Bez Latvijas viedokļa iztikt nevarēs

Oskars Spurdziņš, finanšu ministrs, – “Latvijas Vēstnesim”

Oskars Spurdziņš Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

– Ministra kungs, jūs uz valstsvizīti Portugālē ieradāties tūdaļ pēc ECOFIN sanāksmes Nīderlandē.
– Jā, Nīderlandes sanāksmi no valstsvizītes Portugālē šķīra tikai viena diena.

– Kā vērtējat ECOFIN sanāksmes rezultātus?

– Kā jau ikviena neformāla apspriede, tā pieteica daudzas problēmas, kas Nīderlandes prezidentūras laikā samilzušas ļoti asas. Protams, šādās neformālās sanāksmēs nepieņem nekādus lēmumus. Tajās vienīgi apspriež situāciju un izvirza šauras problēmas turpmākajām apspriedēm. Ļoti asa problēma, ko izvirzīja Nīderlandes finanšu ministrs, šīs sanāksmes vadītājs Zalma kungs, ir jautājums par nodokļu harmonizāciju un likmju izlīdzināšanu. Sanāksmes dalībnieki secināja, ka problēmu nav jēgas tālāk apspriest politiskā līmenī, jo vispirms tas jādara ekspertu līmenī.
Mans kolēģis Nīderlandes finanšu ministrs Zalma kungs izteica arī interesantu priekšlikumu par iespējamo administratīvā sloga samazināšanu sakarā ar ES direktīvām. Es sapratu, ka viņi tam ļoti nopietni gatavojušies. Nīderlandiešiem jau ir zināma pieredze, un viņi solīja ar šo jautājumu nodarboties visu savu prezidentūras laiku un parādīt, kādā veidā mēs varam samazināt administratīvo slogu. Jo katra ES direktīva prasa gan naudu, gan ierēdņa darba laiku. Nīderlandieši uzskata, ka šo slogu varētu samazināt par 25 procentiem, kas būtu ļoti nozīmīgi. Nīderlandieši arī apsolīja katru jaunu ES direktīvu izvērtēt šādā aspektā. Manuprāt, tas būtu ļoti saprātīgi. Vecie ES komisāri, īpaši Šreieres kundze, pieteica tēmas, par ko jaunajai komisijai vajadzētu runāt no finanšu perspektīvas viedokļa (2007.–2013.gads). Valstis, kas atrodas eirozonā, Nīderlandē apsprieda dažādas savas tēmas, arī par pievienošanās paktu, tātad par Māstrihtas kritēriju jautājumiem. Taču mēs šajā apspriedē nepiedalījāmies.
Mēs runājām par ES nostāju sarunās ar Starptautisko valūtas fondu (SVF), jo oktobra sākumā Vašingtonā notiks SVF un Pasau-les bankas sanāksme. Domāju, šī Nīderlandes sanāksme bija izdevusies. Tajā varēja just, ka Nīderlande savai prezidentūrai ES ir atbildīgi gatavojusies tieši finanšu sektorā. Nīderlandei izvirzītas smagas problēmas, kam tiek meklēti risinājumi.

– Vai Nīderlandes sanāksmes lēmumi var iespaidot Latvijas finanšu sistēmu?

– Sistēmu? Nedomāju. Bet jautājums par administratīvā sloga samazināšanu arī mums ir ļoti aktuāls. Vēl nav pagājis pusgads kopš mūsu iestāšanās ES. Nīderlandiešiem jau ir liela pieredze ES, mums tādas vēl nav. Mēs noteikti varam izmantot nīderlandiešu pieredzi. Nīderlandes sanāksme nevar atstāt iespaidu uz finanšu sistēmu kopumā, bet, piemēram, ierēdņu kapacitātes jomā gan var. Mēs šeit varētu ietaupīt būtiskus resursus.

– Kā jūs kopumā vērtējat Eiropas Savienības veco dalībvalstu pieredzi?

– Domāju, mums vajadzētu izvērtēt, kas Latvijai ir un kas nav svarīgi. Arī ES valstis ir ļoti dažādas, ir Baltijas jūras reģions un ir Balkānu valstu reģions, ir Portugāles un Spānijas – dienvidu reģions. Mums Latvijā nav arī tādu problēmu banku jomā, kādas ir, piemēram, Luksemburgai un Šveicei, bet viņu pieredze mums var būt ļoti nozīmīga, mums jāizvērtē, kas Latvijai ir pieņemams un kas nav. Ir virkne jautājumu, kuros ES bez mūsu viedokļa iztikt nevarēs, piemēram, nodokļu harmonizācija – ES konstitūcijā noteikts konsensa princips. Ja kāda valsts iebilst, tad lēmumu pieņemt nevar. Taču šobrīd nav nekāda politiska spiediena. Nīderlandē bija tikai politiskas pārrunas, kas nonāca strupceļā. Kā jau teicu, Nīderlandē nospriedām, ka politiski šo jautājumu izlemt nevar. Tas jālemj ekspertu līmenī.

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv