Demogrāfiskā situācija Latvijā un ES valstīs

“Latvijas Vēstnesis” jau rakstījis, ka Latvijā ir zemākā minimālā mēnešalga divdesmit piecu Eiropas Savienības (ES) valstu vidū. Ar minimālo darba samaksu – 121 eiru mēnesī – Latvija būtiski atpaliek no ES līderes šajā jomā – Luksemburgas (1403 eiras). Tomēr minimālās algas likme nav vienīgais rādītājs, kura dēļ Latvijas vārds izceļas statistikas tabulās.

Tā nesen ES Padomes un “Eurostat” kopīgi publicētajā ziņojumā par demogrāfisko situāciju Eiropā tiek norādīts, ka 2003.gadā pieaudzis iedzīvotāju skaits visās divdesmit piecās ES dalībvalstīs, izņemot Latviju, Lietuvu, Ungāriju un Poliju. Lai arī daļēji iedzīvotāju skaita pieaugums vai samazinājums saistīts ar migrāciju, būtiski to ietekmē arī dabiskā pieauguma līmenis. No ES valstīm Latvijai bijis augstākais negatīva dabiskā pieauguma līmenis (–4,9%), kas nozīmē, ka 2003.gadā Latvijā uz katriem tūkstoš iedzīvotājiem mirušo ir bijis par 4,9% vairāk nekā jaundzimušo. Latvijai seko Ungārija (–4,1%) un Igaunija (–3,7%). Savukārt pozitīvākos rādītājus dabiskā pieauguma ziņā demonstrē Īrija (+8,2%), Nīderlande (+3,7%), Kipra (+3,6%) un Francija (+3,5%). Vidēji ES dabiskā pieauguma līmenis ir +0,4%.
ES Padomes un “Eurostat” dati liecina, ka Latvijā ir arī augstākais iedzīvotāju mirstības līmenis absolūtos skaitļos – 2003.gadā uz katriem tūkstoš iedzīvotājiem bija 13,9 mirušie. Latvijai seko Igaunija (13,5) un Ungārija (13,4). Vidēji ES iedzīvotāju mirstības līmenis ir 9,9 cilvēki uz katriem tūkstoš iedzīvotājiem. Savukārt vismazāk mirušo 2003.gadā bijis Īrijā (7,2), Kiprā (7,6) un Maltā (7,9).
Arī zīdaiņu mirstības ziņā Latvija ierindojas pirmajā vietā starp ES dalībvalstīm. 2003.gadā Latvijā no tūkstoš jaundzimušajiem, nesasniedzot viena gada vecumu, mira vidēji 9,4 zīdaiņi. Šis rādītājs ir uz pusi augstāks nekā ES vidēji (4,6), kā arī augstāks nekā Latvijas kaimiņvalstīm Lietuvai (6,7) un Igaunijai (6,8). Zīdaiņu mirstības ziņā nākamās aiz Latvijas ierindojas Slovākija (7,9), Ungārija (7,3) un Polija (7,0). No ES valstīm zemākais zīdaiņu mirstības līmenis vērojams Zviedrijā (2,8), tai seko Somija (3,1) un Spānija (3,2). Savukārt no jaunajām dalībvalstīm viszemākais mirušo jaundzimušo skaits ir Čehijā (3,9) un Slovēnijā (4,0).
Kopā ar abām pārējām Baltijas valstīm – Lietuvu un Igauniju – Latvija uz citu ES dalībvalstu fona izceļas arī ar paredzamo mūža ilgumu. Tā, piemēram, vidējais mūža ilgums vīriešiem Igaunijā ir 65,2 gadi, Latvijā – 65,5, bet Lietuvā – 66,3 gadi. Savukārt sieviešu vidējā mūža ilguma ziņā Latvija atkal uzrāda zemāko rādītāju – 76,8 gadi. Igaunija un Lietuva seko ar attiecīgi 77 un 77,7 gadiem. Vidēji ES paredzamais mūža ilgums vīriešiem ir 74,8 gadi, bet sievietēm – 81,1 gads. No ES valstīm garākais paredzamais mūžs vīriešiem ir Zviedrijā (77,9), Spānijā (77,2) un Itālijā (76,9). Savukārt sieviešu paredzamā mūža ilguma ziņā pirmajā vietā ierindojas Spānija (83,7), tai seko Itālija (82,9) un Zviedrija (82,4).