Par Čehijas Deputātu palātas pārstāvju vizīti Latvijā

Pie Saeimas priekšsēdētājas biedra

Vakar, 14.septembrī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ārgalis tikās ar Čehijas Republikas Deputātu palātas Lauksaimniecības komisijas pārstāvjiem.
Tikšanās laikā galvenokārt akcentētas abu valstu divpusējās sadarbības paplašināšanas iespējas.
Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Ārgalis pauda gandarījumu par Latvijas un Čehijas divpusējām attiecībām – tās ir labas, aktīvas, plaši un vispusīgi attīstītas; par to liecina arī abu valstu parlamentos izveidotās sadarbības grupas. Tomēr attiecību padziļināšana joprojām iespējama politikā, ekonomikā, kultūrā un sportā. “Mūsu valstis vieno arī līdzīgas problēmas tautsaimniecībā un kopīgs skatījums uz to iespējamo risinājumu,” sacīja Saeimas priekšsēdētājas biedrs.
Arī Čehijas pārstāvji apstiprināja sadarbības nepieciešamību lauksaimniecības nozarē. Viesi īpaši akcentēja pirmdienas tikšanos ar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas pārstāvjiem. Tajā pārspriestas aktuālas problēmas, kā arī uzklausīti viedokļi jautājumos, kas skar lauksaimniecisko ražošanu, mežsaimniecību u.c. “Latvija un Čehija ir Eiropas Savienības dalībvalstis, un tas nozīmē, ka mums jāsadarbojas. Bet mēs varētu būt arī konkurenti, piemēram, alus ražošanā,” teica viesi.
Sarunas nobeigumā puses runāja arī par parlamenta darbību un valdības darbu mazākumvaldības apstākļos.

Saeimas komisijā

Pirmdien, 13.septembrī, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars un komisijas locekļi Anna Seile un Dzintars Zaķis tikās ar Čehijas Republikas parlamenta Deputātu palātas Lauksaimniecības komisijas priekšsēdētāju Ladislavu Skopalu un viņa vadīto delegāciju.
Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika pievērsta lauksaimniecības politikas jautājumiem pirms un pēc Latvijas un Čehijas iestāšanās Eiropas Savienībā.
Sarunas sākumā Čehijas parlamenta Lauksaimniecības komisijas priekšsēdētājs L.Skopals Saeimas deputātus informēja par komisijas un pie tās izveidoto atsevišķu nozaru – ūdenssaimniecības, mežsaimniecības, lauku, veterinārās, pārtikas ražošanas uzraudzības, medniecības, zvejniecības un biškopības – apakškomisiju darbības virzieniem. Viņš pastāstīja, ka pēc 1989.gada bija nepieciešama visas valsts lauksaimniecības politikas transformācija, kas arī sekmīgi īstenota, taču priekšā ir vēl viens liels uzdevums – valsts īpašumā esošās zemes 700 tūkstošu hektāru apjomā privatizācija, kas būs sarežģīts un ilgs process. Ir arī sāktas debates par nepieciešamību privatizēt valsts mežu zemes. Pašlaik Čehijā uzņēmēji lauksaimnieciskajai ražošanai zemi iznomā no valsts un privātpersonām, kas ar lauksaimniecību nenodarbojas.
Pārrunājot jautājumus, kas saistīti ar lauksaimniecības uzņēmumu attīstību pēc to privatizācijas, L.Skopals uzsvēra, ka daudziem uzņēmējiem ir izdevies ne tikai saglabāt uzņēmumu, bet arī attīstīt ražošanu tādos apmēros, lai ar savu produkciju spētu konkurēt spēcīgajā Eiropas Savienības tirgū. Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Dz.Jaundžeikars pastāstīja, ka pēc mūsu valsts neatkarības atgūšanas un līdz ar to arī īpašumu atdošanas to likumīgajiem īpašniekiem Latvijas uzņēmumu saglabāšana bija atkarīga no katra konkrēta vadītāja spējas pārorientēties jaunajās tirgus attiecībās, tomēr lielas problēmas radās ar saražotās produkcijas realizāciju.
Uz Čehijas parlamenta deputātu interesi par iespējām ārzemniekiem iegādāties zemi Latvijā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekle A.Seile īsumā pastāstīja par noslēguma fāzē esošās zemes un meža reformas būtību un gaitu, kā arī informēja, ka zemi Latvijā var nopirkt jebkuras Eiropas Savienības valsts juridiska persona, bet fiziskām personām pastāv daži ierobežojumi. Viņa arī norādīja, ka, ieguldot zemes pirkšanā ievērojami lielākus naudas līdzekļus, nekā to spēj vietējie iedzīvotāji, zemi Latvijā pārsvarā iegādājas Vācijas, Zviedrijas, Dānijas un Holandes uzņēmēji.
Latvijas un Čehijas parlamentārieši dalījās pieredzē par privatizācijas sertifikātu izmantošanu, kā arī galvenajiem lauksaimniecības attīstības virzieniem.

Saeimas preses dienests