja jums būs iebildums, jūs varēsit to iesniegt Prezidijam– pēc komisiju izveidošanas mums jau būs Prezidijs, un mēs to izskatīsim. Bet pagaidām šis jautājums patiešām neietilpst mūsu darba kārtībā. Mēs šeit balsojam tikai par priekšsēdētāju kandidatūrām./
Tātad par priekšsēdētāju ir rekomendēts Pēteris Laķis. Lūdzu, balsosim. Izsakiet savu attieksmi! Lūdzu rezultātu. Pēteris Laķis ir ievēlēts par komisijas priekšsēdētāju.
Nākamā ir Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija. Par komisijas priekšsēdētāju ievēlēts Jānis Škapars. Tūlīt balsosim šo komisijas ierosinājumu. Jums ir sarežģīts protokols. Par vietnieku ievēlēts Jānis Blažēvičs un par sekretāru– Ints Cālītis. Cik balsoja par Beļski? Šeit nav ierakstīts. Tātad jūs mutiski izsakāt domu, ka esat otrs vietnieks. Paldies, pieņemam zināšanai, ka deputāts Beļskis ir otrs vietnieks. Lūdzu, balsojot izteiksim savu attieksmi par priekšsēdētāja Jāņa Škapara kandidatūru. Lūdzu rezultātu. Deputāts Jānis Škapars ievēlēts par Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāju.
Tagad Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisija. Šķiet, ka mums nav protokola. Kurš vēlas komisijas vārdā sniegt šai sakarā paziņojumu? Lūdzu.
No zāles: Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijā par priekšsēdētāju izvirzīta Ita Kozakeviča, par vietnieku– Andrejs Panteļējevs. Sekretāra pašlaik nav, jo divi deputāti ir slimi. Daiļā dzimuma pārstāvju slimības dēļ mēs pašlaik šo jautājumu nevaram atrisināt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu balsot. Izsakiet savu attieksmi par Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijas priekšsēdētājas Itas Kozakevičas kandidatūru. Rezultātu. Ita Kozakeviča ievēlēta par komisijas priekšsēdi.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas protokolā ierosināts par priekšsēdētāju ievēlēt deputātu Jundzi, vietnieks ir deputāts Simsons, otrs vietnieks– deputāts Dobelis un sekretārs– Stepičevs. Izteiksim savu attieksmi par deputāta Jundža kandidatūru komisijas priekšsēdētāja postenim. Lūdzu balsot. Tālavs Jundzis ir ievēlēts par komisijas priekšsēdētāju.
Tālāk Ārlietu komisija. Ārlietās ir šāda situācija: par priekšsēdētāju ierosināts vēlēt Mavriku Vulfsonu, par vietniekiem ir ievēlēti Indulis Bērziņš un Jānis Freimanis, sekretārs– Jānis Krūmiņš. Balsosim par Mavrika Vulfsona kandidatūru kā par Ārlietu komisijas priekšsēdētāju. Rezultātu! Tātad Mavriks Vulfsons ievēlēts par Ārlietu komisijas priekšsēdētāju. Plus vēl viena balss.
Tagad visas komisijas tā kā būtu, bet es saņēmu zīmīti, jo mums visi ļoti pedantiski seko līdzi procedūrai. Mums ierosina balsot par deputātu Budovski kā par Mandātu un deputātu ētikas komisijas priekšsēdētāju. Lai šeit nebūtu nekādu domstarpību, ka mēs esam nobalsojuši par Mandātu, bet neesam balsojuši par Ētikas komisiju. Vai jūs paši nevarētu zināšanai pateikt, kas jums ir vietnieks un sekretārs?

M.Budovskis: Mēs paziņosim vēlāk.

Priekšsēdētājs: Šo informāciju jums sniegsim vēlāk. Bet tagad balsosim par komisijas priekšsēdētāja deputāta Budovska kandidatūru. Lūdzu rezultātus. Par– 125. Deputāts Māris Budovskis ir ievēlēts par Mandātu un deputātu ētikas komisijas priekšsēdētāju.
Lai precīzi būtu ievērotas formalitātes, par ko man viens kolēģis izteica piezīmi, es lūgšu jūs nobalsot sekojošu lēmumu– Par Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija ievēlēšanu. Kaut gan Konstitūcijā ir rakstīts, ka Prezidijs tiek izveidots no amatpersonām un mūsu amatpersonas ir ievēlētas, es vēlreiz nosaukšu uzvārdus. Tātad izveidot Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidiju šādā sastāvā: Gorbunovs– Augstākās padomes priekšsēdētājs, Īvāns– priekšsēdētāja pirmais vietnieks, Andrejs Krastiņš– priekšsēdētāja vietnieks, Daudišs– sekretārs. Tagad nosaucu attiecīgo komisiju priekšsēdētājus:
Budovskis– Mandātu un ētikas komisija,
Endziņš– Likumdošanas komisija,
Kehris– Ekonomikas komisija,
Strīķis– Lauksaimniecības komisija,
Krūmiņš– Rūpniecības komisija,
Blumbergs– Celtniecības komisija,
Salītis– Jūras lietu komisija,
Čepānis– Tirdzniecības un pakalpojumu komisija,
Batarevskis– Apkārtējās vides aizsardzības komisija,
Ivars Krastiņš– Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisija,
Laķis– Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisija,
Škapars– Pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija,
Kozakeviča– Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisija,
Jundzis– Aizsardzības un iekšlietu komisija,
Vulfsons– Ārlietu komisija.
Kas par tāda lēmuma pieņemšanu, lūdzu, balsojiet. Kas pret? Kas atturas? Izsakiet savu attieksmi pret šo lēmumu. Kaut gan tam, manuprāt, ir formāla nozīme, lūdzu rezultātus. Lēmums ir pieņemts. Prezidijs ir izveidots.
Tagad pēc reglamenta, kolēģi, ir jau pusdienas laiks. Es vēl tikai informēšu par to, kā mēs virzīsimies tālāk. Tātad pusdienas laiks mums būs kā vienmēr līdz pulksten 15.00, bet pēc tam acīmredzot mums tūlīt jāķeras pie likumprojekta par Ministru padomi.
Projekts jums jau ir, katram droši vien ir savi priekšlikumi. Varbūt varat pat jau pieteikties debatēs par šo jautājumu, lai to Sekretariāts var apkopot. Ja jums nav iebildumu, mēs varētu sākt tūlīt apspriest šo jautājumu, līdz galam nepabeidzot apspriešanu. Šodien jāļauj nule izvirzītajām komisijām arī apspriest šo jautājumu un izteikt savu attieksmi pret atsevišķiem Ministru padomes projektu blokiem.
Komisijas varētu apkopot priekšlikumus, kuri izskanēs, un tad redzēsim, kad pieņemsim lēmumu par Ministru padomi– vai nu šovakar, vai tūlīt no rīta. Atkarībā no tā, kā mēs virzīsimies uz priekšu, lai jau rīt komisijas var ķerties pie Ministru padomes izveidošanas, noklausīties Ministru padomes priekšsēdētāja izvirzītās kandidatūras un sākt apspriest.
Godātais kolēģi, tagad ir pārtraukums. Mēs atgriezīsimies pēc pārtraukuma, un tad es jums došu vārdu. Jautājums Sekretariātam: vai nevarat pēc pusdienām? Visi grib ēst.

(Pārtraukums)