Ārzemju presē

ASV “The Wall Street Journal” asi kritizē Vladimira Putina politisko rīcību un atzīmē, ka demokrātiskā valstī viņa gadījumā līderim būtu jāatkāpjas. No Putina uzrunas tautai, raksta autors, “var izdarīt tādus secinājumus: PSRS bija lieliska valsts, un mums vajadzētu atgriezties pie padomju metodēm; Krievijas sabiedrība nav gatava demokrātijai, un mums visiem jāseko centrālas varas norādījumiem; mans spēcīgā līdera tēls ir svarīgāks par krievu cilvēku dzīvību”.

•

Poļu “Rzeczpospolita”: “Vladimirs Putins ir apņēmies arī turpmāk pret Čečeniju izmantot spēka politiku un pat nedomā par jebkādām sarunām, uzskatot visus čečenus par teroristiem. Viņu mazāk interesē cīņa pret terorismu nekā šīs tautas pretestības salaušana. Tāpēc var gaidīt kārtējos teroristu uzbrukumus visā Krievijas Federācijas teritorijā un kārtējos “nomierināšanas” pasākumus Čečenijā, kuri kļūs arvien šausmīgāki.”

•

Angļu “The Financial Times” atskatās uz Krievijas politiku Čečenijā, atzīmējot problēmas, un pievēršas masu mediju un informācijas brīvības problēmām Krievijā. “Pēc ķīlnieku krīzes Beslanā Vladimirs Putins atjaunojis spiedienu, lai pierādītu, ka realizē pareizo taktiku Zie- meļkaukāza nemieru apspiešanai. Lielāka drošība ir viens no elementiem, taču dialogs un vairāk palīdzības arī ir svarīgi,” rakstīts laikrakstā.

•

Vācu “Die Welt”: “Astoņas nedēļas pirms vēlēšanām aptaujas rāda, ka Džonu Keriju sāk apsteigt Džordžs Bušs. Kerija vēlēšanu cīņas vilciens ir noskrējis no sliedēm, un viņam vairs nav daudz laika, lai to atkal iekustinātu. Taču tas nenozīmē, ka vēlēšanu cīņas iznākums jau būtu skaidrs. Ekonomika attīstās, taču ne pietiekami strauji; Irākā lietas gan ir nedaudz labākas nekā jūlijā, taču ne pietiekami labas; Bušs sevi reklamēja kā prezidentu, kurš cīnās pret terorismu, taču kā tāds viņš ir visu potenciālo teroristu ķīlnieks.”

•

Austrijas “Die Presse”: “Parīze sūdzas par ietekmes samazināšanos ES. Eiropas Parlamenta deputāts Žans Luiss Bulanžē min trīs iemeslus. Pirmkārt, ES paplašināšana palielināja to valstu skaitu, kuras ir neapmierinātas ar Vācijas un Francijas īpašajām pozīcijām. Otrkārt, Širaks bauda savas augstprātības augļus iepretī mazajām un galvenokārt jaunajām ES dalībvalstīm. Treškārt, Francijas ekonomikas un sociālais modelis ir pilnībā zaudējis pamatu.”

•

Vācu “Frankfurter Allgemeine Zeitung”: “Diez vai vēl kāds no nākamās Eiropas Savienības Komisijas locekļiem tik ļoti atrodas iekšpolitisko strīdu centrā kā nākamā komisāre no Latvijas Ingrīda Ūdre. Kopš viņas nominēšanas nepaiet ne diena, kad Latvijas laikraksti par viņu nesniegtu kritiskas ziņas. Arī lielās ES dalībvalstis uz nodokļu un muitas komisāri varētu raudzīties ar nepatiku. Viņa pārstāv valsti ar zemiem uzņēmumu nodokļiem. Līdz ar to Berlīnei, Parīzei un Stokholmai Briselē varētu trūkt domubiedru centienos Savienībā likvidēt nodokļu oāzes un uzņēmumu ienākuma nodokli harmonizēt augstākā līmenī nekā Baltijas valstīs.”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem